Нина Терехова и Сергей Бублик – Неожиданное подтверждение от учёных
Ņina Terehova un Sergejs Bubļiks - Negaidīts apstiprinājums no zinātniekiem
Negaidīts apstiprinājums no zinātniekiem...
Dārgie draugi!
2021. gada 14. maijā tika nodota iespiešanai otrā grāmata-pētījums par teātri DIKLON. Tā saucas “DIKLON – Jurija Kretova teātris (ДИКЛОН - театр Юрия Кретова)”.
Bet 2021. gada 18. maijā tā saņēma negaidītu apstiprinājumu no Prinstonas Universitātes.
Taču sākumā par neparasto teātri DIKLON. Tik neparastu, ka nav iespējams noteikt pat teātra žanru.
“Teātris mainīja formu. Sākumā – rituāli-mistisks, pēc tam – marionešu teātris, pēc tam – klaunāde. Mainījās repertuārs, mainījās izpildītāji, direktori. Nav iespējams noteikt teātra žanru. Vienīgais, DIKLON – Jurija Kretova teātris.” – Tatjana Kuzjūtina (Татьяна Кузютина), teātra pirmais administrators. [1]
Teātra festivālā 1990. gadā, teātra zinātniekiem apspriežot pirmās izrādes “Mirgošana” pirmizrādi, žūrijas locekle Jeļena Viktorovna Markova (Елена Викторовна Маркова) teica: “Ir radīts jauns teātra telpas-laika modelis.” (J. V. Markova, padomju un Krievijas teātra zinātniece, pedagoģe, grāmatu un mācību līdzekļu autore, lielākā mūsdienu pantomīmas tehnikas speciāliste, Sanktpēterburgas Teātra Mākslas Akadēmijas aizrobežu mākslas katedras profesore. Vikipēdija.) Vēlāk to apstiprināja Ļevs Josifovičs Gitelmans (Лев Иосифович Гительман), ievērojams Krievijas teātra zinātnieks, Sanktpēterburgas Teātra Mākslas Akadēmijas (pašlaik Krievijas valsts skatuves mākslas institūts – РГИСИ) aizrobežu mākslas katedras vadītāja vietnieks. Autors grāmatām par teātra vēsturi, rakstiem par mūsdienu teātri. Vikipēdija.
Vai var izteikt attieksmi pret pasaules-ēku ar teātra līdzekļiem? Teātra zinātniekiem izrādījās pilnīga taisnība. Tas burtiskā nozīmē ir telpas-laika modelis.
Bet laiks apstiprina vārdus, ka tā tieši ir “parādība”. Lūk, ko saka teātra aktieris Vitālijs Kazimirčiks (Виталий Казимирчик): “Vienu reizi ieejot Diklona spēlē – iziet no tās nav iespējams, tā turpināsies un turpināsies. Es zinu, ka pat pēc nāves tā turpināsies. Un ar laiku šajā ilgstošajā nepārtrauktās spēles procesā rodas plaša mēroga skats uz ikdienišķām lietām; rezultātā tiek uztverti telpiski, dzīvē nepamanāmi sīkumi, kuri ir visbūtiskākie tieši šai pašai dzīvei.”
Pirmā grāmata “Par DIKLON kustību dabu. "Nesapratu, bet redzēju...” Jurijs Kretovs (О природе движений ДИКЛОНА. «Не понимал, но видел…». Юрий Кретов)"[1]” ir radītā modeļa izvērsts teorētisks pamatojums. Teātra DIKLON kustību fenomens tiek skaidrots no amerikāņu zinātnieka Djū Bernarda Larsona (Dewey Bernard Larson) teorētiskā modeļa “Fiziskā Visuma struktūra. Nekas cits, vienīgi kustība (Структура физической Вселенной. Ничего кроме движения)” skatpunkta; tajā aprakstīti visi zināmie fiziskā Visuma sākotnējie elementi un nolikti pareizā stāvoklī attiecībā pret sistēmu kopumā. Mēs izdarījām to pašu – nolikām Kretova jauno modeli “pareizā stāvoklī attiecībā pret sistēmu kopumā”. Pētījuma novitāte ir tajā, ka tas attiecas uz dzīvas sistēmas – cilvēka – kustībām.
Mūsu KUSTĪBAS Visumā nav nekas cits, izņemot kustību. Iznāk, ka kustība – tas ir bāzes jēdziens un attiecas ne tikai uz teātra DIKLON kustībām. Šeit ietilpst vispār visas kustības, dzīvā un nedzīvā kustības. Līdz pat domas kustībai. Un formula: “Darbība – tas ir nodoms, kas realizē sevi rezultātā” arī ir darba formula jebkurai darbībai, ne tikai teatrālai.
D. Larsona sistēmas bāzes jēdzienu izlase.
Pirmkārt. Kad kustība – tā ir vienīgā fiziskā visuma komponente, telpa un laiks jau vairs nevar eksistēt atsevišķi, tie eksistē tikai sasaistē ar visumu.
Pirmais secinājums no postulātiem – dabiskās atskaites sistēmas atklāšana Kustības Visumā, kura ir kustīga sistēma, nevis stacionāra, – ir ļoti nozīmīgs atklājums. Kustība ir vienmēr! Tukšs kustības visums nav iespējams.
Jurija Kretova teātra modeļa novitāte ir tajā, ka ir atklāta un parādīta kustība, kura bez gravitācijas ņem vērā “otro visuma spēku” – dabisko atskaites sistēmu (saskaņā ar Larsonu).
Kretovs: “Mēs kopš pirmajām eksistēšanas dienām teātrī zinām par avotu, kurš mums ir acīmredzams. Šis avots ir katrā cilvēkā. Katrā dzīvā būtnē, pat mikrobā. Bioloģijas stundā mums stāstīja par kaut kādu vaboļu sugu Dienvidamerikā. Kad viņas pārvietojas un sastop savā ceļā koku, tad savas muļķības dēļ tas viņām ir jānogāž. Tas ir kā – muļķības dēļ? Tātad vabolei ir jāveic milzīgs darbs, lai “muļķības dēļ” nogāztu koku? Jau tad tas man šķita dīvaini un visai aizdomīgi. Jau tad es sāku just, ka kustība – tas ir kaut kas tāds, kas eksistē neatkarīgi no mums.”
Otrais secinājums.
“Katra kustības vienība sastāv no vienas telpas vienības un vienas laika vienības. Tas ir, Visuma bāzes kustība ir kustība ar vienas vienības ātrumu (gaismas ātrumu).”
Atgādināsim, ka Larsona teorētiskais modelis, iezīmējis robežu starp dažādu ātrumu pasaulēm (pasauli ar ātrumu, lielāku par Gaismas ātrumu, un zemu ātrumu pasauli (fizisko pasauli)), sadalīja kustību kustībā telpā un kustībā laikā.
Bet krievu fiziķis, profesors Simons Šnolls (Симон Шноль) neatkarīgi no Larsona nonāca pie tāda paša secinājuma, mēģinājumu ceļā konstatējot pārejas momentu, kad kustība no telpas pāriet kustībā laikā un atkal atgriežas telpā.
“Šnolls ieraudzīja, (1) ka tādu “konformātisku svārstību” īstenošanai ir jābūt sistēmas stāvokļa tuvumam fāzu pārejai, “kritiskajam punktam”, “kad fluktuāciju korelāciju rādiuss ir bezgalīgs”.
(2) Bet jebkuras fiziskas, bioloģiskas vai radioaktīvas reakcijas izskatās vienādi, ja jūs tās attēlojat histogrammas grafika veidā vienā un tajā pašā laikā, kaut arī mērījumi tiek izdarīti vietās, kas ir tūkstošiem kilometru attāluma viena no otras. Tas ir, katrs atsevišķs atoms, katra atsevišķa molekula un enerģētisks impulss uz Zemes vienlaikus iet caur vienādu “mirgošanu” sīciņā vai kvantu līmenī.
Šī telpas-laika struktūras globālā “mirgošana” notiek visur, vienādi un vienlaikus. Telpa un laiks griežas dīvainā dejā, ietekmējot mūs visus visas Zemes mērogā.
Tātad ievērojami zinātnieki-fiziķi apgalvo, ka ir kāds Avots Visumā, kurš “mirgo”, uzdodot ritmu visam dzīvajam un nedzīvajam uz planētas.
Un režisors Kretovs arī konstatē šo Avotu, tikai sauc to “Daba”. Viņš nepagurst atkārtot: “Daba, kāda viņa ir, – tas ir svarīgāk nekā tas, ko mēs šajā sakarā domājam.”
Viņš jūt Dabas “mirgošanas” ritmu, “redz” momentu, kad kustība no telpas pāriet kustībā laikā un atpakaļ, un var “parādīt” šo katram cilvēkam individuālo kustību! Vai tas nav pārsteidzoši jau pats par sevi?
“Teātris sākās tā,” stāsta Vitālijs Kazimirčiks, teātra aktieris. “Jura nostājās mūsu priekšā un saka: “Iztaisīsim, lūk, šo,” un parādīja spirālveidīgu kustību. Divus mēnešus mēs skraidījām pēc punkta, mēģinot uztvert šo, tikai pirmajā acu uzmetienā vienkāršo kustību. Un pēc diviem mēnešiem “pielēca”. “Staigāšanas pēc punkta” princips bija uztverts, un atvērās durvis uz teātra DIKLON pasauli – sākās pirmā izrāde. Izrāde “Mirgošana”.”
Kāds ir DIKLON aktieru “kustību” noslēpums? Un noslēpums ir. Brīdinām, ka tas neguļ virspusē.
Uzskaitīsim pirmās grāmatas galvenos secinājumus, uz kuriem balstīsies pētījumu turpinājums.
Pirmkārt. Ir atrasts Visuma ritma Avots, tālāk sauksim to “Daba”.
Otrkārt. Dabai ir globāls nodoms. Formula: “Darbība – tas ir nodoms, kas realizē sevi rezultātā” darbojas jebkurā hierarhijas līmenī. Tam vajadzētu pievērst īpašu uzmanību.
Treškārt. Kustība ir diskrēta. Viena kustības vienība sastāv no kustības telpā un kustības laikā. “Mirgo”, sastāvot no redzamās un neredzamās komponentes.
Ceturtkārt. Visi mūsu pētījumi aizveda mūs pie izpratnes, ka šie kustības likumi attiecas ne tikai uz teātri, bet arī uz visu mūsu parasto dzīvi. Māksla – tas ir viens no dzīves izzināšanas aspektiem.
Un cilvēce – tas ir “darbības mehānisms” no Dabas (Avota) redzes viedokļa.
Faktiski tam arī būs veltīta otrā grāmata-pētījums. Cilvēkam. Cilvēkam kā Dabas “mehānismam”.
Pētījuma priekšmets joprojām ir DIKLON.
Kretovs: “Kad es biju režisūras fakultātes students, man šķita, ka kaut kas netiek līdz galam pateikts vai arī kaut kā trūkst. Viss pieejami tika izskaidrots, taču pietrūka jēdzienu-pirmpamatu... Institūtā es uzdevu daudz jautājumu, un pedagogi skatījās uz mani ar neizpratni. Es visu laiku konstatēju definīciju nepilnību.”
Grāmatā tiek aplūkoti jautājumi:
KĀ ir organizēts “mirgošanas” mehānisms cilvēkā?
Kādas cilvēka organisma sistēmas nodrošina kustību?
Kā Dabas nodoms attiecas pret katra cilvēka nodomu?
Cilvēks – dzīvs “mehānisms”, radīts Dabas nodoma realizācijai. Radīts darboties pēc formulas: “Darbība – tas ir nodoms, kas realizē sevi rezultātā.”
Kā formējas cilvēka kustību zīmējums? Žņaugi un impulsi.
Kretovs: “DIKLON – tā ir tēlainā domāšana, nevis loģiskā... Ir priekšmets, kuru es apzinos. Un pēc apzināšanās pie mums teātrī vienmēr seko apjēgšana, kurai vajadzīgs kāds laiks un kura var aizvest pie kāda secinājuma.”
Šīs grāmatas uzdevums – teorētiski pamatot radīto teātra jauno modeli, izmantojot eksistējošās zinātniskās koncepcijas.
Pētījums tiek būvēts pēc principa DI-KLON. Divdabība.
Piedāvājas dubulta kanva: pētījums no zinātnes puses un no Dabas puses.
Faktiski mūs interesē notiekošais uz robežas, uz telpas un laika robežas, uz fizikas un metafizikas robežās, uz redzamā un neredzamā robežas...
Ķēdīti tēlaini var iedomāties tā: parādība (konstatēta teātrī) – neatkarīga apjēgšana ar zinātnisku koncepciju palīdzību (domas kustība torsionu laukā) un pēc tam objektīva pārbaude – vai ir domas kustības traucējumi spriedumos.
Kretovs: “Kad mani uzaicināja zinātnieku kungi, es matemātiķiem teicu: jūs varat torsionu lauku izskaitļot abstrakti, bet jūs nekad neizskaitļosiet vērsumu. Es varu uzzīmēt, kā tas izpaužas vērsumā, bet toties nevaru izskaitļot.
Tur, kur es piedzimu, bija tāds Serjožka. Kad viņam iedeva matemātikas uzdevumu, viņš uzreiz zināja atbildi. Es tā neprotu kā viņš. Bet es varu citādi: jūs risināt uzdevumu, bet es saku, kur jums ir kļūda. Kur jūsu domas torsionu struktūra kļūdās. Kur tā pārkāpj kustības principu. To es varu pateikt...
Es varētu jūsu domu uzzīmēt, kā tā izskatās katru reizi. Man reiz teica: jūs gribat teikt, ka jūs redzat domu, bet nesaprotat to? Es saku: bet jūs, kad klausāties francūzi, kad viņš izsaka savu domu, jūs viņu saprotat? Tas ir kaut kas analoģiski.”
Ļoti sen, 2002. gada 30. septembrī, teātrī “Ostrov (Остров)”, atklājot 16. sezonu ar izrādi “Salvatora Dalī oranžais sapnis”, Kretovs atzīmēja:
“Šodien ļoti plaši zālē ir pārstāvēta zinātne (fiziķi, psihologi, mediķi). Man tas ir ļoti patīkami, tāpēc ka varbūt pirmoreiz mums ir tik daudz zinātnieku. Turklāt visai nopietnu zinātnieku, kas nodarbojas ar lietišķām jomām. Un tas ir īpaši patīkami, tāpēc ka, kad atnāk tādas pakāpes cilvēki, viņi arī mūsos var kādu kārtību organizēt, pagrūst mūs uz šo kārtību. Un tas pašlaik ir diezgan būtiski. To, ko mēs darām, mēs apzināmies, bet, lūk, apjēgt – tas ir nedaudz citāds priekšmets. Tāpēc, kad mums palīdz to darīt, mēs labprāt uzklausām to, ko mums saka priekšā un kā to definē.”
Vēlāk pazīstamie zinātnieki Tihoplavs V. J. (Тихоплав В. Ю.) – tehnisko zinātņu kandidāts, un Tihoplava Tatjana Serafimovna (Тихоплав Татьяна Серафимовна) – tehnisko zinātņu kandidāte, ieinteresējušies par J.V. Kretova – teātra “DIKLON” radītāja, režisora un mākslinieciskā vadītāja, dziednieka, kurš pieder “Tradicionālās tautas medicīnas un dziedniecības elitei”, – unikālajām spējām, sarakstīja vairākas grāmatas ar Juriju Vasiļjeviču kā līdzautoru. Galvenokārt tās ir grāmatas par cilvēku, par pasaules-ēku. Grāmatā “Par dvēseli. Astruss. Pa tuksnesi ejošie (О душе. Аструс. Идущие по пустыне)” ir nodaļa par teātri DIKLON, kurā pats režisors stāsta, ka iecerējis teātri, kurš “atspoguļotu zemapziņas tēlus žestos, ritmos un spirālēs”. Kustības teātri.
Viņš saka: “Pilsēta, atrodoties pastāvīgā kustībā, it kā dejo... Kā man šķiet, galvenais izteiksmes līdzeklis teātrī – tas ir žests. Žests, izteikts galējā formā, ir deja. To, ko mēs runājam, ar žestu izteikt ir vieglāk un plašākā mērogā nekā ar vārdu.”
“ – Kāpēc unikālas zināšanās par pasaules-ēku ir sākušas ienākt caur kustību atkārtošanu teātrī? – pajautāja Tihoplavi.
Astruss: Ko cilvēks visātrāk iegaumē – vārdu vai žestu? Vārds ir intelekta atmiņā. Ja pamāj ar roku – žests ir jūtams visapkārt. Žesta vilnis ir visaptverošs. Un skatītājs sāk to sataustīt pat ar smaržas palīdzību.” [2]
Toreiz, 2016. gadā, strādājot pie grāmatas [2], sākās teātra DIKLON apjēgšanas process no pozīcijas “apziņa – zemapziņa”.
Kretovs: “Kad runa ir par vēdiskām praksēm, tad parasti kustība notiek pa kādu ceļu, pa kādu struktūru, pēc kaut kādām īpašībām, pēc kaut kādiem raksturojumiem. Mēs teātrī izgājām šo ceļu, mēs to neapzinājāmies.
Apzinoties, pēc kādiem likumiem tas darbojas sociumā, var saprast, pēc kādiem likumiem organizējas sociālā sabiedrība, šūniņa, grupa, sekta utt. Tas var būt noderīgi dažām sociālajām zinātnēm.”
Vēlāk režisors cieši pietuvojās teātra tehnoloģijas formulas izskatīšanai.
No mūsu dialoga ar Juriju Vasiļjeviču (2020. gada decembris):
– Kādēļ bija nepieciešamas no zinātniskā skatpunkta aprakstīt DIKLON kustības?
Kretovs: “Laiks pieprasīja...”
Bet, kā ļoti precīzi ir atzīmējusi T. Kuzjūtina:
“Lai no kādas puses jūs nemēģinātu pieiet teātrim – kā skatītājs, kritiķis vai zinātnieks (fiziķis, ārsts) – paliks neapmierinātības sajūta: kaut kāda teātra puse paliks garām palaista, bet tieši tur ir paslēpts noslēpums! Vai to kaut kā var izmantot, vai arī teātris tā arī aiznesīs šo noslēpumu sev līdzi, atstājot visus, kas redzējuši tā izrādes, ar vieglu neuzticības smaidu – “vai tas bija vai nebija?” un “no kurienes viņi to zina?” [1]
Bet tagad informācija no Prinstonas Universitātes Zinātniekiem: “Atklāts agrāk nezināms fakts par elektroniem.” Kas pilnīgi apstiprina, ka to “impulsu”, kuru “redz” Jurijs Kretovs, ir konstatējušas ierīces. Un tam ir divējāda struktūra!
Sniedzam vēsti pilnībā:
“Jaunais atklājums var apgriezt kājām gaisā mūsu izpratni, kā elektroni uzvedas kvantu materiālos ekstremālos apstākļos.
Prinstonas Universitātes zinātnieki pētīja pretrunīgo teoriju par elektrona uzbūvi. Eksperimenta gaitā viņi guva liecību, ka šis visiem pazīstamais matērijas būvniecības bloks uzvedas tā, it kā viņš sastāvētu no divām daļiņām. Viena daļiņa dod elektronam tā negatīvo lādiņu, bet otra – magnētismam līdzīgu īpašību, pazīstamu kā spins.
(Spins – no angļu spin, burtiski – “griešanās” – elementārdaļiņu impulsa moments, kam ir kvantu daba un kurš nav saistīts ar daļiņas kā veseluma kustību. Par spinu sauc arī atoma kodola vai atoma impulsa momentu; šajā gadījumā spins tiek definēts kā vektoru summa no sistēmu veidojošo elementārdaļiņu spiniem un šo daļiņu orbitālajiem momentiem, kurus nosaka to kustība sistēmas iekšienē. Vikipēdija.)
“Mēs domājam, ka esam ieguvuši pirmo neapgāžamo pierādījumu spinu lādiņu sadalījumam,” – saka Nai Fuan Ong (Nai Phuan Ong), Jūdžina Higinsa (Eugene Higgins) profesūras fiziķis no Prinstonas.
Zinātnieku rezultāti apstiprina pirms vairākām desmitgadēm izteiktu paredzējumu, lai izskaidrotu vienu no pašiem sarežģītākajiem matērijas stāvokļiem – kvantu spinu šķidrumu. Visos materiālos elektrona spins var būt vērsts uz augšu vai leju. Taču gadījumā ar kvantu spinu šķidrumu spini nevar veidot viendabīgu rakstu, pat atdzesējot ļoti tuvu absolūtajai nullei.
Lai matemātiski aprakstītu elektrona apbrīnojamo uzvedību, Nobela prēmijas laureāts fiziķis Filips Andersons (Philip W. Anderson), kurš pirmoreiz paredzēja spinu šķidrumu eksistenci 1973. gadā, lika priekšā savu izskaidrojumu: kvantu režīmā elektronu var uzlūkot kā sastāvošu no divām daļiņām, viena nes elektrona negatīvo lādiņu, bet otra – tās spinu. Andersons otro daļiņu nosauca par spinonu.” [3]
Literatūra:
[1] – Kuzjūtina T. (Татьяна Кузютина) “Maestro celtnieks (Маэстро застройщик)” http://www.tihoplav.ru/notes02/note132.html
[2] – Tihoplavs V.J., Tihoplava T.S., Kretovs J.V. “Grāmata par dvēseli. Astruss. Pa tuksnesi ejošie” (Тихоплав В.Ю., Тихоплав Т.С., Кретов Ю.В. «Книга о душе. Аструс. Идущие по пустыне» -Москва, «Издательство -Э», 2017)[2]
[3] – “Atklāts agrāk nezināms fakts par elektroniem”, https://hi-tech.mail.ru/news/54052-otkryt-ranee-neizvestnyy-fakt-ob-elektronah/?utm_campaign=main&utm_referrer=https%3A%2F%2Fpulse.mail.ru&utm_source=pulse_mail_ru
Terehova Ņina un Bubļiks Sergejs. http://www.so-tvorenie-spb.ru/
Sanktpēterburgas garīgo tehnoloģiju centrs “Со-Творение” (“Līdz-Radīšana”).
Pievienots 19.05.2021
https://www.so-tvorenie-spb.ru/articles_19052021__sub1_sub1.html
Tulkoja Jānis Oppe
[1] Skat. https://ridero.ru/books/o_prirode_dvizhenii_diklona/ (Tulk. piezīme)
[2] Skat. https://www.ozon.ru/product/kniga-o-dushe-astrus-idushchie-po-pustyne-139450971/ (Tulk. piezīme)