Citplanētieši un dievs

Citplanētieši (C): Kas tas ir?

Zemieši (Z): Templis, vieta dieva pielūgšanai.

C: Kas tas ir – dievs?

Z: Augstākā būtne.

C: Dzīva?

Z: Gan dzīva, gan nedzīva.

C: Kā tas ir?

Z: Katrs pats izlemj, kas viņam ir dievs.

C: Kā izskatās šī būtne?

Z: Vecs vīrietis ar garu baltu bārdu.

C: Ar ko viņš nodarbojas?

Z: Tagad novēro, bet reiz viņš radīja visumu, zvaigznes, planētas, sauli, mēnesi un Zemi, dzīvniekus un augu pasauli, un cilvēku pēc sava tēla un līdzības.

C: No kā?

Z: Ne no kā. Viņš taču ir dievs, viņš visu var.

C: Un kādēļ jūsu dievs radīja Zemi?

Z: Cilvēka labumam.

C: Tātad cilvēki uz jūsu planētas bauda dzīvi?

Z: Daži bauda.

C: Un kuri nebauda?

Z: Tie, kuriem nepietiek ēdiena, ūdens un zāļu.

C: Cik daudz ir tādu?

Z; Vairāk nekā puses planētas iedzīvotāju.

C: Visi pārējie bauda?

Z: Ne visi. Miljardiem cilvēku cieš no korupcijas un noziedzības, simtiem miljonu regulāri piedzīvo stresus un depresijas, desmitiem miljonu dzīvo karojošās valstīs; cilvēces eksistencei draud kodolbumbas, klimata izmaiņas un mākslīgais intelekts.

C: Kāpēc tā? Vai tad dievam nav daļas par saviem radījumiem?

Z: Viņš cilvēkam iedeva brīvo gribu, un cilvēks pats lemj, ko viņam ar šo brīvību darīt. Dievs neiejaucas.

C: Bet dievs taču radīja pasauli cilvēka labumam, un, ja zemiešu vairākums nebauda dzīvi, – tātad kaut kas ir nogājis greizi. Kāpēc neatzīt kļūdu un nepilnveidot savu radījumu?

Z: Dažreiz dievs viņu pilnveido. Kad cilvēki grēko, tas ir, sāk uzvesties pavisam slikti, aizmirst par labestību un mīlestību pret tuvāko, dievs sarīko vispasaules plūdus, atstājot tikai pārīti taisno, no kuriem pēc tam dzimst pilnvērtīgāki cilvēki.

C: Iznāk, kad dievs iznīcina savus radījumus. Bet vai tad plūdos neiet bojā arī labi cilvēki? Sievietes, veci cilvēki, bērni? Dzīvnieki un augi?

Z: Iet bojā.

C: Dzīvu būtņu iznīcināšana uz jūsu planētas skaitās kā pilnveidošana?

Z: Dievs ir daudzšķautņains. Viņa darbi netiek ne apspriesti, ne nosodīti.

C: Iznāk, kad dievs uzvedas daudzšķautņaini, taču turklāt gaida, ka kāds, viņa radīts pēc sava tēla un līdzības, radīs vienīgi labestību un mīlestību?

Z: Tieši tā.

C: Dīvaina loģika: šie bērni nav izdevušies, tie ir jānoslīcina un jārada jauni. Vai nav žēlsirdīgāk iespringt un pastrādāt pie tā? Viņš taču ir dievs, var no nekā uztaisīt visu.

Z: Dievs pie tā strādā.

C: Kā?

Z: Seko, lai cilvēki ievērotu noteikumus, ceremonijas.

C: Kādas?

D: Lai regulāri ietu uz tempļiem, katru dienu skaitītu lūgsnas, ievērotu gavēni, lai sievietes nēsātu garus brunčus un apsegtu galvu.

C: Tas palīdz?

Z: Dažreiz palīdz.

C: Un ko dievs dara brīžos, kad nekontrolē maršrutu un režīmu cilvēkiem, viņu ēdienkarti un sieviešu modi?

Z: Seko, lai pasaule būtu taisnīga un lai cilvēku uzvestos labi.

C: Labi – tas ir kā?

Z: Lai negrēkotu un lai ticētu viņam.

C: Un kā, pasaule kļūst taisnīgāka un cilvēki uzvedas arvien labāk un labāk?

Z: Dievs pie tā strādā.

C: Un ja kāds, piemēram, kā mēs, netic dievam?

Z: Jūs esat citplanētieši – jūs drīkstat. Bet, lūk, cilvēku dievs par to soda, gan viņa bērnus, gan mazbērnus, gan mazmazbērnus.

C: Tas ir, sodīt bērnus par to, ka tēvi, vectēvi un vecvectēvi neticēja dievam – tas uz Zemes skaitās taisnīgums?

Z: Jā.

C: Un kur dievs dzīvo?

Z: Debesīs.

C: Vai varat nosaukt koordinātes? Mēs gribētu ar viņu pakontaktēt.

Z: Viņam nav koordināšu. Dievs ir visur.

C: Arī blakus mums?

Z: Jā.

C: Šķiet, es redzu dievu. Vecu vīrieti ar garu baltu bārdu.

Z: Tas nav dievs, tas ir Ziemassvētku vecītis.

C: Un kāda ir atšķirība?

Z. Ziemassvētku vecītis – izdomājums, bet dievs – realitāte. Ziemassvētku vecītim tic vientiesīgi bērni, bet dievam – gudri pieaugušie.

C: Mēs laikam lidosim atpakaļ pie sevis. Laimīgu palikšanu!

 

https://www.anekdot.ru/id/1420624/

Tulkoja Jānis Oppe