Дети индиго: души с других планет
Indigo bērni: dvēseles no citām planētām
Kosmoss ir cieši garīgi integrēts. Un apdzīvojamo planētu un zvaigžņu Garīgās Pasaules atrodas pastāvīgā saskarsmē.
Es varu to apgalvot, jo dvēselē esmu viesis no citas Pasaules. Ārpuszemes dvēseļu, kā viņas tagad sauc, nesēji, indigo bērni, dzima arī agrāk, vienkārši šis fenomens kļuva labi pamanāms tikai XX gadsimta informācijas revolūcijas laikmetā.
Indigo bērni kā dvēseles no citām planētām izceļas ar augstu intelekta līmeni, neparastu jutīgumu, telepātiskām spējām.
Pastāv viedoklis, ka tikai dzimšanas laikā cilvēks tiek apveltīts ar dvēseli. Pilnīgi ticami, ka bērni, kas apveltīti ar zemes plāna dvēseli, “apgarojas” dzimšanas momentā, nevis apaugļošanās momentā.
Man ir bērni un mazbērni, un es netiku pamanījis, ka zīdaiņa vecumā viņiem izpaustos nobriedušāka apziņa, kāda bija man. Viņu dvēseles patiešām ir no zemes plāna.
|
Sk. arī Indigo un Kristāliskie bērni: kas viņi ir, un kā ar viņiem kontaktēt.[1] |
Kā notiek izvēle inkarnācijai
Tiesības nonākt fiziskā iemiesojumā citā apdzīvotā Pasaulē tiek dotas tikai tiem, kas ir pietiekami spilgti izpauduši savas radošās spējas. Lēmums izmantot šīs tiesības – brīvprātīga lieta.
Atmiņa par eksistenci citā Pasaulē man ir fragmentāra. Es neatceros, kā es izskatījos citā Pasaulē, kādā formā biju – garīgā vai fiziskā. Taču man ir saglabājusies atmiņa, kā es kontaktēju ar tiem, kas jau bija pabijuši zemes Pasaulē.
Atceros, kā es pajautāju, kā ir būt sievietei. Tālāk bija mana nākamā izskata un dzimšanas vietas izvēle.
Saplūšana
Dvēseles no citas Pasaules, pirms iemiesoties uz Zemes, iziet zināmu atlasi.
Es atceros polemiku ar citu dvēseli par to, kam tad ir jāpaliek pēc apaugļošanās. Dīvaini bija tas, ka otrai dvēselei bija vairāk labu īpašību izvēlei.
Taču es kaismīgi gribēju iemiesoties tieši šajā ģimenē, un tas, redzams, kļuva par noteicošo izvēles apstākli man par labu.
Inkarnācija notiek, zināmā mērā piedaloties Garīgai būtībai, kura tad arī koordinē ārpuszemes dvēseļu inkarnāciju uz Zemes.
Atceros, kā es sāku saplūst ar attīstošos embriju, kādas pirmās sajūtas es piedzīvoju. Bija tāda sajūta, ka manā iekšienē dun liels zvans, bet tas neturpinājās ilgi un apziņa atslēdzās, iestājās aptumsums atmiņā.
Es labi atceros pilnīgas svētlaimes stāvokli, kurš bija dažas dienas pirms piedzimšanas. Es atceros dzemdības, šo mokošo procesu, ellišķīgas, žņaudzošas sāpes, kad es gāju cauri dzemdes kanālam.
Kā mani pieņēma akušiere, kura vilka mani aiz galvas ar tādu “cītību”, ka nedaudz savainoja man aci.
|
Sk. arī Kā es atcerējos savu dzimšanu.[2] |
Fiziskā dzīve
Es atceros pirmās sajūtas, saskaroties ar ārējo pasauli, – šo auksto, ar nepatīkamām smakām piesātināto gaisu.
Pirmās bailes, kuras es izjutu, kad mani aplūkoja un ar citām dzemdētājām apsprieda mana māmiņa, pirmoreiz mani barojot.
Zīdaiņa vecumā es jau labi sapratu dzimto valodu, bet sāku ar apkārtējiem runāt tikai, kad man palika gads un divi mēneši, turklāt, kad mani neviens nedzirdēja, es trenējos runāt. Bet, kad es sapratu, ka ir laiks, mana pirmā frāze bija: “Gribu tēju.”
2 gadu vecumā man bija pirmais telepātiskais kontakts. Es biju ar māmiņu tirgū un lūdzu viņai nopirkt pīrādziņu, tajā brīdī pie mums pienāca viņas paziņa, viņa sāka sarunāties ar viņu un pie sevis nodomāja: “Tūlīt viņš sāks činkstēt.”
Bet es nodomāju, ka netraucēšu viņām sarunāties, un šo domu viņa uztvēra un stipri izbrīnījās. Visdrīzāk arī viņa bija indigo, tāpēc sarunā piezīmēja, ka māmiņa nezina, kāds bērns viņai ir.
Kontakts ar Novērotājiem
6 gadu vecumā es nopietni saslimu, bija 1961. gada rudens. Man cikliski visu nedēļu mainījās temperatūra – no normālas līdz 41 grādam. Turklāt pie normālas temperatūras es jutos ļoti slikti, bet pie augstas, otrādi, biju enerģisks un spēka pilns.
Tā mani arī izrakstīja no slimnīcas ar diagnozi – termoregulācijas traucējumi. Taču ar katru mēnesi man kļuva arvien sliktāk.
Kad mājas pagalmā neviena nebija, parādījās divi Novērotāji. Pirmais, kurš ar mani kontaktēja telepātiski, bija gara auguma, kalsnējs, ar šauru eiropiešu tipa seju bāli zilā nokrāsā un gaišām acīm.
Viņš skatījās uz mani kaut kā atdalīti, pat vienaldzīgi, viņa seja šķita ļoti nogurusi un nepauda nekādas emocijas.
Otrs bija neliela auguma un runāja ar mani vistīrākajā krievu valodā. Es iegaumēju viņa balsi.
Tas bija neparasti sulīgs baritons, tādu balss tembrālo nokrāsu es vairs nekad netiku dzirdējis. Pārsteidza viņa āriene.
Šī būtne maz līdzinājās cilvēkam, viņas acis, redzams, bija fasešu tipa kā mūsu kukaiņiem. Novērotāji savā starpā sazinājās telepātiski. Toreiz es otro reizi uztvēru telepātisku saziņu.
Es sapratu pirmā Novērotāja domas, kuras bija vērstas pie otra. No pārsteiguma es sāku skatīties apkārt un meklēt, kur ir avots.
Telepātiska doma atgādina stereo skaņu austiņās, it kā telpiska skaņa dzimst galvā, tā arī telepātiska doma iespiežas smadzenēs, apejot maņu orgānus.
Es viņus saucu par Novērotājiem tāpēc, ka saziņas procesā viņi man pastāstīja par savu misiju uz Zemes. Prātā palicis tikai termiņš, kopš viņi darbojas kā Novērotāji – apmēram 800 gadi. Man tika likts priekšā iet viņiem līdzi.
Es pie sevis nodomāju: “Kā viņi var man to likt priekšā, jo es taču vēl esmu ļoti mazs.” Tam sekoja pirmā Novērotāja telepātiska doma, kura man ir mīkla: “Kā gan viņš viņu kontrolē...”
Manas ārstēšanas pašu procesu es neatceros, uz kādu laiku mana apziņa bija atslēgta. Vismaz dienu pēc ārstēšanas no manis nāca spēcīgs negatīvs lādiņš vai negatīvu daļiņu plūsma.
Kāpēc esmu pārliecināts, ka es izstaroju negatīvu elektrību?
Mums mājās bija televizors ar katodstaru kineskopu un aizsargstiklu; kad es tuvināju pirkstus televizora stiklam, ekrāns iepretim pirkstiem kļuva tumšs un luminofors pārstāja spīdēt, bet tas varēja notikt tikai pie negatīva lādiņa vai izstarojuma. Pēc dažām stundām aizsargstikls sabira.
Acīmredzot sākās stikla amorfā silīcija kristalizācija, tas sāka sadalīties sīkos fragmentos un sabruka līdz rupju smilšu līmenim.
Nākamajā dienā es mēģinājumu atkārtoju un pieskāros tieši televizora ekrānam, ekrāna aptumšošanās efekta vairs nebija.
Mums bija suns, dienā, kad bija tikšanās ar Novērotājiem, es tikai pieskāros ar pirkstiem viņa mugurai, un ar to pietika, lai nākamajā dienā parādītos viegls apdegums un kaili plankumi šajā vietā.
Pēc tam viss aizauga, taču spalva šajā vietā kļuva balta. Vairākas nedēļas pēc tikšanās ar Novērotājiem man bija ļoti labs noskaņojums, līdzīgs eiforijai.
Analizējot šo tikšanos, esmu pārliecināts, ka rīkojos pareizi, atsakoties no viņu priekšlikuma aiziet kopā ar viņiem. Man ir cita misija. Esmu citas Pasaules daļiņa uz šīs planētas un ienesu zināmu garīguma un izturēšanās daudzveidību.
Turklāt manai meitai un mazdēlam ar laiku izpaudās dažas paranormālas spējas.
Meita var pareģot fatālus notikumus ģimenē un tuviem paziņām, bet mazdēls ir apveltīts ar spēju astrāli pārvietoties un iziet no sava fiziskā ķermeņa.
Turklāt viņš ļoti agri sāka staigāt, viņam vēl nebija 8 mēneši, bet 9 mēnešu vecumā viņš jau spēja runāt un atkārtoja vienkāršus vārdus. Redzams, izpaužas mana ietekme jau ģenētiskā līmenī.
Pēdējais telepātiskais kontakts
Trešais telepātiskais kontakts man notika skolā, 1971. gadā, kad mums psiholoģiskus eksperimentus rādīja jauns hipnotizētājs. Viņš nebija viens, viņam asistēja vecs, ļoti slimīga izskata audzinātājs.
Viņš tikai kontrolēja bērnu iegremdēšanās pakāpi hipnozē un, kad redzēja, ka kaut kas nav tā, veda viņus ārā no hipnozes un pavadīja nost no skatuves. Es skatījos uz viņu ar neslēptu izbrīnu un domāju: “Kāds dēmonisks izskats gan viņam ir.”
Kad viņš pavadīja no skatuves uz vietu manu klasesbiedru un gāja man garām, viņš nodomāja: “Nav labi, jaunais cilvēk, tik slikti domāt par cilvēkiem.”
Viņa doma iespiedās manās smadzenēs, un es savukārt, jau paniski, nodomāju: “Ar kādām tiesībām viņš ielaužas svešās domās?”
Viņš paskatījās uz mani uzmanīgi un pārsteigti. Pēc tam piegāja pie mūsu matemātikas skolotāja un sāka kaut ko smaidot teikt, rādot uz mani.
Tikai 10. klasē es uzzināju, ka tas bija Mesings un ka viņš izstāstīja skolotājam par manu spēju telepātiski sazināties.
Uzzinot, kurš tas bija, es sāku interesēties, kā viņš vispār nonāca Samarkandā, kur bija šī tikšanās.
Izrādījās, ka viņam bija aizliegts uzstāties lielās pilsētās un lielās zālēs, tāpēc viņš braukāja ar viesizrādēm pa PSRS republikām un uzstājās pat skolās, kolhozos un mazu pilsētu kultūras namos.
Iespējams, tāpēc mūsu skolā viņš pats neuzstājās, bet tikai asistēja jaunajam hipnotizētājam, jo Samarkanda taču – tas ir liels apgabala centrs.
Es nevaru ielauzties cita cilvēka apziņā, bet varu risināt dialogu ar telepātu.
Garīgā pāreja
Mani ir veselīga sirds, taču 1994. gadā sākās problēmas. Sirds sāka īslaicīgi, uz vienu-divām sekundēm, stāties. Un, lūk, naktī, kad es gulēju, tā apstājās.
Mana dvēsele sāka sākumā lēni, pēc tam arvien ātrāk un ātrāk celties augšup cauri mājas stāviem, turklāt redzes uztvere palika tāda pati kā fiziskajam ķermenim.
Es redzēju, kā no manis ar pastāvīgu paātrinājumu attālinās mājas jumts, Mēness pa labi no manis, pēc tam uzmanība no zemes lejā pārvietojās uz augšu, uz zvaigžņoto telpu.
Turklāt dvēsele izjuta arvien pieaugošu neticamas sajūsmas sajūtu, tā piepildīja visu manu būtību.
Es it kā sāku izšķīst šajā prieka un eiforijas jūrā, radās nemiera un pat panikas sajūta, ka es sāku zaudēt personības esību. Parādījās draudi zaudēt visu to pieredzi, kuru es ieguvu šajā Pasaulē.
Pārejas laikā es jutu kādas garīgas būtības klātbūtni, un, kad es sāku zaudēt personības esību, manā garīgajā apziņā parādījās viņas doma, ka vēl nav pienācis laiks pārejai.
Pēc šī gadījuma problēmas ar sirdi beidzās. Redzams, eksistē labvēlīgi momenti garīgu būtņu inkarnācijai no citas Pasaules, bet kaut kas aizgāja ne tā un pāreja tika pārtraukta.
|
Sk. arī Citplanētu iemiesojumi: kā es biju sarturiāniete.[3] |
Iespēja apzināties sevi, domāt un iegaumēt vēl pirms ķermeniska iemiesojuma dvēselēm no citas Pasaules nepieciešama, lai saglabātu savu ārpuszemes identitāti, pēc fiziskas iemiesošanās šajā Pasaulē un pēc nāves.
Balstoties uz savu personisko pieredzi, varu apgalvot, ka eksistē enerģētisks Organisms, kurš nebeidz savu dzīvi kopā ar ķermeni, bet turpina to, taču tikai citā veidolā un jau Garīgajā Pasaulē.
Bez Fiziskajām un Bioloģiskajām Pasaulēm eksistē arī Kosmosa Garīgās Pasaules, kuras aktīvi mijiedarbojas, tajā skaitā caur dvēseļu inkarnāciju.
Garīgās, Bioloģiskās un Fiziskās pasaules daudzveidības stimulēšana, redzams, – Kosmosa pašattīstības galvenais princips visās tā izpausmēs.
Aleksandrs Sergejevičs Semjonovs, žurnāla “Reinkarnacioloģija” lasītājs.
P.S. Vai jums ir tamlīdzīga pieredze? Dalieties tajā ar mums komentāros.
 |
Reinkarnacioloģijas Akadēmijas projekts. Mūsu uzdevums – ar piemēriem no dzīves pastāstīt, kā dvēseles pieredzes atmiņas, sakrātas iepriekšējās dzīvēs, var uzlabot pašreizējo dzīvi. |
Pievienots 25.10.2016.
https://ru.journal.reincarnatiology.com/dushi-s-drugih-planet/
Tulkots ar lapas administrācijas atļauju
Tulkoja Jānis Oppe
[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4104-musu-berni-kas-vini-ir (Tulk. piezīme)
[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/kristine-nikitina/11-dazadi/3856-kristine-nikitina-dzimsanas-pieredze (Tulk. piezīme)
[3] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/11-dazadi/3966-svetlana-sirovetnikova-citplanetu-iemiesojumi-ka-es-biju-sarturianiete (Tulk. piezīme)