Metta (Galina Vetrova)
Enerģētiskā drošība
Starp pamodinātajiem ir pietiekami daudz cilvēku, kuri sāk nodarboties ar enerģētiskām praksēm, neapgūstot enerģētisko drošības tehniku. Eksistē likumi, kurus pārkāpjot, cilvēks var nodarīt kaitējumu savai enerģētikai un savai veselībai. Tāpēc ir nepieciešams izskaidrot dažus momentus rakstu ciklā enerģētiskās lietotprasmes paaugstināšanai.
Cilvēka ķermenī eksistē divi enerģijas izpauduma veidi – mantotā enerģija, prenatālā, un iegūtā enerģija. Mantotā enerģija ir tā, kuru mēs saņemam no saviem vecākiem pie ieņemšanas. Mīlas akta laikā bez mūsu vecāku enerģijas jaunās dzīvības radīšanā iesaistās arī Visuma enerģija un Zemes enerģija. Visas kopā šīs enerģijas radu spēcīgu savienību, pateicoties kurai rodas jaunā dzīvība. Vēlāk bērns pastāvīgi barojas ar šo enerģiju. Un visu atlikušo dzīvi mēs turpinām piebaroties no šī avota.
Iegūtā enerģija ir tā, kuru mēs saņemam no barības, ūdens un gaisa, kā arī no citiem ārējiem avotiem, no kuriem vajag piebaroties speciāli un par kuriem vairums cilvēku vienkārši nenojauš.
Mūsu dzīvības spēka avots ir prenatālā enerģija. Tā mums ir galīgā daudzumā. Dzīves laikā cilvēks pastāvīgi to izlieto, un, kad tās krājums izsīkst, viņš mirst.
Mēs zinām izteikumu “kurp doma – turp arī enerģija”. Daudzi cilvēki pastāvīgi bezrūpīgi tērē savu dzīvības enerģiju – savu neremdināmo vēlēšanos apmierināšanai un daudz kam citam, kas nekalpo viņu augstākajam labumam. Tādā veidā viņu dzīves ilgums saīsinās.
No barības, ūdens un gaisa, no saules un dabas mēs saņemam enerģiju pastāvīgi, taču dzīvei mūsdienu pasaulē ar tās ātrumiem un sasprindzinājumiem šīs enerģijas nepietiek, ar to ir par maz prenatālās enerģijas aizpildīšanai. Lai to kvalitatīvi aizpildītu, nepieciešams apgūt enerģētiskās prakses, kuras attīra enerģētisko sistēmu, sablīvē un piebaro auru. Ir daudz prakšu, spējīgu uzturēt mūsu enerģētisko sistēmu veselīgā un darboties spējīgā stāvoklī.
Kad radās New Age strāvojums un termins “Gaismas Darbinieks”, tā autori sāka aicināt sūtīt savu gaismu uz dažādiem planētas punktiem. Visā pasaulē sāka rasties grupas, kuras sūtīja gaismu. Taču neviens cilvēkiem neiemācīja drošības tehniku tādu sūtīšanu laikā. Diemžēl starp tiem, kas ar to nodarbojas, ir ļoti maz enerģētiski izglītotu, kuri saprot, ka sūtīt savu gaismu, savu enerģiju – nozīmē sevi novājināt.
Un cilvēki vienkārši sūta gaismu no sevis, tērē savu personīgo dzīvības spēku, to prenatālo enerģiju, kura viņiem ir galīgā daudzumā. Tādejādi, viņi vienkārši kļūst par baterijām. Un ļoti maz cilvēku saprot, ka pirms to darīt, vajag kaut vai pastiprināt sevi, piebarot sevi, lai būtu ko sūtīt. Un pēc meditācijām daudzi jūt nogurumu un vājumu. Un kā gan tam nebūt? Viņi taču ir novājinājuši sevi, nozaguši sev daļu savas personīgās enerģijas.
Darīt to kategoriski nedrīkst!
Nerunājot par to, ka tādu grupu vadītājiem obligāti ir jābūt skaidrredzošiem, viņiem ir jābūt kanālam ar Augstākajiem Spēkiem, nevis ar astrālajiem, ir jābūt enerģētiska darba iemaņām un jāzina drošības tehnika darbā ar grupu. Daži taču pat neredz, ko un kurp viņi sūta, kas pie tā ir klātesošs un kāds no tā ir rezultāts. Bieži meditācijas tiek veiktas pēc dažādu astrālu leļļu meistaru padeves, kuri gaismas sūtīšanas momentā vienkārši ļoti labi barojas ar meditāciju dalībnieku enerģijām. Taču tā ir atsevišķas sarunas tēma.
Tas nenozīmē, ka nevajag sūtīt gaismu. Viņu var sūtīt, taču labāk nevis savu, bet Dievišķo.
Kādā veidā? Vajag piesaukt vienu no 12 Dieva Stariem vai kādu no Augstākajām Enerģijām, un nosūtīt viņu turp, kurp jūs gribat. Un būs daudz lielāks labums, ja, piemēram, jūs nosūtīsiet kādam Mīlestības-Vieduma Staru vai Izdziedināšanas Staru, nevis savu paša enerģiju, kurai, dabiski, nepiemīt Dievišķā frekvence un tīrība. Tādejādi, cilvēks kļūst par Dievišķo enerģiju pārvadītāju, nevis bateriju. Viņš pārvada šīs enerģijas uz Zemi, viņš dāvā viņas citiem cilvēkiem. Un labumu gūst ne tikai tas, kuram tiek sūtīta gaisma, bet arī tas, KURŠ sūta, tā kā pieskaršanās Dievišķajām enerģijām momentā cilvēciskā apziņa nolasa viņu īpašības un pati paaugstina savas vibrācijas.
Īslaicīgi, ja jūs gribat nosūtīt savu gaismu kādam no saviem tuviniekiem, jūs, protams, varat to darīt. Taču ja tā ir grupveida meditācija vai arī jūs ir palūguši nosūtīt kādam gaismu uz izveseļošanos, tad vajag sūtīt Dievišķās enerģijas, nevis savas. Tādejādi, jūs nedeaktivizēsiet sevi, bet otrādi, iegūsiet labumu un bez tam lielāku labumu iegūs tas, kam jūs viņas sūtāt.
Lai kļūtu par tīriem Dievišķo enerģiju pārvadītājiem, vajag daudz strādāt ar savu enerģētisko sistēmu, tīrīt un pastiprināt viņu. Tad šīs enerģijas netraucēti plūdīs caur jums un atnesīs labumu gan jums, gan citiem cilvēkiem, gan planētai.
Vispār būt gaismas nesējam – tas nenozīmē obligāti sūtīt savu gaismu uz kaut kurieni. Ja cilvēks sevi attīsta, attīra sevi, strādājot ar savu apziņu, ar savām īpašībām, ar karmu, pastiprinot savu enerģētiku, tad viņš paaugstina savas vibrācijas un kļūst arvien gaišāks un tīrāks un izplata ap sevi arvien tīrāku un augstākas frekvences gaismu, lai kur viņš neatrastos. Viņa aura palielinās un pastiprinās. Viņš kļūst par spēcīgu bāku, kuras enerģētiskajā laukā viss attīrās un harmonizējas. Viņa tikai ar savu eksistēšanu apgaismo visu apkārt. Un vienkārši saskaroties ar tādu cilvēku, citi cilvēki nolasa viņa apziņu un paši mainās. Un jo vairāk ir tādu bāku, jo gaišāk būs uz Zemes!
Tāpēc ir svarīgi strādāt ar sevi, attīrīt un dziedināt sevi. Tas kalpo gan paša cilvēka, gan visas pasaules-ēkas augstākajam labumam.
Es vēlu jums, dārgie, kļūt par tīriem Dievišķo enerģiju pārvadītājiem un īstiem gaismas nesējiem, kuri ienes tīrību, harmoniju un prieku visā, kas viņus aptver!
______________________________________________________________________________________________________
Kopējot rakstu, obligāti jāuzrāda autora vārds un norāde uz pirmavotu.
Pievienots 04.01.2014
http://metta.ucoz.com/publ/ehnergeticheskaja_bezopasnost/ehnergeticheskaja_bezopasnost/105-1-0-851
Tulkoja Jānis Oppe