Удивительный почти смертельный опыт Дэвида Дитчфилда

Deivida Dičfīlda vērā ņemamā nāvei-tuvā-pieredze

David Ditchfield’s Remarkable Near-Death Experience

2006. gadā vīrietis, vārdā Deivids Dičfīlds (David Ditchfield), satikās ar draudzeni dzelzceļa stacijā netālu no Kembridžas, Anglijā. Viņš iekāpa vilcienā, lai palīdzētu viņai ar bagāžu un apskautu viņu uz atvadām, taču, kāpjot ārā no tā, viņa garais mētelis iesprūda vilciena tikko aizvērtajās durvīs. Nespēdams mēteli novilkt, viņš izrādījās bezpalīdzīgs, kad vilciens devās ceļā. Viņš tika vilkts pa peronu, kad vilciens palielināja ātrumu, un "mētāts kā lupatu lelle", viņš tika ievilkts spraugā starp vilcienu un peronu un nonāca uz sliedēm, un vilciens traucās viņam pāri.

Neraugoties uz briesmām, Deivids izjuta savādu mieru. Lai izdzīvotu, viņš iespiedās trasē, cik vien iespējams. Vilciena pēdējais vagons paskrēja viņam pāri, un viņš juta prieka uzplūdu, ka ir izdzīvojis, lai gan tagad sajuta spēcīgas sāpes. Viņš ieraudzīja, ka viņa mēteļa kreisā piedurkne ir saplēsta un ka viņa roka ir nogriezta no elkoņa uz leju. Kā viņš teica: "Viss ritēja lēni, kā sapnī... Es jutu neparastu absolūta miera sajūtu."

Neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķi Deividu nogādāja slimnīcā, viņa dzīvība karājās mata galā, jo viņš bija zaudējis daudz asiņu. Neilgi pēc ierašanās slimnīcā viņš nonāca bezsamaņā un pēkšņi izrādījās pavisam citā vidē, iegrimis tumsā, kas šķita silta un maiga, ar košām krāsām un gaismām visapkārt. Sāpju vairs nebija, un viņš jutās ļoti mierīgs. Savu pieredzi intervijā ar mani viņš aprakstīja tā:

“Es saredzēju pulsējošas krāsas, piemēram, mazas lodītes, daudz spilgtākas un asākas nekā jebkuras krāsas, ko esmu redzējis savā parastajā dzīvē. Raudzīšanās uz tām bija patiešām relaksējoša un terapeitiska. Tā bija tik skaista vieta, ar sajūtu, ka par mani rūpējas un atbalsta. Es domāju, ka tai ir jābūt nomiršanai, un tad prātoju, vai tas nozīmē, ka esmu tikko miris…

Mīlestības sajūta kļuva spēcīgāka, un, skatoties sev zem kājām, es redzēju milzīgu gaismas tuneli, kas tuvojās man. Es jutu un joprojām ticu tam, ka baltā gaisma ir visas radības avots. Es nebiju domājis, ka kādreiz ieraudzīšu kaut ko tik skaistu... Tā bija tīras, beznosacījumu mīlestības gaisma. Katra mana ķermeņa molekula pulsēja mīlestībā un gaismā. Tas bija neticami sensacionāli. Es jutos dzīvāks nekā jebkad agrāk. Likās, ka es piedzīvoju patieso realitāti, kamēr mana vecā pasaule man šķita tikai ilūzija. Tajā brīdī es biju pārliecināts, ka esmu miris, bet nejutu nekādas bailes vai nožēlu... Es ērti atliecu galvu un smējos, jo jutos tik priecīgs. Tad pēkšņi es atkal biju nonācis slimnīcā ar pārmērīgu troksni un gaismu, cilvēkiem un izmisīgām balsīm. Tiku steidzināts uz teātri.”

Mēģinājums izskaidrot nāve-tuvo-pieredzi

Deivida pieredze ir vērā ņemams piemērs tam, ko parasti dēvē par “nāvei-tuvo-pieredzi” (NTP). NTP parādās, ja cilvēka smadzenes un ķermenis uz īsu laiku izslēdzas, pirms cilvēks tiek atdzīvināts, – piemēram, pēc sirds apstāšanās. Daudzos gadījumos cilvēki vēsta, ka –, lai gan viņu smadzenes neuzrādīja nekādas darbības pazīmes, – viņi turpināja būt pie samaņas un piedzīvoja ievērojamu pieredzi, parasti līdzīgu kā Deividam. Šāda pieredze ir pārsteidzoši izplatīta. Piemēram, pētījumi liecina, ka aptuveni trešdaļa pacientu pēc sirds apstāšanās gadījumiem ziņo par ko līdzīgu pēc atdzīvināšanas.

Kā es norādīju savā grāmatā “Garīgā zinātne (Spiritual Science)”, NTP ir pretrunīgas, jo tām nav dzīvotspējīga neiroloģiska vai fizioloģiska izskaidrojuma. Ir izteikti daudzi ierosinājumi, piemēram, ka tās izraisa smadzeņu anoksija (skābekļa trūkums smadzenēs), neatklāta smadzeņu darbība vai “psihedēlisku ķīmisku vielu”, piemēram, ketamīna, izdalīšanās. No šī viedokļa NTP nav nekas vairāk kā smadzeņu radītas halucinācijas, ne reālākas par sapņiem.

Taču arī visi šie skaidrojumi ir problemātiski. Smadzeņu anoksija parasti izraisa haotiskas halucinācijas un ir saistīta ar apjukumu un atmiņas zudumu. Bet cilvēki vēsta par NTP kā atšķirīgām no tiem. Parasti tās ir ļoti mierīgas, strukturētas un labi integrētas pieredzes. Pētījumi nav parādījuši būtisku līdzību starp psihedēlisku pieredzi un NTP, un nav pierādījumu, ka smadzenēs ir slēpts psihedēlisku ķīmisku vielu krājums, kas izdalās, kad esam tuvu nāvei.

Ir arī grūti saprast, kā NTP var rasties neatklātas smadzeņu darbības dēļ, kad pēc sirds apstāšanās smadzeņu stumbra refleksi pazūd uzreiz un neatgriežas, kamēr sirds nav restartēta. Kā smadzenes varētu darboties, neizrādot nekādas aktivitātes pazīmes? Jebkurā gadījumā, ja būtu kāda neatklāta smadzeņu darbība, tai būtu jābūt neticami zemai, un šķiet maz ticams, ka tik zems smadzeņu darbības līmenis varētu radīt ļoti intensīvu, šķietami apzinātu pieredzi.

NTP ilgtermiņa ietekme

Viena no pārsteidzošākajām lietām saistībā ar NTP ir to ilgtermiņa ietekme. Lai gan tās var ilgt tikai dažas sekundes parastajā laikā, NTP parasti piemīt spēcīgs transformējošs efekts. Deivida Dičfīlda pieredze ir tam lielisks piemērs. Viņa NTP izmainīja viņu tik dramatiski, ka viņš jūtas tā, it kā viņam būtu cita dzīve un cita identitāte, gandrīz tā, it kā viņš būtu cits cilvēks, kas dzīvo tajā pašā ķermenī. Pat pēc 14 gadiem šo izmaiņu efekts nav mazinājies. Kā Deivids man teica:

“Man šķiet, ka es dzīvoju dažādās dimensijās, nevis tikai vienā. Esmu daudz jutīgāks un varu uztvert vietu un cilvēku enerģiju. Tas ir padarījis manu dzīvi daudz interesantāku... Es daudz vairāk novērtēju dabu, un pasaule šķiet skaista vieta. Man patīk vērot dzīvniekus un kukaiņus, vērot, kā mainās gadalaiki. Pirms pieredzes es biju tik ļoti iegrimis sevī, ka visas šīs lietas man vienkārši nepastāvēja. Tās vienkārši bija tur.

Tas ir mainījis arī manas attiecības. Es esmu daudz saprotošāks, nevis jūtos vīlies cilvēkos. Man ir daudz plašāks priekšstats par to, kā cilvēki strādā. Tas man palīdz vairāk atbalstīt apkārtējos cilvēkus.”

Deivids sāka gleznot, lai attēlotu redzētās vīzijas (viena no viņa gleznām ir šī raksta sākumā) [Redaktora piezīme: skatiet sākotnējo rakstu, kas norādīts zemāk.] Viņš arī iemācījās komponēt klasisko mūziku kā vēl vienu veidu, kā nodot neticamo miera un klusuma sajūtu, ko viņš bija piedzīvojis. (Daļa no viņa mūzikas ir šeit.)

Šīs ilgtermiņa izmaiņas ir NTP raksturīgas. Tās gandrīz vienmēr rada pamatīgu vērtību un perspektīvas maiņu, kas pati par sevi izraisa lielas dzīvesveida izmaiņas. Cilvēki bieži kļūst mazāk materiālistiski un vairāk altruistiski, mazāk orientēti uz sevi un līdzjūtīgāki. Tāpat kā Deivids, viņi bieži vēsta, ka kļūst jutīgāki pret skaistumu un vairāk novērtē ikdienas lietas.

Tā fakta dēļ, ka tām ir tik dziļas sekas, šķiet ļoti maz ticams, ka NTP ir smadzeņu radītas halucinācijas. Halucinācijas parasti tiek ātri aizmirstas, skaidri nojaušot, ka tās bija maldīgas pieredzes, mazāk autentiskas un uzticamas nekā parastā apziņa. Lai gan šķiet, ka tās ir pretrunā mūsu standarta, materiālistiskajam skatījumam uz realitāti, mums nav citas izvēles, kā vien būt atvērtiem idejai, ka NTP ir autentiska pieredze.

Patiesībā, kā es norādīju grāmatā “Garīgā zinātne”, NTP ir viena no daudzajām parādībām, kas liecina, ka mūsu parastais skatījums uz realitāti ir ierobežots. Tā mums atgādina, ka, pārfrāzējot Šekspīru, debesīs un uz zemes ir vairāk lietu, nekā tiek sapņots mūsu standarta zinātniskajā pasaules skatījumā. NTP norāda uz atšķirīgu pasaules redzējumu, kurā apziņu tieši nerada smadzenes, bet tā ir savā ziņā fundamentāla un universāla.

Atsauces

Deivids Dičfīlds nesen ir izdevis grāmatu "Uzspīdēt (Shine On)" par viņa nāvei-tuvo-pieredzi. Vairāk informācijas šeit.

Sākotnēji publicēts vietnē Psychology Today un reproducēts ar atļauju.

2020.07.31.

Avots: https://wakeup-world.com/2020/07/31/david-ditchfields-remarkable-near-death-experience/

Autors: Psiholoģijas Dr. Stīvs Teilors (Steve Taylor)

Par autoru:

Stīvs Teilors ir vecākais psiholoģijas pasniedzējs Leeds Beckett Universitātē, Apvienotajā Karalistē. Viņa jaunākās, ASV iznākušās grāmatas ir “Klusais centrs (The Calm Center)” un “Atpakaļ pie veselā saprāta: cilvēka prāta trakuma dziedināšana (Back to Sanity: Healing the Madness of the Human Mind)”. Viņš ir arī grāmatu “Krišana (The Fall)”, “Pamošanās no miega (Waking From Sleep)” un “Ārpus Tumsas (Out Of The Darkness)” autors. Viņa grāmatas ir izdotas 19 valodās. Viņa pētījumi ir publicēti žurnālos The Journal of Transpersonal Psychology, The Journal of Consciousness Studies, The Transpersonal Psychology Review, The International Journal of Transpersonal Studies, kā arī Apvienotās Karalistes populārajos plašsaziņas līdzekļos, tostarp BBC World TV, The Guardian un The Independent.

Kā grāmatas “Ārpus tumsas” autoram viena no Stīva pētnieciskajām interesēm ir “pamošanās pieredze” – brīži, kad mūsu parastā apziņa pastiprinās un mēs izjūtam saiknes un jēgas sajūtu. Kas izraisa šīs pieredzes? Vai ir iespējams tās kontrolēt? Stīva darbā tiek pētīti arī psiholoģisko ciešanu avoti – kāpēc cilvēkiem ir tik grūti būt apmierinātiem? Viņa pētījumi arī parāda, ka daudzas pamošanās pieredzes izraisa intensīvi psiholoģiski satricinājumi, piemēram, depresija un zaudējumi.

Stīva Teilora vietne: https://www.stevenmtaylor.com/

P.S. Jums ir bijušas situācijas, kuras izmainīja jūsu dzīvi?

Žurnāls “Reinkarnacioloģija”   Reinkarnacioloģijas Akadēmijas projekts. Mūsu uzdevums – ar piemēriem no dzīves pastāstīt, ka dvēseles pieredzes atmiņas, sakrātas iepriekšējās dzīvēs, var uzlabot pašreizējo dzīvi.

Pievienots 28.08.2020.

https://ru.journal.reincarnatiology.com/smertelnyj-opyt/

Tulkots ar lapas administrācijas atļauju

Tulkoja Jānis Oppe

^[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4028-reimonds-mudijs-navei-tuva-pieredze-maina-cilveku-dzives (Tulk. piezīme.)

^[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4025-neirokirurgs-ebens-aleksandrs-par-dzivi-pec-naves (Tulk. piezīme.)

^[3] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/11-dazadi/4271-apceram-navi-ko-mums-var-iemacit-meditacijas-ierosinata-navei-tuva-pieredze (Tulk. piezīme.)