Как наши Духовные Наставники ведут нас
Kā mūsu Garīgie Audzinātāji ved mūs
|
|
|
Tatjana Meļehina |
Mani sauc Tatjana Meļehina. Esmu Reinkarnacionikas Institūta 1. kursa studente.
Kādā no nodarbībām ar Kuratoriem Valentīna Pavļenko pastāstīja par Garīgajiem Audzinātājiem[1]: kas viņi ir, kā palīdz, kā virza. Nodarbība ļoti interesanta, informācija man bija jauna, un es klausījos kā apburta.
Atnāca doma: “Es taču jutu, ka mani ved!”
Pēc nodarbības es sāku analizēt, atcerēties un salīdzināt detaļas. Sanāca interesanta aina! Izrādās, es ne tikai esmu virzīta, mani Garīgie Audzinātāji burtiski ved mani aiz rokas pēdējos septiņus gadus. Ak, šie audzinātāji! “Kruti” viss ir izdomāts!
Sekojot Dvēseles vēlmei
2008. gads. Es strādāju par grāmatvedi celtniecības firmā. Ierasts dzīves ritms: mājas – darbs. Man sagribējās attīstību. Es nolēmu, ka nepieciešams iegūt augstāko izglītību.
Laiks ir, un nauda ir. Mācību iestādes izvēle krita uz Galvaspilsētas Finanšu un humanitāro akadēmiju.
Mani apmierināja mācību nosacījumi un atrašanās vieta blakus darbam. Noteiktajā dienā es braucu iesniegt dokumentus.
Tālāk viss noritēja ne pēc plāna…
Es piegāju pie stenda ar ekonomikas fakultātes informāciju, sāku to pētīt. Pakāpeniski mans skatiens pārvācās uz blakus stendu. Un tur… psiholoģijas fakultāte.
Es nesapratu, kas ar mani notiek! It kā gaisa malks pēc skābekļa bada – es lasīju neatraudamās! Daudzi mācību priekšmeti man neko neizteica, taču pievilka kā magnēts.
Es pirmo reizi sajutu prieku, jauktu ar trīsām. Šķita, ka katra šūniņa manā iekšienē ir sākusi vibrēt. Es gribu šeit mācīties!!!
Taču loģika un vēsais saprāts ātri atgrieza mani uz zemes. Es strādāju ekonomikas sfērā, man ir vidējā speciālā izglītība specialitātē “Ekonomika”, un es taisos būvēt karjeru šajā sfērā. Kāds te sakars ar psiholoģiju?
Un devos uz uzņemšanas komisiju iesniegt dokumentus. Jauka meitene pajautāja, kur es gribu iestāties. Uz to es, negaidīti priekš sevis, atbildēju, ka gribu uz psiholoģiju, bet stāšos uz ekonomiku.
Visi, kas sēdēja kabinetā, pacēla galvas un paskatījās uz mani. Viena no kabinetā sēdošajām sievietēm izrādījās psiholoģijas katedras vadītāja.
Un nākamās stundas laikā es tiku pakļauta vispusīgai apstrādāšanai: mani notestēja, uzdeva daudz jautājumu un pat sastādīja natālo karti.
Rezultātā tika nolasīts verdikts: ar maniem dotumiem ir viens ceļš – uz psiholoģiju.
Tajā brīdī es gandrīz fiziski jutu, kā mani dala divās daļās. Dvēsele dziedāja no sajūsmas, bet saprāts kliedza, ka rīkojos nepareizi.
Par izšķirošajiem kļuva katedras vadītājas vārdi: “Formē dokumentus uz psiholoģiju, bet, ja tev nepatiks, gada laikā pāriesi uz ekonomiku. Tādējādi tu neko nezaudē.”
Tas skanēja saprātīgi, un es biju apmierināta. Ja saprāts toreiz zinātu, cik veikli viņu ir apveduši ap stūri cilvēku Dvēseļu pazinēji!
Protams, es nekur pēc tam nepārgāju. Gadu no gada mācības man patika arvien vairāk. Pēc 6 gadiem es saņēmu diplomu specialitātē “Psiholoģija”.
Spēka Vieta
Akadēmijā es iepazinos ar savu draudzeni. Mēs kaut kā uzreiz viena pie otras pievilkāmies. No viņas es pirmo reizi izdzirdēju tādus vārdus kā “reiki”, “’čakras”, “mandalas[2]”.
Viņa ir ļoti interesanta stāstniece, es varēju viņā klausīties stundām. Reiz viņa uzaicināja mani braukt ar grupu uz tā saucamo Spēka Vietu.
Ir tāda vietiņa Omskas tuvumā, saucas Serebrjanoe (Серебряное). Brīnumi tur notiek katru dienu! Cilvēki izārstējas, vēlmes piepildās, un citplanētieši atlido.
Brīnumu sasniegšanas plāns bija sekojošs: peldēšanās trijos avotos (viens no tiem ir ar ledainu ūdeni), lūgšanas vietējā baznīcā un klātbūtne meditācijā.
Visi trīs punkti tika apzinīgi izpildīti. Meditācijā es piedalījos pirmoreiz dzīvē, un mani ļoti uzjautrināja, kad sāka paziņot, kurš mums ir pievienojies: Ercenģelis Mihaēls, Jaunava Marija, Citplanētu Civilizāciju pārstāvji.
Es gulēju norā meditējošo lokā, smaidot pie sevis, un domāju: “Ko gan viņi tādu pīpē?”
Bet pēc tam vienkārši izslēdzos. Pamodos pie vārdiem: “Atgriežamies uz šeit un tagad.”
Manam pārsteigumam nebija robežu, kad es uzzināju, ka pagājusi ir vairāk nekā stunda. Kā tā? Es tikai pievēru acis. Draudzene pasmaidīja: “Tā mēdz būt. Iesim, es tevi ar kādu iepazīstināšu.”
Izrādījās, ka šajā grupā bija precēts pāris, viņi strādāja ar “kanāliem”[3]. Pareizāk, “kanāls” bija vīrs, viņš translēja informāciju senā, nesaprotamā valodā, bet sieva bija tulkotāja.
Es tādus cilvēkus agrāk nebiju satikusi.
Viņu “murmuļojošā” valoda šķita kā joks. Tā bija līdz tam, kamēr viņi nesāka par mani runāt tādas lietas, kuras zināt nevarēja neviens, ieskaitot draudzeni.
Mana seja izstiepās. Es aizmirsu visus jautājumus, kurus gribēju uzdot. Vienkārši stāvēju un klausījos.
Jautājumu uzdeva draudzene: “Kas mēs bijām viena otrai iepriekšējās dzīvēs?[4]”
Atbilde bija tāda: “Es neredzu jūs kopā iepriekšējās dzīvēs. Šajā dzīvē tava draudzene ir tava pavadone pie zināšanām.”
Un vēl viņš piebilda: “Līdz gada beigām pie tevis atnāks Skolotājs, nepalaid viņu garām.”
Es teicu, ka jau esmu iestājusies institūtā un tur man ir daudz skolotāju. “Nē, tas būs cita līmeņa Skolotājs. Tu sajutīsi viņu.”
Tā bija viena no pašām nozīmīgākajām dienām manā dzīvē. Spēcīga. Spilgta. Notikumiem bagāta.
Skolotājs
Pagāja vairāki mēneši. Es jau biju aizmirsusi šo gadījumu. Kādu vakaru, klīstot pa interneta plašumiem, es uzdūros īsam videoklipam.
Patīkams vidēja vecuma vīrietis atbildēja uz jautājumiem. Es pat atceros pirmo jautājumu: “Kur ir dzīves jēga?[5]”
Klips ilga minūtes piecas, taču mani ieinteresēja, un es sāku meklēt vēl video. Tas bija neticami! Katrs īsais video veda pie nopietnām apzināšanām! Mana Pasaules Aina sāka ātri mainīties.
Es noskatījos visus video, kurus atradu brīvi pieejamus. Ar to man bija par maz, Dvēsele prasīja vēl. Es apmaksāju masas kursu.
Atceros, kad es jau biju veikusi pārskaitījumu, es sēdēju ļoti apmierināta ar sevi, gaidot pirmo nodarbību. Un pēkšņi man ienāca prātā Spēka Vieta, meditācija un vārdi par Skolotāja atnākšanu.
Tajā brīdī pat asaras sariesās acīs. Atnāca skaidra apzināšanās: “Tas ir noticis!” Dvēsele dziedāja un vibrēja.
Restartēšanās
Sākās mācību periods. Trīs gadu laikā pie manis atnāca trīs skolotāji, gan es viņus jutu, gan mani pie viņiem vilka. Es strādāju finanšu kompānijā par nodaļas vadītāju.
Stabilitāte, pārliecība un ienākumi. 2014. gadā mūsu kompānija piepeši bankrotēja. Lai kaut kā savilktu galus kopā, es iekārtojos par vienkāršu grāmatvedi celtniecības firmā.
Dvēselē es sapratu, ka tas ir kritiens atpakaļ, man nav interesanti, es negribu šeit atrasties. Taču es nezināju, ko darīt tālāk.
Reiz naktī es redzēju sapni. Es strādāju par grāmatvedi pirmajā darbavietā. Bet tagad es skatos uz šīm sienām ap mani – viss ir pelēks un putekļains. Kā es varēju šeit strādāt?
Es pamodos aukstos sviedros ar domu: “Paldies Dievam, tas ir tikai sapnis!”
Taču realitāte izrādījās vēl sliktāka. Es strādāju tādā pašā un putekļainā kantorītī, kur man nepatika! Un tā ir mana realitāte, nevis sapnis! Gribējās raudāt…
Es vēl nezināju, ka tieši šajā dienā mani Garīgie Draugi gatavo man dāvanu!
Viss tajā dienā bija neparasti. Bija klusi un mierīgi. Mēs sēdējām kopā ar darbinieci, uz kuras vietu es atnācu. Viņai bija atlicis strādāt nedēļu.
Viņa šajā dienā bija atnākusi jaunā kleitā, sacirtojusies un nekaunīgi laimīga. Kaut kas labs notika viņas dzīvē. Viņa lika priekšā iedzert tēju.
Mēs dzērām tēju trīs ilgas stundas, un šī saruna kļuva izšķiroša. Es ieraudzīju šo sievieti jaunā gaismā un vienkārši iemīlējos viņas dziļumā, viedumā un viengabalainumā.
Un pēc tam viņa teica: “Ja tu negribi kaut kur atrasties, bēdz no turienes. Nenodod sevi! Es iedošu tev labākās astroloģes telefonu, viņa palīdzēja man, kad es biju krustcelēs.”
Es piezvanīju astroloģei tajā pašā dienā. Izrādījās, ka pieraksts pie viņas ir divas nedēļas uz priekšu. Es nevaru tik ilgi gaidīt! Es šeit neizturēšu pat dienu!
Izdzirdējusi izmisumu manā balsī, viņa apsolīja padomāt un pārzvanīt, kad atbrīvosies “logs”. Kāds gan man bija pārsteigums, kad viņa piezvanīja darbdienas beigās un teica, ka es varu piebraukt tūlīt pat.
Tā bija pati apbrīnojamākā konsultācija!
Tā sākās ar frāzi, ka paldies jāsaka tiem, kas lūdz par mani. Tālāk bija vispār kaut kas neticams!
Viņa stāstīja man par pagātni tā, it kā pazītu mani kopš bērnības. Taču man pats svarīgākais bija saprast, kas notiek tagadnē un kas gaida nākotnē. Un tas tika pateikts.
Mana Dvēsele atkal sāka dziedāt un vibrēt. Jā, tieši to es gribu!
Beigās astroloģe teica: “Lūk, redzi, tava Dvēsele visu zina. Nu tad rīkojies! Nevajag atrasties tur, kur tev ir slikti, un darīt to, kas tev nepatīk. Tev iekšā jau ir iebūvēts kompass, un tu viņu jūti. Tad kāpēc tu neseko viņam?”
Es godīgi atbildēju, ka man ir bail, ka palikšu bez naudas, kā tādā gadījumā dzīvot?
Pretim es izdzirdēju, ka man noteikti palīdzēs. Man atlika tikai noticēt viņai uz vārda. Tajā pašā dienā es piezvanīju direktoram un pateicu, ka es pie viņiem nestrādāšu. Sākās jauns periods.
Reinkarnacionikas Institūts
Astroloģe teica, ka tuvākā pusgada laikā man nāksies iziet informācijas plūsmu. Pirms mēneša es atradu savu trešo Skolotāju un iestājos viņa kursā.
Kurss spēcīgs, transformējošs, tāpēc es astroloģes vārdus attiecināju uz šīm mācībām un pilnīgi iegrimu tajās.
Bet pēc nedēļas man pienāca vēsts ar uzaicinājumu uz pārrunām, būt par brīvprātīgo Reinkarnacionikas Institūtā. Manam priekam nebija robežu! Es varēšu mācīties tur, kur sen gribēju!
Es sāku gaidīt pārrunu dienu. Taču to, kas ar mani notika divas dienas pirms tās, es nekādi negaidīju. Man iekaisa zobi, un man noņēma kroņus uzreiz no divām pusēm. Tā bija katastrofa!
Es skatījos uz sevi spogulī un sapratu, ka es nevaru rādieties uz pārrunām tādā paskatā! Tas nav iespējams! Es nolēmu, ka atlikšu mācības līdz nākamajai reizei. Tātad Liktenis nav lēmis!
Nākamajā dienā notika mistika. Mans Skolotājs lasīja lekciju par kontr-motīvu ietekmi.
Viņa vārdi skanēja emocionāli, spilgti un trāpīja man taisni Dvēselē: “Kad līdz ilgotajam mērķim ir atlicis solis, vajag tikai roku pastiept un paņemt vēlamo, mūsu priekšā rodas šķērslis. Bieži šķietams. Viegli pārvarams. Bet mēs sakām, ka nevaram to iziet, un padodamies!
Taču patiesībā tas ir “X” Laiks, Patiesības Moments, Likteņa Krustceles, pēc kurām var strauji iet uz augšu vai leju!”
Viņa vārdi mani aizskāra, it kā būtu pateikti man personīgi.
Nākamajā dienā, pārrunu noteiktajā stundā, es nolēmu, ka ieiešu istabā burtiski uz mirklīti, parādīšos, paklausīšos, par ko tiek runāts, un iziešu.
Manā priekšā bija vairāki cilvēki, kuri pēc kārtas stādījās priekšā, stāstīja par sevi un atbildēja uz Institūta darbinieku jautājumiem.
Un viss bija tik mierīgi, labvēlīgi, un, kad pienāca mana kārta, es nolēmu “ieslēgt kameru”.
Tādā veidā es kļuvu par brīvprātīgo Reinkarnacionikas Institūtā un tikai nesen, pārskatot notikumus kopumā, sapratu, kādu darbu izdarīja Garīgie Audzinātāji, lai atvestu mani šurp.
Es sekoju Dvēseles balsij
Esmu pārliecināta, ka Reinkarnacionikas Institūts nav galīgais mērķis, bet tikai instruments manas attīstības ceļā. Manas tapšanas process ir pašā sākumā.
Taču orientieri jau ir iezīmēti, bildīte sāk likties kopā. Mācības šeit ļaus man smalki just saikni ar savu Dvēseli[6], ar saviem Audzinātājiem. Es to zinu!
Jau tagad es jūtu, kā mācības nes savus augļus. Pirmais mēnesis man atklāja no jauna manu bērnību. Cik gan tur bija prieka, cik spēļu! Cik viegli un jautri bija Dvēselē!
Kamēr rakstīju šo rakstu, es dziļāk sapratu vienu vienkāršu domu:
“Viss visbrīnišķīgākais ar mani notiek tad, kad es sekoju savas Dvēseles balsij!”
Pat ja loģika un saprāts saka, ka tas nav loģiski un saprātīgi, sekojiet savai Dvēselei! Tas ir ceļš pie Brīnumiem!
Tatjana Meļehina,
Reinkarnacionikas Institūta
1. kursa studente
P.S. Jūs esat jutuši, kā Garīgie Audzinātāji ved jūs?
 |
Reinkarnacioloģijas Akadēmijas projekts. Mūsu uzdevums – ar piemēriem no dzīves pastāstīt, kā dvēseles pieredzes atmiņas, sakrātas iepriekšējās dzīvēs, var uzlabot pašreizējo dzīvi. |
Pievienots 27.03.2015.
https://ru.journal.reincarnatiology.com/kak-nashi-duhovnye-nastavniki-vedut-nas/
Tulkots ar lapas administrācijas atļauju
Tulkoja Jānis Oppe
[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/vera-prosvirnina/11-dazadi/3825-vera-prosvirnina-brinumi-no-reinkarnacionikas-instituta-garigo-kuratoru-puses (Tulk. piezīme)
[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/3991-velmju-piepildijuma-mandala (Tulk. piezīme)
[3] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/tatjana-zotova/11-dazadi/2508-tatjana-zotova-valentina-pavlenko-dzives-meistariba-pienemsana-un-pateiciba (Tulk. piezīme)
[4] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/kristine-nikitina/11-dazadi/3855-kristine-nikitina-8-panemieni-atmineties-ieprieksejas-dzives (Tulk. piezīme)
[5] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4044-ka-atrast-savu-ikigai (Tulk. piezīme)
[6] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4137-ka-atrast-savu-celu (Tulk. piezīme)