Мой поиск предназначени
Mani misijas meklējumi
|
|
|
Anna Ovsjaņņikova |
Sākumā īsa priekšvēsture, kāpēc es tik steidzīgi un aktīvi veicu smadzeņu darbības un domu darbu, kas aprakstīti zemāk.
Tātad viss sākās ar to, ka otrajā tikšanās reizē ar Māra Drešmaņa Reinkarnacionikas Institūta Kuratoriem caur Valentīnu – šī Institūta Garīgo Kuratoru[1] kanālu – es vēlējos saņemt atbildes uz jautājumiem, kas attiecas uz maniem bērniem un manu veselību.
Tā kā uz maniem jautājumiem kādam bija jāatbild, bet daudzi iegremdēšanās grupas dalībnieki vēlējās iepazīties ar saviem Audzinātājiem[2], es, redzams, arī nonākusi uz šī viļņa, ieraudzīju savu dēlu Audzinātājus, iepazinos ar viņiem un parunājos, ja tā var teikt par bezvārdu domu apmaiņu.
Tāpat kā mani bērni, viņu Audzinātāji bija absolūti no dažādām dimensijām un slāņiem, tikpat nelīdzīgi viens otram un reizēm krasi pretēji, taču gribu atzīmēt, ka kontaktējās viņi vienādi atklāti.
Un pēkšņi es sajutu, ka no labās puses kāds paņem mani aiz rokas, beidzis pacietīgi gaidīt, kamēr es uzdošu visus paziņotos jautājumus. Un, kad jau gāja atbilžu atkārtojums, man lika saprast, ka pie manis arī ir atnākuši.
Sievišķa enerģija, sievišķa būtība; sākumā es viņu ieraudzīju kā jaunu gara auguma gaišmatainu sievieti. Ar viņu bija vēl dažas būtības.
Kad viņa pagriezās pret mani ar seju, nostājās man pretī un paņēma aiz abām rokām, es varēju apskatīt viņu labāk. Zemes plāna sievietes tēls pazuda, un es jau skatījos uz dūmakainām sievišķas enerģijas kontūrām.
Acu vietā viņai bija tumši dobumi, no kuriem pa spirāli nāca divas gaišzilas, debesu krāsas enerģijas plūsmas, tās bija vērstas tieši uz manām acīm.
Kā man šķita, mana Audzinātāja piere bija vienkārši milzīga, izspiedusies uz priekšu, galvaskauss aizmugurē pagarināts, un galvā bija uzlikta vai nu ķivere, vai arī vienkārši kaut kas bija paslēpts, lai es nesaskatītu detaļas.
Es neizbijos, es biju gatava ieraudzītajam – neilgi pirms tam es biju izlasījusi grāmatu par Dvēseļu Pasauli, kur bija aprakstīs, kā izskatās Dvēsele[3] bez mums ierastajiem zemes plāna tēliem. Man vienkārši bija nedaudz neparasti.
Virpuļveida enerģija no mana Audzinātāja “acīm” nāca nepārtrauktā plūsmā. Tā bija informācija, kura tika ielādēta manī kā datorā. Un, kad Valentīna pasauca mūs atpakaļ, es skaidri izdzirdēju no mana Audzinātāja vārdus: “Atminies, kas tu esi!”
Enerģijas tik nāca un nāca, bet man jāiet prom. Mūsu rokas izšķīrās, un es sapratu, ka šis seanss nav pabeigts un ka man tika dots sava veida uzdevums.
Un jau nākamajā dienā pēc meditācijas es sāku aktīvi meklēt atbildi uz jautājumu: “Kas es esmu?”, un par to ir mans šodienas stāsts.
Varbūt mani spriedumi palīdzēs kādam saņemt atbildes uz viņa jautājumiem un palīdzēs pareizi atšifrēt informāciju, izraut vajadzīgo no lavīnveida plūsmas un atrast to, ko viņš meklēja.
Vismaz es to ceru, un tāds ir mana šodienas vēstījuma mērķis.
|
Skat arī: Kā atrast savu misiju[4]. |
Pirmā diena. 12 atslēgas
Es sakoncentrēju visas savas domas uz atbildes meklējumiem, kaut gan sapratu, ka iepriekšējo dzīvju atminēšanās pieredzes man gandrīz nav, jo es taču nodarbojos tikai pirmo mēnesi pirmajā kursā.
Taču tajā pašā laikā es apzinājos: ja reiz man ir dots uzdevums, atbildes meklējumos man aktīvi palīdzēs – sūtīs vajadzīgos domtēlus, vārdus, cilvēkus ar viņu vārdiem un visu kaut ko tādu.
Un vēl es zināju, ka vajag to darīt uzreiz un tagad, tāpēc ka visam tiek dots savs noteikts laiks. Un, ja reiz uzdevums tika dots tagad, tātad šis laiks ir pienācis.
14_04_11_09.jpg blakus
Īsi sakot, es sakoncentrējos un sāku ķert uzvednes, apzīmējot savu nodomu: “Esmu gatava meklēt un atminēties.”
Un te man ienāca prātā pareizās atbildes meklēšanas algoritms: tas taču ir analoģiski, kā meklēt atbildi uz vecā vīra mīklu no populārā televīzijas šova “Atslēgas no Bojarda forta[5] (Ключи от форта Боярд) (Fangerne på fortet)”.
Spēles dalībnieki, lai atminētu šo mīklu, izmanto pārbaudījumos saņemtās atslēgas-uzvednes, kuras netieši der, lai paplašināti uztvertu procesu, kurš paslēpts zem galīgā vārda-atbildes!
Un es uzreiz sapratu, ka man tagad ir līdzīga spēle: nebūs tiešas atbildes, kā, piemēram: “Tu, Aņa, esi dzimusi skolotāja,” vai dziedniece, vai vēl kaut kas. Es sapratu, ka man vajadzēs domāt un mēģināt atminēt manu mīklu-uzdevumu kā tajā šovā.
Es to pieņēmu, un uzreiz parādījās nākamā doma, ka uzvedņu-atslēgu skaits būs ierobežots. “Cik?” – es iekšēji pajautāju. Atnāca atbilde: “12, ne vairāk,” – kas vēlreiz apstiprināja, ka tagad nebūs jāmētājas atbilžu un šaubu bezgalībā.
Kaut arī līdz šim brīdim es vairāk nekā gadu nodarbojos ar savas misijas tēmu un tikai mazliet nojautu, kas tas var būt un kā tas var izpausties ar labumu un izdevīgumu sev un citiem.
Bet te es saņēmu konkrētu uzdevumu, un man bija jādod konkrēta atbilde noteiktā laikā.
Un atbildes varianti, kuri man arī nāca prātā tajā laikā, kā: “Mēs šeit esam viesi” vai “Māceklis” – vairāk attiecās uz mentorisku pamācību: “Turi prātā, kas tu esi,” – nevis uz lūgumu-novēlējumu: “Atminies, kas tu esi.”
Un tāpēc es no šiem “atradumiem” aizgāju nesāpīgi un viegli.
Tātad es sāku meklēt 12 atslēgas – vadošas uzvednes – un zināju – pat ja ar viņu palīdzību neiziešu uz vajadzīgo zināšanu, tad, pieliekot šīs atslēgas atrastā vārda izpratnei, es katrā no tām atradīšu atbalsi un paplašinātu izskaidrojumu, līdzīgu tam, kā veselais tiek salikts no daļām.
Savā dienasgrāmatā es sanumurēju 12 rindiņas un ķēros pie meklējumiem.
Uzvednes
1. Atslēgu Glabātājs – šis vārdu savienojums vienkārši uzpeldēja galvā, kad es sabiedriskajā transportā braucu uz darbu. Mazliet vēlāk es to precizēju – kodu Glabātājs.
2. Kristāls, rubīns, safīrs – šie trīs tēli uzpeldēja viens pēc otra, katrs nākamais it kā izrietēja no iepriekšējā. Pēc tam ar šo kristālu tēlu palīdzību es “iegāju” bildītē, kura izveda mani pie vajadzīgās atbildes.
3. Aizsargāt un stiprināt – šis uzdevums iznāca no tēla – mazs, tikko iestādīts kociņš, kurš vēl ir piesiets pie mieta un izlīdzināts ar auklu palīdzību, kas piestiprinātas koka stabiņiem apkārt tam; ap to ir salikti vairogi, kas aizsargā no iespējamām kaitnieciskām iedarbībām.
4. Adaptors, harmonizators, korektors – tās ir manas dvēseles īpašības šajā dzīvē. Es pati viegli adaptējos, mēģinu harmonizēt telpu, kad jūtu pēc tā asu nepieciešamību un pat pamanos savienot nesavienojamo, kā arī nodarbojos ar korektūru visās šī vārda nozīmēs. Te ir paslēpta mana būtība.
5. Meklējumi (pēc informācijas, vajadzīgās) – mana nerimstoša zinātkāre un tieksme aizrakties līdz problēmu saknei izcēla mani kopš bērnības.
6. Savest kārtībā – arī šī īpašība uzpeldēja manā galvā, kaut arī prasīja paskaidrojumu, bet pagaidām es to atstāju, kā ir.
7. Liecinieks, fiksators – tā vai citādi, šīs personības īpašības ved mani pa dzīvi. Turklāt man ļoti patīk fotografēšana.
8. Mīlestību uz lielo – kā es izgāju uz šo jēdzienu, es aprakstīšu vēlāk.
9. Mēness 13. diena (māceklis, karma, kolektīvs darbs) – atklāsies vēlāk.
10. Skolotājs, mentorisms (pamācīšana, skolotāja darbs) – tas ir tas, pie kā es nonācu savas misijas patstāvīgajos meklējumos, un tā tēls atkal uzpeldēja.
11. Pērļu zvejnieks – arī šo tēlu es pierakstīju bez iepriekšēja vērtējuma vēlākai analīzei un atšifrēšanai.
Pierakstījusi visas šīs uzvednes, nemēģinot pagaidām atrast divpadsmito, es sāku tās analizēt un meklēt kopsaucēju. Bet kaut kā grūti sanāca. Un tad gāju Internetā pēc informācijas.
Un pirmais, ko izlasīju, – par rubīna īpašībām, bet pēc tam izgāju uz safīru, kur atradu daudz noderīga un vajadzīga man.
Es nekad nebiju saasinājusi savu uzmanību uz kristāliem, bet te “gāju” pēc tēla un ieraudzīju bildīti, kur vienā no iepriekšējām dzīvēm (ne uz Zemes) es biju saistīta ar šiem kristāliem un kaut kādu ļoti svarīgu informāciju.
Es ieraudzīju, kā darbojas šie kristāli un kas tālab vajadzīgs. Bet es ne viena pati biju iesaistīta šajā procesā, tur bija vesels centrs, kas strādāja pie kaut kā, ko es vēl nesapratu.
No rubīna raksturojumiem es pasmēlu arī frāzi, kura mani “aizķēra”: “Mīlestība uz lielo,” – un es to ievietoju ar numuru 8. Un nākamo numuru dabūja diena, kurā vislabāk pirkt rubīnu, – tā bija Mēness 13. diena.
Es nodomāju, ka arī tas var kalpot kā uzvedne, un līdu meklēt šī Mēness akmens raksturojumus, no kā arī iznesu to, kas mani “skāra” – karmu[6], skolotāja darbu, kolektīvu darbu.
Es visu laiku gaidīju, ka varbūt kāds no apkārtējiem pateiks priekšā vai izrunās uzvednes “burvju vārdus”, un es sapratīšu vēl kaut ko, bet diemžēl – redzams, tagad aizklauvēties līdz cilvēku apziņai ir kļuvis daudz grūtāk, nekā likt viņiem vienkārši pārslēgt radio kanālu un ieslēgt magnetofonu.
Otrā un trešā diena. Atminējums
To visu es sakrāju savā galvā, pierakstīju atslēgas, lai tās neaizmirstu. Un nesāku pārslogot savas smadzenes un īpaši pārdzīvot, ka neesmu pieņēmusi vēl nekādu lēmumu. Bija pagājusi viena diena. Informācijai vajadzēja nostāvēties, bet smadzenēm pierast pie tās un pārstrādāt.
Nākamā diena bija pilna ar citiem notikumiem un prasīja manus spēkus un risinājumus neatliekamām darīšanām, kuras nedeva man laiku turpināt vakar iesākto. Toties trešā diena atkal atgrieza mani pie atbildes meklēšanas uz jautājumu: “Kas tad es esmu?”
Taču tikai pret vakaru, guļot uz kosmetologa galda ar masku uz sejas, es atkal varēju mierīgi iegremdēties sevī un paskatīties detaļas no mana darba ar kristāliem[7], skanot dziesmai ar vārdiem: “…Ka mūs sagaidīs ar mīlestību un maigumu mūsu piestātne – vecāku mājas. Vecāku mājas – sākumu sākums un manā dzīvē droša piestātne…”
Tajā pašā vakarā, grozot to visu galvā, es braucu mājās un domāju: kā gan mani nosaukt tajā procesā, ar ko es nodarbojos, aplūkojamajā bildītē? Un man atnāk vārds “translators”. Es esmu translators.
Un, tikko es tā nodomāju, maršrutniekā sāka skanēt nepazīstama dziesma, kuras vārdi bija tādi: “Pieņemt signālu – tas ir mans liktenis. Vakaros pēc darba…”
Es biju šokā no tā, ka tas notika tieši tajā momentā, kad es jau gandrīz, šķiet, biju atradusi atbildi. Tā bija 12. uzvedne un manas atbildes savdabīga korekcija.
Es sāku domāt: translēt – tas nozīmē tikai pārraidīt, bet uztvert – tam ir jāsaucas kaut kā citādi. Un tūlīt atnāca doma: “Retranslators”. Es biju gandrīz nojautusi, kas ir translators, un ļoti vāji – ko tajā maina priedēklis “re”. Par to es izlasīju jau mājās, Internetā.
Protams, ka vārds “retranslators” vienkārši ir vispiemērotākais no visiem zemes plānā, kādos var nosaukt manas spējas vai uz kuru es spēju iziet saskaņā ar savu šodienas attīstītības līmeni zemes plānā.
Šim vārdam var piemeklēt daudz sinonīmu, kuri arī apzīmēs tam tuvu nozīmi: uztvert vienā frekvencē un pārraidīt citā, pastiprināt, palīdzēt grūti pieejamās vietās.
Tas var būt gan žurnālists, gan tulks, gan audzinātājs, gan skolotājs, gan surdotulks, gan daudzi citi, kuri vienu informāciju pārvada citā, bet man šķiet, ka tieši šis vārds visvairāk raksturo to, ko es meklēju, kas man ar Augstāko Spēku palīdzību[8] prasīja tieši trīs dienas.
Bet ir vēl arī turpinājums šim meklējumu stāstam. Tikai aizvērusi “Vikipēdijas” lapu par retranslatoriem, es pilnīgi nejauši izgāju uz pilnīgi cita rakstura informāciju, kurai bija tiešs sakars ar mani un kur tiek analizēta krievu vārdu semantiskā nozīme.
Un es uzreiz nonāku pie zilbju analīzes manā vārdā – Anna: “an” nozīmē “pieņemt”, bet zilbe “na” – “atdot”.
Lūk, tā es atminējos un saņēmu apstiprinājumu, kas es esmu, izpildījusi, kā spēju, Audzinātāju uzdevumu.
Un, iespējams, es vēl ne līdz galam esmu sapratusi, ko tas viss nozīmē, un man stāv priekšā izdarīt vēl daudz atklājumu, bet esmu atradusi, kā man šķiet, pašu atbildes būtību, un tagad atliek saprast tikai pašu mazumu: no kā, kam, kādēļ, ko un kā?
Un vēl uzzināt, kur man ir, – protams, pārnestā nozīmē – antena, uztvērējs, raidītājs, barošanas avots, iekārtas tālvadības un kontroles ierīces un automatizācijas ierīces…
Anna Ovsjaņņikova,
Reinkarnacionikas Institūta
1. kursa studente
P.S. Jūs zināt savu misiju? Dalieties savā misijas meklējumu pieredzē komentāros!
 |
Reinkarnacioloģijas Akadēmijas projekts. Mūsu uzdevums – ar piemēriem no dzīves pastāstīt, kā dvēseles pieredzes atmiņas, sakrātas iepriekšējās dzīvēs, var uzlabot pašreizējo dzīvi. |
Pievienots 11.04.2017.
https://ru.journal.reincarnatiology.com/moj-poisk-prednaznacheniya/
Tulkots ar lapas administrācijas atļauju
Tulkoja Jānis Oppe
[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/vera-prosvirnina/11-dazadi/3825-vera-prosvirnina-brinumi-no-reinkarnacionikas-instituta-garigo-kuratoru-puses (Tulk. piezīme)
[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4005-garigie-audzinataji-reinkarnacionika (Tulk. piezīme)
[3] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4077-kadel-dvesele-nak-uz-zemi (Tulk. piezīme)
[4] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4065-10-panemieni-ka-uzzinat-savu-misiju (Tulk. piezīme)
[5] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/2-uncategorised/3994-dieviska-transformacija (Tulk. piezīme)
[6] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4008-karma-un-reinkarnacija (Tulk. piezīme)
[7] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/citi-raksti/lorena-dotaja/11-dazadi/3806-lorena-dotaja-atlantidas-kristali-alkimija-un-dzive (Tulk. piezīme)
[8] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4079-atlantu-vestijums-kamdel-dota-dzive-cilvekam (tulk. piezīme)