Юлия Злотникова – Дух Кандинского в теле американского индейца

Jūlija Zlotņikova - Kandinska gars Amerikas indiāņa ķermenī

Deivida Paladina (David Paladin) patiesais stāsts ir tik pārpilns ar grūtībām, neatlaidību un metafiziskiem noslēpumiem, ka pēdējo 70 gadu laikā tas ir aizrāvis daudzu iztēli.

"Vai esat kādreiz dzirdējuši stāstu, kas ir tik spēcīgs, ka skaļi atbalsojās jūsu iekšējā ainavā? Vai arī tas uzdvesa jums aukstumu jūsu gaitās un lika nopietni aizdomāties par savu dzīvi? Es to piedzīvoju 1994. gadā, un tas ir ar mani vēl šodien,” savā Selfgrowth.com blogā rakstīja psiholoģijas doktore Adele Raiena Makdauela (Adele Ryan McDowell), atsaucoties uz Paladina gadījumu, ko viņai pastāstīja autore Kerolīna Misa (Caroline Myss). “Nedēļām ilgi pēc profesionālās konferences apmeklējuma, kur pirmo reizi dzirdēju par šo gadījumu, es to stāstīju visiem, ar kuriem saskāros. Un es domāju visus bez izņēmuma. ”

1985. gadā Paladins pastāstīja Misai par savām bērnības alkoholiķa dienām Navajo rezervātā, savu dienesta laiku Otrajā pasaules karā, dīvaino sakritību, kas izglāba viņa dzīvību, un spīdzināšanu, ko viņš pārcieta, būdams karagūsteknis. Paladina stāsta noslēpumainākā ir daļa, kurā tiek minēts, ka mirušais krievu gleznotājs Vasilijs Kandinskis (Василий Кандинский) (1866–1944) varētu būt iekļuvis viņa ķermenī un tur palikt. Šeit uz skatuves parādās reinkarnācijas pētnieks Dr. H. N. Banerdži (H.N. Banerjee). Banerdži par Paladina gadījumu rakstīja savā grāmatā “Dzīve reiz un nākotnē (The Once and Future Life)”.

Sekojošais Paladina dzīves apraksts ir balstīts uz Misas grāmatu “Gara anatomija (Anatomy of the spirit)”, stāstu, ko viņa izklāstīja doktorei Makdouelai, un Banerdži ziņojumiem.

 

Deivids Paladins. Dzīve par spīti

Būdams alkoholiķis, kad viņam bija 11 gadu, Paladins pusaudža gados pameta rezervāciju un dabūju darbu uz tirdzniecības kuģa. Viņš uz kuģa sadraudzējās ar jaunu vācu vīrieti, ar kuru kopā pavadīja daudz laika. Šajā laikā viņš sāka sava prieka pēc zīmēt.

Vēlāk viņš tika iesaukts par karavīru Otrā pasaules kara laikā un tika nosūtīts kā spiegs aiz nacistu frontes līnijas. Amerikas pamatiedzīvotāju valodas tika izmantotas, lai paziņotu izlūkošanas informāciju tā, ka pārraides paliktu nesaprotamas, ja tās tiktu pārtvertas. Paladinu sagūstīja nacisti.

Viņa nežēlīgais sods un spīdzināšana nebrīvē ietvēra kāju pienaglošanu pie grīdas. Saskaņā ar nacistu ideoloģiju viņam bija nolemts kāpt vilcienā ceļā uz nāves nometni kā "zemākas rases" pārstāvim. Nacistu karavīrs viņu no aizmugures pagrūda ar šauteni. Kad Paladins pagriezās, viņš atradās aci pret aci ar savu vācu draugu no kuģošanas laikiem.

Karavīrs lika viņu pārvest uz karagūstekņu nometni, nevis uz nāves nometni. Paladins izdzīvoja, taču apstākļi karagūstekņu nometnē ne tuvu nebija komfortabli, un, kad sabiedrotie atvēra nometni, viņš tika atrasts bīstami novājējis, bezsamaņā un tuvu nāvei.

Kad viņš uz īsu brīdi atguva samaņu, viņš runāja krieviski^[1]. Viņš tika aizvests pie krieviem, bet, kad viņš vēlāk spēja nosaukt savu vārdu, pakāpi un sērijas numuru angļu valodā, viņš tika pārcelts atpakaļ uz ASV militāro dienestu.

 

Kandinska dvēseles pāriemiesošanās

Pēc kara viņš divus gadus atradās komā Mičiganas slimnīcā. Kad viņš pamodās, viņš teica medmāsai: "Es esmu mākslinieks."

 

Pa to laiku, kamēr jaunais amerikānis atradās nacistu nometnē, 78 gadu vecumā nomira krievu mākslinieks abstrakcionists Kandinskis – Nevilā, Francijā, bet salīdzināt divu notikumu dienas un stundas nav iespējams, tāpēc ka nometnieku veselībai neviens speciāli nesekoja.

Paladinam jau slimnīcā izpaudās neapturama tieksme zīmēt, un uz audekliem, piešķirtiem viņam pēc pieprasījuma, tapa pirmie zīmējumi, kurus speciālisti pārliecināti pierakstīja Kandinskim pēc stila, manieres un nevaldāmās enerģētikas.

 

D. Paladina zīmējumi

 

V. Kandinska gleznas

Izveseļojies, Paladins sāka spēlēt klavieres, kurām agrāk nekad nebija pieskāries. Par vienu no iecienītākajām jaunā cilvēka nodarbēm kļuva mūzikas aranžēšana vietējam orķestrim, bet Kandinskim tieši aranžēšana bija iemīļota nodarbe atpūtas brīžos.

 

Sk. arī Maikla Džeksona reinkarnācija[2]

 

Saucam garu atpakaļ!

Viņš atgriezās savā rezervātā, kur vecajie veica drastiskus pasākumus, lai palīdzētu viņam atrisināt garīgu problēmu, ko viņi redzēja aiz viņa fiziskajām slimībām. Noņēma šinas no viņa kājām un iemeta viņu upē.

"Dāvid, sauc savu garu atpakaļ," viņi pavēlēja, kā aprakstīts Misas grāmatā. “Tavs gars vairs nav tavā ķermenī. Ja tu nevari atsaukt savu garu atpakaļ, mēs ļausim tev aiziet. Neviens nevar dzīvot bez sava gara. Tavs gars ir tavs spēks.”

Paladins aprakstīja Misai to, ko viņš tajā brīdī piedzīvoja: “Tas bija grūtāk nekā izturēt, kad manas kājas bija pienaglotas pie grīdas. Es redzēju to nacistu karavīru sejas. Es izdzīvoju cauri visus šos mēnešus cietuma nometnē. Es zināju, ka man ir jāatlaiž savas dusmas un naids. Es tik tikko varēju atturēties, lai neļautos noslīkt, taču es lūdzu, lai izietu dusmas no mana ķermeņa. Tas ir viss, ko es lūdzu, un uz manām lūgšanām tika atbildēts.”

 

Unikāls dvēseles reinkarnācijas gadījums

Viņš atguvās. Viņš attīstīja savas mākslas prasmes tālāk – glezniecības stilā, kas bija pārsteidzoši līdzīgs Kandinska glezniecības stilam.

Dr. Banerdži no Radžastānas Universitātes Indijā ir pētījis reinkarnācijas gadījumus Indijā, kā arī ASV. Daži no viņa pētītajiem gadījumiem ir aprakstīti nelaiķa doktora Jana Stīvensona (Ian Stevenson), Virdžīnijas Universitātes slavenā reinkarnācijas pētnieka, publicētajos darbos. Banerdži pētīja Paladina lietu un atklāja, ka tā ir neparasta.

Atšķirībā no gadījumiem, kad miruša cilvēka dvēsele reinkarnējas kā jauna dzīvība, mazulis; Paladina gadījumā dvēsele varēja iekļūt ķermenī vājuma brīdī, kad galvenais gars varēja nebūt klāt. Kad Paladins tika hipnotizēts, viņš runāja ar krievu akcentu, un šķita, ka viņš zina Kandinska dzīves detaļas. Lai gan viņš gleznoja Kandinska stilā, viņš arī progresēja kā mākslinieks, kurš attīsta savu stilu. Banerdži uzskatīja, ka Paladins ir atguvis savu garu, bet Kandinska gars ir ienācis un ietekmējis Paladinu.

 

Sk. arī Henrijs Fords par reinkarnāciju. Zināt, kas viņš bija pagātnes dzīvē?[3]

 

Banerdži atzīmēja, ka Paladins gleznošanas laikā, šķiet, pilnībā kontrolē sevi un viņam nav Kandinska gara, lai gan Paladins bijis tādā kā brīvā stāvoklī, it kā viņu virzītu iedvesma.

Paladins, kurš nomira 1986. gadā, savā grāmatā “Gleznojot sapni (Painting the Dream)” raksta par stāvokli, kādā viņš gleznoja: “Mans prāts ir atslābināts, ar mīkstu fokusu, apziņas sapņu režīmā. Es apzinos mainīgus, slīdošus attēlus savā prātā.”

“Es nezinu, kāpēc parādās kaligrāfiskās formas. Kandinska ģeometriskās formas rada kārtības, rezonanses sajūtu noteiktās jomās; tās ir kā valoda. Arī kaligrāfiskās domu formas ir valoda.”

“Es domāju, ka mēs ar Kandinski gleznojam Visuma struktūru, noskaņojamies uz kolektīvo apziņu, katrs paužot stāstus un redzot realitāti unikālā veidā.”

 

Tekstā krievu valodā izmantots avots: https://www.theepochtimes.com/native-american-awakes-from-war-trauma-speaking-russian-paints-like-dead-russian-artist_823538.html

Autors: Tara MacIsaac

 

P.S. Jūs ticat, ka iespējama tāda reinkarnācija? Vai uzskatāt, ka Paladina gleznas ir līdzīgas Kandinska stilam?

 

Jūlija Zlotņikova Tulkotāja, Reinkarnacionikas Institūta studente

 

Pievienots 09.07.2016.

https://ru.journal.reincarnatiology.com/reinkarnatsiya-dushi-kandinskogo/

Tulkots ar lapas administrācijas atļauju

Tulkoja Jānis Oppe

---

[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/alla-sirko/11-dazadi/3779-alla-sirko-ksenoglosija-atminas-fenomens (Tulk. piezīme)

[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/julija-zlotnikova/11-dazadi/3767-julija-zlotnikova-maikls-dzeksons-mocarta-reinkarnacija (Tulk. piezīme)

[3] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/tatjana-zotova/11-dazadi/2494-tatjana-zotova-henrijs-fords-par-reinkarnaciju-zinat-kas-vins-bija-pagatnes-dzive (Tulk. piezīme)