Татьяна Бегляк – Вне времени и пространства: прошлые, будущие и параллельные воплощения
Tatjana Begļaka - Ārpus laika un telpas: pagātnes, nākotnes un paralēlie iemiesojumi
“Regresijas pagājušajās dzīvēs laikā mēs varam iegūt pieeju mūsu neierobežotajai apziņai... Mūsu augstākais aspekts rada daudz dvēseļu, kuras ir viņa dažādas šķautnes, un projicē viņas uz zemāku svārstību eksistences plāniem.”
– Džefs Strīts (Jeff Street)
Kad man tikko sāka atvērties manas pagājušās dzīves, es centos kārtot tās laika kārtībā, nepieļaujot domu, ka var būt paralēli iemiesojumi.
Pakāpeniski nāca izpratne, ka laiks ir nelineārs, un mēs varam dzīvot vairākas paralēlas dzīves vienā un tajā pašā momentā.
Reinkarnacionika paplašina mūsu telpas un laika izpratni līdz bezgalībai. Ja laiks un telpa eksistē tikai mūsu galvā, tad ir viegli saprast, ka visu mūsu ierobežojumu avots atrodas tieši tur – mūsu ierobežotajā prātā.
Mūsu pašreizējai dzīvei ir noteikts plāns, noteiktas izvēles situācijas, kuras var būt vienkāršas vai sarežģītas, un šīs izvēles ir jāizdara apzināti, tas ir, saprotot, vai tava izvēle būs telpu paplašinoša, vai, otrādi, ierobežojoša.
Dvēsele savas daļas sūta iemiesojumā dažādu uzdevumu pildīšanai.
Varbūt tās grūtības, kuras man dzīvē rodas, nemaz nav grūtības manam paralēlam iemiesojumam?
Varbūt attīstības dēļ man būs noderīgi uzzināt, kā ar līdzīgām problēmām tiek galā cita manas dvēseles daļa?
Iegremdējoties atmiņas vienmēr atveras tam, kas būs visaktuālākais pašreizējā momentā.
Muzikāla simfonija, kura piepilda ar iedvesmu
Man bija svarīgs publicitātes jautājums, un atmiņas sākās ar jaunas melnādainas sievietes tēlu.
Viņa stāv uz skatuves, kopā ar viņu ir vairāki cilvēki, viņus apbalvo par lielisko izrādi-mūziklu, kuru viņi kopā radīja. Viņi saņem ziedus un dāvanas, zāles atmosfērā valda prieks un mīlestība.
Šī jaunā melnādainā sieviete ir mans dubultnieks, dvēseles daļa. Viņa piedzima un dzīvo Amerikā.
Neapšaubāmi tas ir tālu, taču mēs esam saistītas dvēseles līmenī, un iegremdējoties es varu redzēt notikumus, kuri ar viņu notiek, un izmantot viņas pieredzi un pārdzīvojumus manā pašas dzīvē.
Viņas vecāki ir no vidējās klases, dzīvo nelielā savā pašu mājā. Māmiņa ir gaišmataina balta sieviete, un tēvs ir melnādains.
Māmiņa pasniedz mūziku, lieliski spēlē uz klavierēm un dzied. Tā ir viņa, kura manai varonei iepotēja mīlestību uz mūziku un iemācīja dziedāt.
Lūk, diena, kad viņa abiturientes tērpā dzied svētkos par godu koledžas pabeigšanai. Jā, viņa nedaudz uztraucas, taču šis satraukums ir priecīgs, tas iedvesmo, dod enerģiju.
Man, kad esmu publikas priekšā, bieži pietrūkst tādas enerģijas, tāpēc es varu izmantot šo iegremdēšanos kā resursu un piepildīties ar viņas priecīgo enerģiju.
Šī enerģija man palīdzēs pārvarēt bailes un nekomfortablas sajūtas fiziskajā ķermenī, kuras bloķē manu atvērtību.
Sk. arī: Paralēlās dzīves ir vienas dvēseles fragmenti?[1]
Pārvietojoties tālāk, redzu viņu mājas apstākļos. Viņa ir viena savā dzīvoklī, kaut ko rada datorā: klausās un liek kopā mūzikas un izrādes gabaliņus, lai iegūtu harmonisku vienotu veselumu.
Viņa ir pārliecināta par sevi, slaika jauna meitene ap gadiem 30. Proporcionāla figūra, viņai manāmi nav problēmu ar lieko svaru (atšķirībā no manis). Var aizdomāties, kāpēc?
Viņai nav laika domāt par ēšanu, viņa ir aizrāvusies ar iemīļoto nodarbi. Mūzika viņai galvā skan pastāvīgi. Viņa ar mūziku noņem stresu, nevis rada to, kā to daru es.
Skumīgos brīžos viņa sēžas pie klavierēm un muzicē. Var vienkārši atslābināties un klausīties mūziku. Mūzika viņai dod saikni ar audzinātājiem.
Garīgie audzinātāji ar viņu sazinās mūzikas valodā. Viņa bieži spēlē savu mūziku un sajūt viņu, it kā tā būtu sfēru mūzika.
Viss visums viņai izliekas kā krāsu palete, tikai no notīm. Dažādas skaņas: augstums, tembrs, skaļums – viņai spēlē dažādās nokrāsās. Viņa tos izvēlas no bezgalīgas paletes, lai radītu savu pašas mūziku.
Šī sieviete ir manas dvēseles daļa, kura dzīvo uz planētas Zeme tajā pašā laikā, un es varu pārdzīvot viņas jūtas kā savas un izmantot šos pārdzīvojumus manās situācijās.
Bērnībā man bija milzīga vēlēšanās spēlēt klavieres: es varēju stundām spiest taustiņus un baudīt skaņas, kad gadījās tāda izdevība (ne pārāk bieži), kaut arī pilnīgi nepratu spēlēt.
Varbūt tas notika tajā brīdī, ka viņas bērnišķīgie pirkstiņi jau meistarīgi ieguva brīnišķīgas skaņas no šī instrumenta? Es jūtu mūsu saikni ar viņu caur mūziku.
Sazināšanās dvēseles līmenī ir iespējama dažādās valodās
Mana dzimtā ir krievu valoda, taču angļu valoda ir saistījusi mani no skolas. It kā kāda dziļi personīga jēga slēpās angļu runas skaņās.
Es dievinu dziedāt dziesmas angliski! Saucu to par “gandrīz karaoki”, tas ir, atrodu angļu dziesmu ar tekstu, kurš man patīk, un dziedu kopā ar izpildītāju.
Protams, tas ir ļoti tālu no manas dvēseles amerikāniskās daļas, taču mums ir jābūt dažādām.
Viņai visa dzīve ir mūzikā. Viņa sastāda muzikālas kompozīcijas mūzikliem, pati raksta mūziku, labi dzied.
Man atklājas apbalvošanas brīža atmiņas. No priecīga satraukuma aizžņaudzas kakls. Šis satraukums ir nedaudz līdzīgs manām bailēm no publicitātes, bet ar prieka nokrāsu. Mans audzinātājs saka: “Skaties un mācies.”
Viņa jūt labvēlīgu sajūsmas vilni no publikas un prieku, ko pauž blakus stāvošie kolēģi, ar kuriem kopā viņa ir radījusi šo skaisto mūziklu.
Apzināšanās, ka kaut kur otrā Zemes malā ir manas dvēseles daļa, kura ir tik muzikāla un kurai publicitāte nav problēma, piepilda ar iedvesmu un pārliecību.
Sk. arī: Paralēlās dzīves: mīts vai realitāte?[2]
Vīrišķā iemiesojuma pašsavaldīšanās, spēks un pārliecība ir trešā manas dvēseles puzle.
Otra manas dvēseles daļa ir zēns, nēģerēns Āfrikā, viņam ir 5-6 gadi. Viņam ir laipna mīloša māmiņa, kura maigi rūpējas par viņu, pavada daudz laika ar viņu kopā.
Viņa gatavo ēst, viņš ir blakus viņai: viņa rāda viņam, kā veidot figūriņas no mīklas. Māmiņa audzina viņā labestību, cēlumu, gatavību nākt palīgā.
Nākotnē viņš iestāsies karadienestā un būs miera nesējs, pārrunu vedējs. Nav vienkārši vienoties, nokārtot militārus konfliktus un citas situācijas, kad valstī ir nestabili un viņš var aiziet bojā kārtējā konfliktā.
Bet ideālais variants, kuru viņam ir sagatavojusi dvēsele, – augsta pakāpe un cieņa par taisnīgumu un profesionālismu.
Mūsu trijnieka pārliecinošā vīrišķā komponente – fiziskais spēks, morālā pārliecība, gara spēks. Viņam ir labvēlīga ģimene, mīloša sieva un dēls, kuri veido svarīgu viņa dzīves daļu.
Viņš mācās psiholoģiju, diplomātiju, konfliktoloģiju. Mēdz būt grūti atrast vajadzīgo vārdu ekstremālā situācijā, viņš analizē, plāno iepriekš, kā izspēlēt situāciju, gluži kā uzved savas izrādes dzīvē.
Redzu viņu kā ķīlnieku atbrīvošanas štāba vadītāju. Teroristi ir sagrābuši kuģi ar pasažieriem. Viņš uzkāpj uz kuģa vest pārrunas par ķīlnieku atbrīvošanu, starp viņiem ir sievietes un bērni.
Es jūtu, ka viņam ir bail par savu dzīvību, tāpēc ka viņš reāli novērtē situāciju. Bet viņam ir cēls mērķis – glābt šos nevainīgos cilvēkus.
Viņa uzmanību novērsošais plāns ir izdevies, sākās triecienuzbrukums: šāvienu rīboņa, ievainoto kliedzieni – ķīlnieki ir izglābti. Prieka asaras, bet viņam – lepnuma un izpildīta pienākuma sajūta.
Pēc operācijas viņš analizē katru vārdu, atceras teroristu reakciju uz viņa vārdiem, grupā ar kolēģiem apspriež, kas viņam labi izdevās un kas ne pārāk.
Šajā operācijā viņam vajadzēja novērst uzmanību un nodrošināt darbību koordināciju: precīzi ir jāaptver visas darbības, jāizrēķina precīzs brīdis atbrīvošanas sākumam.
Izspēlē visu situāciju galvā, situācijas turpmākās attīstības dažādus variantus. Bez aktiera spējām šeit neiztikt, taču šī liekulība ir labu mērķu dēļ.
Pašsavaldīšanās, veselīgs fiziskais ķermenis – tas viss ir neatlaidīgu treniņu rezultāts. Viņš izstaro veselību, spēku, pārliecību. Es redzu viņa bērnības detaļas un tos notikumus, kuri viņu norūdīja un audzināja.
Neiedziļināšos detaļās, galvenais, es jūtu viņu kā sevi, bet viņa pārliecība un pašsavaldīšanās ir tieši tas, kas man tā pietrūkst.
Sk. arī: Kā paralēlā dzīve var izpausties sapnī.[3]
Trīs dzīves mūžīgajā momentā TAGAD
“Ienesot pagājušos, paralēlos un nākošos Es savā ķermenī tagad, jūs radāt dvēseles integrāciju un sākat izpaust savu neierobežoto potenciālu kā suverēna būtne.”
– Sels Reičels (Sal Rachele) “Dvēseles integrācija” (“Интеграция Души[4]”)
Dvēseles pasaulē mūsu trīs daļas savienojas vienotā veselā: trīs strauti saplūst kopā, kā trīs upes, kuras nes savus ūdeņus uz bezgalīgo okeānu.
Tā ir spēcīga enerģijas plūsma, kuru nevajag noslēgt sevī, vajag atvērties un laist cauri – tādu padomu es dzirdu no audzinātājiem un saprotu: vēl viena reinkarnacionikas metodes priekšrocība – man atklājās nākamā šķautne manas dvēseles attīstībai – laika nelinearitātes izpratne.
P.S. Jūs jau esat “atcerējušies” savus paralēlos iemiesojumus? Padalieties komentāros.
 |
Tulkotāja, angļu valodas skolotāja, reinkarnacionikas konsultante. |
Pievienots 25.05.2017
https://ru.journal.reincarnatiology.com/parallelnye-voploshheniyai/
Tulkots ar lapas administrācijas atļauju
Tulkoja Jānis Oppe
[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/tatjana-zotova/11-dazadi/2492-tatjana-zotova-paralelas-dzives-vienas-dveseles-fragmenti (Tulk. piezīme)
[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/nadezda-batalova/11-dazadi/3843-nadezda-batalova-paralelas-dzives-mits-vai-realitate (Tulk. piezīme)
[3] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/tatjana-zotova/11-dazadi/2604-tatjana-zotova-paralela-dzive-sapni (Tulk. piezīme)
[4] Skat. http://www.koob.ru/rachelle/integratciya_dushi (Tulk. piezīme)