Алла Ширко - В чем сила детства?
Alla Širko - Kur ir bērnības spēks?
– Kur ir spēks, brāli?
– Spēks – bērnībā!
- Cik vērtīgas ir bērnības atmiņas?
- Kā atcerēties bērnību?
- Ko slēpj bērna atmiņa?
Visi mēs nākam no bērnības, tieši tad mēs sākam iepazīt pasauli, mācāmies spert pirmos soļus, atšķirt labu no ļauna. Tas ir laiks, kad mums nevajag domāt par problēmām, mēs visā pilnībā atdodamies sev, bezrūpīgi pavadot stundas, spēlējoties ar draugiem vai vienkārši nodarbojoties ar savām svarīgajām darīšanām.
Diemžēl ne visiem bērnība bija laimes un prieka laiks, ne visi bija aptverti ar beznosacījuma mīlestību un gādību. Ir tādi cilvēki, kuri atsakās atcerēties laiku, kad viņi bija mazuļi, jo tas viņiem ir sāpīgi un viņi negrib traumēt sevi vēlreiz.
Reinkarnacioloģijas Institūts īpaši akcentē bērnības atmiņu svarīgumu. Tam eksistē virkne iemeslu, kuri tad arī izskaidro nepieciešamību atcerēties savu bērnību.
Kāpēc tad īpaši bērnība?
Iemācījušies pilnībā izmantot savu atmiņu, jūs viegli varat atgriezties jebkurā bērnības brīdī, lai pat ne pašā patīkamākajā, un ar reinkarnacioloģijas instrumentu palīdzību pētīt šo situāciju un smelties sev nepieciešamās mācības.
Tieši kopš bērnības mēs sākam apjēgt pasauli tādu, kāda tā ir mums apkārt, iegūstam nepieciešamās iemaņas, radām savu pieredzi, speram pirmos soļus, formējam raksturu.
Tieši bērnībā mēs sev radām to pasaules ainu, kuru redzam tagad, un nav svarīgi, vai tā mums patīk vai ne, šī aina jau eksistē.
Un, ja tā mūsu pavisam neapmierina un mēs visādā veidā cenšamies kaut ko izmainīt, bez ceļojuma uz bērnību neiztikt, mēs nespēsim atrast tos ļoti smalkos pavedienus, kuri ved pie mūsu problēmu sākotnes.
Un ja nu atmiņas par bērnību sagādā sāpes?
Bērnības atmiņas glabā sevī ne tikai laimīgus un bezrūpīgus momentus, bet arī nepatīkamus un dažreiz arī traģiskus. Un pilnīgi dabiski rodas jautājums: “Vai tik nepieciešami ir atgriezties šajās nepatīkamajās atmiņās, kuras līdz šim laikam ir piepildītas ar negatīvām emocijām?”
Visas nepatikšanas no bērnības ir atstājušas savas pēdas uz tā, kā mēs uztveram sevi un apkārtējos, tās ir kalpojušas kā fobiju un kompleksu cēlonis, un pats nepatīkamākais – tās līdz šim laikam kaitē mūsu dzīvei.
Jūs kādreiz esat pamanījuši, ka dažiem momentiem dzīvē ir ieradums atkārtoties? Varētu šķist, mācība ir izieta, viss ir skaidrs, viss ir izlemts, ir sperts solis uz priekšu. Taču pēc gada tā pati situācija atkārtojas ar neparastu precizitāti, tikai ar citiem cilvēkiem un citiem apstākļiem, bet būtība ir viena.
Lai atrisinātu šo problēmu reizi par visām reizēm, nepieciešams atgriezties bērnībā un izanalizēt visus tur notiekošos notikumus no jūsu dzīves pieredzes augstuma. Ticiet, viss izskatīsies pavisam citādāk.
“Atminējos no bērnības patiešām pozitīvas lietas. Es biju atcerējusies galvenokārt tikai negatīvu. Taču šodien nodarbības laikā sāku atminēties – izrādās, viss nebija nu pavisam slikti.” – Marala Ustenova, Reinkarnacioloģijas Institūta I kursa studente.
Un ko tad darīt, ka bērnības atmiņu vispār nav, tātad arī atcerēties nav ko?
Atmiņu neesamība arī var liecināt par emocionālu traumu[1], ar kuru nepieciešams noteikti strādāt. Kas gan tāds ir bijis bērnībā, ka smadzenes uzskatīja par labāku visu paslēpt pašā tālākajā atmiņas arhīvā?
Apbrīnojami ir tas, ka mūsu zemapziņa neko neaizmirst un ņem visu izieto pieredzi kā izstrādātu darbību šablonu. Lai izmainītu šo šablonu, kurš nemaz nav piemērots mūsu tagadnes dzīvei, nepieciešams atcerēties, kas tad bija ielikts agrāk, un izmainīt šo programmu.
Tiem, kam neizdodas viegli atjaunot atmiņā bērnības momentus, Reinkarnacioloģijas Institūts sniedz lieliskas tehnikas un instrumentus, lai ne tikai paceltu bērnības atmiņas, bet arī apstrādātu tās vajadzīgajā virzienā.
“Nodarbība izrādījās man ļoti interesanta. Pilnīgi negaidīti uzpeldēja atmiņas, kuras negaidīju. Vienmēr biju teikusi, ka bērnību atceros slikti. Izrādījās – šo to tak atceros!!!” – Natālija Demirova, Reinkarnacioloģijas Institūta I kursa studente.
“Es esmu cilvēks, absolūti nesportisks, man patīk pasīva atpūta; kāds gan bija mans izbrīns, kad es atcerējos, ka visu savu bērnību, līdz pat 9. klasei, esmu nodarbojusies ar tūrismu! Neko neatcerējos! Atmiņas bija neskaidras, apzināšanās līmenī, bez bildītēm, kā īslaicīgi uzliesmojumi.
Un vēl bija volejbols, sporta šaušana, slēpes! Es nebiju sportiste, bet es ar visu to nodarbojos! Kāpēc viss izdzisa no atmiņas?” – Jeļena Kulačkova, Reinkarnacioloģijas Institūta I kursa studente.
Beznosacījuma mīlestības avots
Par laimi, ne tuvu visiem bērnība var asociēties ar pārestībām un sāpēm. Vairumam cilvēku bērnība – tas ir beznosacījuma mīlestības avots, pie kura vienmēr ir patīkami atgriezties.
Ļoti svarīgi ir savās bērnības atmiņās atrast resursa momentus un ņemt no tiem nepieciešamās jūtas un sajūtas. Tas palīdzēs jums tikt galā ar visiem uzdevumiem un pārbaudījumiem, kurus jums uzlikusi dzīve.
Ko tas nozīmē – mūsu bērnības “resursi”? Bērns vairumam vecāku – tā ir dāvana, pasniegta viņiem no augšas, – tāpēc viņi cenšas savu bērnu norobežot no visām pasaulīgajām problēmām, aptverot ar savu mīlestību un gādību.
Pietiek atcerēties māmiņas roku pieskārienu un sajust viņas aromātu, kuru mazulis viegli iegaumē. Tādas sajūtas paliek atmiņā uz ilgu laiku, un, ja ir vēlme, var tās atjaunot, izjust, atgriezties bērnībā un sajusties kā pašai mīlētākajai būtnei pasaulē.
Iespējams, jums patīk atcerēties mīļoto pasaku[2], pastāstītu pirms gulētiešanas, un māmiņas skūpstu pirms miega? Bet varbūt jūsu resurss ir ielikts bērnības rotaļās, draudzībā, attiecībās ar vecākiem, vecmāmiņu un vectētiņu? Tur, kur nestāv pieaugušo dzīves ierobežojumi un nosacītības, tur, kur tevi mīl un saprot vienkārši tā, tāpēc ka tu esi.
Kad jums būs skumji un radīsies vientulības, mīlestības trūkuma sajūta, jūs vienmēr varat atgriezties šajās atmiņās un uzlādēties ar šo lielisko sajūtu. Tā neprasa no jums atdevi, jo tāpēc tā taču ir beznosacījuma mīlestība. Tādus dzīves resursus mēs varam sameklēt vienīgi mūsu bērnībā.
“Man ienāca prātā mana vecmāmiņa, atmiņas bija no ķermeņa un redzes, emociju bija mazāk, neko iepriekš negatavoju, jo biju pilnīgi notiekošajā un kaut kāds labestības un mīlestības vilnis no bērnības mani pārklāja.
Paldies atbildošajai, tas bija labs piemērs iesācējiem – atvērtība un gatavība mijiedarboties... atmosfēra bija labvēlīga un patīkama.” – Irina Kemeļmana, Reinkarnacioloģijas Institūta I kursa studente.
Tagad es sapratu, ko nozīmē “iegremdēties” – tas nozīmē pilnīgi nonākt tajā momentā, tajās atmiņās. Es “pakampu” no bērnības labu resursu – pārliecību par sevi, atrašanos plūsmā, azartu, sajūtu “es varu”, pārliecību par to, ka viss man izdosies. Es izmainīju savu iekšējo stāvokli, un realitāte pārveidosies.” – Olga Titova, Reinkarnacioloģijas Institūta I kursa studente.
Atgriez pētnieka sajūtu
Kā bonuss dzīves pieredzei vienmēr nāk ieradums analizēt katru soli, pirms to spert. No vienas puses, tas ir pareizi, jo mēs taču norobežojam sevi no nevajadzīgām darbībām, tādā veidā mēģinot izvairīties no kļūdām. Taču, ja paskatāmies uz to visu no pretējās puses, tad var ieraudzīt, ka dažreiz vajag izšķirties par neapdomātām darbībām, kuras sākumā var šķist jums nepareizas.
Te var sniegt piemēru ar elektroniskā pasta kastēm. Ļoti bieži vajadzīgās vēstules tiek nosūtītas uz spamu, un, iespējams, starp tām ir vēstule ar unikālām zināšanām, bet jūs to nekad neuzzināsiet, jo jūs taču to arī neizlasījāt. Lūk, tā arī mēs analizējam savus soļus un bieži nevaram izšķirties izdarīt kaut ko tādu, ko mūsu smadzenes nosūta uz mapi “spams”.
Atcerieties sevi bērnībā, jo jūs taču nebijāt tādi “analīzes meistari”, esmu pārliecināta, ka arī jūs kā bērns darījāt kaut ko tādu, par ko tagad noteikti neizšķirtos. Jūs iepazināt pasauli, dažreiz pieļāvāt kļūdas, turklāt atklājot sev kaut ko jaunu.
Tad varbūt nav jāmēģina analizēt un pārdomāt absolūti visu? Ieslēdziet sevī bezbailīgo pētnieku, un lai jūsu dzīves pieredze kļūst jums par uzticamu palīgu, nevis par šķēršļu avotu.
“Atceros, bērnudārzs, ziema, man tuvojas seši gadi. Vēlēšanās nolaizīt dzelzi, izmēģināt uz sevis, kā tas ir. Pamēģināju, mēle pielipa, auklīte skrien ar silta ūdens krūzi. Es tagad noteikti zinu – tā darīt nedrīkst. Mēle sāp, bet tas ir normāli, man tas ir pētījums.” – Natālija Mjasņikova, Reinkarnacioloģijas Institūta I kursa studente.
Sajusties kā uzvarētājam
Cik bieži jūs jūtaties kā uzvarētājs? Bieži, dažreiz vai vispār nekad? Tad obligāti ir vērts atgriezties bērnībā. Tā jums noteikti atgādinās tos “saldos” uzvaras momentus, kurus jūs veicāt gandrīz katru dienu un jau paspējāt aizmirst.
Jo bērnība taču ir piepildīta ar uzvaras brīžiem un pirmām kārtām pār sevi. Tas ir pirmais pateiktais vārds, pirmais solis, pareizi sasietas šņores, pirmais patstāvīgais brauciens ar velosipēdu, prasme turēties uz ūdens bez pieaugušo palīdzības – arī tas notiek kādreiz pirmo reizi.
Pēc tam seko bērnudārzs, skola, kur konkurences gars vienmēr jūtams. Katrā stundā, līdz ar katru atrisinātu piemēru, noteikti atnāk uzvaras sajūtu.
Ja ne mācības, tad noteikti sports; kam bērnībā nav patikušas aizraujošas spēles, stafetes!? Iespējams, kāds ir braucis uz sacensībām un kļuvis uzvarētājs.
Kad jums šķitīs, ka jums nekas neizdodas, jūs vienmēr varat atcerēties savas bērnības uzvaras, lai tās kļūst jums par motivāciju un ticību, ka jums viss izdosies. Ja mēs pašā agrīnākajā bērnībā būtu baidījušies spert pirmo soli, izrunāt pirmo vārdu, kas mēs būtu tagad?
“...atcerējos, kā es pati mācījos peldēt upē, atcerējos, kā pati sev devu uzdevumu noturēties uz ūdens, nopeldēt 1, 3, 5 metrus... Un ienāca prātā apmierinājuma un lepnuma sajūta par iegūto rezultātu – iemācījos peldēt!” – Natālija Džumailo, Reinkarnacioloģijas Institūta I kursa studente.
Reinkarnacioloģija palīdzēs
Reinkarnacioloģijas Institūts palīdz katram cilvēkam atjaunot savu atmiņu, atrast svarīgu resursa stāvokli un atrisināt pieprasījumu vai uzdevumu, ar kuriem jūs atnācāt uz šo telpu.
“Pati galvenā Reinkarnacioloģijas “fīča” – tās neapšaubāmi nav iepriekšējās dzīves, bet telpa starp dzīvēm.” – Māris Drešmanis.
Tā ir tā telpa, kura tad arī nosaka mūsu darbojošās realitātes uzdevumus. Tieši no turienes jūs varat saņemt vērtīgas atbildes uz visiem saviem jautājumiem. Tur jūs spēsiet uzzināt savu īsteno dzīves uzdevumu[3] un izvēlēties tam savu ceļu.
Bet pirmie soļi Reinkarnacioloģijā sākas tieši no bērnības atmiņām. Tas ir tas tramplīns, ar kuru viss sākas. Bez šī etapa pilnvērtīgs ceļojums pa savas dvēseles atmiņu būs apgrūtināts.
Ar Reinkarnacioloģijas palīdzību jūs varat atrisināt savas problēmas, saņemt atbildes uz jautājumiem, iemācīties uzticēties sev un patstāvīgi, bez palīdzības no malas vilt ārā priekš sevis ļoti vērtīgu informāciju no savas zemapziņas.
Un pirmais, ar ko sākas jūsu ceļojums uz iemiesojumu Pasauli, – tā ir bērnība.
P.S. Jūs viegli atceraties savu bērnību? Kas jums ir īpaši dārgs bērnības atmiņās?
 |
Reinkarnacionikas konsultante, žurnāla korespondente, Reinkarnacionikas institūta grupas Vkontakte administratore. |
Pievienots 17.12.2014.
https://ru.journal.reincarnatiology.com/v-chem-sila-detstva/
Tulkots ar lapas administrācijas atļauju
Tulkoja Jānis Oppe
[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/vera-prosvirnina/11-dazadi/3822-vera-prosvirnina-traumejosas-situacijas-skats-no-pagatnes (Tulk. piezīme)
[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4103-mamina-man-pasaku-lasija (Tulk. piezīme)
[3] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/2-uncategorised/4046-misija-ir-jusu-dabiskaja-butiba (Tulk. piezīme)