Нина Терехова и Сергей Бублик – Коридор лунных затмений 2021 года

Ņina Terehova un Sergejs Bubļiks - 2021. gada Mēness aptumsumu koridors

Ja runājam īsi, tad jēga notiekošajam “Mēness aptumsumu koridora” momentā, kurš sākās 2021. gada 26. maijā un izstiepās līdz 10. jūnijam, pēc Kretova J.V. (Кретов Юрий Васильевич) vārdiem, ir “Perturbāciju korekcija sistēmā”.

Ir jāpiemin, ka mēs kopš 2005. gada kopjam savdabīgu “Pārejas” hroniku. Vienkārši vācam faktus par notikumiem mūsu Saules sistēmā. Un jau ir atzīmēts, ka visi neordinārie notikumi uz Mēness vai ar Mēnesi saistītie nozīmē “pabeigšanu”. Kaut kādu ciklu pabeigšanu Saules sistēmā.

Tāpēc mēs veltījām vērīgu uzmanību 2021. gada Mēness aptumsumu koridoram tieši no šīm pozīcijām. Mēģinājām atrast sākumu ciklam, kurš varētu pretendēt uz pabeigšanu pašlaik.

No dialoga ar Kretovu:

Lasām viņam Astrusa izteikumus: “Galaktikā ir notikusi parādība. Uzsprāgusi zvaigzne, pēc izmēra salīdzināma ar 3 pārnovām. Notikusi fāzu pārbīde. Ieviesta jauna mijiedarbības konstante /starp mūsu Visuma telpas līmeņiem. Radusies jauna konstante tās-puses- un fiziskās pasaules mijiedarbībā/. [1]

- Šī konstante nav “Apziņas vibrācijas līmenis”?

Kretovs: “Ir tāds moments. Un tas pat ir ļoti.”

Korss: “2013. gada 10. jūlijā jūsu sistēmā notika kļūme, kura saistīta ar piecisko skaitīšanas sistēmu. Bija izmetums uz šejieni, uz šo pusi. No citas dimensijas caur balto caurumu tika izmesta matērija, enerģija un informācija. Taču galvenokārt matērija… Izmetums ir momentāns, un turklāt deformējas laiks. Laiks vēl spēcīgāk deformēsies…” [2]

- Vai pašreizējais Mēness aptumsumu koridors var pabeigt tieši šo fāzi?

Kretovs: “Principā tā tas arī ir.”

Tātad – pēdējā laika dīvainie notikumi:

“2012. gada 12. maijs. Magnētiskā vētra izraisīja zemes siltuma enerģijas noplūšanu atmosfēras augšējos slāņos.

1. att. Gleihena, Alberta (Gleichen, Alberta). 2012. gada 12. maijs. A. Daiera (Alan Dyer) foto

12. maijā Zemes magnētiskajā laukā ietriecās saules izmetums, izraisot ļoti spēcīgu magnētisko vētru. G3 klases vētras laikā novērotāji Kanādā pamanīja kaut ko dīvainu. Sarkanas mirdzošas gaismas arka šķēla Piena Ceļu.

Stabilās aurorālās sarkanās arkas (stable auroral red (SAR) arcs) tika atklātas 1956. gadā kosmosa ēras sākumā, un kopš tā laika tās simtiem reižu ir fiksējušas kameras pavadoņos. Taču tās gandrīz vienmēr ir neredzamas cilvēka acij.

Alans Daiers uzņēma šo fotogrāfiju netālu no Gleihenas Albertā.

“Es pats nevarēju to redzēt, bet mana kamera, Canon EOS Ar, jutīga pret sarkano krāsu, fiksēja to 30 sekunžu un 2 minūšu ekspozīcijās.”

Parastās polārblāzmas rodas, kad augstas enerģijas daļiņas lietus veidā krīt gareniski gar polārā magnētiskā lauka līnijām, nonākot atmosfērā (100-200 km augstumā), un liek tai mirdzēt kā veca krāsu televizora kineskopam.

Sarkanās arkas formējas citādi. Tās kalpo kā pazīme, ka siltuma enerģija noplūst atmosfēras augšējos slāņos (augstums – 400 km) no Zemes riņķveida strāvām.”

Kretovs: “Notiek korekcija Mirušo Pasaulē. Informācijas pārmērs tiek pārdalīts /starp Mirušo Pasaules līmeņiem/.”

2011. gada 3. jūnijs. Mēness aptumsumu koridora vidus.

“Zinātnieki Piena Ceļā konstatējuši objektu, kurš var pretendēt uz magnetāra nosaukumu. Tā ir ārkārtīgi reta parādība kosmosā.

3. jūnijā teleskops Sweet Beast Old telescope fiksēja rentgenstarojuma uzliesmojumu – īpašas pulsācijas, kuras ir vienas no magnetāra pazīmēm. Tas atradās netālu no galaktikas plaknes. Speciālisti pieņem, ka šis starojums nāk no nezināma magnetāra, kurš jau laikus tika nosaukts par Swift J1555.2-5402.

Tieši magnetāri ģenerē spēcīgus spožus sprādzienus, kuri izplatās Visumā. Pie tādiem objektiem pieder īpašs neitronu zvaigžņu tips. To diametrs nepārsniedz 30 km, bet minimālais sastāda 12. Ir vērts pieminēt, ka megnetāriem piemīt magnētiskais lauks, kurš ir 1000 reižu spēcīgāks nekā vidējās statistikas neitronu zvaigznei. Turklāt tā pārsniedz Zemes pievilkšanu kvadriljonu reižu.

24 magnetāri ir astronomu oficiāli apstiprināti. Šo debesu ķermeņu sarežģītais starojums tiek saistīts ne tikai ar to izmēriem, bet arī ar dzīves ilgumu. Apmēram pēc 10000 gadiem rentgenstarojuma aktivitāte pilnīgi izbeidzas. Speciālisti uz šodienu turpina pētīt jauno objektu ar teleskopa NASA Neutron Star Interior Composition Explorer palīdzību. Avots: https://terrnews.com/exclusives/284084-astronomy-v-mlechnom-puti-obnaruzhili-redkij-kosmicheskij-obekt.html.”

 

Turklāt pa šo laiku ar kosmiskā teleskopa “Hubble” palīdzību astronomi atraduši atrašanās vietu pieciem signāliem no tālā kosmosa, kas pazīstami kā ātrie radio-uzliesmojumi. Sekundes tūkstošdaļā šie spēcīgie sprādzieni saražo tikpat daudz enerģijas, cik Saule vesela gada laikā. Pirmoreiz tos konstatēja 2001. gadā, un kopš tā laika ir atrasts jau apmēram 1000 tamlīdzīgu signālu. Tos ir ļoti grūti izsekot, tāpēc ka tie izzūd momentāni un bez pēdām. Pētnieki spēja precīzi noteikt izcelsmi tikai pieciem no tiem.

 

Visi šie paziņojumi apstiprina Korsa vārdus, ka mūsu Saules sistēmā tiek iemests milzīgs matērijas, enerģijas un informācijas daudzums.

 

Bet 2021. gada 10. jūnijā Saules aptumsums pabeidza Mēness aptumsumu koridora kosmisko notikumu sarakstu. Skaidrs, ka šajā momentā kaut kas neparasts varēja notikt uz Saules. Kas?

 

Interesantu norādi uz rakstu “Pabeigšanas notikums” vietnē Spaceweather.com (spaceweatherarchive.com) mums atsūtīja Natālija Skurihina kopā ar jautājumu par Šūmaņa frekvences dīvainībām pēdējā laikā…

“Uz Saules var notikt kaut kas nopietns. Mēs to saucam par “Pabeigšanas Notikumu,” saka Skots Makintošs (Scott McIntosh), saules procesu fiziķis no Nacionālā atmosfēras pētījumu centra (NCAR), “un tas ir ļoti, ļoti tuvu tam, lai notiktu.”

Pabeigšanas Notikums ir salīdzinoša jauna ideja saules fizikā, kuru aizstāv Makintošs un viņa kolēģis Robs Limons (Robert Limon) no Merilendas Universitātes Baltimoras apgabalā. Pēc abu zinātnieku teiktā, pa Saules virsmu dreifē milzīgas magnētisma joslas. Kad pretēji lādētas joslas uz ekvatora saduras, tās anihilējas (jeb “pabeidzas”, terminējas). Nav nekāda sprādziena; tas ir magnētisms, nevis matērija.

Tomēr Pabeigšanas Notikums var iedarbināt nākamo Saules ciklu ar augstāku pārnesumu.

…Vairums Saules enerģētikas fiziķu uzskata, ka 25. Saules cikls būs vājš, radniecīgs anēmiskajam 24. Saules ciklam, kurš tik tikko sasniedza savu pīķi (2012-2013). Saules iekšējā magnētiskā dinamo ortodoksālie modeļi dod priekšroku vājam ciklam un pat neietver jēdzienu “terminatori”.

…Pētnieki savus pārspriedumus izklāstījuši rakstā, kas publicēts 2020. gada decembrī pētnieciskajā žurnālā Solar Physics. Raugoties atpakaļ uz vairāk nekā 270 gadu datiem par Saules plankumiem, viņi konstatēja, ka Terminatora notikumi atdala vienu Saules ciklu no otra, notiekot apmēram pēc katriem 11 gadiem. Akcents uz apmēram. Intervāls starp terminatoriem svārstās no 10 līdz 15 gadiem, un tā ir atslēga Saules cikla prognozēšanai.

2. att. Ar sarkanu atzīmēta oficiālā prognoze vājam 25. Saules ciklam

“Mēs konstatējām – jo lielāks laiks starp terminatoriem, jo vājāks būs nākamais cikls,” paskaidro Limons. “Un, otrādi, jo mazāks laiks starp terminatoriem, jo spēcīgāks būs nākamais Saules cikls.”

Šīs idejas var būt strīdīgas, bet tām ir viens pluss, kuru var novērtēt visi zinātnieki: tās ir pārbaudītas.”[1]

 

Kretovs: “Nākamais cikls būs par 15% vājāks nekā šajā shēmā.”

 

2012. gada 26. maijs. Uz Saules parādījies dīvains gredzenveida plankums.

3. att. Dīvains plankums uz saules 2012. gada 26. maijā

“Uz rietumiem no aktīvās zonas AR2824 parādījies jauns saules plankums, un tas ir ļoti dīvains. Neparasta ir ne tikai saules plankuma forma, bet arī tā magnētiskais lauks. Parasti saules plankumu magnētiskie lauki ir vērsti apmēram no austrumiem uz rietumiem. AR2824 (-/+) ir labs piemērs. Taču jaunā saules plankuma poli ir pagriezti par ~90 grādiem no normālā virziena, gandrīz perpendikulāri Saules ekvatoram.” Avots: https://earth-chronicles.ru/news/2021-05-26-151399

 

Kretovs: “Eksistē noteiktas nestabilitātes, kad var pārdalīt burtiski visu. Rekombinēt. Līdz šim laikam zinātnieki nevar atbildēt uz jautājumu “kāpēc izmira dinozauri?”. Bet varēja notikt kaut kas tamlīdzīgs uz Saules. Var Homo Sapiens izmainīties? Var. Lai kā cilvēks nemēģinātu visu regulēt, Dabu pakļaut kontrolei ir nereāli!”

Tātad iznāk, ka visdrīzāk “Pārtraukšanas Notikumu” NEBŪS tuvākajā nākotnē. Saules plūsma ir pagriezta par 90 grādiem.

 

Par Šūmaņa frekvenci var teikt sekojošo.

Natālijas jautājuma būtība bija, ka “Mēness aptumsumu koridora” laikā Tomskas observatorijas ierīces neko nerādīja. Izskaidrojums ir vienkāršs – ierīces nav paredzētas neordināriem notikumiem – tie vienkārši atslēdzas, lai nepārdegtu. Un pēc tam atkal ieslēdzas.

Tā kā mēs sekojam Šūmaņa dominējošajām frekvencēm kopš 2005. gada, tad varam vienkārši paziņot, ka tās ir divkāršas, svārstīgas. Cilvēkiem tas nozīmē pāriešanu uz sirds ritmu no 20 Hz un augstāk. Kas jau arī notiek vairākus gadus.

Un otrais rādītājs – apzināšanās. Notiekošā apzināšanās, izpratne. Tāpēc dominē uzreiz divi ritmi. 32 Hz un 50 Hz.

Kretovs apstiprina: “Tā ir svārstīga. 26-32 Hz. 32 Hz – noturīgāka. Pēc tam 50 Hz. 56 Hz – tā ir robeža.”

Ļoti interesanti par robežu!

Atļausimies atgriezties pie Astrusa vārdiem: “Notikusi fāzu pārbīde. Ieviesta jauna mijiedarbības konstante /starp mūsu Visuma telpas līmeņiem. Radusies jauna konstante tās-puses- un fiziskās pasaules mijiedarbībā/.”

Un šī konstante – “cilvēka apziņas vibrācijas līmenis”.

No dialoga ar Kretovu, 2021. gada jūnijs:

“- Mēs sekojām cilvēku apziņas vibrācijas līmenim pēc Deivida Houkinsa (David Hawkins) skalas kopš 2005. gada. (Detalizēti par skalu rakstā [3].) Mēs izmantojām arī D. Melhisedeka tabulu, papildinot to.

Cilvēces (cilvēka) apziņas vibrāciju līmenis

pa OKTĀVĀM

 

4. att. D. Melhideseka tabula, mūsu papildināta

- Sakiet, šī Houkinsa skala darbojas?

Kretovs: “Nē. Lūk, nē, Ņina. Proti, ja pēc tās skaitļojam, tad mēs atdursimies strupceļā.”

- Kas to būtu domājis… Un taču pēc šīs skalas mēs izgājām uz 56 Hz. Tas bija 2015. gadā. Toreiz AVL (apziņas vibrācijas līmenis) apsekojamajai cilvēku grupai sasniedza 15 milj. pēc D. Houkinsa skalas, kas atbilst Melhideseka tabulas 56 Hz. Un šis AVL rādītājs apstājās uz šī skaitļa. Faktiski mēs arī atdūrāmies strupceļā, par kuru jūs tagad pateicāt! Toreiz mēs konstatējām, ka ir kļuvis aktīvs cits diapazons – no 4 Hz un zemāk.

Kretovs: “Lūk, lūk! Uz otru pusi – tas jau ir tuvāk. Vai Houkinsa skalai ir jēga? Ir. Pie noteiktas… kā tas ir matemātikā… korelācijas. Bet tam ir jēga.”

Ļoti grūti bija izskaidrot notiekošo. Taču tiesības zināt neviens nav atcēlis! Un tagad jau, kad ir pagājuši daudzi Pārejas gadi, var pateikt, kas notika…

Reiz sarunā ar Juriju Vasiļjeviču mēs nopukojāmies, ka Pāreja ir ievilkusies. Viņš izmeta mīklainu frāzi: “Pārejas procesa beigšanās ir saistīta ar galējo punktu darbību. It kā saietu kopā sarkanais ar zilo, ar violeto pat.” [4]

5. att. Cilvēka galvas smadzeņu ritmi

Faktiski tas arī ir noticis. Ir izveidojies “gredzens” (kā aprakstīts stīgu teorijā). Un šis “gredzens” spēj pāriet uz citām dimensijām (stīgu teorijā tās ir brānas).

Mums, cilvēkiem, 2018. gadā tika radīts speciāls “pāriešanas” tunelis (negentropisksks portāls, kurš darbojas arī pašlaik. [5]). Šis portāls ir sadubultots ar tuneli pāriešanai uz Mirušo Pasauli. Bet, atšķirībā no tuneļa uz Mirušo Pasauli, kur ir eja tikai “Turp”, tas pieļauj pulsāciju “Turp” un “Atpakaļ”. Un katrs cilvēks tajā nonāk individuāli. Un jaunā konstante – apziņas vibrācijas līmenis – ir caurlaide “Turp”.

 

Pieminēto rakstu saraksts:

[1] – Tihoplavs V.J., Tihoplava T.S., Kretovs J.V. “Pa tuksnesi ejošie. Laiks” (Тихоплав В. Ю., Тихоплав Т. С., Кретов Ю. В. Идущие по пустыне. Время. СПб.: ИГ «Весь», 2016.)[2]

[2] – Tihoplavs V.J., Tihoplava T.S., Kretovs J.V. “Astruss. Priekštecis, jeb jauni dati par Visumu” (Тихоплав В. Ю., Тихоплав Т. С., Кретов Ю. В. Аструс. Предтеча, или новые данные о Вселенной. Москва, «Эксмо», 2014.)[3]

[3] – “Cilvēces pāriešana uz nākamo oktāvu. Rezultāts, ilgus gadus (kopš 2006. g.) novērojot cilvēku un planētas Zeme vibrāciju līmeni” https://www.so-tvorenie-spb.ru/articles_sub1.html[4]

[4] – “2018. gads un HALO, 27.07.2017.” https://www.so-tvorenie-spb.ru/articles_sub70.html[5]

[5] – “VISS NAV TĀ, KĀ MĒS TO IEDOMĀJAMIES” https://www.so-tvorenie-spb.ru/articles_sub71.html[6]

 

2021. gada 22. jūnijā

Terehova Ņina un Bubļiks Sergejs. http://www.so-tvorenie-spb.ru/

Sanktpēterburgas garīgo tehnoloģiju centrs “Со-Творение” (“Līdz-Radīšana”).

 

Pievienots 23.06.2021

https://www.so-tvorenie-spb.ru/articles_19052021__sub1_sub1_sub1.html

Tulkoja Jānis Oppe

---

[1] Oriģinālais avots: “The Termination Event” https://spaceweatherarchive.com/2021/06/11/the-termination-event/ (Tulk. piezīme)

[2] Skat. https://naturalworld.guru/kniga_idushchie-po-pustine-vremya.htm (Tulk. piezīme)

[3] Skat. https://naturalworld.guru/kniga_astrus-predtecha-ili-novie-dannie-o-vselennoy.htm (Tulk. piezīme)

[4] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/23-n-terehova-un-s-bubliks/1249-nina-terehova-cilveces-pariesana-uz-nakamo-oktavu (Tulk. piezīme)

[5] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/n-terehova-un-s-bubliks/23-n-terehova-un-s-bubliks/1219-nina-terehova-un-sergejs-bubliks-2018-gads-un-halo (Tulk. piezīme)

[6] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/n-terehova-un-s-bubliks/23-n-terehova-un-s-bubliks/1232-nina-terehova-un-sergejs-bubliks-viss-nav-ta-ka-mes-to-iedomajamies (Tulk. piezīme)