Наталья Голубкина – Кто нас встречает после смерти
Natālija Golubkina - Kurš mūs sagaida pēc nāves
Kurš mūs sagaida pēc nāves? Tūkstošgadēm cilvēki uzdod sev šo jautājumu. Bet mūsu studenti ar satraukumu un gaidām pēta šo pieredzi, kurai mūsu dvēsele ir gājusi cauri jau daudzkārt.
|
Kāpēc atminēties ko tamlīdzīgu? Lai atbrīvotos no bailēm un nezināšanas, iegūtu izpratni un pārliecību, ka tur, aiz aizsega, it nemaz nav neesības, bet vienkārši citāda esamība. |
Un, pats patīkamākais, ka mēs tur neesam vieni! Mūs ar mīlestību un pilnīgu pieņemšanu gaida un viesmīlīgi uzņem smalkās pasaules iemītnieki. Kas viņi ir?
Lūk, kā šīs tikšanās apraksta mūsu studenti.
Natālija K.
“Paskatījos divas miršanas pieredzes. Dabiska nāve, dāma gados. Pēc iziešanas no sirds čakras dvēsele mākoņa-dūmiņa veidā atradās istabā. Pēc tam pārvērtās mirdzošā lodē un, kad pienāca laiks, pa vertikālu staru divu pavadoņu pavadībā pacēlās augšup.
Viņa nonāca gaišā telpā, viņu ar aplausiem sagaidīja daudz dvēseļu mirdzošos sudrabainos tērpos un Audzinātājs tādā pašā sudrabainā kombinezonā ar “Irokēzu” galvā.
Manu Audzinātāju ārējais izskats manī vienmēr rada neizpratni. Audzinātājiem ir humora izjūta, tā ir laba atbilde uz manām gaidām ieraudzīt Audzinātājus kā viedus pieredzējušus sirmus un nopietnus vecus vīrus.
Arī man bija prieks satikties ar savām radniecīgajām dvēselēm, un nedaudz samulsu no tādas tikšanās.
Otra miršanas pieredze. Meitene, nomirusi vardarbīgā nāvē (slīkone). Dvēsele gāja ārā caur galvvidu. Viņa atradās samulsumā no krasās pārejas nāvē un apmēram diennakti palika virs ūdens.
Pēc tam dvēseli paņēma divi eņģeļi un, ietinuši mani savā mirdzumā, pacēlās augšup. Tikšanās ar Audzinātājiem un radniecīgajām dvēselēm notika pēc tam, kad es nomierinājos un sabalansēju savas enerģijas pēc vardarbīgās nāves.”
Ludmila. J.
“Pēc vienas no nāvēm es neredzēju dvēseles ārēju iziešanu no ķermeņa, bet no iekšienes dvēsele strauji aiztraucās caur tuneli uz spoži baltu, nežilbinošu gaismu ar neizmērojamas laimes sajūtu un nonāca maigā baltā telpā uz mīksta, pūkaina, gaisīga mākoņa eņģeļa formā, ar lieliem spārniem līdz pēdām.
Es biju tādu pašu eņģeļu grupā. Mūsu bija droši vien 14 cilvēku-eņģeļu. Bija sajūta, ka eņģeļi ir ļoti gara auguma. Un bija laimes sajūta, ka esmu viņu vidū. Mēs staigājām pa mākoni, un es brīnījos, ka mēs nekrītam tam cauri. Mēs sarunājāmies ļoti augstās balsīs.
Starp eņģeļiem es atpazinu savu vīru, un mēs ar viņu sarunājāmies. Man bija ļoti labi. Pēkšņi es sajutu, ka mani velk uz leju. Es izmisīgi pretojos, es tik ļoti negribēju no turienes iet prom, bet... pēkšņi izrādījos fiziskajā ķermenī. Es jutu neizturamas ilgas un izmisumu, bet pēc tam sapratu, ka esmu fiziskajā ķermenī.
Ja godīgi, tā nebija pagātnes dzīves atminēšanās – tā bija reāla klīniskā nāve šajā dzīvē. Mani šajā situācijā mulsināja, ka es tajā pasaulē sagaidošajos ieraudzīju manu vīru, kad viņš patiesībā bija dzīvs un vesels.
Un tikai Reinkarnacionikas Institūtā es uzzināju, ka dvēseles ir daudzdimensionālas. Un tad es sapratu, ka man neļāva aiziet no dzīves, droši vien savu uzdevumu es vēl neesmu izpildījusi.”
Deniss U.
“Paskatījos vairākas miršanas ar sekojošu pārgājienu uz dvēseļu pasauli. Divreiz redzēju, ka mani sagaidīja Audzinātājs, vienreiz mani sagaidīja manas radniecīgās dvēseles.
Pēc vienas vardarbīgas miršanas cietumā no traumām uzreiz pēc iziešanas no ķermeņa mani sagaidīja sargeņģelis, kurš palīdzēja nomierināties un paņēma līdzi uz dvēseļu pasauli.
Pats lieliskākais, kad tevi sagaida tavas radniecīgās dvēseles. Cik daudz prieka un jautrības ir šajā tikšanās reizē, tik liela mīlestība starojas no visiem un no tevis tādas tikšanās gadījumā. Tas ir līdzīgi, kad satiecies ar mīļajiem pēc ilgas šķiršanās.
Audzinātājs sagaida un vienmēr ļoti pacietīgi un ar mīlestību nomierina un virza.”
|
Iegremdējoties, ja skarta miršanas tēma, neliedziet sev to prieku paskatīties tikšanos ar radniecīgajām dvēselēm, lai piesūcinātos ar šīm pozitīvajām emocijām un nokratītu no sevis zemes dzīves emociju jūgu. |
Mairauza A.
“Man bija apmēram desmit miršanas pieredžu noskatīšanās, pamatā vecuma dēļ. Viens gadījums – traģiska un viens gadījums negaidīta nāve. Pēc miršanas pieredzes dvēsele dažādi pacēlās uz dvēseļu pasauli.
Bija gadījumi, kad savākt dvēseli nāca eņģeļi, dažos gadījumos dvēsele pati ar prieku pacēlās uz dvēseļu pasauli. Un bija gadījumi, kad dvēsele tika nosūtīta uz istabu atpūtai un spēku atjaunošanai, attīrīšanai un dziedināšanai.”
Ludmila Šabaļina
“Nāves momentā dvēsele atstāj fizisko ķermeni. Gandrīz vienmēr viņa uz dvēseļu pasauli lido viena. Sākumā viņa ļoti ātri traucas augšup, viņu ievelk kā ar magnētu, ejot cauri atmosfēras blīvajiem slāņiem, pēc tam, nonākot gaišajā dvēseļu pasaulē, viņa nomierinās un sāk peldēt lēni, mierīgi, it kā apdomīgi.
Viņa zina, kurp lido, viņai gribas nedaudz apdomāt nodzīvoto dzīvi pirms tikšanās ar tuvajām dvēselēm.
Viņu parasti sagaida ar lielām gavilēm, it kā ar aplausiem. Un viņa ar baudu iegremdējas vispārējās mīlestības telpā.
Un tikai pēc negaidītas nāves dvēseli sagaida Audzinātājs.
No gadījuma, kad sieviete nosala ziemā sliktos laikapstākļos, es redzēju, ka dvēsele nesāka uzreiz celties augšup, bet gāja mierināt bērnus, lai viņi vieglāk uztvertu šo nāvi, paskatījās, kā ķermeni pārveda mājās. Samīļojusi bērnus pēdējo reizi, nosūtījusi viņiem mīlestības enerģiju, dvēsele strauji devās augšup.
Bija viegluma sajūta, ka neesmu apgrūtināta ar ķermeni, ka beidzot esmu brīva, ka esmu izpildījusi savu misiju šajā iemiesojumā. No sākuma viņu vilka uz augšu kā vakuumā, enerģiski.
Pēc tam viņa sāka lidot mierīgāk un ieraudzīja, ka viņu sagaida gids, no viņa enerģijas plūsmas dvēselei kļuva vēl vieglāk, un viņu pārpildīja prieks, ka beidzot ir mājās, ka satiksies ar saviem draugiem.
No gadījuma, kad sprādzienā rūpnīcā bija tvana gāzes izmetums, kā rezultātā saindējās un gāja bojā daudz strādnieku, dvēsele arī negribēja iet prom, jo nevēlējās atstāt savu sievu un mazos bērnus. Viņai pakaļ atnāca Audzinātājs.
Un, tikai paskatījusies bēru momentu, viņa saprot, ka viņai te vairs nav ko darīt, un sāk lēni sākumā vienatnē celties augšup, kamēr neieraudzīs gaidošo Audzinātāju.
Gadījumos, kad ir notikusi vardarbīga nāve, dvēsele ļoti apmulst un ilgi nevar atstāt traģēdijas vietu. Viņai pakaļ atnāk gids un atgādina, ka ir laiks virzīties augšup.
Viņa ļoti nelabprāt ceļas augšup līdz ar viņu, visa smagās domās un neapmierināta ar tādu rezultātu, ar neizpildīta uzdevuma sajūtu.
Īpaši, kad viņa pagātnes dzīvē no cilvēka redzes viedokļa ir darījusi nelabas lietas vai slepkavības.
Mani ļoti pārsteidza, ka pat šajā gadījumā gids sagaida viņu ar labsirdību, laipnību un mīlestību, sakot, ka viss ir kārtībā. Un pēc tam šī dvēsele apmeklē atjaunošanās zonas, kur attīrās no visa negatīvā, piepildās ar gaismu un mīlestību.”
Razina M.
“Man izdevās vairākas reizes iepazīt tādu pieredzi un ieraudzīt, kā es nonāku dvēseļu pasaulē. Reiz mani sagaidīja divi mani skolotāji, sievietes un vīrieša veidolā, viens galvenais, kurš tad arī pavadīja mani šajā iemiesojumā.
Kādu reizi mani sagaidīja daudz dvēseļu, es ātri atskaitījos viņu priekšā un pati aizgāju atpūsties tā sauktajā “rehabilitācijas centrā”. Bija milzīga noguruma un saspringuma sajūta no iemiesojuma...
Citā gadījumā mani, izņemot skolotājus, neviens nesagaidīja, un es ātri pieņēmu lēmumu vēlreiz iemiesoties, tas bija pēc veiksmīga iemiesojuma.”
Olga P.
“Veicu piecus izmēģinājumus. Visās atmiņās nonācu dvēseļu pasaulē caur izeju-piltuvi, kas sastāvēja no enerģētiskiem gredzeniem. Vienā no iemiesojumiem, tas bija sievišķs, pēc nāves blakus ķermenim sagaidīja jaunava Marija. Citā uz mājas jumta gaidīja divi eņģeļi.
Visos pārējos dvēsele ceļoja pati. Kustības gaitā gadījās citas dvēseles, viņas bija enerģētiska zieda formā.
Kādās atmiņās es nonācu istabā, kur mani sagaidīja mana draudzene pašreizējā dzīvē (viņa nomira 14 gadu vecumā).
Citas atmiņas – nonācu uzgaidāmajā telpā ar caurspīdīgām dvēselēm cilvēku ķermeņu formā. Reiz sagaidīja kāds melnā mūka apmetnī ar kapuci (seju neredzēju), bet citreiz – Audzinātājs, es nonācu pie viņa uz sarunu.”
Jeļena K.
“Izgāju vairākus mēģinājumus miršanā un pāriešanā uz dvēseļu pasauli.
Dvēseles iziešana no ķermeņa dažāda, atkarīga no tā, kāda nāve. Ja nāve ir gaidāma, tad iziešana ir caur galvvidu vai sirds čakru, bet, ja nāve ir negaidīta, tad izlido it kā no visa uzreiz.
Sagaida vienmēr viens un tas pats sargeņģelis, izskatās vienmēr vienādi, pavada mani uz manu atpūtas istabu, kur es attīros gaismas plūsmā, un pēc tam mēs kopā ar viņu ejam uz manu dārzu. Tā bija, apskatot vairākus gadījumus.
Taču vakar, kad sāku skatīties atgriešanos dvēseļu pasaulē pēc tam, kad mana varone izdarīja pašnāvību, metoties no kraujas, visu laiku, kamēr es atgriezos un kamēr es sēdēju savā istabā un attīrījos, mani vajāja doma: “Kāda muļķība!” – un es, negaidot gida parādīšanos, izgāju gaitenī un sāku meklēt “istabu”.
Izrādījās, ka es meklēju bibliotēku (sapratu pēc tam, kad tur nonācu), lai atrastu tajā sava likteņa grāmatu un paskatītos sava iemiesojuma plānu. Pašu plānu neieraudzīju, bet pēdējā lappusē ieraudzīju attēlu, kur bija uzzīmēts, kā cilvēks krīt no kraujas lejup.
Uzreiz sajutu tik neticamu atvieglojumu! Tāds prieks pārņēma, ka palēcos kā bērns, un tajā momentā ieraudzīju pie durvīm savu gidu, viņš pajautāja: “Nu ko, pārliecinājies?”
Tas bija pirmo reizi, kad es skatījos sava iemiesojuma plānu. Vairāk pagaidām nevienu, izņemot savu gidu, neesmu redzējusi un citās kompānijās neesmu bijusi.”
Jums ir bijušas kādas neparastas tikšanās “tajā pasaulē”? Dalieties komentāros!
Un, ja interesē uzzināt, kurš Jūs sagaida pē nāves, pievienojieties 1. kursam!
 |
Natālija Golubkina Reinkarnacionikas konsultante. Reinkarnacionikas Institūta 2. kursa trenere. Projekta vadītāja un grāmatas “Kādas dvēseles ceļojums” autore http://ngolubkina.ru/ |
Pievienots 06.08.2018.
https://ru.reincarnatiology.com/kto-vstrechaet-posle-smerti/
Tulkots ar lapas administrācijas atļauju
Tulkoja Jānis Oppe