Minka laimīgais

Jūs ticat, ka dvēseles pārceļas un esība ir nosacīta? Visur ir zīmes, vajag tikai atrauties no ikdienas transa un paskatīties sev apkārt.

Spontāni nolēmām braukt uz laukiem mirušās sievasmātes dzimšanas dienā, pieminēt un aplūkot dzimtās vietas. Izbraucām vēlu, viss ne pēc plāna. Palika aiz muguras rajona centrs, beidzās asfalts, braucu, stūrēju, domāju ko savu, te sieva kliedz, apstājies, tur uz ceļa ir kaķēns! Kāds vēl kaķēns, līdz tuvākajam ciemam pāris kilometru? Padodu atpakaļ: patiešām, ceļa malā guļ kaut kas pūkains, galīgi netīrs un smilšains. Bāc, tas taču ir kaķēns, mazs, mazs, tikko actiņas atvērušās. Purns smilšains, spēkus zaudējis, tikai priekšķepiņas kustas. Paņēmu ūdens pudeli, nomazgāju purniņu, pataustīju – it kā vesels. Apkārtnē ne dzīvas dvēseles. No kurienes te viņš?

Atvedām uz ciemu, dzirdījām ar pienu no šļirces. Lūk, kur tad viņu likt? Mēs visi esam darbā, rūpēties iespējas nav. Nolēmām pamēģināt pielikt kaimiņu kaķenei, kurai nesen bija kaķīšu metiens. Un, ak, brīnums – viņa uzreiz viņu pieņēma. Nolēmām pagaidām atstāt pie kaimiņienes, lai paaugas. Nosaucām viņu tā ciema vārdā, kura apkārtnē viņš tika atrasts.

P.S. Vasarā, kad mēs apraudājām mūsu runci, meita lūdza paņemt kaķēnu, es pateicu, ja tikai atradīsim pamestu, ņemt no kāda vai pirkt kategoriski negribēju.

Un, lūk, kā to saprast? Sievasmātes dzimšanas dienā – viņa ļoti mīlēja dzīvniekus – kā par brīnumu, atradām šo kaķēnu? Kā viņš varēja nonākt tieši tur tajā momentā?

Droši vien mēs tik ļoti mīlējām savu runci, ka viņš tā nolēma atgriezties. Un kā jūs uzskatāt?

11.09.2023.

https://www.anekdot.ru/id/1415879/

Aizgāju ciemos pie draudzenes. Gāju ārā no istabas, ceļu man šķērsoja melns kaķis un paslēpās zem dīvāna. Aizgāju līdz virtuvei pie draudzenes un jokoju: “Es neesmu māņticīga, bet man tavs kaķis ceļu šķērsoja, tad nu es pie tevis iet baidījos, tu mani te nenoindēsi?” Uz to draudzene pārsteigta saka: “Bet man nav kaķa un nekad nav bijis.” Izrādās, ka es neesmu pirmā no viņas viesiem, kas šo melno kaķi ir redzējis, bet draudzene ir mierīga, jo bērnībā viņi ar mammu mājas gariņu baroja. Draudzene gan mierīga, bet man pie viņas iet ir pabailīgi…

11.09.2023.

https://www.anekdot.ru/id/1415876/

Tulkoja Jānis Oppe