Вера Просвирнина - Реинкарнациология — грандиозный проект!
Vera Prosvirņina - Reinkarnacionika – grandiozs projekts!
Lūk, ir beidzies vēl viens ceļojums ar nosaukumu “Pirmais kurss”. Vēl apmēram 250 studentu, pirms trim mēnešiem uzkāpuši uz Reinkarnacionika Institūta virtuālā kuģa, marta beigās to atstāja, iegūstot nenovērtējamu pieredzi ceļojumā pa savu atmiņu un iepazīstoties ar savu dvēseli.
Kāds viņiem izrādījās šis ceļojums?
Ko viņi ieguva?
Kā izmainījās paši, viņu dzīve, viņu priekšstats par sevi un pasauli?
Uz Reinkarnacionikas Institūtu katrs atnāca ar savu dzīves pieredzi, ar saviem priekšstatiem par savām iespējām, ar saviem jautājumiem.
Pieredzējuši un nepieredzējuši ceļotāji pa garīgās attīstības pasauli. Kāds šeit nonāca apzināti, zinot, ko viņš grib saņemt no kursa.
Un kāds intuitīvi, tik tikko sācis savu ceļu, iepazīstot sevi pašu.
Viņi mundri un pārliecināti gāja no tēmas uz tēmu, bet citi līdz pēdējam šaubījās par sevi un tikai šeit, Institūtā, ieguva pārliecību.
Tajā ar mums dalās pirmā kursa marta abiturienti.
“Esmu sākusi sev vairāk uzticēties, nomierinājusies,” dalās Lilija Holopova. “Kaut arī sākumā bija krīzes, kad visi redz, bet tu neredzi. Tāds neuzticēšanās vilnis pret sevi nāca. Labi, ka Institūta atmosfēra ir tik draudzīga, miermīlīga, es saņēmu tādu atbalsta vilni! Pēc katras nodarbības kapteiņi teica: “Jums viss izdosies.” Un es visu izgāju. Esmu laimīga!”
Institūta atmosfēra apbur. Tāda sajūta, ka tu nonāc pasakā, kurai nav gala.
Jo taču vēl vakar nepazīstami cilvēki kļūst apbrīnojami tuvi cits citam. Atklājas agrāk neredzamas saiknes.
Izrādās, šodienas grupas biedri ir svarīgi pagātnes dzīves notikumu dalībnieki.
Taču, lai nonāktu pie tādas savstarpējas sapratnes, ļoti svarīgs ir atbalsts no pieredzējušiem cilvēkiem, kapteiņiem, kuri tad arī vada studentus cauri visiem kursa pārbaudījumiem. Tieši viņi rada to uzticēšanās un atbalsta atmosfēru, kura ir svarīga jebkuram studentam.
“Dvēsele – tā ir smalka matērija. Un iegremdējums – tā ir informācija, kuru var uzticēt nebūt ne katram cilvēkam,” stāsta Ksenija Roda, “un tādas grupas radīšana, kurā dalībnieki uzticas cits citam un ir gatavi pastāstīt par visu iegremdējumā redzēto, – tas ir ļoti liels darbs, ļoti smalks, intuitīvs.
Tā ir jušana, zināšana, kā vajag strādāt ar tādiem dažādiem cilvēkiem, sarežģītiem cilvēkiem. Tas ir milzīgs kapteiņu nopelns.”
Garīgā transformācija – ļoti trausls process. Un šeit svarīgi ir ne tikai tas, kādu rezultātu tu iegūsti, bet arī kādā veidā tu to sasniedz.
“Man patika, ka mācības tiek būvētas spēles formā,” savos iespaidos dalās Marina Fedjašina. “Viss ir plūstoši, pakāpeniski. Sākumā bērnības pasaule.
Enerģijas celšana grupveida nodarbībās ir tik spēcīga, pavērās tādas atmiņas, kādas es pat nenojautu, ka varu atcerēties. Atklājās informācija no bērnības, jaunības.
Kad gājām uz Dvēseļu Pasauli[1], bija šaubas, ja nu pēkšņi nesanāks. Tagad varu teikt – viss izdosies!”
Ļoti drīz kļūst skaidrs, ka ceļojums pa iepriekšējām dzīvēm – tā nav vienkārši ziņkārības apmierināšana, bet arī kaut kādu dziļu iekšējo uzdevumu risināšana, ļoti spēcīgu resursu iegūšana.
“Var iegūt daudz resursa stāvokļu un izmainīt savu dzīvi, savākt sevi kopā un iedvesmoties no šī stāvokļa”, stāsta Irina Špagina.
“Nauda, veselība, attiecības ar tuviniekiem, atkārtojošās situācijas, savs uzdevums dzīvē – cik daudz dažādu jautājumu mēs sev uzdodam.”
Un kā tie tiek risināti ar reinkarnacionikas palīdzību?
Savā pieredzē, kā viņa saprot vīriešu un sieviešu savstarpējās attiecības, dalās Irina Leščeņko: “Mēs, sievietes, domājam: ko gan vajag šiem vīriešiem? Un vīrieši domā, ko gan vajag šīm sievietēm?
Šeit, Institūtā, māca vienkārši ar “podziņas nospiešanu” izjust sevi vīrieša ķermenī, uzzināt, ko tieši un kā jūt vīrieši un otrādi.
Un aiziet neizpratne. Pateicoties šai pieredzei, man harmonizējās attiecības ģimenē. Izrādās, nevajag nevienu pārtaisīt, ieskaties savā iekšienē, un viss izmainīsies maģiskā veidā. Tam nevarēju noticēt agrāk.”
Un visbeidzot – Dvēseļu Pasaule, iepazīšanās ar Audzinātājiem, ar tuvāko dvēseļu loku, atbildes uz pašiem slēptākajiem jautājumiem.
Stāsta Marina Fedjašina: “Bija lieliski uzzināt, ka Audzinātāji mums palīdz[2]. Nevienu neatstāj bez uzmanības.
Un, kad tu nonāc Dvēseļu Pasaulē pēc kārtējās nodzīvotās dzīves, īpaši, ja dzīve tev ne visai patika, tad tev to parāda ar humoru.
Man bija tāda dzīve: pašapmierināta vācu mietpilsoņa dzīve; viņš bija augļotājs XVIII gadsimtā. Un man to parādīja no humoristiskās puses, lai es varētu pieņemt noteiktas īpašības cilvēkos un pārstātu viņus nosodīt.”
Kādam tieši ceļojums pa Dvēseļu Pasauli kļuva par pašu galveno kursa atklājumu un atklāsmi.
Lūk, kā par to saka Irina Špagina: “Tas bija tieši tas, ko man vajadzēja uzzināt. Ir tik svarīgi sajusties mājās, saprast, kas mēs tādi esam, no kurienes mēs izceļamies, ka viss ir mūsu varā.
Institūts man iemācīja uzticēties sev, vairāk ieklausīties sevī. Man ļoti liels atklājums bija uzzināt, kurš ir mans Audzinātājs[3]. Es ilgi nevarēju saņemt atbildi uz šo jautājumu.
Un burtiski nodarbību priekšpēdējā dienā atklājas: mans Audzinātājs – tā esmu es pati! Skudriņas noskrēja pa ādu, un es sajutu dzīvi pa jaunam…”
Apmācības Institūtā rezultāts šķiet fantastisks.
Bērnības atmiņas, ceļojumi pa iepriekšējām dzīvēm, iepazīšanās ar Dvēseļu Pasauli, darbs ar Kuratoriem[4] palīdz izmainīt savu skatu uz dzīvi, uz sevi, iegūt jaunus resursa stāvokļus.
Izmaiņas ir tik nozīmīgas, ka pat pieredzējuši garīguma meklētāji ir sajūsmā par notiekošo. Iestājas brīnumu laiks, it kā pa kādiem neredzamiem kanāliem dzīvē sāk ienākt burvestība.
Dalās pirmā kursa abituriente Jeļena: “Viss absolūti pilnīgi mainās šajā dzīvē. Tu pats un pasaule ap tevi, un dzīve ap tevi.
Turklāt notiek tā: man sagribējās – un sāk piepildīties! Sagribējās pastrādāt Institūtā – lūdzu! Sagribējās uz otro kursu – un es zinu, ka es tieku.
Sagribējās kļūt par kapteini – es pašlaik esmu kapteiņa palīdze divās grupās! Absolūti visu, ko es gribu, to visu es dabūju! Un tas ir lieliski! Dzīve ir lieliska, un viss mums tikai sākas!”
Jeļenas vārdus apstiprina Tatjana: “Visums sūta tos cilvēkus, kuriem esmu vajadzīga es vai arī viņi ir vajadzīgi man. Pasaule kļūst lieliska, visi cilvēki kļūst laimīgi ap mani, es esmu laimīga no tā, ka viņi ir laimīgi! Es dabūju to, ko gribēju!”
Laiku, pavadītu Institūtā, tā abiturienti sauc par īpašu.
“Tā ir satriecoša telpa! Projekts ir grandiozs, lielisks, tam ir jāturpinās,” saka Ksenija Roda.
“No šīs telpas negribas iet prom,” piebilst Natālija.
“Mūsu studenti, mūsu telpas cilvēki smaida īpaši,” stāsta Svetlana. “Pēc smaida var noteikt, ka šis cilvēks ir mūsējais! Un pats galvenais sasniegums – ir pieaugusi ticība sev, cilvēkiem! Aug pārsteiguma sajūta.
Nevaru beigt brīnīties! Jo cilvēks taču, kā pamostas, tā no pirmā brīža domā par to, ko izdarīt, lai būtu laimīgs. Mūsu Institūts sniedz šo iespēju – kļūt laimīgam!”
No savas puses gribas teikt:
laimīgu ceļu, abiturienti,
un laipni lūgti uz klāja, pirmkursnieki!
Materiāls ir sagatavots, balstoties uz studentu atsauksmēm.
P.S. Vai Jums šis raksts bija noderīgs? Dalieties komentāros savā viedoklī!
 |
Žurnāla korespondente. |
Pievienots 14.03.2014.
https://ru.journal.reincarnatiology.com/reinkarnatsionika-grandioznyj-proekt/
Tulkots ar lapas administrācijas atļauju
Tulkoja Jānis Oppe
[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4077-kadel-dvesele-nak-uz-zemi (Tulk. piezīme)
[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/kristine-nikitina/11-dazadi/3861-kristine-nikitina-garigie-audzinataji-tie-kas-vienmer-ir-blakus (Tulk. piezīme)
[3] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/kristine-nikitina/11-dazadi/3865-kristine-nikitina-garigie-audzinataji-sesi-panemieni-sakariem-ar-garigo-pasauli (Tulk. piezīme)
[4] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/vera-prosvirnina/11-dazadi/3825-vera-prosvirnina-brinumi-no-reinkarnacionikas-instituta-garigo-kuratoru-puses (Tulk. piezīme)