Евгения Горева – Цвета Китая – значение в культуре и искусстве
Jevgēnija Goreva - Ķīnas krāsas – nozīme kultūrā un mākslā
|
Navigācija pa rakstu |
Visas vēstures gaitā ķīnieši plaši izmanto krāsu simboliku, var pat runāt, ka pastāv noteiktas asociācijas un nozīmes, zināma krāsu valoda. Piemēram, katrai Ķīnas Imperatora ģimenei eksistēja sava dinastijas krāsa, kas izpaudās apģērbā un emblēmā.
Saskaņā ar ķīniešu “piecu elementu” teoriju eksistē piecas pamata krāsas:
- sarkanā;
- dzeltenā;
- zilā/zaļā;
- baltā;
- melnā.
Tika uzskatīts, ka šīm krāsām ir jābūt spilgtām, – tā izpaužas konkrētās krāsas rakstura spēks, tas pauž savu ietekmi maksimāli.
Pati mīļākā Debesu impērijas iedzīvotāju krāsa – sarkanā, tā tiek uzskatīta par prieka un svētku krāsu, pašu laimīgāko. Pašu labāko novēlējumu rakstīšanai tiek izmantots tikai sarkans papīrs.
Dzeltenā – Imperatora un nacionālā krāsa. Imperatora pilīm bija dzelteni jumti, kas simbolizēja Zemi un Iņ, bet ēku sienas bija sarkanas Debesu un Jan principa apzīmēšanai.
Melnā – tā ir ļaunuma un noziegumu, slimības un nāves krāsa.
Baltā – tradicionālā bēru krāsa, saistīta ar sērām, asociējas ar tīrību.
Zilā vai zaļā – tā ir pašas dzīves, dabas un tās augšanas krāsa. Kā atsevišķas krāsas tās valsts pamata krāsu spektram tika pievienotas diezgan vēlu. Tas pats attiecas uz violeto, kura tāpat kā dzeltenā tiek uzskatīta par Imperatoram piederošu un izmantota tikai augsta ranga ierēdņu apģērbos.
Brūnā krāsa, kā ļoti zemes plānu raksturojoša, ir saistīta ar neatlaidību un uzticamību, un Sun dinastiju.
Nepieciešams ieskatīties budistu simbolikā, kur visas krāsas ir iedalītas asajās un maigajās, turklāt melnā, sarkanā un zilā – krāsas ar asām īpašībām, bet baltā un dzeltenā, otrādi, simbolizē maigumu. Tāpēc budisma labās dievības visbiežāk – baltas, bet dēmoniskās, kā likums, tiek attēlotas melnas.
Pamata krāsu simbolika ķīniešu kultūrā
Tiek uzskatīts, ka melnā krāsa ir radusies degšanas un kvēpu veidošanās procesā; no tiem pēc tam sāka gatavot tinti. Tāpēc melnā simbols – tas ir aptumšots logs virs liesmas.
Fen šui sistēmā ūdens stihija atbilst melnajai krāsai, turklāt iznīcināšanas ciklā ūdens dzēš uguni, tas ir, melnā krāsa dzēš sarkano. Šis modelis tika izmantots, izvēloties jaunas dinastijas Imperatora krāsu: pirmais Imperators Ciņs par savas dinastijas krāsu izvēlējās melno tieši dēļ tās spēka un spējas simboliskā līmenī nodzēst iepriekšējās Čžou krāsu, kura bija sarkanā.
Šī paša iemesla dēļ Aizliegtajā pilsētā bibliotēkas jumtu uztaisīja melnu, lai pasargātu šo ēku no sarkanās uguns stihijas.
Bez tumsas un nāves apzīmējuma šai krāsai ir pozitīvā nozīme – cilvēka gods. Piemēram, ķīniešu operā, kur daudzi aspekti ir izpausti simbolu valodā, nomelnējušas sejas “nēsā” drūmi, taču cēli varoņi.
Fen šui piecu elementu sistēmā baltais ir saistīts ar rietumu virzienu un rudeni.
Šī krāsa Ķīnā tiek uzskatīta nevis par krāsu, bet par tās neesamību – piemēram, balta krāsa būs nekrāsotam audumam. Ja Rietumos sēras tiek pārdzīvotas melnā, tad ķīnieši šajā periodā ģērbjas baltos tērpos.
Imperatora baltais bija Šaņ dinastijai.
Baltais lotoss – spēcīgs jaunavības, kā arī tīrības un vieduma simbols, jo mati taču kļūst balti līdz ar vecumu, kas asociējas ar dzīves pieredzi un pareizu attieksmi pret pasauli un dzīvi.
Saskaņā ar ķīniešu operas tradīcijām personāža balts grims norāda uz to, ka viņš ir nodevējs, bet balts zieds sievietes frizūrā nenes viņai laimi.
Fen šui piecu elementu sistēmā šī krāsa ir saistīta ar dienvidu virzienu un ar vasaru. Tāpat kā citām tautām, arī ķīniešiem tā pirmām kārtām ir asins un dzīves krāsa, un vēl tā ir pati laimīgākā krāsa. Tāpēc lielākā daļa svētku rotājumu ir sarkani – tieši tā cilvēki grib ievilināt savā dzīvē laimi un veiksmi. Tiek uzskatīts, ka sarkanais var aizbiedēt ļaunumu, tāpēc virs māju ieejām un kokos bieži karina sarkanus rotājumus un priekšmetus.
“Sarkanā par daudz nemēdz būt!” – ķīniešu tradicionālo kāzu devīze
Dzīvnieka totēms, iekrāsots sarkanā krāsā, piešķirs viņa nēsātāja personīgajai simbolikai papildu spēku un laimes un veiksmes vēlējumus.
Oficiālie Ķīnas zīmogi ir darināti no cinobra, kurš pats par sevi tiek uzskatīts par eliksīru dzīves ilguma palielināšanai.
Sarkanā krāsa un sarkanais krauklis bija Imperatora Čžou dinastijas simboli, tiek apgalvots, ka daudzas lietas un priekšmeti toreiz bijuši iekrāsoti šajā krāsā.
Tasīšu, no kurām dzer jaunlaulātie, sasiešana ar sarkanu pavedienu – ir tradicionāla laulību ieraša, tā viņi piesien savu veiksmi un rada kopīgu laimi.
Līdz ar komunisma laikmeta un Mao atnākšanu sarkanā krāsa ieguva jaunu dzīvi Ķīnā. Bet varbūt otrādi, komunisms šajā valstī uzvarēja, pateicoties sarkanajai simbolikai.
Ķīniešu operā sarkanā krāsā nogrimēta seja norādīs uz personāža dievišķību un viņa varonību.
Atliek piebilst, ka Guandi – taisnās rīcības dievs – tiek attēlots sarkans.
Sākotnēji zilais un zaļais bija apzīmēts ar vienu hieroglifu.
Kā likums, tā ir labvēlīga krāsa, saistīta ar elementu “koks” un laimīgo skaitli 8. Ir Imperatora Min dinastijas krāsa.
Zaļā tika uzskatīta kā papildinājums sarkanajai – šis krāsu pāris ir ļoti populārs gleznās un dažādos rotājumos, kuri radīti, lai nestu prieka un svētku emocijas.
Kā tīra krāsa zaļā – ir dabas un dzīvības, pavasara un nākamās ražas krāsa, tā tiek asociēta ar visu augu valsti.
Zaļā apģērbā ķīnieši attēlo savu literatūras Dievu, kas uzsver viņa motīvu dabiskumu un spēju dāvāt literātiem viņu darbībā izaugsmi un attīstību.
Un precīzāk to būs saukt par zeltaino, tā ir ļoti labvēlīga krāsa jebkuram ķīnietim, īpaši turot prātā, ka zvaigznes viņu karogā – tieši dzeltenas. Šī krāsa ir saistīta ar Zemes stihiju “piecu elementu” sistēmā un atbild par centru.
Lielā upe Huanhe, kas baro ķīniešu civilizāciju, saucas Dzeltenā upe. Un Ķīnas mistiskais dibinātājs – nosaukts par Dzelteno Imperatoru.
Dzeltenā – tā ir Imperatoru mantiju un Imperatoru ēku jumtu krāsa.
Buramvārdus, uzrakstītus uz dzeltena papīra, labprāt pirka tempļi, lai pasargātu telpu tīrību no dēmonu ļaunās ietekmes.
Ķīniešiem praktiski nav gaišzilu un zilu acu, tā ir citas rases cilvēku krāsa. Varbūt tāpēc zilā nav godāta krāsa Ķīnā – tas, kas tajā iekrāsots, visbiežāk nes sevī negatīvu nokrāsu. Ķīniešu operā zils grims ir negatīviem personāžiem un spokiem.
Kuixing – eksāmenu Dievs tiek attēlots ar zilu seju, šī dievība kaut kā pamanījās izdarīt pašnāvību, un, protams, par veiksminieku viņu saukt nevar.
Mazām un lielām meitenēm nerekomendējas nēsāt zilas lentas matos, lai nepiesauktu sev nelaimi.
Taču ķīnieši atzīst Zilo Putnu, kurš atlido kā dievu vēstnesis un nes veiksmi. Īpaši populārs ir arī ķīniešu fajanss zili baltā krāsā.
Zilā krāsa tiek asociēta arī ar zinātnes sfēru, ne velti taču tos, kas sēdēja pie mājasdarbiem un grauza zinātnes granītu, sauca par tiem, kas “mācījās zem zilās lampas”. Tā ir pilnīgi tradicionāla ziluma nozīme un ne tikai ķīniešiem, sīkāk – lasiet rakstā “Zilā stīga[1]”.
Šī krāsa neskaitās ķīniešiem pie galvenajām, neietilpst “piecniekā” un plašu izplatību ir ieguvusi tikai pēdējā laikā.
Violetā krāsviela bija ļoti reta un dārga, tāpēc nav brīnums, ka šī krāsa tiek asociēta ar Imperatoru, un ne tikai Ķīnā. Šī krāsa varēja piedalīties, lai apzīmētu kaut ko retu, dārgu vai pašu augstāko pēc statusa. Piemēram, galvaspilsētu, kur atradās Imperatora rezidence, oficiāli sauca par “Purpura Aizliegto pilsētu”.
Tradicionālajā ķīniešu operā personāža purpura krāsa nozīmēs, ka jūsu priekšā ir ierēdnis-mandarīns ar augstiem nodomiem.
Taču, kā bieži mēdz būt pretrunīgajiem ķīniešiem, mūsdienu traktējumā violetais nez kāpēc simbolizē bēdas un pašanalīzi.
|
Ļoti bagātās Ķīnas simbolikas tēma turpināsies – tālab rubrika “Ķīnas simboli”[2] |
Pievienots 06.03.2019.
https://znak-simvol.ru/tsveta-kitaya-znachenie-v-kulture-i-iskusstve/
Tulkoja Jānis Oppe
[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/jevgenija-goreva/krasas-un-stigas/2-uncategorised/3118-jevgenija-goreva-decembris-zilas-stigas-menesis (Tulk. piezīme)
[2] Skat http://www.sanatkumara.lv/index.php/birkas/kinas-simboli (Tulk. piezīme)