Регрессия в прошлые жизни — от мистических переживаний к необъяснимым исцелениям
Regresija iepriekšējās dzīvēs – no mistiskiem pārdzīvojumiem līdz neizskaidrojamām izdziedināšanām
Intervija ar Braienu Vaisu
Intervē Edijs Veinsteins-Mozers (Edie Weinstein-Moser).
Lai gan pēdējo gadu desmitu laikā iepriekšējo dzīvju jēdziens ir akceptēts, bija laiks, kad medicīnas speciālisti, piemēram, doktors Braiens Vaiss (Brian Weiss), skatījās uz to šķībi, nerunājot nemaz, lai pat apsvērtu šādu iespēju. Viņa ievērojamā grāmata "Daudzas dzīves, daudzi meistari (Many Lives, Many Masters)"[1] tika izdota 1988. gadā, un tā bija prātu paplašinoša pieredze ne tikai viņa lasītājiem, bet arī Kolumbijas universitātes un Jēlas Medicīnas skolas izglītotajam psihiatram. Pašlaik viņš ir psihiatrijas emeritētais vadītājs Sīnaja kalna medicīnas centrā Maiami, kur viņam ir arī privātprakse. Iespaidīgs grāmatu un kompaktdisku saraksts, kas sekoja, ietver "Cauri laikam uz dziedināšanu (Through Time Into Healing)"[2], “Tikai mīlestība ir īsta (Only Love Is Real)"[3], "Vēstījumi no meistariem” (Messages from the Masters)", "Stress, iekšējā miera atrašana (Stress, Finding Inner Peace)" un viņa jaunāko grāmatu "Viena dvēsele, daudz ķermeņu" (Same Soul, Many Bodies)”. Šī grāmata pēta nākotnes dzīves ietekmi uz mūsu pašreizējo eksistenci.
Ticība reinkarnācijai Zemes iedzīvotāju vidū aug
– Kā jūs skatāties uz pārmaiņām savā dzīvē pēc divdesmit gadu pētījumiem, līdz iznāca "Daudz dzīvju, daudz meistaru"?
– Tā ir ārkārtīgi mainījusies līdz ar cilvēkiem, kurus es satieku, ar iespējām, kas man ir, ar vietām, kuras es varu apmeklēt un lasīt lekcijas. Tās ir izmaiņas manā ārējā dzīvē. Arī manā iekšējā dzīvē ir notikušas izmaiņas – ir vairāk miera, ir mazāk baiļu. Viss, ko jūs varētu sagaidīt, veicot šāda veida darbu. Abos līmeņos izmaiņas ir bijušas diezgan pamatīgas.
– Vai jūs diezgan ciniski attiecāties pret iepriekšējo dzīvju tēmu, pirms tā jums atklājās?
– Apgaismība nāca pār mani daudz agrāk, pirms iznāca "Daudzas dzīves, daudzi meistari", jo grāmata tapa četru vai piecu gadu laikā, pēc maniem pārdzīvojumiem ar Katrīnu, ko tajā aprakstu. Man bija bažas par savu reputāciju un karjeru. Es biju psihiatrijas programmas vadītājs. Pirms šīs pieredzes es tam nemaz neticēju. Es nepiešķīru tam lielu nozīmi un nedomāju par to. Es biju pārliecināts zinātnieks un tradicionāls ārsts un psihoterapeits. Mana sieva tam ticēja, bet nekad man par to īsti neatklājās, jo es, iespējams, būtu mēģinājis to izteikt vairāk medicīniskos vai freidiskos terminos. Viņai izrādījās taisnība.
– Mans draugs to sauc par “Dievietes pielūgšanu”.
– Tā ir enerģija, kura, šķiet, kļūst arvien svarīgāka šajā pasaulē, – sievišķā enerģija.
– Un tā, vai pēc divdesmit gadiem jūs varat teikt, ka daudzi jūsu kolēģi joprojām ir skeptiski par regresiju pagātnes dzīvē?
– Tas mainās. Pirms es publicēju savas grāmatas, daži ārsti un terapeiti joprojām sadūrās ar mistisku pieredzi un neizskaidrojamu dziedināšanu, ko jūs varētu saukt par "brīnumiem", taču viņi par to nerunāja. Tagad tas ir izplatījies, jo ir arī citas grāmatas, ne tikai manas. Oficiālos institūtos, piemēram, Amerikas Psihiatru asociācijā, tas joprojām nav pieņemts, bet atsevišķu ārstu vidū tas ir daudz vairāk apzināts. Es to zinu visu e-pastu dēļ, ko saņemu no visas pasaules. Mēs ar sievu organizējam profesionālas apmācības, kurās apmācām terapeitus veikt regresijas pagātnes dzīvē[4]. Ārsti un psihoterapeiti nāk no visas pasaules. Pirms dažām nedēļām man piezvanīja viena no žurnāla Newsweek redaktorēm. Viņu interesēja, kāpēc reinkarnācija Rietumos kļūst arvien populārāka. Mēs par to runājām, un viņa publicēja rakstu. Viņa bija atradusi statistiku, par kuru es nezināju, ka Harisa aptaujā 2003. gadā amerikāņu vecuma grupā no 25 līdz 29 gadiem ticība reinkarnācijai ir 40%. Es domāju, ka tas ir nozīmīgi. Pēdējo divdesmit gadu laikā daudz kas ir mainījies. Raksts iznāca Newsweek 2008. gada 28. janvāra numurā, 14. lpp.
Regresija iepriekšējās dzīvēs dziedina psihiskas traumas
– Kāds, jūsuprāt, ir labums no tā, ka mēs pašreizējo dzīvi dziedinām ar regresiju pagātnes dzīvē?
– Es uz to fokusējos jau no paša sākuma. Tā nebija tikai ticība iepriekšējām dzīvēm un reinkarnācijai, bet arī tas, kā izmantot regresijas terapiju kā dziedināšanas veidu. Es ļoti ātri atklāju, ka cilvēkiem, kas atceras savu iepriekšējās dzīves slimību vai simptomus, – tiem ir tendence izzust. Tas ir ļoti līdzīgi tradicionālajai psihoterapijai, iespējams, jums ir bijusi bērnības trauma un tad jūs to atceraties, un stāvoklis uzlabojas. Tas ir psihoterapijas pamats. To var paplašināt, iekļaujot iepriekšējās dzīves, jo cilvēki atbrīvojas no fobijām, panikas lēkmēm un dažreiz arī no fiziskiem simptomiem. Ja viņi tika pakārti iepriekšējā dzīvē un viņiem šajā dzīvē ir problēmas ar kaklu vai viņi noslīka, un šajā dzīvē viņiem ir bailes no ūdens[5], viņi rīstās vai baidās norīt tableti. Tas ir tas pats. Viņi dziedina fiziskos un emocionālos simptomus. Ir arī izpratne – ja jūs dzīvojāt iepriekš un jūs atkal esat šeit un atceraties savas iepriekšējās dzīves, ko tas nozīmē dziļākā līmenī? Tas nozīmē, ka jums nav jābaidās no nāves. Jūs atgriežaties un ejat tālāk, tāpat arī jūsu mīļie. Tas arī dziedē bailes no nāves, miršanas, zaudējuma un skumjām. Papildus psiholoģiskajiem ieguvumiem un fizisko simptomu dziedināšanai ļoti svarīga ir arī šo citu baiļu dziedināšana.
Iepriekšējās dzīves – tās ir tikai prāta fantāzijas
– Kā jūs zināt, ka cilvēku pieredze ir patiesa, nevis tikai aktīva iztēle?
– Tāpēc ir labi apmācīt terapeitu, jo jūs varat saskatīt šīs atšķirības. Kad cilvēki nonāk pie tradicionālās psihoterapijas prakses, viņi runā par saviem sapņiem un fantāzijām. Iedomājieties Vudiju Allenu (Woody Allen) kā terapijas pacientu. Tā ir tāda metaforas, simbola, iztēles un faktiskās atmiņas kombinācija. Tā vienmēr ir klātesoša. Jūs ļoti labi spējat atšķirt, kas ir atmiņa, no tā, kas ir metafora no fantāzijas. Dažreiz tas ir ļoti viegli, ja cilvēks, kurš ir regresijā, runā svešvalodā[6], kuru viņš nekad nav mācījies. To sauc par ksenoglosiju. Tas ir kas vairāk nekā iztēle. Man ir bijuši cilvēki, kas runā viduslaiku valodās un svešvalodās, kuras viņi šajā dzīvē nav mācījušies. Varat to ierakstīt lentē un nodot valodniecības ekspertiem. Parasti, ja ir daudz emociju un detaļu, arī tā ir patiesa pieredze. Var būt detaļas, kuras persona nezina. Piemēram, viņi, iespējams, pirmo reizi apmeklē kādu Eiropas pilsētu, bet viņi zina savu ceļu, kas šķiet ļoti pazīstams. Viņi, iespējams, zina, kur agrāk atradās veca baznīca, bet tās tur vairs nav, kopš nodega pirms 150 gadiem. Viņi spēj aprakstīt, kas notika baznīcā un kur atrodas slepena telpa. Cilvēki pārbauda atmiņas un uzzina, ka tā ir patiesa atmiņa, nevis fantāzija[7]. Dažreiz tajā ir iejauktas fantāzijas un iztēles elementi. Bet tas nenozīmē, ka faktiskā atmiņa ir mazāk vērta.
– Tātad, ja kādam ir patiesas sajūtas, ko viņi apraksta, vai tas ir rādītājs?
– Tas ir absolūts faktiskās atmiņas rādītājs. Tas ir kas vairāk nekā simptomi un sajūtas – tie nedarbojas dienas sapņos vai iztēlē. Es Londonā veidoju dokumentālo filmu (“Pagātnes dzīves, nākotnes dzīves (Past Lives, Future Lives)”) un satiku Dženiju Kokelu (Jenny Cockell), kura atrada savus pagātnes dzīves bērnus, kad viņa iepriekšējā dzīvē dzīvoja Īrijā. Viņai bija četrdesmit, un viņi visi bija 70 un 80 gadus veci. Viņa varēja viņiem pastāstīt par viņu bērnību Īrijā 20. gadsimta 20. un 30. gados. Viņai bija pilnīga taisnība. Viņa ir dzimusi 1953. gadā. Mēs tur veidojām šo dokumentālo filmu, un viņa man teica, ka viņa noteikti ir noslīkusi iepriekšējā dzīvē, jo viņas astma šajā dzīvē pasliktinājās. Es viņai teicu, ka šo saikni neesmu atradis pārāk bieži un ka man tas vairāk saistās ar nosmakšanu vai nāvi ugunī, vai dūmu ieelpošanu. Viņa kļuva ļoti bāla un teica, ka vienmēr ir nāvīgi baidījusies no ugunsgrēkiem. Mēs veicām regresiju, un viņa atcerējās dzīves laiku, kad pusaugu meitenes vecumā gāja bojā ugunsgrēkā. Pēc tam viņas astma kļuva daudz mazāka.
Kāpēc dvēsele iemiesojas no jauna?
– Mēdz būt tāda sajūta, kuru esmu piedzīvojis pats un dzirdējis citus izsakāmies, satiekot kādu šķietami pirmo reizi. Tā ir sajūta "Ak, tu atkal šeit esi". Vai tā, iespējams, ir saistīta ar iepriekšējo dzīvi?
– Tomēr tas pats par sevi to nepierāda. Tā ir sava veida “atkal dežavu”, šī pazīstamības sajūta. Jūs viņus atpazīstat dziļākā līmenī, familiaritātei šeit ir par agru. Es pat uzrakstīju par to grāmatu "Tikai mīlestība ir īsta", par dvēseles radiniekiem un dvēseļu saiknēm[8]. Attiecības ir ļoti svarīgas, un bieži vien tie ir cilvēki, ar kuriem esam bijuši kopā citos dzīves laikos. Ķermeņi mainās, tāpēc attiecības var mainīties. Piemēram, jūsu vectēvs var atgriezties kā jūsu brāļadēls. Dvēsele ir tā pati. Kad jums ir šāda tikšanās, tad parasti ar kādu, kam jūsu dzīvē ir kāda nozīme. Tam nav jābūt piecdesmit gadu attiecību sākumam, un tām nav jābūt romantiskām. Tas varētu būt vecvecāks vai labākais draugs. Dažreiz jūs satiekat dvēseles radinieku, un jums ir paredzēts sanākt kopā tikai uz pāris mēnešiem, taču šie mēneši var būt noderīgi, lai mainītu jūsu dzīvi.
– Es tos saucu par "dvēseļu lokiem, kas pārklājas".
– Es tās saucu par dvēseļu ģimenēm. Mēs ceļojam ar viņām kopā.
– Kā jums šķiet, vai reinkarnācija ir saistīta ar mācībām, kuras mēs neesam apguvuši, vai arī tām nav ar to sakara?
– Es domāju, ka tā vienmēr ir saistīta ar mācību apgūšanu. Šī iemesla dēļ mēs atgriežamies, jo tā ir kā atgriešanās skolā. Ja tas būtu nejauši, tam nebūtu jēgas. Mani pacienti ir darījuši šo darbu, kopš Katrīna to sāka 1980. gadā. Tātad ir pagājuši divdesmit astoņi gadi, un manā birojā ir pabijis vairāk nekā 4000 pacientu un daudz vairāk manās grupās. Mēs mācāmies par mīlestību, līdzjūtību, atbrīvošanos no bailēm, atbrīvošanos no mantkārības, vardarbības un naida. Mums ir jāapgūst šīs mācības[9], lai mums vairāk nāktu no sirds, vairāk no līdzjūtības, vairāk no mīlestības. Tās visas nav apgūtas vienas dzīves laikā; tās ir smagas mācības, un tāpēc mums ir dota vairāk nekā viena iespēja to izdarīt pareizi. Šķiet, ka pastāv augstākas norādes. Mums šeit ir brīva griba tās apgūt, neapgūt vispār, apgūt tikai dažas no tām.
– Vai tas ir tas, ko daži dēvē par “dvēseles kontraktu”, kad mēs ieplānojam vairāk mācību?
– Tā varētu būt. Es nezinu, vai pastāv reāls kontrakts. Tā ir vienošanās. Un vienmēr runa ir par mīlestību. Tā ir galvenā mācība. Jo vairāk mēs mācāmies mīlestību un nebaidāmies, jo lielākas izredzes mums ir absolvēt šo skolu.
Dzīve tajā pasaulē eksistē
– Kad cilvēki jums stāstīja par laiku starp dzīvēm, viņi sevi raksturoja kā enerģiju vai kā būtību?
– Tas atšķiras atkarībā no personas pieredzes un kultūras. Ja viņi ir japāņi, viņiem ir cita pieredze nekā tad, ja viņi būtu no Dienvidamerikas vai Indijas. Visizplatītākais skaidrojums ir tāds, ka nāves brīdī viņi lidinās virs ķermeņa un bieži vien spēj redzēt. Tā kā viņi neatrodas ķermenī, tā nav redze caur acīm. Viņi redz, kas notiek, un viņi redz savas bēres. Viņi kādu laiku var uzkavēties. Viņi nav fiziskā formā. Tā ir gaisma vai enerģija. Viņi apzinās skaistu gaismu. Dažreiz viņi iet cauri tunelim, lai nokļūtu tajā gaismā – kā tas ir nāvei tuvajā pieredzē. Japāņu kultūrā tā ir upes šķērsošana. Bieži vien tajā gaismā ir kāda garīga figūra vai radinieks, kāds, lai padarītu pāreju ērtāku. Tā ir milzīga miera un prieka, un gandrīz atveseļošanās sajūta. Šajā gaismā viņi tiek sveicināti un uzjautāti par dzīvi: "Kā tev veicās šajā dzīvē? Vai tu apguvi mācības? Vai noklīdi no sava garīgā kursa?" Tas netiek darīts nekādā sprieduma vai kritikas nozīmē; vienmēr lielas mīlestības gaisotnē. Ja neesat pabeidzis visas mācības, sāciet plānot savu atgriešanās ceļojumu. Mēs tur neesam fiziskajā formā. Mēs esam daudz paplašinātā apziņā un liela miera vietā. To cilvēki man ir teikuši pēdējo divdesmit astoņu gadu laikā.
– Kad cilvēki saka, ka viņus sveic mīļie tajā pusē, vai tas ir saistīts ar viņu būtības, nevis izskata atpazīšanu?
– Jā. Tie nav tikai mīļie. Tā varētu būt garīga figūra. Ja esat budists, tas varētu būt Buda, ja esat kristietis, tas varētu būt Jēzus vai Marija, ja esat ebrejs, tas varētu būt Mozus. Tā varētu būt arī jūsu vecmāmiņa, taču viņa izskatīsies tāpat kā 50-jos gados, jo viņa var izpausties jebkurā formā. Viņa ir jūsu vecmāmiņa. Neatkarīgi no tā, kas nepieciešams, lai jūs viņu atpazītu. Mīlestība nekad nebeidzas, un garīgā saiknes nekad nepārtrūkst. Bieži vien to ir vairāk nekā viena. Tās ir, lai sveicinātu jūs mājās. Prieks atkal redzēt šos cilvēkus.
– Tāpēc mēs nesam sev līdzi to cilvēku sirds atmiņu, kurus mīlam.
– Jā. Šī sirds enerģija nekad neapstājas. Tā nekad nebeidzas pat ar fiziskā ķermeņa nāvi. Pat tajā pusē viņi joprojām ir saistīti ar mums. Nav tā, ka viņi vēro visu, ko mēs darām. Man šķiet, ka šī ir grūta vieta – Zeme. Šeit uz Zemes mums ir sāpes, zaudējumi, slimības, nāve, atšķirtība, bēdas, bet tā visa nav tajā pusē. Tur ir daudz priecīgāk. No otras puses, jūs nevarat agri pamest skolu. Jums ir jāapgūst savas mācības. Jums ir jāpaliek šeit un jāmācās, jānovērtē dzīve un jāatrod tajā labās lietas – jādzīvo pašreizējā brīdī un jāgūst vairāk prieka. Tāpat nebaidieties no nāves, jo tā ir kā došanās mājās, un jūs atkal satiksities ar saviem mīļajiem. Es to nesaku, lai liktu cilvēkiem justies labi.
Sapņi – nākotnes notikumu uzvednes
– Regresija pagātnes dzīvē jau ir pietiekami sarežģīta, lai daži cilvēki to pieņemtu, taču daži jūsu darbi ir saistīti ar turpmāko dzīves virzību. Kā jūs izskaidrojat šo dinamiku?
– Tā šķiet gandrīz kā zinātniskā fantastika, bet patiesībā tā nav. Ikreiz, kad es runāju ar fiziķiem, mēs runājam par paralēliem visumiem un visumu bezgalību. Divas lietas mani ieinteresēja par progresu. Daži mani pacienti spontāni devās nākotnē. Kā viņi to varēja izdarīt? Otra lieta, ar ko man nācās saskarties, bija pirmskognitīvie sapņi, gan mani, gan manu pacientu. Tā kā esmu praktisks cilvēks, mani māca ziņkāre. Kā jūs varētu sapņot par nākotni?
Cilvēki šādā veidā laimēja loterijās. Es atceros gadījumu ar kādu cilvēku. Divdesmit gadus veca sieviete Ņūdžersijā gāja bojā, nokrītot no klints. Viņas brālis un vecāki ieradās Floridas rietumu krastā, lai atveseļotos no pārdzīvojuma. Ceturtdienas vakarā viņas tēvs redzēja spilgtu sapni. Sapnī pie viņa pienāca meita un teica: "Es esmu jums sagādājusi daudz sāpju, un es vēlos jums kaut ko dot pretī. Man viss ir kārtībā, tāpēc neskumstiet par mani. Izspēlējiet manu loterijas biļeti." To viņš nākamajā rītā teica savai sievai un dēlam. Viņi atcerējās, ka meitai bija Ņūdžersijas loterijas biļetes. Viņi piezvanīja kaimiņam, loterijas aģentam, kurš piebrauca mašīnā, paņēma vienu biļeti un nolasīja numurus. Viņi nopirka šo biļeti un uzvarēja sestdienas vakarā. Piecpadsmit miljoni dolāru. Varbūtība, ka tas notiks, ir viena pret 14 miljoniem. Šis ir tikai viens piemērs. Ja cilvēki var sapņot par nākotni[10] un tas var notikt spontāni regresijas sesijās, kāpēc gan nemēģināt doties nākotnē? Tas varētu palīdzēt viņiem iegūt labāku skatījumu uz šo dzīvi. Izrādās, ka to nav tik grūti izdarīt. Atkal taču – to ir grūtāk pierādīt, taču tā ir vēl viena terapeitiska tehnika, kas papildina mūsu repertuāru. Šķiet, ka tas palīdz dažiem cilvēkiem. Tas nav tik tālu. Mūsu pašreizējā dzīve ir mūsu iepriekšējo dzīvju nākotne.
Lai uzzinātu vairāk par Dr. Braienu Veisu, apmeklējiet viņa vietni www.brianweiss.com.
Edijs Vainšteins-Mozers ir žurnālists, starpreliģiju ministrs, terapeits, enerģētikas darbinieks un radošu darbnīcu koordinators.
Krievu valodā tulkoja
Svetlana Durandina
P.S. Un kas jums lika noticēt reinkarnācijai?
Avots: https://wisdom-magazine.com/Article.aspx/478/
 |
Reinkarnacioloģijas Akadēmijas projekts. Mūsu uzdevums – ar piemēriem no dzīves pastāstīt, kā dvēseles pieredzes atmiņas, sakrātas iepriekšējās dzīvēs, var uzlabot pašreizējo dzīvi. |
Pievienots 12.03.2015.
Tulkots ar lapas administrācijas atļauju
Tulkoja Jānis Oppe
[1] Skat. “Viņpus laika, kur nemirstība” https://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/59940-vinpus_laika_kur_nemirstiba.html (Tulk. piezīme)
[2] Skat. “Brīnumi notiek. Iepriekšējo dzīvju dziedējošais spēks” https://www.janisroze.lv/lv/gramatas/pratam-garam-un-kermenim/praktiska-psihologija/brinumi-notiek-ieprieksejo-dzivju-dziedejosais-speks.html (Tulk. piezīme)
[3] Skat. “Mīlestība nekad nebeidzas” https://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/202724-milestiba_nekad_nebeidzas.html (Tulk. piezīme)
[4] Skat. https://ru.journal.reincarnatiology.com/professiya-tretego-tysyacheletiya/ (Tulk. piezīme)
[5] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4031-bailes-no-udens-kops-atlantidas-laikiem (Tulk. piezīme)
[6] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/alla-sirko/11-dazadi/3779-alla-sirko-ksenoglosija-atminas-fenomens (Tulk. piezīme)
[7] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4001-pagatnes-dzive-vai-fantazija (Tulk. piezīme)
[8] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/alona-obuhova/11-dazadi/3685-alona-obuhova-virs-no-pagatnes-dzives (Tulk. piezīme)
[9] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/nadezda-batalova/11-dazadi/3846-nadezda-batalova-misija-ir-iespejama (Tulk. piezīme)
[10] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4011-intervija-ar-m-nutonu-sapni-nakamas-dzives-kermena-izvele (Tulk. piezīme)