Наша половина капусты

Mūsu kāpostu puse

18.09.30.

Vakar seansā ar Saules Brālību mums tika veikta iniciācija, kas nostiprina mūsu saikni ar ķermeniskā elementāļa apziņu, lai noteiktu barību, kura mums ir noderīga un nekaitīga ķermenim. Runa bija par to, ka mūsdienu produktos ir daudz nevajadzīgu un kaitīgu ķīmisku vielu, kuras kopā ar barību nonāk mūsu organismā.

Dalīšos savos novērojumos, audzējot galviņkāpostus. Šogad mēs iestādījām sešus kāpostus – divus jūnija un četrus ziemas. Gandrīz līdz augustam mūsu kāposti tika turēti zem pārseguma, un noņēmām tos, kad tie jau bija kļuvuši milzīgi. No vabolēm un kāpuriem mēs tos izglābām. Gan zem pārseguma, gan pēc noņemšanas tos sāka ēst kailgliemeži. Zinu, ka līdzeklis pret kailgliemežiem ir ļoti indīgs, un nolēmu pielietot tautas ķīmijas līdzekļus – uzkaisīju pelnus ar pipariem un sinepēm, liku burciņas ar kvasu, pēc tam Vladimirs sāka celties naktī un vākt kailgliemežus no kāpostiem. Kopumā puse mums tomēr tika. Pusi apēda kailgliemeži. Sākumā nolēmu, ka vairāk kāpostus mēs neaudzēsim. Bet pēc tam sāku uzdot sev jautājumu: bet kurš tad savāc kailgliemežus no laukiem? Un ar ko kāpostus laista, ja tie ir tik veseli un tīri? Tad varbūt labāk ēst savu, savu pusi?

Atcerējos, ka mūsu Maskavas draugi reiz iznāca no veikala tikai ar ūdeni. Viss pārējais viņiem bija nenoderīgs.

Gribu dalīties pirmajos iespaidos par saikni ar ķermeni. Es arī agrāk varēju klausīties savu ķermeni, bet nekas nebiju vērsusies pēc palīdzības, tieši pērkot produktus, bet tagad nolēmu izmantot jauno intuīciju, lai attīstītu šo spēju. Gribu piezīmēt mūsu vakardienas seansa dalībniekiem, ka ir jāattīsta jebkura spēja, kuru esat sevī atklājuši vai kurai saņēmuši iniciāciju.

Mēs vakar vakarā devāmies uz mums tuvāko veikalu pēc produktiem. Jāsaka, ka mēs dzīvojam jaunajā ciematā, kur mēs esam gandrīz paši vecākie iedzīvotāji, tajā nozīmē, ka uzbūvējāmies un pārbraucām uz šejieni dzīvot gandrīz vai agrāk par visiem. Un mūsu veikals ir jauns, darbojas diezin vai ilgāk par diviem gadiem. Tas ir lielveikals, kur visi galvenie produkti un lietas ir.

Katru produktu es testēju caur ķermeni, jautājot, kādu veidu labāk izvēlēties. Pats smieklīgākais, ka mans ķermenis ar mani sarunājas īpatnēji – atraugājoties ar gaisu uz tumšām enerģijām. Vakar es viņu “ieslēdzu” un sāku atraugāties gandrīz nepārtraukti, staigājot gar vitrīnām. Pa kuru laiku veikals tā ir paspējis piesārņoties? Un agrāk taču es to nepamanīju!

Jau seansā mēs sākām testēt iniciāciju un iztēloties sevi veikalā. Dažreiz mēs ar Vladimiru ēdām vistu, viņš paretam sev pirka speķi vai kaut ko līdzīgu korejiešu gaļai, un man tika nelieli gabaliņi, kas man patika. Tagad tieši seansā organisms pateica “fui” gan speķim, gan vistai un atraugājās veikalā, ejot gar vitrīnām ar gaļas produkciju.

Mēs pirkām pienu, vīnogas un maizi. Starp piena produktiem ar grūtībām izvēlējāmies pienu, pašu dārgāko (tā nu iznāca, ka sakrita cena un kvalitāte), parasto krējumu un pārlasījām visu biezpienu, pirms izvēlējāmies. Vīnogas, lai cik dīvaini nebūtu, arī bija nesliktas. Maize, kura vēl bija silta (cep veikalā), arī ķermenim patika.

Kā es tagad atšķiru, kas ir noderīgi un ko nav vērts pirkt?

Kad barība ir nenoderīga, ķermenis norāda uz vēderu, tā ir otrā čakra, zemas vibrācijas, vai pat vienā gadījumā, kad izvēlējāmies olas no četriem nosaukumiem, taisni it kā tev žņaugtu kaklu (tā arī nenopirkām olas, nopirksim pie privātā). Atcerējos, ka Ķīnā ir radītas mākslīgas olas. Varbūt pie mums jau ir sākuši ievest ķīniešu olas?

Ja sajūtas ir sirds centrā, tad ir neslikti. Uz sirds centru atsaucās maize un akcijas tēja (bez paketītēm). Taļicas (Талица) produkcijas piens. Daži produkti – ne šis, ne tas, starp trešo un ceturto čakru. Tātad var ņemt, ja nav izvēles.

Tagad saprotat, ka savi, uz savas zemes izaudzēti produkti ir labāki par visiem nopērkamajiem? Kad es ķermenim pajautāju par saviem kabacīšiem, viņš nopriecājās! Nāksies turpināt audzēt produktus – izvēle ir minimāla. Šajā gadā mums ir daudz izaudzētas produkcijas, galvenokārt – avenes, tomāti, kabači un ķirbji. Un tagad mēs esam sapratuši, ka viss ir jālieto pašiem un jānovērtē tas, ko esam izaudzinājuši, lai arī tā būtu tikai puse kāpostu.

Pievienots 01.10.2018

http://sanatkumara.ru/stati-2018/nasha-polovina-kapusti

Tulkoja Jānis Oppe