Текущая против, или Как я стала астропсихологом

Pretēji plūstošā, jeb Kā es kļuvu par astropsiholoģi

Pirms dažiem gadiem es viesojos pie draudzenes. Viņa ir astroloģe, un man bija šausmīgi interesanti, ko astrologi saka cilvēkiem un vispār – kas tas ir – astroloģija^[1].

Kopš bērnības dievināju raudzīties zvaigžņotajās debesīs, tās mani vilināja un sajūsmināja ar savu noslēpumaino skaistumu, savu dziļumu un bezgalību. Tāpēc interese man bija pilnīgi izskaidrojama.

Marina (tā sauc manu draudzeni) palaida datoru, kaut kādu programmu un, parādot man apli ar līnijām un kaut kādām zīmēm, ar noslēpumainu smaidu sāka stāstīt par mani…

Klausīties bija interesanti, taču uzmanība lēkāja no jautājuma uz jautājumu, kā es tagad saprotu, virspusēji slīdot pa tā būtību, ko runāja draudzene.

Es pie viņas ciemojos 10 dienas, un katru rītu viņa man kaut ko stāstīja no manas kartes. Un reiz, paņēmusi klēpjdatoru rokās, es paskatījos uz karti, zīmēm… un pārliecināta teicu: “Ak, Dievs, kā tu te kaut ko saproti? Mani kaut nošaut – skaidrībā netikšu.”

Un te Marina sāka kaut kā viltīgi smieties. Es aizbraucu un dažreiz atcerējos to, ko viņa man stāstīja, tiesa – tas notika ļoti reti. Vairāk prātā bija palikuši mūsu izbraucieni ar velosipēdiem.

Pēc pusgada Marina sāka man pa e-pastu sūtīt materiālus, kuri attiecās uz astroloģiju. Es garāmejot tos caurskatīju un krāvu “atvilktnē”, sakot sev: “Izlasīšu, kad būs laiks.”

 

Sk. arī Kā iepriekšējie iemiesojumi ietekmē pašreizējo dzīvi, un kāpēc ir noderīgi atcerēties pagātni[2].

 

 

Kā es aizmirsu savu vārdu

Ritēja laiks, es mācījos psiholoģiju (ne institūtā, bet apmeklēju dažādus praktisku nodarbību kursus, nevarēju bez psiholoģijas, biju lasījusi grāmatas kopš 8. klases tieši par dažādiem psiholoģijas virzieniem, bet, lūk, biju ieguvusi inženiera izglītību).

Nodarbojos ar jogu, uzstādījumiem, un kādā vasarā ar mani sāka notikt dīvainas lietas. Ja godīgi, es domāju, ka man, maigi sakot, “jumts ir aizbraucis”.

Eju pa pilsētu un fiziski jūtu, ka manī no augšas sāk līt informācijas plūsma, starp citu, tiešā veidā saistīta ar psiholoģiju. Un tā bija fiziski sajūtama (tagad es teiktu: lūk, kāda tā ir – apziņas paplašināšanās).

Plūsma paātrinājās, un kādā brīdī es savā iekšienē iekliedzos: “Stop, esmu sapratusi, ka sajukšu prātā, ja tas nepārstās notikt!” Man uzreiz kļuva nedaudz vieglāk.

Taču ar to viss nebeidzās, vēl pēc nedēļas es sadūros ar jaunu triku no sava prāta, apziņas vai vēl kaut kā puses.

Es pārstāju pieņemt savu vārdu. Tas ir šausmīgs stāvoklis un nemaz nav smieklīgs, es pat apmeklēju draudzeni-psiholoģi un lūdzu viņai, lai viņa paskatās uz mani un manu normālumu. Protams, es viņai neteicu par vārdu, lūdzu novērtēt kopumā.

Viņa teica, ka es esmu pilnīgi pieskaitāma. Bet es taču zināju – kad es skatos uz vārdu un uzvārdu pasē, mani sāk kratīt, bet pats briesmīgākais, ka tie man ir sveši.

Un es saprotu, ka tā neesmu es… Ķermenis mans, prāts mans, bet vārds… no kurienes tas vispār tāds uzradies? Un sākās murgs, mēģinot atcerēties savu vārdu…

Es ICQ servisā pakāru statusu: “Nosauciet mani vārdā.” Draugi nesaprata un ķiķināja, nu, lūk, kur joga novedusi… Bet visa mana dzirde bija sakoncentrēta uz to, lai kaut pāris skaņas no dzimtā vārda saklausītu.

 

Pārvēršanās

Stāvokli pasliktināja tas, ka mani nesa tālāk. Es nomainīju apģērba stilu.

Indijas preču bodītē es nopirku ļoti spilgtas zīda bikses (pat briesmīgā sapnī neizdomātu ko tādu uzvilkt), indiešu rokassprādzes no plaukstas līdz elkonim^[3] (tās tik ļoti šķindēja kustībā). Sāku staigāt ar izspūrušiem matiem…

Un viena doma galvā: “Pasauciet mani vārdā.” Un reiz kāds mans draugs, skatoties uz mani, teica savai sievai: “Paskaties, viņu taču ne Ļenka sauc, Ļenka – nav viņas vārds.”

Tas bija sitiens zem jostasvietas, es nevienam nebiju teikusi par savu apmātību. Tā es kādu laiku nomocījos, sajūta te nedaudz nomierinājās, te atkal sāka mani aktīvi mocīt.

Un reiz atradu meditāciju, tagad pat nezinu, no kā un no kurienes tā. Par darbu ar stihijām^[4]. Un meditācijā es sadūros ar gaisa uguni, kurš manās rokās nošņācas, it kā pazīdams mani: “Antreja.”

Es spēlējos ar šo gaisa uguni kā ar kādu dzīvnieku un rādīju savu varu pār viņu kā dresētājs pār zvēru, un viņš atkal un atkal čukstēja “Antreja”… Un, kad es sapratu, ka viņš vēršas pie manis… mani kā ar klikšķi pārslēdza.

Es pasaucu sevi iekšienē… Antreja… Un es uzdevu sev jautājumu: “Un ko tu proti?”

Kādu laiku psihe taisīja tik dīvainas lietas, ka es mulsu, es reāli domāju, ka ar mani notiek kaut kas dīvains. Bet pēc tam, nogurusi brīnīties, es sāku vienkārši vērot.

Un, lūk, reiz naktī, internetā, es atradu astroloģisku programmu, uzbūvēju karti. Sēžu, lasu atšifrējumu un saprotu, ka es reāli dusmojos. Dusmojos pa īstam…

Un es uzdevu jautājumu: “Nu, un kas par lietu? Kāpēc dusmojies?” Un tūlīt atlidoja atbilde: “Es neko nesaprotu…” Bet pati acis no kartes nevarēju novērst.

Nu faktiski es sev arī atbildu: “Nu un kāpēc tu nolēmi, ka vari kaut ko saprast?” Bet niknums un sašutums sāka darīt savu darbu, es sāku būvēt kartes šajā programmā un ātri kaut ko teikt, dažreiz, balstoties uz atšifrējumu, dažreiz – ne.

Dažreiz es redzēju karti un sapratu, ka negribu to skatīties, bet dažu cilvēku kartes mani neprātīgi interesēja. Lūk, te nu es no galda atvilktnes izvilku visus materiālus, kurus man bija sūtījusi mana draudzene.

Brīnumainā kārtā es atradu un lejupielādēju tik daudz materiālu par astroloģiju, ka es vēl 10 gadus varu neiziet no mājas, bet lasīt un mēģināt tikt skaidrībā. Sākumā smadzenes čīkstēja un brīkšķēja no jaunās informācijas, bet pēc tam kaut kā viss aizgāja mierīgi un vienmērīgi.

Marina smējās un teica: “Nu, vai tad tu neredzi, ka atceries astroloģiju, tu viņu nemācies?”

Un ar laiku es pieradu, ka kaut kā saņemu atbildes uz saviem astroloģiskajiem jautājumiem.

Kāds mans liels draugs reiz teica, ka lasījis kādu persiešu grimuāru par astroloģiju un ka es dažreiz izsaku ļoti līdzīgu informāciju, saviem vārdiem, bet pēc būtības, saka, līdzīgi.

Lūk, tā mēdz “jumts braukt”. Un tagad man ir 2 vārdi – pēc pases un mans ierastais. Un “Antreja”, starp citu, no latīņu valodas tiek tulkota kā “pretēji plūstošā”…

 

Antreja

 

P.S. Ar jums ir noticis tas, ko nevar izskaidrot racionāli? Dalieties komentāros.

 

Žurnāls “Reinkarnacioloģija”   Reinkarnacioloģijas Akadēmijas projekts. Mūsu uzdevums – ar piemēriem no dzīves pastāstīt, kā dvēseles pieredzes atmiņas, sakrātas iepriekšējās dzīvēs, var uzlabot pašreizējo dzīvi.

 

Pievienots 12.01.2017.

https://ru.journal.reincarnatiology.com/kak-ya-stala-astropsihologom/

Tulkots ar lapas administrācijas atļauju

Tulkoja Jānis Oppe

 

^[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4052-astrologija-misija-un-ieprieksejas-dzives (Tulk. piezīme)

^[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/citi-raksti/tatjana-ribalova/2-uncategorised/3625-tatjana-ribalova-dveseles-reinkarnacija-dveseles-divu-iemiesojumu-saskarsanas-caur-gadsimtu-telpu (Tulk. piezīme)

^[3] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/irina-davidova/11-dazadi/3906-irina-davidova-atgriesanas-indija-milestiba-no-pagatnes-dzives (Tulk/ piez/)

^[4] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/tatjana-druka/11-dazadi/2689-tatjana-druka-sieviskibas-pamodinasana-ar-4-stihiju-speku (Tulk. piezīme)