Вера Просвирнина - Чудеса от Духовных Кураторов Института Реинкарнационики
Vera Prosvirņina - Brīnumi no Reinkarnacionikas Institūta Garīgo Kuratoru puses
Nodarbības ar Valentīnu Pavļenko (Валентина Павленко) un Reinkarnacionikas Institūta Kuratoriem studenti vienmēr gaida ar nepacietību. Mēs nekad nezinām, kādu meditāciju un kādas tehnikas šoreiz mums liks priekšā Kuratori.
Taču droši zinām – tā būs atbilde uz pašu aktuālāko šobrīd jautājumu. Un to, kas mūsu dzīvē notiek pēc šīm nodarbībām, citādi kā par “brīnumu” nosaukt nav iespējams.
Kas tie tādi – Reinkarnacionikas Institūta Kuratori – ne reizi vien savās uzstāšanās reizēs ir dalījusies Valentīna Pavļenko – Reinkarnacionikas Institūta Kuratoru Garīgais kanāls.
Valentīna Pavļenko – Reinkarnacionikas Institūta Kuratoru Garīgais kanāls:
“Garīgie Audzinātāji ir katram cilvēkam. Un ir augstāka līmeņa Garīgie Audzinātāji – tās ir garīgas būtnes, kuras palīdz attīstīties un evolucionēt visai cilvēcei, visai planētai Zeme.
Tie ir skolotāji, kuri ir sasnieguši ļoti augstu attīstītības līmeni. Viņi ir izgājuši daudzas dzīves uz Zemes, tāpēc zina, kas ir dzīve, ir izgājuši caur Augšupcelšanos un vēlējušies palīdzēt cilvēkiem, kuri nodarbojas ar garīgo attīstību un tiecas pilnveidoties.
Šie skolotāji atbalsta cilvēku grupas, kā, piemēram, Reinkarnacionikas Institūtu, kurās notiek aktīva pašattīstība.
Viņi dod uzvednes, virza, palīdz šīm grupām iet vajadzīgajā virzienā, atbalstīt visus dievišķos likumus, nepārkāpjot tos, attīstīties harmonijā ar visu esošo, vispārējā evolūcijas procesā, iet vienā virzienā.”
Katra nodarbība ar Kuratoriem – tā ir atklāsme, tas ir jauns skats uz šodienas sevi, tās ir spēka ziņā satriecošas sajūtas, ļoti spēcīgas atbildes, tās ir dziļas transformācijas, kuras dažreiz norit pilnīgi apbrīnojamā formā. Tās ir ļoti dziļas iekšējas izmaiņas. Šīs nodarbības apgāž kājām gaisā pasauli, tās maina priekšstatus par sevi, par savu Visumu. |
Zemes bērni
Šeit, nodarbībās ar Valentīnu un Kuratoriem, mēs mācāmies domāt planētas mērogos.
Šeit mēs sākam just savu vērtību un katra uz Zemes dzīvojoša cilvēka vērtību, vienotību starp visiem cilvēkiem, kas tiecas uz gaismu.
Un šādā izpratnē mums atklājas milzīgs viedums, ka esam atbildīgi par sevi un par savām mājām, lai cik mazas vai lielas mēs tās nejustu.
Pirmkursnieks Jurijs:
“Meditācijas beigās nāca asaras no izpratnes, ka no katra mums ir atkarīgs daudz kas un katrs ir daļiņa no vienotā.
Visas darbības tika veiktas ar apzinātību un ar pilnu izpratni par savu atbildību notiekošajā. Un šo atbildību iznesu no meditācijas tagadnē. Pateicos par veikto darbu!”
Nereti pa garīgo ceļu mums nākas iet vienatnē, sastopot tuvinieku un draugu neizpratni. Mūsu ceļš palaikam – tas ir izaicinājums. Izaicinājums sev, savai apkārtnei, sabiedrībai.
Ejot ārā no kāda noteikto noteikumu matricas, mēs sastopamies ar šaubām, neticību sev, bailēm, ka mums neizdosies.
Cik svarīgi tādā brīdī atrast atbalstu, sajust tā plecu, kas iet tev blakus pa to pašu ceļu. Kas, tāpat kā tu, iet cauri pārbaudījumiem un pārbaudēm. Tāpat kā tu, saprot, ka citādi vairs nav iespējams.
Un ir tikai viens ceļš uz laimi – tas ir ceļš pie sevis. Un cik svarīgi ir zināt, ka šajā ceļā mūs vienmēr gaida atbalsts, un vēl kāds!
Pirmkursniece Svetlana:
“Es skaidri redzēju mūs visus, sadevušos rokās… Milzīgs līdzgaitnieku loks! Un cik spēcīgs, liels un gaišs bija gaismas stabs!!! Pilnā mērā sajutu mazās planētas Zemes, mūsu māmuļas Gaijas klātbūtni savā sirdī!!!
Un cik spēcīga un beznosacījuma bija viņas Mīlestība un atbalsts! Viņas aizsardzība, kad es atrados viņas sirdī, viņas kodolā!!! Viņas aizsardzība ir ar mani vienmēr! VIŅAS Mīlestība ir ar mani vienmēr!!! Viņas atbalstu es jūtu vienmēr!!!
VIŅAS elpa – mana elpa! Viņas pulss – mans pulss!!! PATEICOS!!!”
Zemes ritmu jušana sniedz mums apbrīnojamu aizsargātības sajūtu neatkarīgi no ārpusē noritošajiem notikumiem. Tieši tāpēc Valentīna Pavļenko vairākkārt ir akcentējusi savu klausītāju uzmanību uz šo sajūtu un tehniku svarīgumu.
Tās sniedz mums dziļu jušanu par savu līdzdalību tajā, kas notiek uz planētas, ļauj piesātināties ar Zemes spēku un dzīvot harmonijā ar viņas ritmiem, saglabāt iekšējo balansu.
Pirmkursniece Lidija:
“Es turēju rokās un apskāvienā mūsu skaistuli planētu, lūk, tik milzīgu es savi sajutu. Pateicos par vienotību, par spēcīgo enerģijas plūsmu! Cik viss ir lieliski!”
Savienošanās ar Augstāko Es
Viens no cilvēka garīgās izaugsmes svarīgākajiem aspektiem ir viņa savienojums ar savu Augstāko Es, iepazīšanās un saziņa ar Garīgajiem Audzinātājiem. Tā ir neaizstājama atslēga iekšējās harmonijas jušanai.
Taču ikdienas dzīvē tikt cauri savām bailēm izdarīt kaut ko ne tā, kaut ko zaudēt mēdz būt, ai, cik nevienkārši. Un, tātad, arī izjust savu īsteno “Es” mēdz būt pagrūti.
Un, kad nodarbībās ar Garīgajiem Kuratoriem mēs atkal iegūstam šo apbrīnojamo sajūtu “Es esmu”, – tā ir kā izlidošana atklātā kosmosā. Tas ir tikpat, kā sākt dzīvi no jauna, no tīras lapas, sajūtu un domu tīrībā, veselumā.
Pirmkursniece Lada:
“Tas bija Kaut kas Burvīgs un Brīnišķīgs. Enerģijas bija jūtamas vienkārši kā milzīga plūsma, attīrīšanās asaras lija straumēm no neticamas, milzīgas visuma mēroga Mīlestības jušanas, Mīlestības tīras un beznosacījuma.
Izdevās savienoties ar savu Augstāko Es, enerģija atnāca tik spēcīgi, gluži kā ātrvilciens, un piepildīja visu mana ķermeņa telpu.
Es sajutos ļoti liela, metrus trīs gara, kā milzīgs milzis. Tā ir sevis viengabalainuma sajūta, ka, lūk, beidzot taču esmu atradusi lielu sevis daļiņu, ka tagad es esmu viens vesels, viengabalaina būtne, Zemes mīļotais bērns.
Raudāju no izpratnes, kāda milzīga mīlestība nāk no māmuļas Zemes, Audzinātājiem un Augstākajiem spēkiem. Dalījos šajā Mīlestībā ar visiem procesa dalībniekiem un saņēmu atdevi.”
Pirmkursniece Svetlana:
“Brīvība! Mīlestība! Gaisma! Uztvere izmainījās! Gribas elpot, elpot dziļāk! Vairāk! Un ar katru elpas vilcienu uzsūkt enerģiju! Gaismu! Mīlestību! Prieku!”
Sk. arī Savienojums ar savu Augstāko Es – ceļš uz veselumu[1]. |
Dzīve jaunajās enerģijās
Mēs dzīvojam apbrīnojamā laikā. Planetāra mēroga izmaiņu laikā. Izmaiņas notiek katru dienu kā enerģētiskajā, tā arī ārējās pasaules notikumu līmenī.
Personiskā transformācija uzklājas uz telpas, kurā mēs dzīvojam, transformācijas. Dažbrīd mēs jūtam apjukumu, ka vecie paņēmieni un metodes vairs nedarbojas.
Vajag darīt kaut kā savādāk, lai dzīvotu un attīstītos jaunajās enerģijās, saskaņā ar vispārējiem evolūcijas procesiem. Taču kā?
Nodarbības ar Valentīnu Pavļenko un Garīgajiem Kuratoriem tad arī dod tik vērtīgo izpratni, kas notiek šajā konkrētajā momentā planētas enerģētiskajā līmenī, kā šīs jaunās enerģijas ietekmē mūs visus kopumā un katru atsevišķi.
Jaunās tehnikas, jaunās zināšanas, kuras mēs nodarbībās saņemam no mūsu Garīgajiem Skolotājiem, ļauj virzīties uz priekšu maksimāli harmoniski un efektīvi. Un katra nodarbība ar Valentīnu un Kuratoriem – tā vienmēr ir ļoti svarīga atbilde.
Jo Skolotāji taču strādā vienlaikus ar katra meditācijas dalībnieka, studentu grupas pieprasījumiem un ar to uzdevumu, kurš stāv mūsu kā Zemes iedzīvotāju priekšā.
Sirds ceļš
Par vienu no galvenajiem uzdevumiem tiem, kas iet garīgo ceļu tieši pašlaik, kļūst savas sirds atvēršana. Mums ir ļoti svarīgi paust mīlestību un pieņemšanu. Sevis, pasaules, to, kas ir mums apkārt, pieņemšanu.
Bet cik grūti mēdz būt nomest visas aizsardzības, noņemt ieročus un bruņas, kurās mēs sargājām savu sirdi tūkstošiem iemiesojumu laikā. Pārestības, sāpes, bailes, izmisums kā smaga nasta guļ mūsu sirdīs.
Tāpēc ar milzīgu pateicību studenti uztver Kuratoru palīdzību mūsu sirds enerģijas dziedināšanā!
Pirmkursniece Vera:
“Tā bija pati spēcīgākā meditācija no visām, kuras es jebkad esmu piedzīvojusi. Pirmoreiz atvērās sirds, un es sajutu siltumu un enerģijas no citiem cilvēkiem aplī. Tas bija satriecoši.
Pieprasījums uz šo nodarbību ar Kuratoriem bija saistīts ar veselību, taču pirmajā meditācijā es pēkšņi ieraudzīju tās sāpes, kuras esmu nesusi visu dzīvi un no kurām tagad varu atbrīvoties.
Un pēc tam meditācija ar Jaunavu Mariju – es visu laiku skaļi raudāju, taču sapratu, ka mana pasaule ir apgriezusies kājām gaisā.
Jo visa mana dzīve taču bija uzbūvēta uz sāpēm, visas attiecības, visi notikumi, viss izdzīvotais un pat mana jaunrade. Bet tagad es varu dzīvot no prieka: mīlēt, radīt, veidot jaunu pasauli!”
Pirmkursniece Anna:
“Vēl pirms pašas meditācijas sākuma, kad tikko sākām iegremdēties un es vēl nezināju, kurš no Audzinātājiem atnāks, es sajutu, ka man ir asiņojoša brūce sirdī un kāds saudzīgi un maigi to apmērcē ar baltu sterilu maigu marles drāniņu.
Bija sajūta, ka tā ir žēlsirdīgā māsa. Ļoti labi bija no tā, ka kāds ar mīlestību rūpējas par tevi un tavām sāpēm un ka kāds redz pat tās labāk nekā tu pati un palīdz brūcei sadzīt.”
Cik tas ir svarīgi – just un saprast, ka var dzīvot citādāk. Nebīties atdot savas Dvēseles gaismu un savu siltumu. Kāda laime gan tā ir?
Mainoties no iekšienes, mēs jūtam, kā mainās mūsu dzīve, kā tajā ienāk jauni cilvēki, notikumi, kā kļūst saprotamāks ceļš, aiziet satraukumi un pārestības. To vietā atnāk mīlestība, pieņemšana.
Pirmkursniece Natālija:
“Krūšu iekšienē atdzīvojās apbrīnojama, lieliska varavīkšņaina roze! No tās nāk vibrācijas, viļņi. Varavīkšņaina gaisma arī no ārpuses! Viegluma, lidojuma, Dievišķas svētlaimes stāvoklis! Pateicos!”
Pirmkursniece Teja:
“Ak… kā vienmēr, sajūtas neizsakāmas! Visa asarās… Katra attīrīšanās, piepildīšanās ar mīlestību ir jūtama tik dabiski, ka no tā plūst asaras! Visu meditāciju bija jūtams stiprs siltums! Plaukstās īpaši!
Jūtu, ka šodien ir notikusi spēcīga un patiešām apzināta savienošanās ar visu pasauli un mūsu mazo kursu konkrēti… Bija jūtams maigs mātišķs Marijas atbalsts ar visu sirdi.
Pilnīga attīrīšanās un atgriešanās pie sevis īstās[2]. Viengabalainums, ceļa izpratne. Skaidri zinu, ka nodomātais un ilgotais jau ir īstenojies…
Pateicos Jēzum, Marijai, maniem Audzinātājiem un, protams, ka neparastajai Valentīnai!!!”
Jaunie ietērpi
Atnākot uz Reinkarnacionikas Institūtu, mēs saprotam, ka, lai pārliecināti virzītos pretim savai nākotnei, nepieciešams tikt skaidrībā ar savu pagātni.
Un tieši šeit, Reinkarnacionikas Institūtā, mēs gūstam iespēju dziļi izstrādāt karmas uzdevumus, tos, kuri tika radīti iepriekšējos iemiesojumos. Mēs nonākam pie savu dzīves mācību dziļas apzināšanās.
Un Kuratoru palīdzībai šajā jautājumā ir nenovērtējama nozīme. Pateicoties viņiem, šis darbs norit produktīvāk.
Pirmkursniece Vera:
“Kad klausījos meditāciju pirmo reizi, uz augšu nepacēlos, sevi jaunos ietērpos neieraudzīju, bet pēc translācijas beigām vēl ilgi gulēju ugunīgās enerģijās.
Nākamajā dienā pilnīgi spontāni, gaišā dienas laikā, sāka parādīties viena no manām iepriekšējām dzīvēm. Ļoti spilgts un interesants bija iegremdējums, kurš atklāja man jēgu karmiskajai saiknei ar manu dēlu[3].
Pēc kāda laika es atkal izgāju meditāciju – ir taču jāpaskatās uz sevi jaunajos ietērpos. Un atkal jaunos ietērpus man ne īpaši paradīja, taču notika priekš manis spēcīgs izrāviens ar enerģētiku.
Es sajutos pavisam citādi, un atkal sāka parādīties viena no manām iepriekšējām dzīvēm (tur bija ļoti daudz naida). Taču pie tā es neapstājos.
Pēc kāda laika vēlreiz izgāju, – un atkal rāda dzīvi, kura man atkal atklāj vienu no svarīgākajām manas šodienas dzīves pusēm… Lūk, tāds darbs sanāca! Auglīgs!”
Sava ceļa, savas misijas uz Zemes, sava dzīves uzdevuma apzināšanās – viena no svarīgākajām meditāciju tēmām ar Kuratoriem. Tas, ko izdodas ieraudzīt tādos momentos, sniedz atslēgu savai izpausmei ārējā pasaulē.
Pirmkursniece Natālija:
“Jaunajos ietērpos ieraudzīju sevi baltā, garā, caurspīdīgā, platā zīda kreklā-brunčos. Un apkārt man ir izveidojusies enerģētiska sfēra – Beznosacījuma mīlestības sfēra.
Tas bija klajums, un man apkārt stāvēja milzīgi daudz cilvēku, kurus es apdāvināju ar Vieglumu.
Pēc tam gāju katram klāt, viņu acis bija nolaistas, es cēlu viņu sejas pret debesīm un teicu: “Saprotu, ka tev pašlaik ir sāpīgi, taču tieši šis ceļš ir uz dziedināšanos. Drīz kļūs ļoti viegli. Tu dziedinies.”
Un es dejoju, gluži kā lidoju pa apļa iekšpusi, apdāvināju visus, kas bija apkārt, ar to milzīgo plūsmu, kura kā sfēra ar maigu dūmaku zeltainā krāsā virmoja apkārt man un no manis. Atkārtojot, ka es apdāvinu cilvēkus ar Vieglumu, ka tagad kļūs viegli!
Neprātīga lidojuma sajūta, atgriežoties pie sevis īstās, pie sevis saprotošās, pie savas īstenās būtības.”
Pirmkursniece Marina:
“Neticama mīlestības, laimes, dziedināšanās un attīrīšanās enerģija! Redzēju sevi baltos ar zeltu ietērpos, sūtot mīlestības enerģiju Zemei un katram tās iedzīvotājam.”
Dzīves sfēru harmonizācija
Darbs ar Kuratoriem ir vērsts gan uz dvēseles, gan uz ķermeņa daudzšķautņainu dziedināšanu. Spēja harmoniski paust kā garīgo, tā arī materiālo mūsu dzīves aspektu – nopietns un svarīgs uzdevums tiem, kas iet pa garīgās pašpilnveidošanās ceļu.
Un šim aspektam ir visdažādākās izpausmes dzīvē: tās ir gan rūpes par mūsu ķermeņa veselību, gan mūsu spēju un iespēju realizācija reālajā pasaulē, gan finansiālā labklājība. Meditācija, vērsta tieši uz šī aspekta harmonizāciju, kļuva par vienu no svarīgākajām mācībām, ko mums nodeva Garīgie Skolotāji! |
Pirmkursniece Irina:
“Sajūta ķermenī – katras šūniņas vibrācija un tīrība. Kopumā vieglums un atvieglojums. Droši vien pirmo reizi sajutu tādu saikni ar ķermeni, vienotību un mīlestību pret viņu! Gribu rūpēties par viņu ar maigumu, nevis spiest ārā no viņa visas sulas!”
Domāju, mani atbalstīs visi, kas tā vai citādi ir saskārušies ar Valentīnas Pavļenko un Reinkarnacionikas Institūta Kuratoriem.
Mūsu sirdīs dzīvo milzīga pateicība par milzīgo, savā smalkumā, pret katru no mums saudzīgumā apbrīnojamo darbu. Par mūsu uzdevumu izpratnes dziļumu, par gatavību palīdzēt mums visiem daudzos plānos, daudzpusīgi.
Par mūsu dvēseļu un ķermeņu izdziedināšanu, par to bezgalīgo mīlestību, kuru mēs visi izjūtam darbā ar mūsu mīļotajiem Garīgajiem Skolotājiem. Milzīga pateicība Valentīnai Pavļenko par viņas smalkjūtību un smalko pasaules uztveri!
Materiāls sagatavots, balstoties uz Reinkarnacionika Institūta
studentu atsauksmēm.
P.S. Vai Jums bija noderīgs šis raksts? Dalieties komentāros savās apzināšanās!
Žurnāla korespondente. |
Pievienots 24.06.2014.
https://ru.journal.reincarnatiology.com/chudesa-ot-duhovnyh-kuratorov-instituta-reinkarnatsioniki/
Tulkots ar lapas administrācijas atļauju
Tulkoja Jānis Oppe
[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/11-dazadi/4148-augstakais-prats-nelokala-intuicija-un-dieviska-sinhronija-kas-gan-tas-ir (Tulk. piezīme)
[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/nadezda-batalova/11-dazadi/3831-nadezda-batalova-atgriesanas-pie-sevis (Tulk. piezīme)
[3] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/natalija-golubkina/33-natalija-golubkina/3590-natalija-golubkina-dela-slimiba-un-pagatnes-dzive (Tulk. piezīme)