Проблема лишнего веса? Я нашла ответ

Liekā svara problēma? Es atradu atbildi

Man ir jautājums, kurš satrauc ļoti daudzas “balzakiskā” (un jau mazliet tālāk) vecuma dāmas – “Liekais svars – pieauguma cēloņi un – kādā veidā no tā atbrīvoties?”.

Un es nolēmu mēģināt to izpētīt, dodoties uz pagātnes dzīvi, jo šajā vairs atbildes atrast nevarēju. Nodrošinājusies ar pavadones, manas kursa biedrenes, atbalstu, es devos ceļojumā pa savu atmiņu.

Dziedniece

Izdzirdējusi pavadones balsi, kura izteica manu jautājumu-pieprasījumu un priekšlikumu pārvietoties uz to vietu, kur var iegūt atbildes, es uzreiz nonācu indiāņu apmetnē sievietes-dziednieces^[1] iemiesojumā, kura kopa slimnieci un dzirdīja viņu ar zāļu novārījumiem. Redzu slimo guļošo sievieti; manas rokas, kas sniedz viņai novārījumu; vigvamu ar atmestu aizsegu – visu tik skaidri ieraudzīju, sajutu.

Es biju ne tikai zāļu pazinēja, es pārvaldīju arī citas dziedniecības metodes – to es uzreiz apjautu, kā tikko sajutu enerģiju kustību rokās, kuras liku pie slimnieces ķermeņa. Šīs enerģijas es sajutu savā ķermenī kā spēcīgu plūsmu.

Plaukstas kļuva karstas, skaidri bija jūtama tirpoņa. Ļoti nopriecājos par to, jo citos iemiesojumos jau biju redzējusi sevi kā dziednieci, un tas bija vēl viens apstiprinājums tam, ka ir manī šīs zināšanas un prasmes, tās ir tikai jāatminas! Pirmā apzināšanās bija iegūta!

Sekoja pavadones jautājums – “KĀ tas, ko es ieraudzīju un sajutu, atbild pieprasījumam?” – un priekšlikums pārvietoties uz bērnību, lai ieraudzītu un saprastu, kas bija pirms tās dzīves ieraudzītā momenta. Es ieraudzīju sevi kā meiteni blakus vecākiem, jauniem, skaistiem un spēcīgiem, savstarpēji mīlošiem, viņu acis mirdzēja no prieka, kad viņi bija blakus, un es peldējos viņu mīlestībā!

Un, lūk, tā – otrā atklāsme – tā bija tā pati “mīlestības telpa” ģimenē, kurā ienāk bērns, kad piedzimst gaidīts mīlošiem vecākiem!

Māmiņa – skaistule ar skaidrām, mīlošām acīm, bija mani apkampusi, liegi glāstot matus, pina bizītes. Ar lepnumu viņa raudzījās uz tēvu, melnīgsnēju vīrišķīgu karavīru, kurš modri sekoja mīļoto cilvēku un apmetnes iedzīvotāju drošībai.

Pēc tam uzbrukums apmetnei, tēva bojāeja, māmiņas sagūstīšana. Kā par brīnumu, es spēju iebēgt mežā, tur satiku zēnu, kuram arī bija izdevies paslēpties mežā. Mēs kādu laiku klīdām tur, barojāmies ar saknītēm un ogām, taču šis periods nebija ilgs.

Droši vien mums, maziem un izbiedētiem, grūti bija palikt nepamanītiem. Mums daudz ko iemācīja mūsu vecāki, bet ar šo pieredzi bija par maz, lai izdzīvotu. Mūs noķēra un aizveda uz svešu apmetni, kur arī mēs bijām svešie. Dzīve tur nebija priecīga.

Pēc kāda laika es izbēgu un diezgan ilgi dzīvoju mežā viena, barojoties ar zālaugiem, ogām, saknītēm. Baidījos iziet pie cilvēkiem, jo negaidīju no viņiem neko labu.

Šī dzīve mežā iemācīja man orientēties zālaugos – kaut arī tā bija piespiedu vienotība ar dabu, tā iedeva man prasmi dzirdēt nedzirdamo, just enerģijas. Pēc tam, kad mežā mani izsekoja jauns indiānis un aizveda mani uz savu apmetni kā līgavu, es atradu paņēmienus, kā pielietot iegūtās spējas – sāku dziedināt slimos.

Tukluma cēloņi

Atkal atskanēja pavadones jautājums – “KĀ tas, ko es ieraudzīju un sajutu, atbild pieprasījumam?” Uzreiz atnāca atbilde un ar to reizē skaidra apzināšanās – man kā maksu par izdziedināšanu nesa veltes produktu veidā, un es, pavadījusi mežā daudz laika pusbada stāvoklī, ēdu visu, ko gribēju un cik gribēju. Atalgoju sevi par visu laiku, kad nevarēju atļauties neko no bērnībā ierastās barības. Jutos kā tukla sieviete, bet, lai cik dīvaini nebūtu, pilnīgi nemulsu par savu tuklumu.

Man ne prātā nenāca par to domāt – galvenā bija apziņa, ka mani novērtē par labumu, kuru nesu cilvēkiem, dziedinot viņus, nevis par to, kā es izskatījos. Visa mana dzīve pagāja, palīdzot cietējiem, manas spējas palīdzēja daudziem tikt uz kājām. Tā bija vēl viena apzināšanās šajā iegremdējumā – cilvēka vērtība nav tajā, kā viņš izskatās!

Dzīve beidzās ar izpildīta pienākuma sajūtu, dvēsele aizgāja uz citu pasauli mierīgi, plūstoši atdalījās no ķermeņa, pārlaida skatu apmetnei, apkārtnei. Neviens negaidīja viņu pa ceļam – mana Dvēsele zināja ceļu uz Mājām!

Dvēseļu Pasaulē es nonācu šīs telpas brīnišķīgajās enerģijas, sajutu ķermenī šeit pasakainu svētlaimi! Atkal satikos ar radniecīgo dvēseļu grupu, viņu vidū ieraudzīju tēva un māmiņas dvēseles no tā iemiesojuma. Sajūtas no prieka un laimes par tikšanos ir neizsakāmas!

Daudz tika pateikts par nodzīvoto dzīvi, aplūkoti iespējamie varianti, kuros tā varēja izveidoties citādi. Nemainīgs palika tikai nosacījums – palīdzēt cilvēkiem caur dziedniecību.

Labvēlīgos apstākļos man visu iemācītu māmiņa, taču viss dažreiz mainās pašā neparedzamākajā veidā. Vēl viena apzināšanās sakarā ar zīlēšanu un ieskatīšanos nākotnē – katru brīdi var notikt kaut kas, kas kardināli izmainīs dzīvi!

Pēc tam Audzinātāji atbildēja uz jautājumu, kāds ir tukluma cēlonis šajā dzīvē. Atbilde izskanēja skaidri – “Sakarā ar enerģijām, kuras pašlaik nāk uz Zemi, nav nepieciešams tik daudz barības, bet atmiņa no tās pusbada dzīves zemapziņas līmenī traucē laikus apstāties.”

Ko vajag organismam?

Apzināšanās, iegūta pēc šī iemiesojuma aplūkošanas, palīdzēs man redzēt, kas un cik patiešām vajadzīgs manam organismam. Tika dotas rekomendācijas nodarboties ar elpošanas praksēm (atgādināja man, ka es tās zinu), kuras palīdzēs samazināt apetīti; pa spēkam esošām praksēm, un tad ķermenis noteikti normalizēsies.

Rūpēties par fizisko ķermeni  ir ļoti svarīgi^[2] – tieši viņš palīdz gūt mūsu iecerēto pieredzi, viņš – visu enerģiju pārvadītājs.

Lai cik patīkami nebūtu atrasties Dvēseļu Pasaulē, pienāca laiks pateikties par palīdzību, atvadīties no Audzinātājiem, manai sirdij mīļajām radniecīgajām Dvēselēm.

Momentā “šeit un tagad” es atgriezos miera, prieka stāvoklī no saņemtajām atbildēm uz jautājumiem un konkrētiem praktiskiem padomiem. Jo tie taču man satrauca vairāk nekā divus desmitus gadu! Prieka un apzināšanās stāvokli es paņēmu kā resursu sev šodienējai!

Man iegremdējums bija beidzies. Pašlaik es ar cerību un pārliecību skatos uz svariem un jau redzu, kā bultiņa sašūpojās un pavirzījās – pa kreisi, vēl pa kreisi!!!

Irina Kraiņukova,
Reinkarnacionikas Institūta
2. kursa studente

P.S. Dalieties komentāros, vai raksts bija noderīgs, kā apzināšanās jūs ieguvāt?

Žurnāls “Reinkarnacioloģija”   Reinkarnacioloģijas Akadēmijas projekts. Mūsu uzdevums – ar piemēriem no dzīves pastāstīt, kā dvēseles pieredzes atmiņas, sakrātas iepriekšējās dzīvēs, var uzlabot pašreizējo dzīvi.

Pievienots 29.07.2014.

https://ru.journal.reincarnatiology.com/problema-lishnego-vesa-ya-nashla-otvet/

Tulkots ar lapas administrācijas atļauju

Tulkoja Jānis Oppe

^[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4064-tris-raganas-tris-arstes (Tulk. piezīme)

^[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/11-dazadi/4152-par-ko-runa-musu-kermenis-petam-pasas (Tulk. piezīme)