Евгения Горева – Двойники и дзисаи
Jevgēnija Goreva - Dubultnieki un džisaji
Mūsu pasaulē eksistē dažādi kritēriji, pēc kuriem tiek veidotas saiknes starp cilvēkiem, reizēm paši neparastākie. Piemēram, viena vai otra tevis paša un cita cilvēka līdzības pakāpe. Galējie tādas saiknes piemēri – dubultnieki un džisaji (dzisay).
|
Navigācija pa rakstu |
Dubultnieks – ārējais aizstājējs
Šī parādība, kas balstās uz ārējas līdzības, nosaka attiecības pārī:
- kur viens – oriģināls,
- bet otrs – kopija, cilvēks, kurš ir līdzīgs viņam ārēji un aizstāj oriģinālu noteiktās situācijās.
Parasti oriģināls ir augstāk pēc sava statusa sabiedrībā (vara, finanses, popularitāte) un izmanto savu dubultnieku.
Dubultnieka metode tiek izmantota viltus mērķiem, tā ārējam novērotājam rada ilūziju, ka oriģināls ir klātesošs noteiktā laikā un noteiktā vietā.
Pats vienkāršākais – nosūtīt dubultnieku uz pasākumu, kurš prasa tavu klātbūtni “ķeksītim”.
Pats grūtākais – radīt pieredzējušam ārējam novērotājam, kurš pieņem dubultnieka esamību, pilnīgu pārliecību, ka viņa priekšā – oriģināls. Te nepieciešama dubultnieka speciāla apmācība un attīstība, viņa gatavība spēlei un riskam. Turklāt viņa morāla apzināšanās un pieņemšana, ka šī loma pašam var būt graujoša. Jo taču ir iespējama tāda notikumu attīstība, kad viņam nāksies uzņemties nepatikšanas cita cilvēka vietā, līdz pat bojāejai.
Mēdz būt, ka dubultnieks – vienkārši fiktīva figūra, politisks fantoms, kas vajadzīgs zināmai cilvēku grupai, kura vēlas saglabāt savu status quo, oriģinālam izejot no notikuma (bojāeja, ieslodzījums u.c.).
Iespējams, pirmie mēģinājumi vienu cilvēku aizstāt ar citu, ārēji līdzīgu, tika izdarīti, piedzimstot dvīnīšiem valdošajās ģimenēs. Pats pazīstamākais gadījums par dubultniekiem – “Cilvēks dzelzs maskā”, zem kuras seju slēpa viens no Francijas karaliskās dzimtas brāļiem.
A. Dimā fantāzija vienu dvīnīti-valdnieku aizstāja ar citu, gaišāku un pozitīvāku. Uz nomaiņu neviens nenoreaģēja, un tāpēc – kurš no dvīnīšiem nesa karaļa Ludviga XIV vārdu – sākotnējais Ludvigs vai viņa brālis – paliek noslēpums.
Freds un Džordžs Vīzliji, kurus jauca pat pašu māmiņa
Interesantas ir versijas par Pēteri Pirmo, kurš it kā atgriezies no sava Eiropas ceļojuma kā pilnīgi cits cilvēks. Līdz tādai pakāpei, ka savu sievu nosūtīja uz klosteri, pat neredzējies ar viņu. Tiek izteikti minējumi, ka mājās pārbraucis dublieris. Bet “vecene – viņa ar sirdi jūt”, lūk, arī tika aizvākta patālāk. Kas no tā ir pasaka, tagad vairs nepateiksi, un vai mums ir kāda starpība?
Klīst runas par Staļina dubultniekiem. Piemēram, pilnīgi atklāti tiek nosaukts uzvārds aktierim-aizstājējam, kurš pildīja vadoņa lomu nepieciešamības gadījumā ne tikai filmās, bet arī reālajā dzīvē.
Ir zināmas versijas par Hitlera dubultniekiem, pati acīmredzamākā no tām – līķis, atrasts bunkurā, kurā ielauzās padomju karavīri, piederēja nevis “visa Reiha” fīreram, bet viņa dublierim.
Jūs droši vien esat tīklā redzējuši materiālus par tēmu “Putina dubultnieki”; pierādījumi, kuri tiek sniegti, manuprāt, ir jau nu pārāk nepārliecinoši.
Tam, kam šķiet, ka tie visi ir dažādi cilvēki, – iesaku veikt analoģisku atlasi no saviem pēdējo 15-20 gadu foto, kas uzņemti dažādos apstākļos.
Vispār mūsu laikā, kad attīstās digitālās tehnoloģijas, radīt ilūzijas nav nemaz tik grūts uzdevums. Ja jūs esat redzējuši filmu “Generation-P” pēc Viktora Peļevina (Виктор Пелевин) tāda paša nosaukuma romāna[1], sapratīsiet – par ko es runāju.
Ja jūs neesat piedzimis pārī ar vienšūnas dvīni, tas nenozīmē, ka jūs ārēji esat viens tāds pasaulē. Pilnīgi var būt, ka ārienes pazīmju un tipu ierobežota komplekta gadījumā pasaulē eksistē personības, kas līdzīgas jums par 80-90%. Tiek uzskatīts, ka mums visiem ir dubultnieki.
Dažus cilvēkus nodarbina jautājums – kā atrast savu dubultnieku?
Mūsu valstī (Krievijā – tulk. piez.), tāpat kā rietumos, tiek organizēti dubultnieku šovi, konkursi, taču tie orientējas tikai uz populāriem cilvēkiem. Vienkāršajiem, ne zvaigznēm, ne vadoņiem un ne prezidentiem eksistē meklēšanas vietnes.
Leonardo Di Kaprio un viņa dubultnieks no Zviedrijas – skeiteris un modelis Konrāds Anneruds (Konrad Annerud)
Un pats vienkāršākais – izmantot savas lappusītes sociālajos tīklos, kur jūs varat lūgt apmeklētājiem – palīdzēt jums meklējumos, varbūt arī nostrādās.
Kādēļ mums vispār to vajag?
Ja par mūsu ārieni ir atbildīgi noteikti gēni, tad ir loģiski pieņemt – viens otram līdzīgiem cilvēkiem ir kāda dabas dota identitāte. Un tas savukārt nozīmē rakstura īpašību līdzības.
Tāpēc cilvēks, ārēji līdzīgs jums, sniedz jums papildu informāciju sevis paša izzināšanai, iespēju izmantot skatu no malas. Kad, novērojot savu dublieri, mēs varam iepazīt sevi un ātrāk apjaust – kā var sevi pilnveidot.
Interesanta pieredze ir – apmainīties dzīvēm ar savu dubultnieku, kas atklāj tev jaunas pieredzes lauku, dubulto iespējas. Atceraties indiešu Zitu un Gitu, tirgus akrobāti-huligāni un kautro mājsēdi no dižciltīgas ģimenes, kas samainījās vietām?
Kadrs no filmas “Zita un Gita (Seeta aur Geeta)”
Avantūristiski noskaņotam cilvēkam fakts, ka viņš ir līdzīgs citam cilvēkam, var iedarbināt noziedzīgus plānus un avantūras, kas saistītas ar fiktīvām personām, savu alibi radīšanu, viltu u.c.
Japāņu maģiskajā rituālā “Dzisay” – notiek negatīva noliešana no oriģināla uz dubultnieku, kuru tā arī sauc – grēkāzis. Tas pieņem uz sevis visas grūtības un nelaimes, kuras karmiski nav paredzētas viņam.
Tā ir īpaša sakrāla upura tradīcija, kad viens cilvēks kļūst otra “netīrumu nesējs” – enerģētikas, notikumu līmenī. Viņš maksā ar sevi, savu dzīvi par sava kunga grēkiem. Japāņu tradīcijā kā kungs uzstājas, protamas, Imperators.
Atšķirībā no iepriekšējās cilvēku identitātes, kur augstu tiek vērtēta un izmantota ārējā līdzība, te galvenais – iekšējā saikne. Lai izveidotu, noskaņotu un uzturētu šo maģisko saikni, bija nepieciešams ievērot speciālus nosacījumus.
Sākotnējie nosacījumi, kas ļauj radīt saikni un tecēt enerģētiskajām plūsmām no Augstākstāvošā uz kalpu:
- džisajam bija jābūt vienādai dzimšanas dienai ar kungu,
- jābūt jaunākam par viņu 6, 18, 46 gadus,
- jāpiedzimst zemāk par viņu pa upes tecējumu.
Tālāk Upurim bija jāpiekrīt uzņemties šo lomu, citādi rituāls nenostrādās. Paši saprotat, dzīve tiem, kas nebija ar mieru būt par imperatora grēkāzi, vispār neko nebija vērta. Bet šādi Kalps vismaz saņēma lielas naudas summas, tika nodrošināts ar labu mājokli, ēdienu un ārsta uzmanību, viņa ģimenei bija zaļa dzīve, kaut arī bez viņa. Viņš varēja vēl kādu laiku nodzīvot.
Nonācis reāla Džisaja lomā, cilvēks pārstāja griezt matus, mazgāties, lietot alkoholu un kontaktēties ar sievietēm. Viņa pienākums bija pastāvīgi skaitīt lūgšanas un Dieviem prasīt pārnest visas imperatora nelaimes un problēmas uz viņu, – no imperatora slimās galvas uz savu veselo.
Domāju, ka bija vēl kādi šī rituāla maģiski aspekti, taču mums par tiem nevēsta…
Saskaņā ar leģendām Džisajs dažreiz bija pietiekami efektīvs, Imperatoram patiešām dzīvē iestājās balts periods, bet viņa “netīrumu nesējs” pamazām izdzisa un nomira. Bet, ja likstas Imperatora dzīvē lauzās iekšā, kalps tika atzīts par vainīgu un viņa liktenis bija harakiri.
Tādējādi dubultnieki un džisaji – mūsu “matricas” interesantas iespējas, kuras:
- abstraktajā līmenī – sniedz interesantas paātrinājuma un attīstības izredzes;
- sociālajā līmenī – uzsver atšķirīgu cilvēka dzīves vērtību;
- karmiskajā līmenī – nodrošina ciešu parādnieka saikni starp divām dvēselēm.
Pievienots 11.12.2018.
https://znak-simvol.ru/dvojniki-i-dzisai/
Tulkoja Jānis Oppe
[1] Skat. https://www.janisroze.lv/lv/gramatas/dailliteratura/dailliteratura-svesvalodas/romani/generation-p.html (Tulk. piezīme)