Санат Кумара отвечает на мои вопросы

Sanats Kumara atbild uz maniem jautājumiem

Kas notiek ekvinokcijas un saulgriežu punktos? Kāpēc tie planētai ir svarīgi?

SK: Laika punkti, par kuriem tu runā, atbilst kalendāram. Mēs ar tevi reiz par to rakstījām. Tā tiek noteikts laiks uz Zemes, orientējoties uz šo “punktuāciju”, ja var tā izteikties. Tā orientējas citas rases, jo viņām taču nav dalījuma nedēļās un mēnešos.

Kādus punktus var uzskatīt par gada sākumu? No kura ir ērti to rēķināt?

SK: Kā vēlies, var noteikt kalendāru. Jums ir ērti vadīties no ziemas ekvinokcijas, kad saule ir minimumā un sāk atdzimt. Otrā puslodē tā ir vasaras ekvinokcija, no viņu skatpunkta tad jaunais gads būs pēc vasaras ekvinokcijas. Tāpēc mums ir vienalga, kā ir ērti jums. Gandrīz katrā valstī ir savs kalendārs, kā tu zini.

EKVINOKCIJAS DIENAS. GADALAIKI

https://www.youtube.com/watch?v=17iZQMsvIUg&t=72s

 

Kas notika pašreizējā rudens ekvinokcijā? Daži kanāli rakstīja gandrīz vai par planētas pāriešanu. Daži pat runāja par trīs tumsas dienām (nekādi nevar tās sagaidīt).

SK: Kā redzi, nekas īpašs nenotika. Katrs čenelers atbild par savu informāciju, un lai padomā, kurš viņam to dod. Es saprotu, ka ļoti gribas strauji pāriet uz citu dimensiju. Vieni gaida uzliesmojumu, otri trīs tumsas dienas, trešie rēķinās ar, lūk, tādiem “mierīgiem” rāvieniem.

Un mēs visi esam dāmās! Un savas ilgas viņi noformē kā pareģojumus. Ja nu pēkšņi trāpa!

Un kā mūsu attīstība pašlaik norit patiesībā? Uz kā rēķina?

SK: Ir augstākās tehnoloģijas, lai veidotu saprātīgumu un palīdzētu attīstībā. Piemēram, mēs rakstījām par planētas jaunā vispārējā Apziņas Režģa uzstādīšanu. Par vecā vispārējā Apziņas Režģa pārveidošanu. Piepildīšanās ar gaismu arī ietekmē visus pamazītēm. Slepenās informācijas atklāšana dara savu darbu, paplašinot apziņu un palīdzot salāgot ezotēriku ar praksi.

Ievēro, ka praktiski katru gada ceturksni (ekvinokciju un saulgriežu laikā) parādās vieni vai otri “pravieši”, kuri uzputo informāciju par momentānu planētas pāreju. Mēs uzreiz devām tev norādījumu, ka pareģojumi ir aizliegti, lai nedikreditētu kanālu. Ceru, ka mēs esam to saglabājuši.

Mēs tikai rakstījām, ka augšupcelšanās ir iespējama ar ķermeni. Un tagad šī tēma ir kaut kā mierīgi pamirusi.

SK: Tas ir iespējams, bet pagaidām grūti. Viss kļūst vieglāk, kad planēta būs applūdusi ar apskaidrotā saprāta gaismu. Tādai pārejai nav nozīmes, cik daudz enerģijas jūs aiznesīsiet uz nākamo smalko plānu pēc aiziešanas no planētas. Jūs vienalga izejat ar atmiņu un saprātu, tikai iegūstat dvēseles plašākas saprātīguma iezīmes.

Ja mēs kā planēta pārejam uz astrālo plānu, vai tas nozīmē, ka astrālais plāns pāriet mentālajā? Vai arī, kā tas pašlaik notiek, jo taču tieši astrālajā plānā dzīvo tie, kas ir aizgājuši no planētas? Kā ar viņiem ir? Tā taču ir tā pati piektā dimensija, uz kuru mēs visi tiecamies. Esmu redzējusi pilnīgi tukšas astrālās pilsētas, kuras mēs kādreiz saucām par gaismas pilsētām.

SK: Jā, daudzas astrālās pilsētas ir kļuvušas tukšas, tāpēc ka cilvēki ir pārdalīti. Viss mainās, un visi plāni patiešām pakāpeniski augšupceļas uz augstākām dimensijām, un jūsu zemes plāns arī pakāpeniski paaugstina vibrācijas. Pagaidām tas tiek darīts uz vielas rēķina, jo viela tiek apstarota ar augstākiem galaktiskās enerģijas spektriem. Jūs jau esat uzliesmojumā, ja var tā izteikties, tikai tas nāk viļņu vai grūdienu veidā. Jūs patiešām pakāpeniski paaugstināties pa vibrācijām. Mēs sagaidām saprāta lēcienu jeb uzliesmojumu, atbilstoši simtā pērtiķa efektam.

Mēs saprotam, cik smaga ir gaidīšana, kuru no visām pusēm uzkurina pareģojumi, kur viens vēsta par uzliesmojumu ar neapskaidrotās cilvēces lielākas daļas iznīcināšanu, bet citi par visas planētas brīnišķīgo nākotni.

Ne viens, ne otrs, ne trešais. Katrs cilvēks, katrs prāts jeb persona atrodas savā apziņas līmenī. Tas ir galvenais kritērijs dvēselei un turpmākajai dzīvei.

Planētiešu galvenā karma – paaugstināt apziņu. Šī karma ir bijusi vienmēr, taču tagad tā ir īpaši svarīga. Jūs tikāt atbrīvoti no vecajiem uzdevumiem, jums atstāja tikai apziņu, cik svarīgi ir apskaidroties kaut par vienu soli. No apziņas izkustēšanās ir atkarīgs cilvēces un katra atsevišķa cilvēka liktenis.

Jums ir tāda apziņa un tādas programmas, ka katrs sapņo kaut kā izcelties no pūļa, kļūt kaut kur labākajam – jau skaitās labi.

Jā, daži bērni iet tādas programmas pavadā un dara muļķības ar sevi…

SK: Tā ir tumšo programma – būt “labākam nekā”. Uz tā balstās viņu attīstības paņēmiens. Tas ir viņu attīstības stimuls – izcelties, svinēt uzvaru un kļūt par valdnieku. Būt piramīdas virsotnē. Tas ir dzīves stils – jebkādā veidā, ar jebkādiem paņēmieniem, visi līdzekļi ir labi.

Gaišo programma – mēs visi attīstāmies uz visu rēķina. Nav svarīgi, ar ko katrs ir bagāts, cik kurš ienes sabiedrības dzīvē, lai tik viņš attīstītos un strādātu visu labā, tas ir, lai viņa darbs nestu labumu sabiedrībai.

Daži to sauc par pūžņa apziņu…

SK: Jā, protams, viens no tādas apziņas veidiem – pūznis. Taču tas nav gluži tā cilvēkiem. Pūžņa apziņa – tā ir apziņa kalpot visiem, bet ne attīstīties personīgi. Taču mēs aicinām attīstīties personīgi katrai dvēselei un nest savu iespējamo ieguldījumu kopienā.

Līdzīgi simfoniskajam orķestrim, kur katrs spēlē savu instrumentu un nes labumu visam orķestrim.

SK: Jā, lielisks salīdzinājums. Un kopumā skan simfonija. Viens sacerēja mūziku, otrs uzrakstīja partitūru, varbūt aranžēja, trešais sapulcēja orķestri, ceturtais diriģē, bet visi pārējie muzicē uz instrumentiem, kurus taisījuši meistari. Kopīgais darbs ir pasniegts citiem brāļiem, kuri pavadīja laiku lieliskā apkārtnē, augstās vibrācijās un guva baudu. Taču, lai šī simfonija izskanētu, vajadzīga augsta kvalifikācija, kas balstās uz katra attīstītību. Piekrīti?

Protams, jā.

SK: Tieši ar tādu personības attīstītību jūs atšķiraties no pūžņa apziņas. Turklāt pūžņa apziņas pamatā ir mātīte, un visi pārējie viņai kalpo.

Jūsu kopienā jūs pārejat no plāna uz plānu atbilstoši savai apziņas attīstībai. Lai uzlabotu stāvokli, jūs neparazitējat uz citiem, kā dara tumšie, bet attīstāties patstāvīgi, izmantojot citu cilvēku pieredzi un savu paša saprātu.

Vai “parazīti” var evolucionēt uz to rēķina, kuriem viņi ir “piesūkušies”?

SK: Jā, uz vides rēķina. Vide ceļ visus. Par to mēs arī runājam, kad apspriežam planetārās apziņas evolūciju un vielas kvantēšanu.

Ar ko atšķiras tie, kas attīstās paši uz sava saprāta pūliņu rēķina?

SK: Viņi atšķiras no vides tādā mērā, kādā viņi ir labāk attīstīti.

Katra dzīve sniedz iespēju veikt apziņas lēcienu. Taču tagad, kad palīdz visa vide, to izdarīt ir daudz vieglāk.

Uzplauksme ir atkarīgs no vides. Vide ir atkarīga no apziņas, tā atspoguļo un pauž apziņas līmeni. Mēs to vienmēr uzsveram.

Tumša apziņa var tikai cīnīties un reizēm uzvarēt, nodibinot parazītisku varu. Tāda vide atspoguļo cīņu un parazītismu. Tā ir atsevišķu cilvēku uzplauksme. Kamēr apziņa būs “uzvari un valdi”, “cīnies un uzvari, un taisnība būs tavā pusē” līmenī, vienalga otra puse nodibinās savu diktatūru.

Proletariāta diktatūru…

SK: Apskaidrota kopiena rada citādu vidi, kura atspoguļo viņas apziņas līmeni – cieņu un mīlestību pret visiem kopienā un pret citām kopienām.

Tagad vēl viens jautājums. Dažas garīgās skolas neuzskata par nozīmīgu sevis attīrīšanu. Mēs par to esam rakstījuši, bet gribas vēlreiz jaunajiem skolniekiem pastāstīt par to. Jo taču visu pirmo kursu mēs veltām attīrīšanai. Kāda nozīme ir attīrīšanās praksēm mūsu skolā? Daži cilvēki, domājot, ka viņi ir izgājuši uz augstāko apziņas līmeni, patiesībā atrodas dualitātē, enerģētiskos netīrumos, ar nobloķētām čakrām u.c. Vai var iziet uz ugunīgo plānu neattīrīti?

SK: Nepagurstu vēlreiz un vēlreiz par to stāstīt. Jūs varat iziet uz augstāko plānu tikai attīrīti no dažādiem negatīviem: no pašapmierinātības un sevis pārvērtēšanas, no lepnības un augstprātības, no zemām īpašībām, piemēram, nicības un aizvainojuma, skaudības un sevis žēlošanas, nedrošības un šaubām par savu ceļu, vainas, niknuma, izmisuma, vēlmes atriebties u.c.

Jums ir vajadzīga ticība un uzticēšanās sev un savam ceļam; vēlme sasniegt apskaidrību un laimi; nevēlēšanās veltīt savu laiku neproduktīvām nodarbēm, nekur nevedošām; pastāvīga saikne ar Skolotāju, kurš palīdz jums ceļā. Vārdu sakot, tiekšanās un skaidri priekšstati, ko jūs darāt, kādēļ jums to vajag, kā pie tā virzīties.

Lūk, tādu ceļu mēs arī ejam – celt cilvēka vibrācijas caur apziņas celšanu un enerģētikas attīrīšanu. Ja enerģētika ir netīra, ja apziņa ir zema, duāla, ja jūsu apzinātība pagaidām nav laba, tad – mācieties mūsu skolā! Mēs palīdzēsim jums tikt ar to galā. Neko jūsu vietā nedarot, neveicot ar jums nekādas īpašas darbības, mēs palīdzam jums saprast, kā ir jāizdara, lai jūsu dvēsele attīrītos no fiziskā plāna netīrumiem. Un tad jūs saņemat iesvētījumu pēc iesvētījuma samērā ar jūsu iedarbībām uz savu apziņu, samērā ar vibrāciju paaugstināšanos uz attīrīšanās rēķina.

Tātad ir svarīgo trīs ceļi: 1. enerģētikas attīrīšana, 2. apzināšanās un savu negatīvu attīrīšanas prakses un 3. apzināšanās – es esmu augstākā gaismas būtne – monāde, gars. Apzinātība – savu darbību izpratne, sevis vadīšana, savas attīstības virzīšana uz gaismu un mīlestību.

Kādi šķēršļi var rasties iesācēju un turpinātāju ceļā?

SK: Šķietams vienkāršums. Neuzticēšanās skolotājam. Nevēlēšanās strādāt ar sevi. Prakšu svarīguma nesaprašana. Tieksme “izlīst” uz grupas rēķina. Vienkārši neizpratne, par ko mēs runājam.

Kāda ir starpība starp klātesamību formā vienā vai otrā plānā un informacionālu klātbūtni, tas ir, tikai ar apziņas klātbūtni?

SK: Starpība ir būtiska. Tu vai nu esi plānā, vai arī esi iepazinies ar plānu “pa telefonu”. Tu esi iezemējies vai vienkārši padomājis par to. Tu vai nu esi uzņēmis enerģijas ķermenī, vai arī tikai paskatījies, kā pārējie tās uzsūc savos augstākajos ķermeņos.

Nav nekā slikta tajā, ka tu esi grupas loceklis un apzinies kaut kādas detaļas. Bet labāk būs, ja tu būsi klasterī augstākajā plānā un tava dvēsele no tā saņems apskaidrību.

Kā savienoties ar Augstāko Es?

SK: Iziet kursu mūsu skolā un pastrādāt atbilstoši ar sevi. Nevajag domāt, ka jūsu Skolotājs jūs mākslīgi cels. Viņš pildīs jūsu vajadzības, vēros jūs, jo katra darbība taču ir attīstība – uz vienu vai otru pusi. Ja jūs gribat augt uz gaismu, pasekojiet sev, kā jūs to darāt dzīvē. Tu nevari būt mazlietiņ apskaidrots, tikai uz meditāciju, tikai uz darba laiku ar Skolotāju, bet pārējā laikā nosodīt, salīdzināt sevi ar citiem, nemīlēt sevi un citus, ciešot no nevēlamām attiecībām. Pats lielākais skolotājs – jūsu dzīve, un tā visu laiku uzdod jums dažādus uzdevumus un skatās, kā jūs tiekat ar tiem galā.

Jums nāksies rūpēties par savām vibrācijām: izvēlēties, ko skatīties un klausīties, ar ko kontaktēties, kā sarunāties, par ko domāt un ko risināt. Mēs neko neaizliedzam, bet arī neuzņemamies atbildību par jūsu ceļa izvēli.

Palīdzēt – nenozīmē darīt jūsu vietā.

Jūsu dzīve ir pilnīgi jūsu atbildībā:

- Vai jūs mūs dzirdat vai ne,

- Vai jūs mums piekrītat vai ne,

- Vai jūs pakļaujat sevi ceļam vai ne.

Jums ir jūsu gribas brīvība. Arī mums ir mūsu gribas brīvība. Neviens jūs ar varu nevilks iekšā apskaidrošanā.

Audziet, attīstieties nepagurstoši, vienmēr mācieties ko jaunu un neaizmirstiet, ko esat iemācījušies. Viss ir svarīgs.

Pateicos tev, Sanat Kumara, par atbildēm uz mums svarīgiem jautājumiem.

 

Pievienots 06.10.2021.

https://sanatkumara.ru/stati-2021/sanai-kumara-otvechaet-na-moi-voprosi

Tulkoja Jānis Oppe