Евгения Горева – Символы индейцев – природа и мир
Jevgēnija Goreva - Indiāņu simboli – daba un pasaule
|
Navigācija pa rakstu |
Tā Ziemeļamerikas indiāņi varēja skaitīt: apzīmējot saullēktu (tukšs aplītis – saule uzlēkusi) un rietu (aizkrāsots aplītis – saules nav).
Atšķirībā no eiropiešu skaitīšanas pa dienām vairums indiāņu cilšu skaitīja laiku naktīs – attālums līdz notikumam tika rēķināts ar “tik un tik naktīm”.
Šo simbolu jēga, apzīmējot laiku, – tas ir vienkāršs paņēmiens pierakstīt gadalaiku, kad cilvēkiem nebija pulksteņa, taču viņi bija spējīgi izmantot apkārtējo vidi laika ciklu mērīšanai.
Visdrīzāk attēlos simboliski apzīmēti augu stiebri – tikko sākuši dīgt pavasarī un jau pilnīgi izauguši – vasarā.
Gada aukstais laiks tiek apzīmēts, attēlojot nokrišņus no debesīm krītoša sniega veidā.
Ziemas saulgrieži 21. decembrī simbolizē Ziemas sākumu, kuru svin visas ciltis. Notiek svētas ceremonijas, tiek izpildītas speciālas dejas: lāča deja, spalvas deja u.c.
Aplis varēja tikt izmantots kā pamats dažādiem simboliem, ieskaitot sauli. Kā arī varēja apzīmēt dažādus ciklus (virzība pa apli): gadalaikus, četrus elementus, dzīves ciklus utt.
Aplis apkārt citiem simboliem apzīmēja tā aizsardzību un saglabāšanu, kas ir aplī, apzīmēto parādību nepārtrauktību.
Kosmosa krusts (krusts aplī) – Saules un saules ciklu simbols, apzīmē arī visu pasauli.
Radītāja radīto stihiju elementi arī varēja tikt apzīmēti ar apļa simbolu palīdzību:
Uguns aplītis – nes sevī gaismu un siltumu.
Gaiss – pārstāv elpu, dzīvību.
Ūdens aplis iemieso sevī dzīvības uzturēšanu.
Aplītis, kas apzīmē zemeslodi, – četri aplīši ārējā kontūra iekšienē, kurš sadalīts ar krustu, atgādina par četrām nācijām – pirmajām četrām cilvēces ciltīm, kuras atnāca uz pasauli. Šis krusts sasaucas ar Ķeltu krustu[1], līdzība ir ne tikai grafiska, bet arī jēdzieniska.
Kā noslēgtas telpas simbols tika izmantots, lai apzīmētu kaut ko stabilu, aizsargātu. Drošu vietu.
Amerikas pamatiedzīvotājiem Mēness skaitījās cilvēku aizstāvis un glabātājs.
Ar viņa simbolu tika apzīmētas zemes un debess parādības, tam bieži pievienoja dažādus citus simbolus – lai ilustrētu gadalaiku, kalendāra periodus.
Saule – īpaši godāta indiāņu kultūrā, viņa dāvā cilvēkam gaismu un siltumu, nodrošina augšanu un dzīvību. Tika attēlota dažādos veidos:
Stari Saules simbolikā apzīmēja dzīvības enerģijas plūsmas četrus galvenos virzienus: ziemeļus, dienvidus, austrumus un rietumus.
Šis simbols atspoguļoja seno indiāņu (Misisipi kurgānu būvētāju kultūras) pasaules uzskatu par tās dalījumu augšā un lejā, pa labi un pa kreisi. Ir paredzēts arī centrs, Ass, ap kuru griežas pasaule, kur savienojas visas pasaules.
No tā izriet arī svastikas simbols.
Tas ir salauzts krusts, Saules krusta tips, kura stari ir nolocīti taisnos leņķos, kas apzīmē griezošos, virpuļveida kustību.
Indiāņu ciltīm tas apzīmē enerģijas plūsmas četrus virzienus, četrus gadalaikus utt.
Venēras simbols – tā ir pati spožākā rīta zvaigzne, saistīta ar iedvesmu, cerību un vadību dzīvē. Viņu asociē ar senču gariem, ar pagājušo laiku varoņu augšāmcelšanos tagadējos cilvēkos. Viņa dāvā cilvēkam vīrišķību un gara tīrību.
Rīta zvaigznes simbols tika izmantots spoku dejas rituālos, kurus izpildīja šamaņi ar mērķi atgriezt dzimto zemi un kultūru tajos laikos, kad uz Amerikas zemes vēl nebija eiropiešu.
Viens no Uguns simboliem, Lielā Gara dāvāts, kuru indiāņi izmantoja praktiski visos rituālos un svētkos.
Nozīmē attīrīšanos un atjaunošanos, kad no pelniem uzaust jaunas domas un idejas, jauna izaugsme.
Visbiežāk apzīmēja arī zemes uguns simbolu, pavarda simbolu.
c
Papildina spēku un ātrumu karavīram kaujā, padara viņa triecienus neatvairāmus – ja šo attēlu izmanto kā kara izkrāsojumu.
Var arī simbolizēt sodu cilvēkam no augšas, nozīmēt šausmīgus notikumus.
Ūdens tika uztverts kā svarīgs elements dzīvības uzturēšanai, lietus un lietus lāšu simbols apzīmēja atjaunošanos, izmaiņas uz labāku, auglību.
Lietus mākoņi – maģisks simbols lieliskām perspektīvām, kuras gaida cilvēku nākotnē.
Simbols ir saistīts ar laikapstākļiem, tajā savienoti mākoņi, lietus un zibeņi, tas viss ir svarīgs izmaiņām, atjaunošanai un auglībai. Laikapstākļi visu laiku mainās un nes sevī iespēju un spēju radīt dzīves apstākļus, svarīgus izdzīvošanai.
Šis simbols var tikt izmantots kopā ar Pērkona Putnu, kurš pastiprina zibens spēku un maģisko ietekmi, jo viņš taču ir pārdabiska būtne, laižot zibeņus no savām acīm un knābja.
Apzīmēja saikni ar Radītāju. Galvassegas no spilgtām spalvām nēsāja vissvarīgākie un visnozīmīgākie cilts locekļi.
Atkarībā no putna spalvas varēja apzīmēt dažādas lietas, bet kopumā tamlīdzīgs simbols varēja nozīmēt, ka kāds svarīgs rituāls, izmantojot svētās spalvas, ir noticis.
Augs, kurš adaptējies dzīvei sausā un karstā vidē, spējīgs saglabāt ūdeni. Simbolizē siltumu, aizsardzību un izturību. Var apzīmēt mātes beznosacījuma mīlestību.
Tika izmantots kā zīme, kas informē par šī veida ūdenskrātuves klātbūtni cilts vēsturē, notikumos, par kuriem tiek stāstīts.
Šādu attēlu varēja atstāt izlūki kā orientieri – vēstījumu saviem biedriem par notikumiem noteiktā vietā.
Šis attēls tika izmantots, lai apzīmētu lielus ūdens rajonus, piemēram, upes, jūras, okeānus, ļāva grafiski aprakstīt noteiktu teritoriju iezīmes.
Abstraktā nozīmē – dzīves plūsma uz Zemes.
Zīme tika lietota, lai apzīmētu apvidu, kuram ir kalnu grēda. Stāstos nozīmēja, ka ceļojums notika pāri kalniem.
Atkarībā no mitināšanās rajona vienas vai otras ciltis varēja izmantot savus īpašus kalnu apzīmējumus. Piemēram, navaho cilts, kuras vēsture tiek rakstīta jau apmēram 3 tūkstošus gadu, – dzīvojot starp Kolorado četriem kalniem, tos apzīmēja pēc krāsām:
- baltie – austrumu kalni;
- zilie – dienvidu kalni;
- dzeltenie – rietumu;
- melnā krāsa – ziemeļu kalniem.
Saules kustība, kuru navaho sauca par kalnu celšanos un krišanu, izraisīja dienas un nakts miju.
“Kad pacēlās baltie kalni, tā bija diena. Kad pacēlās dzeltenie kalni, bija jau krēsla. Melnie kalni atnesa nakti, bet zilie kalni atnesa saullēktu.”
Attēls burtiski apzīmē, ka šeit mēdz būt daudz zivju, – tas ir svarīgs vēstījums cilvēkiem, kas dzīvo pie ūdens un barojas ar zivīm.
Var tikt izmantots kā programma, kas apraksta notikumus, saistītus ar zivju zvejošanu, barības daudzumu, ko dāvājis ūdens.
Kā abstrakts simbols nozīmē dzīvi, garīgo kustību un izmaiņu nepārtrauktību.
Svarīgs process cilvēkiem bija harmonijas un balansa nodibināšana un uzturēšana starp cilvēkiem un dabas pasauli. Šis simbols bija aicināts atgādināt cilvēkiem par šo uzdevumu katrā viņu ierastās dzīves brīdī.
Auglības dievība – pārdabiska figūra, vārdā Kokopelli, viņš tika attēlots kā:
- kuprains dejojošs flautists;
- būtne ar lielu fallu.
Vada:
- dabā – zemkopību un ražu;
- pie cilvēkiem – ieņemšanu, grūtniecību un dzemdības.
Saskaņā ar indiāņu hopi cilts leģendām Kokopelli nes bērnus plecu somā un izdala viņus sievietēm.
Bija arī tāds ticējums: kad viņš atbrauca ciemos uz apmetni, visi cilvēki dejoja un līksmoja visu cauru nakti. Un no rīta, kad dievība cilvēkus atstāja, raža bija bagātīga un visas sievietes gaidībās.
Tika arī uzskatīts, ka šī dievība, spēlējot savu harmonijas flautu, prot vadīt varavīksni, dāvāt prieku, skaistumu un harmoniju visiem.
Šī gara vārds ceļas no Yeibicheii (Svētā tauta). Šī dievība saskaņā ar Ziemeļamerikas pamatiedzīvotāju ticējumiem kontrolē dienas un nakts ciklus, laikapstākļus un tml.
Šie gari, kā likums, tika attēloti ar priežu zariem, jukas strēmelēm, ar grabekļiem rokās, – visi šie priekšmeti piedalās garīgās dziedināšanas ceremonijās.
Gars Yei – palīdz cilvēkiem dzīvot harmonijā ar dabu, ar visām dzīvajām būtnēm uz zemes, aicina ņemt no dabas tikai tik daudz tās velšu, cik nepieciešams izdzīvošanai, saglabāt balansu. Tuvs Kokopelli varavīksnes simbolam.
|
Par tēmu – rubrika “Indiāņu simboli”[2]. |
Pievienots 05.06.2019.
https://znak-simvol.ru/simvoly-indejtsev-priroda-i-mir/
Tulkoja Jānis Oppe
[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/31-jevgenija-goreva/3453-jevgenija-goreva-keltu-krusts-simbola-jega-un-nozime (Tulk. piezīme)
[2] Skat http://www.sanatkumara.lv/index.php/birkas/indianu-simboli (Tulk. piezīme)