Карма и реинкарнация
Karma un reinkarnācija
Мы были — сумеречной мглой,
Мы будем — пламенные духи.
Миров испепеленный слой
Живет в моем проросшем слухе.
Приемлю молча жребий свой,
Поняв душою безглагольной
И моря рокот роковой,
И жизни подвиг подневольный.
Андрей Белый «Карма»
Kas tad īsti ir karma?
Vārds “karma” ir kļuvis ļoti populārs pēdējā laikā.
Diezgan bieži termins “karma” tiek lietots sadzīvē kā atdarīšana, atmaksa par grēkiem, daži tīra to un pie viena arī Dzimtas karmu.
Lūk, virkne parunu par šo tēmu: “Ko nosūti, tas pie tevis atgriezīsies”, “Ko sēsi, to pļausi”, “Izturies pret citiem tā, kā tu gribi, lai citi izturētos pret tevi”, “Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”.
Pasaulē nav nejaušību. Visam ir cēlonis. Nesaprotot mūsu dzīves parādības, ar mums notiekošo notikumu cēloņus, mēs paļaujamies uz nejaušībām un likteni.
Helēna Blavatska rakstīja: “Nejaušība – jēdziens, gara tumsības radīts, prātnieka vārdnīcā šī vārda nav.”
Katrs cēlonis rada atbilstošas sekas, un katrs notikums ir sekojošās darbības cēlonis. Tā izskatās Taisnīguma Likums jeb Karmas Likums senajās Austrumu mācībās.
Tātad karma – tas ir cēloņa un seku likums. Un tas mūsu dzīvē darbojas ļoti ātri. Ja jūs uzlejat sev virsū verdošu ūdeni, tad nākamajā reizē attieksieties pret to uzmanīgāk.
Un, ja esat bāzuši pirkstu rozetē, tad atkārtot to jūs vairīsieties un brīdināsiet par to savus bērnus. Sadzīves vienkāršajās situācijās šis likums darbojas ļoti vienkārši un uzskatāmi.
Vairums no mums mācās no savām kļūdām. Labi, ja visās dzīves situācijās mēs iemācītos izsekot notikumu ķēdītei un prognozēt vai arī varētu patīt notikumus atpakaļ un atrast kļūdas. Turklāt ņemot vērā, ka mūsu kļūdas – tās ir mūsu izvēles, apzinātas vai ne. Un mūsu uzdevums – atbildēt uz jautājumiem:
- Kādu pieredzi, kādu viedumu var izvilkt no šīs situācijas?
- Ko mēs iemācījāmies, un kā to izmantot turpmāk?
Karma – tas ir sods?
Mūsu Institūta studenti, cilvēki, kas saskaras ar reinkarnacioniku, viegli atbildēs uz šo jautājumu.
Pati briesmīgākā tiesa – tā ir mūsu pašu tiesa pār sevi[1], kad mēs, pieļaujot kādu kļūdu, nevaram paši sev to piedot (šī enerģija ierakstās mūsos), un mēs katru reizi atgriežamies šeit, lai izietu vienu un to pašu mācību, bet reaģētu uz to citādi. Atcerieties, kā filmā “Murkšķa diena” – tikai īstas un patiesas jūtas spēja iznīcināt šo noslēgto laika loku.
Valentīna Pavļenko (Валентина Павленко), Reinkarnacionikas Institūta garīgo kuratoru kanāls:
“Man karma – tā pirmām kārtām ir Mīlestība. Tas ir tas mehānisms, pateicoties kuram, mēs varam atgriezties pie savas īstenās būtības un izpaust to šeit uz zemes tajās pieredzēs, kuras mēs izejam.”
Mēs atgriežamies šurp, lai no jauna izdzīvotu to, kas bija mūsu izdzīvots ne tik augstu, kā mēs varētu, izvēloties sev tieši tos apstākļus (vecākus, ģimeni, vietu), kuri palīdzētu mums izpaust to mīlestību, kuru neizdevās iepriekšējā reizē. Mēs paši tiecamies izjust tās jūtas un emocijas, kuras nodarījām citiem. Tā ir mūsu izvēle.
Diāna Steina (Diane Stein):
“Karma – nav sods. Tā – tikai sāpju un traumas enerģija, no kuras būtu jāatbrīvojas. Ciešanu pieredze nes sevī mācību, ka kaut kam tādam nav jāatkārtojas. Vecās brūces var izpausties un tikt izdziedinātas tikai fiziskajā ķermenī. Tās nevar izdziedināt intervālā starp nāvi un jaunu piedzimšanu, bet tikai kārtējo reizi pāriemiesojoties fiziskā ķermenī.”
Karmas atbrīvošanas paņēmieni
Mūsu periods ir unikāls ar to, ka visas savu darbību sekas mums ir iespēja saņemt tagadnes iemiesojumā.
Mēs esam sasnieguši to momentu, kad būtu jāatbrīvojas no ciešanām. Pašlaik cilvēki sāpes izjūt īpaši asi, jo viņi nav izdziedinājušies no pagātnes ciešanām, un tās prasa pret sevi uzmanību. Individuālās ciešanas ir mērķētas uz to, lai piespiestu cilvēkus izdziedināties no traumām no viņu iepriekšējām dzīvēm. Eksistē vienkārši paņēmieni, kā atbrīvoties no karmas. Tie ir pieejami katram.
Diāna Steina:
“Visbiežāk karma nes sevī ciešanu, kuras laikā nav izdziedinātas, turpinājumu. Traumatiski pārdzīvojumi saglabājas cilvēka aurā.
Lai atbrīvotos no karmas, traumatiskie notikumi atkārtojas atkal un atkal, kamēr neatnāk pilnīga izpratne un atbrīvošanās.
Ciešanas beidzas tikai pēc izdziedināšanās, bet, ja dziedināšana neatnāk, ciešanas pāriet no dzīves uz dzīvi… Atbrīvošanās notiek, pateicoties savu sāpju apzināšanai, kā arī tā apzināšanai, ka šīs sāpes vairs nevajadzētu ciest.”
Otrais paņēmiens – izspiešana. Kad jūs darāt ļoti daudz laba, tīra, un viss pārējais it kā bālē uz šī fona. Tā tiek “aizpervēti” grēki. Pats grēks nekur nepazūd. Taču cilvēks nožēlo, izdara secinājumus, vairs viņš tā nerīkosies. Tāpat darbojas pateicības prakse.
Pateicības plūsma gluži kā izspiež visu negatīvu un pretenzijas, pārbīdot cilvēka fokusu uz to apkārtnē, kam viņš var būt pateicīgs. Bieži labus darbus un notikumus mūsu dzīvē mēs uztveram kā pašus par sevi saprotamus, aizmirstot pateikties.
Vēl vienu paņēmienu sniedz Kolins Tipings (Colin Tippin):
“Ja mēs atsakāmies no vajadzības zināt, kā un kāpēc viss notiek, kā arī no vajadzības kontrolēt pasauli, un patiesi atdodamies lietu, kādas tās ir, gaitai, zinot, ka Dieva mīlestība ir klātesoša visā, – mēs pilnībā izejam aiz cēloņa un seku likuma ietvariem.
Tad mēs apzināmies, ka karma – tikai vēl viena pasaka, kas eksistē vien cilvēku pasaules iemītnieku prātā. Dievišķās Patiesības pasaulē nav ne karmas, ne cēloņsakarību. Tur ir tikai pirmcēlonis – Dievs.”
Skats uz karmu caur Reinkarnacionikas prizmu
Nav nejaušība, ka mēs piedzimām tagad šajā lieliskajā maģisko instrumentu laikā, kad mūsu priekšā atveras daudzi iespēju logi savu iespēju atklāšanai par labumu sev, apkārtējiem un visam evolūcijas procesam kopumā. Un viens no tiem – reinkarnacionika.
Tieši tā vienkārši un pieejami ļoti īsā laikā ļauj atminēties, kas mēs esam patiesībā, uzzināt savu dzīves uzdevumu[2] pašiem un paņemt atbildību par savu dzīvi savās rokās. Un nest visai pasaulei to, kas mēs esam. Mēs visi nesam garīgumu uz Zemi, bet misijas izpausmes forma visiem ir dažāda.
Un, kad atpakojas iekšējā atmiņa, iekšējā meistarība, tad cilvēks jebkuros apstākļos sāk izstarot gaismu, nav svarīgi, kas viņš ir un kāda ir viņa profesija.
Kas tad īsti ir karma, un vai tā patiešām eksistē? Kādēļ mēs reinkarnējam un nākam šurp atkal un atkal?
Uz šiem un citiem jautājumiem atbild Reinkarnacionikas Institūta radītāji un pasniedzēji Māris Drešmanis, Aļona Starovoitova (Алёна Старовойтова), Valentīna Pavļenko (Валентина Павленко).
Jūs uzzināsiet:
- Tātad, vai vajag baidīties no Karmas, vai pietiek vienkārši izprast likumus?
- Kā iepriekšējo dzīvju un Dvēseļu Pasaules atminēšanās pieredze izmainīs jūsu Karmu?
P.S. Un kā jūs attiecaties pret karmu? Kas jums ir karma?
 |
Reinkarnacioloģijas Akadēmijas projekts. Mūsu uzdevums – ar piemēriem no dzīves pastāstīt, ka dvēseles pieredzes atmiņas, sakrātas iepriekšējās dzīvēs, var uzlabot pašreizējo dzīvi. |
Pievienots 09.12.2014.
https://ru.journal.reincarnatiology.com/karma-reinkarnatsiya/
Tulkots ar lapas administrācijas atļauju
Tulkoja Jānis Oppe
[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4033-kapec-nepieciesams-atjaunot-ieprieksejo-dzivju-atminu (Tulk. piezīme)
[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/lana-culanova/11-dazadi/3853-lana-culanova-ka-un-kapec-cilveks-ir-aizmirsis-savu-dzives-uzdevumu (Tulk. piezīme)