Alla Širko - Pasaules reliģijas apstiprina dvēseles pāriemiesošanos

Алла Ширко - Мировые религии подтверждают перевоплощение души

Alla Širko - Pasaules reliģijas apstiprina dvēseles pāriemiesošanos

“Dvēsele nonāk cilvēka ķermenī kā pagaidu mājoklī, no ārienes, un atkal taču iznāk no viņa… viņa pārvietojas uz citiem mitekļiem, jo dvēsele ir nemirstīga.”

Ralfs Voldo Emersons (Ralph Waldo Emerson)

Agri vai vēlu mēs aizdomājamies par nāvi, tas ir tas, kas neizbēgami gaida mūs mūsu ceļa, kuru mēs saucam par dzīvi, galā.

Kurp aiziet dzīvības spēks pēc ķermeņa nāves?
Ko nozīmē mūsu tik īsā atrašanās uz zemes?
Kādēļ mūsu dvēsele reizi pēc reizes atgriežas, dzīvojot jaunu dzīvi no sākuma?

Pamēģināsim sameklēt atbildes uz šiem satraucošajiem jautājumiem svētajos rakstos.

Reinkarnācija kristietībā

Kā zināms, kristietība uz šodienu neatzīst reinkarnācijas[1] ideju. Te vietā ir uzdot jautājumu: “Bet vai vienmēr ir bijis tā?” Tagad parādās pierādījumi, ka tā speciāli tika aizvākta no svētajiem rakstiem.

Neraugoties uz to, Bībelē un īpaši Evaņģēlijā joprojām var atrast fragmentus, kas apstiprina, ka dvēseles pāriemiesošanās ideja kristiešu reliģijā pastāvēja.

“Bet tur bija kāds cilvēks no farizejiem, vārdā Nikodēms, jūdu valdības vīrs. Tas nāca pie Jēzus naktī un sacīja Viņam: "Rabi, mēs zinām, ka Tu esi Mācītājs, no Dieva nācis. Jo neviens nevar tādas zīmes darīt, kā Tu dari, ja Dievs nav ar to."

Jēzus atbildēja: "Patiesi, patiesi Es tev saku: ja cilvēks nepiedzimst no augšienes, neredzēt tam Dieva valstības."

Nikodēms saka Viņam: "Kā cilvēks var piedzimt, vecs būdams? Vai tad viņš var atgriezties savas mātes miesās un atkal piedzimt?"

Jēzus atbildēja: "Patiesi, patiesi Es tev saku: ja kāds neatdzimst ūdenī un Garā, netikt tam Dieva valstībā! Kas no miesas dzimis, ir miesa, un, kas no Gara dzimis, ir gars. Nebrīnies, ka Es tev esmu sacījis: tev jāpiedzimst no augšienes.” Fragments no Jāņa evaņģēlija, 3. nodaļa.

Gribu atzīmēt, ka vārds “augšiene” tulkojumā no grieķu valodas nozīmē arī: “no jauna”, “atkal”. Tas nozīmē, ka šo fragmentu var pārtulkot nedaudz citādāk, proti: “…tev jāpiedzimst no jauna…”. Evaņģēlija angļu versijā tiek izmantots vārdu savienojums “born anew”, kas nozīmē “piedzimt no jauna”. (Bībeles jaunajā tulkojumā latviešu valodā: “Jums jāpiedzimst no jauna.” – Tulk. piez.)

“Es sūtīšu pie jums pravieti Eliju, pirms nāk Tā Kunga diena, lielā un šausmīgā.”

No pravieša Maleahija grāmatas [4:5]. (Latviešu tulkojumā ir tikai 3 nodaļas, un šāda teksta tur nav, bet angļu un krievu tekstos ir 4 nodaļas. – Tulk. piez.)

Pirmajā acu uzmetienā nekādas slēptas jēgas šajos vārdos nav. Lūk, tikai šis pravietojums tika izdarīts V gadsimtā p.m.ē., bet tas ir četrsimt gadus pēc Elijas dzīves. Iznāk, Maleahijs apgalvoja, ka pravietis Elija atkal stāsies uz Zemes jaunā izskatā?

Nepārprotamus vārdus ir izteicis arī pats Jēzus Kristus: “Un Viņa mācekļi Tam jautāja, sacīdami: "Kā tad rakstu mācītāji saka, ka Elijam jānākot papriekš?"

Bet Viņš atbildēja un sacīja: "Elija gan nāk un visu atkal sataisīs. Bet Es jums saku: Elija jau ir atnācis, un tie viņu neatzina, bet ar viņu darīja, ko gribēja. Tā arī Cilvēka Dēlam būs jācieš no viņiem." Tad mācekļi saprata, ka Viņš uz tiem runāja par Jāni Kristītāju.” [Mateja evaņģēlijs, 17:10-13]

Maniheisms

Maniheisms – tā ir reliģija, kura ietvēra sevī kristietības, budisma, kā arī zoroastrisma elementus. Tās pamatlicējs ir kāds Mani, pēc izcelsmes persietis. Viņš lieliski pārzināja Austrumu mistiku, jūdaismu un radīja harmonisku pasaules uzskata sistēmu.

Maniheisma īpatnība ir, ka šī reliģija ietver sevī postulātu par reinkarnāciju, pat vēl vairāk, ideja par dvēseles pāriemiesošanos[2] ir šīs reliģijas pamats.

Starp citu, tieši tādēļ ortodoksālie kristieši maniheismu uzskatīja par vistīrāko ķecerību, turklāt paši maniheji apgalvoja, ka tieši viņi ir īstie kristieši, bet baznīcas kristieši – tie ir tikai pus-kristieši.

Maniheji ticēja, ka apustuļi grūtos laikos vienmēr pāriemiesojās citos ķermeņos, lai atnāktu uz Zemi un pavērstu cilvēci uz īsteno ceļu. Gribu atzīmēt, ka pats Svētais Augustīns 9 gadus apliecināja šo reliģiju.

Maniheisms izzuda XII gadsimta beigās, uz visiem laikiem atstājot savas pēdas kristietības un islāma reliģijās.

Reinkarnācijas ideja budismā un ar to saistītās reliģijās

15 01 28 02

Budisma reliģija izcēlās no hinduisma, tāpēc nepavisam nav brīnums, ka šīs konfesijas ir stipri līdzīgas savā starpā. Kaut arī Budas mācības vēlāk Indijā tika uztvertas kā renegātisms.

Agrīnā budisma, tāpat kā maniheisma, pamata ideja bija par dvēseļu pāriemiesošanos. Tika uzskatīts, ka no tā, kā cilvēks nodzīvos savu mūžu, ir atkarīgs, kas viņš būs savā nākamajā iemiesojumā.

Citiem vārdiem sakot, agrīnie budisti bija pārliecināti, ka cilvēkam ir dots nodzīvot ne tuvu vienu dzīvi vien, taču katrs nākamais iemiesojums bija atkarīgs no iepriekšējā.

Tā bija Budas dzīves laikā, pēc viņa nāves sākās pats dramatiskākais šīs reliģijas periods. Proti, drīz pēc Apskaidrotā aiziešanas viņa domubiedri radīja 18 skolas, un katrā visas Budas mācības tika skaidrotas pa savam. Tāpēc radās daudz pretrunīgu viedokļu.

Viena no pašām ietekmīgākajām bija Teravāda, kura savas mācības izplatīja pa daudziem Dienvidāzijas stūrīšiem.

Šīs reliģijas piekritēji uzskatīja, ka cilvēka dvēsele nomirst līdz ar ķermeni, tas ir, viņi pilnīgi izslēdza reinkarnācijas iespēju.

Galvenie un zināmā mērā nesamierināmi teravādiķu pretinieki ir Tibetas lamas un visi tie, kas apliecina Mahājānas budismu.

Buda mācīja, ka dvēsele – tā ir mūžīga substance un viņa nevar bez pēdām izzust pēc fiziskās nāves[3]. Viņa pretinieki mūki-hinduisti, otrādi, teica, ka neeksistē nekāds mūžīgais “es”, viņi bija pārliecināti, kas viss atnāk un atgriežas nebūtībā.

Bet Gautama mācīja, ka katrā eksistē dievišķās gaismas daļiņa – atmans, kurš reizi pēc reizes iemiesojas uz Zemes, lai palīdzētu cilvēkam sasniegt apskaidrību.

Reinkarnācija Ziemeļu budismā

Dvēseles pāriemiesošanās idejai bija sava vieta Ziemeļu budismā, kurš balstījās uz Mahājānas (“iemiesojuma lielo ratu”) tradīcijām. Šai reliģijai var pieskaitīt arī Tibetas budismu un lamaismu.

Tieši Mahājānas doktrīnā lielu izplatību ieguva “bodisatvas” jēdziens. Bodisatva – tie ir cilvēki, kas sasnieguši apskaidrību, bet apzināti izvēlējušies bezgalīgu pāriemiesošanos, lai mazinātu cilvēces ciešanas. Tibetā tāds bodisatva ir Dalailama, kurš pastāvīgi atgriežas cita cilvēka izskatā, tas ir, viņa dvēsele pastāvīgi ir pāriemiesojusies.

Tibetas doktrīna ir visai pretrunīga, no vienas puses, viņi atzīst, ka cilvēks dzīvo ne vienu dzīvi vien, taču turklāt viņi pret reinkarnācijas ideju attiecas skeptiski. Tibetas budismam ārkārtīgi svarīgs ir karmas likums[4], kas nosaka visu notiekošo.

Reinkarnācija Ķīnā

15 01 28 03

Ķīnieši principā neatzīst reinkarnācijas ideju, bet, ja precīzāk, tad tā runā pretī viņu pasaules uzskatam, jo viņi visi tic, ka dvēselei pēc nāves stāv priekšā ļoti garš ceļojums pa aizkapa pasauli, kuram vajag sagatavoties, vēl dzīvojot mūžu uz Zemes.

Tieši tāpēc kopā ar mirušo kapā lika visas tās lietas, kuras viņš izmantoja dzīves laikā. Piemēram, ķēniņu kapenes ietvēra visu, pie kā bija pieraduši valdnieki dzīvojot: piederumus, apģērbu, barību, sievas un kalpus.

Tāda nopietna gatavošanās ir pierādījums tam, ka visi ķīnieši tic, ka pēc nāves viņi ilgi un laimīgi dzīvos aizkapa pasaulē, bet iemiesošanās jaunā apvalkā uz Zemes viņu plānos it nemaz neietilpst.

Ķīnieši īpaši godināja senču kultu, viņi uzskatīja, ka visi mirušie radinieki kļūst par viņu apsargiem uz Zemes, tāpēc viņiem vajag visu laiku nest dāvanas, kontaktēties ar viņiem un noteikti prasīt padomu. Arī tas ir pierādījums tam, ka ķīnieši neticēja reinkarnācijas iespējai.

Reinkarnācija un Dalailama

Zemēs, kur lamaisms ir oficiālā reliģija, valsts līmenī ir atzīts, ka cilvēks pēc nāves var piedzimt jaunā veidolā.

Dalailama – spilgts tam piemērs, jo viņš taču ir žēlsirdības bodisvatas – Čenrezi, kurš reinkarnējas uz Zemes pēdējo 500 gadu laikā, – iemiesojums. Lamaisma piekritēji tic, ka Dalailamas dvēsele patstāvīgi izvēlas sev jauno ķermeni. Mūku uzdevums – sameklēt zēnu, kurā šoreiz nolems iemiesoties mirušais lama.

Nākamais Dalailama piedzima 1935. gadā Tibetas ziemeļaustrumos Amdo provincē, mazā ciematiņā Takcer, nabadzīgā lopkopju ģimenē, divus gadus pēc toreizējā virspriestera nāves.

Dalailama atbild uz jautājumu par reinkarnāciju, ko uzdeva Māris Drešmanis – Reinkarnacionikas Institūta vadītājs.