Jūlija Zlotņikova - Pārejas 10 etapi. Dvēseles neaizmirstamais ceļojums pēc nāves

Юлия Злотникова – 10 этапов перехода. Незабываемое путешествие души после смерти

Jūlija Zlotņikova - Pārejas 10 etapi. Dvēseles neaizmirstamais ceļojums pēc nāves

15 05 19 01

Zinātne un Garīgums ir sadalījuši sabiedrības viedokli par reinkarnāciju. Lūk, šie divi redzes viedokļi:

Zinātnes piekritēji ir pārliecināti, ka bioloģiskā nāve – tā ir cilvēka pieredzes absolūta pabeigšana.
Garīgās prakses piekritēji uzskata, ka mūsu ķermeņi ir fiziski pārvadītāji tai neizsīkstošajai enerģijai, kuru mēs saucam par dvēseli, kura iemitinās jaunā ķermenī pēc iepriekšējā nāves.

Dvēseles ceļojums pēc nāves – zinātnes un reliģijas strīdi

Daudzas populāras reliģijas, piemēram, Pareizticīgā un Katoliskā kristietība, tāpat noliedz reinkarnācijas ideju. Tas ir pretrunā Teoloģijas mācībai, kura apgalvo, ka priekš grēciniekiem eksistē “Elle”, priekš taisnajiem – “Paradīze”.

Tā vairums reliģiju, izmantojot bailes, sāka manipulēt ar masām.

Sākot no 17. gadsimta, zinātne sāka iedarboties uz cilvēku priekšstatiem, pateicoties jaunu zinātnes metožu un sasniegumu attīstībai. Sistēma pakļāva kritikai visu, kam nebija fiziska pierādījuma. Tādejādi sākas zinātnes kundzība sabiedrībā.

20. gadsimts kļuva par grūdienu jaunam zinātnes vilnim. Tie bija pētījumi sfērā par cilvēka apziņas izziņu, transa stāvokli un paranormālo psiholoģiju, kura kopumā tika vērsta uz garīgā un zinātniskā apvienošanu.

Gadījumi, kad cilvēki pārdzīvoja nāves tuvumu[1] vai pārdzīvoja stāvokli, kad vēroja notikušo, jau būdami miruši, pakļāva šaubām dažus neapgāžamus zinātnes likumus. Uz šodienu ziņas par tādiem piemēriem nāk no visas pasaules, un izbrīnu rada to apbrīnojamā līdzība.

Ārsti par klīnisko nāvi

Dr. Pims van Lommels (Pim van Lommel) – kardiologs no Nīderlandes, vada pašu lielāko programmu, kura pēta gadījumus ar cilvēkiem, kuri bijuši “par matu no nāves”[2]. Daudzus gadus viņš vāca savu pacientu stāstus par tuneļiem, par gaismu, par brīnišķīgu mūziku un daudzkrāsainām vīzijām klīniskās nāves laikā. 1969. gadā Dr. Lommels nolēma savos pētījumos iet tālāk, pēc tam kad bija dzirdējis stāstu no cilvēka, pabijuša klīniskajā nāvē apmēram 6 minūtes.

“Pēc tam, kad biju izlasījis grāmatu, es sāku uzdot jautājumus maniem pacientiem, kuri bija pārdzīvojuši sirds apstāšanos. Man par lielu izbrīnu, 2 gadu laikā apmēram 50 pacientu man izstāstīja par stāvokli tikšanās ar nāvi laikā. Tāpēc 1988. gadā mēs sākām aplūkot un analizēt pieredzi no 344 pacientiem, kuri bija palikuši dzīvi pēc sirds pilnīgas apstāšanās, 10 Holandes slimnīcās:

62 no viņiem (18%) dalījās savās atmiņās par klīnisko nāvi.

No tiem, kas dalījās savās atmiņās (100%):

50% - apzinājās, ka viņi ir miruši un ka nāve izraisa viņos pozitīvas emocijas

30% - gāja caur tuneli, redzēja Debesis vai tikās ar saviem mirušajiem radiniekiem

25% pacientu izgāja no sava ķermeņa un kontaktējās ar “Gaismu”

13% - pārlūkoja savu dzīvi pa etapiem

8% - izrādījās uz aizkapa dzīves robežas

15 05 19 02

Šie cilvēki neizjuta bailes no nāves. Viņi bija absolūti pārliecināti par dzīves turpināšanos pēc nāves[3]. Viņi runā par to, kas ir izmainījies: mīlestība un līdzcietība pret sevi, pret citiem un pret dabu ir kļuvušas galvenās. Tagad viņi ir sapratuši Visuma likumu – viss, ko dari citiem, pa apli atgriežas pie tevis paša: naids un cietsirdība, tāpat kā mīlestība un līdzcietība. Apbrīnojami bija tas, ka pēc klīniskās nāves saasinājās intuīcija.

Hipnoze uz pagājušo dzīvi – melu detektors

Apstiprinājumi tam, ka dzīve pēc nāves eksistē, pieauga, pateicoties pētījumiem, kurus veica Doloresa Kenona (Dolores Cannon), Jans Stīvensons (Ian Stevenson), Maikls Ņūtons (Michael Newton) hipnozes sfērā. Informācija, kura tika sakrāta 50 gadu laikā konsultācijās ar klientiem, dokumentētas atmiņas par pagājušajām dzīvēm un par dzīvēm starp dzīvēm tiešā apstiprināja reinkarnācijas eksistēšanas zinātniski pamatotu versiju[4].

M. Ņūtons izskaidroja, ka cilvēki zem hipnozes neguļ un neredz halucinācijas. Šajā stāvoklī viņi nevar mānīties. Viņi stāsta visu tā, it kā viņi to pārdzīvotu tagadnē. Atrodoties zem hipnozes, protams, ir iespēja kļūdīties, skaidrojot to, ko redzi, taču neviens no viņiem nestāstīja savas fantāzijas, bet runāja tikai par to, ko reāli redzēja, un bija patiesi pārliecināti par redzētā patiesumu.

“Es novēroju arī, ka neatkarīgi no, vai cilvēks bija ateists, dziļi reliģiozs vai ticēja jebkurām citām filozofijas mācībām, tikko viņi izrādījās pareizajā hipnozes stadijā, dziļi zemapziņā, visi viņi bija vienādi konsekventi stāstos.”

Interesants fakts – M. Ņūtons pārliecinājās, ka daudzi klienti neiedrošinās stāstīt pārāk daudz detaļu par dzīvēm starp dzīvēm. Tas it kā bija pretrunā ar Visuma etiķeti. Šī informācija pagaidām nevar būt pieejama vienkāršam cilvēkam īpaša iemesla dēļ.

Daudzu gadu darbā M. Ņūtons pievērsa uzmanību līdzībai, kad tiek aprakstīti dvēseles ceļi kopš nāves momenta līdz mūsu nākamās piedzimšanas momentam.

10 stadijas, kuras dvēsele iziet pēc nāves

1. Nāve un iziešana no ķermeņa

Vairums klientu atceras sevi, skatoties no augšas uz savu ķermeni un uz tuviniekiem, sērojošiem par viņu nāvi. Daži cilvēki stāstīja, kā stāvējuši blakus saviem radiniekiem pēc savām bērēm. Šajā momentā klienti jutuši, kā viņus velk tunelī, kurš ved pie apžilbinošas gaismas.

15 05 19 03

2. Pāriešana uz dvēseles pasauli

Šajā stadijā klienti stāstīja par to, kā viņi virzās pa tuneli. Tā galā viņi sasniedz to vilinošo gaismu, kuru viņi redzēja iepriekšējā stadijā. Tuneļa sākumu visi redz dažādā veidā – kādam tas atrodas uzreiz virs ķermeņa, bet kādam nepieciešams pacelties augstumā virs Zemes, lai to sasniegtu. Tuneļa galā visi apraksta vienādu stāvokli[5] tā dažādās izpausmēs – brīnišķīgas vīzijas, ainavas un mūzika.

M. Ņūtons domā, ka ainiņas, kuras mēs redzam, ir dārgas atmiņas par mūsu dzīvēm. Tās mums nes nomierinājumu šajā smagajā procesā. Jaunas dvēseles šajā stadijā var justies uztrauktas un samulsušas. Tad viņu gidi (Skolotāji, Audzinātāji) nāk viņām palīgā, lai nomierinātu.

15 05 19 04

3. Atgriešanās Mājās

Šeit mūs sagaida dvēseles, kuras mums ir tuvas. Viņas parādās mirdzošu būtņu formā, dažreiz atspoguļojot cilvēkus, kuri vēl dzīvo fiziskajā ķermenī. Tas ir tāpēc, ka tikai mūsu dvēseles noteikts procents projicējas ķermenī, bet pārējā daļa turpina atrasties Dvēseļu Pasaulē. Šajā stadijā dvēsele atceras vēl vairāk sižetu no savām iepriekšējām dzīvēm un dzīvēm telpā starp dzīvēm, sākot justies komfortablāk šajā procesā.

Dvēseles, kuras dzīvi ir beigušas pašnāvībā[6] vai veikušas slepkavību, notikušo analizē kopā ar gidu (Audzinātāju, Skolotāju) un izvēlas viņām pareizo ceļu.

15 05 19 05

4. Rezultātu apkopošana

Šīs stadijas laikā dvēsele attīrās no jebkuras nožēlas/šaubām/sirdsēstiem/traumām iepriekšējā dzīvē, pateicoties Gaismas Ūdenskritumam (tā viņu sauc klienti).

Viņš atjauno dvēseles vibrācijas un viņas sākotnējo vibrāciju. Pēc tam mēs ar mūsu gidu (Audzinātāju, Skolotāju) apspriežam visu, kas noticis mūsu iepriekšējā dzīvē un lemjam, vai mēs esam izgājuši dzīves mācību, vai tai jātiek atkārtotai jaunā iemiesojumā[7].

15 05 19 06

5. Pāreja

Pēc tam, kad mēs esam izgājuši cauri Gaismas Ūdenskritumam un izstrādājuši pagājušās dzīvēs, mēs pārejam pie mūsu ceļojuma pašām aizraujošākajām vīzijām. Mēs redzam milzīgu centru, kurā atrodas visas dvēseles, kuras atrodas pārejas stadijā. Viņas brīnišķīgā tunelī virzās uz savu galamērķi. Tur viņas satiksies ar savu dvēseļu ģimeni, kura ar mums dala mūsu dzīves. Mēs uzreiz dalāmies savā pieredzē un mācāmies cita no citas.

Tās ir tās dvēseles, ar kurām mēs iemiesojamies atkal un atkal, izspēlējot visdažādākās lomas katra dzīvē – laulātus pārus, brāļus/māsas, vecākus, bērnus utt. Dažas dvēseles ir daudz klusākas un mierīgākas par citām – tas ir tāpēc, ka tajā brīdī viņas vēl dzīvo fiziskajā ķermenī.

Vēl viens svarīgs moments šajā stadijā – tikšanās ar Kuratoru, kurš ar mums pārlūko pagājušo dzīvi detalizētāk. Ar viņu mēs mūsu dzīves pieredzi un izietās mācības iztirzājam līdz sīkumiem.

15 05 19 07

6. Izvietošana

Šeit ir kā skolā – tūkstošiem atšķirīgu grupu – ģimenes no dvēselēm, kuras cikliski iemiesojas kopā, bet šajā momentā pēta savu iepriekšējo iemiesojumu pieredzi. Šajā stadijā klienti tiek ievietoti noteiktos sižetos no iepriekšējām dzīvēm un citu cilvēku apziņā, lai iegūtu kopā izdzīvoto situāciju izsmeļošu pārvaldīšanu.

Šeit mēs pārdzīvojam tās jūtas, kuras juta citi, kad mēs viņiem nodarījām sāpes. Tāpat dvēseles pulcējas lielākās grupās, kur viņas dalās idejās un piedalās dažādos jautros pasākumos.

15 05 19 08

7. Dzīves izvēle

Šīs stadijas laikā mēs ieejam lielā gaismas lodē, kur mēs izvēlamies mūsu nākamo dzīves ceļu. Mums ir redzami vairāki ceļi un dzīves. Mēs varām tajās iegremdēties, lai izjustu, kura no tām mums ir piemērotāka šajā attīstības etapā.

Mēs varam pārritināt dzīvi[8], apstājoties tās pašos galvenajos momentos. Dažas dvēseles izvēlas smagāku dzīvi, piemēram, fiziski izkropļota cilvēka dzīvi vai priekšlaicīgu nāvi.

15 05 19 09

8. Jaunā ķermeņa izvēle

Šis process ir iepriekšējā daļa. Tā ir ķermeņa izvēle nākamajai dzīvei. Šī izvēle stipri ietekmē mūsu nākamo pieredzi, tāpēc ka mēs ilgi un rūpīgi apdomājam, kā mēs nākamajā dzīvē izskatīsimies. Ja jūs cietāt no pārlieka svara vienā no dzīvēm, tad nākamajā jūs visdrīzāk būsiet kalsns.

15 05 19 10

9. Sagatavošanās un scenārijs

Pēc tam, kad mēs esam izvēlējušies dzīves ceļu, mēs tiekamies ar radniecīgo dvēseļu grupu[9]. Tās ir tās, kas mūsu nākamajā dzīvē spēles diezgan svarīgu lomu. Tas nepieciešams tādēļ, lai plaši saplānotu un radītu mūsu speciālus simbolus un uzvednes, kuras izvedīs mūs caur dzīvi.

Augstu stāvoši gidi arī pie tā palīdz. Un, kad mēs ieraudzīsim vai izdzirdēsim viņu simbolus – tas būs impulss noteiktām domām un darbībām noteiktā laikā.

Pēc tam, kad darbību sinhroniskums ir noteikts, mēs vēlreiz tiekamies ar Kuratoru, lai apspriestu mūsu plānus un uzdevumus nākamajā dzīvē. Viņš iedvesmo mūs būt pacietīgiem, patiesiem pret sevi pašu, uzticēties sev neatkarīgi no situācijas un censties nepakļauties dusmām un negatīvām domām.

15 05 19 11

10. Atdzimšana

Šie klienti stāsta par savu ceļojumu atpakaļ uz Zemi. Tas ir tas pats tunelis, pa kuru mēs atgriezāmies Dvēseļu Pasaulē. Šis tunelis ved tieši mātes dzemdē. Līdz grūtniecības piektajam mēnesim dvēsele spēj atstāt bērna ķermeni pēc savas vēlēšanas, lai tiktos ar citām dvēselēm. Bet viņa tikpat momentāni atgriežas atpakaļ, ja ap bērnu sākas kņada. Dvēselei ir nepieciešams savu enerģiju saskaņot ar bērna smadzenēm.

Šī mūsu dzīves starp dzīvēm shēma balstās uz vairāku desmitu gadu ilgiem pētījumiem. Gan M. Ņūtons, gan citi zinātnes pētnieki apgalvo, ka klienti tādā hipnozes stadijā nemānīsies un stāstīs tikai par to, ko patiešām redz.

15 05 19 12

Kā cilvēki, izgājuši tādas hipnozes seansu, apraksta līdzīgas situācijas?

Vai tā var būt vienkārša sakritība?

Uz šiem jautājumiem atbildi mēs spēsim atrast tikai, apvienojot zinātnes un garīguma pētījumus. Reiz mēs kļūsim par lieciniekiem divu, kā šķiet, savā starpā nesavienojamu spektru vienotībai, kura gala rezultātā mūs tuvinās dzīves, nāves un apziņas sapratnei, kā vēl nekad.

Feb 24, 2014

https://pparihar.com/2014/06/15/scientific-approach-to-reincarnation-and-the-journey-of-souls-after-death/

P.S. Jūs kādreiz esat pārdzīvojuši tamlīdzīgu pieredzi?

No angļu valodas tulkojusi Jūlija Zlotņikova.