Хранители планеты
Planētas Glabātāji
Pēc kārtājās nodarbības grupā ar kapteini uzpeldēja bildīte: drakons, cieši apkampis Zemes kodolu. Tā radās tēma iegremdējumam.
Iemiesojums[1], saistīts ar drakoniem
Es ieraudzīju tumšu alu, kur gatavojas uz guļu neliels drakoniņš, pēc izmēra kā Komodo varāns, zili zaļā krāsā, ar gludu ādu. Saprotu, ka tas ir mans rada gabals.
Pēc tam redzu šauru dziļu aizu, lejā tek neliela upīte, bet visas nogāzes ir sacaurumotas ar alām, kurās dzīvo mana lidojošo drakonu cilts. Mūsu ir tūkstoši!!!
Mēs esam ļoti miermīlīgi, barojamies ar sīkiem augiem un enerģijām, kuras dod mums koki. Planēta – mūsu māte, viņa visa ir klāta ar mežiem un nelielām upēm, klimats ir silts un mitrs.
Mēs esam svarīgs posms mūsu planētas dzīvē.
Pārlūkojot dzīvi, tālu priekšā redzu zīmīgu notikumu: uz planētu atlido humanoīdi – tehnogēnas civilizācijas pārstāvji. Viņi ir bruņoti un uzvedas kā mednieki.
Sākas drakonu iznīcināšana. Mūs ķer un pārvieto uz citām pasaulēm laika kavēklim. Dažus nogalina...
Mūsu kļūst arvien mazāk, mēs mācāmies slēpties un dzīvojam bailēs...
Beidzot atnācēji nolemj, ka ir noķēruši visus drakonus, un aizlido no planētas. Ne mums, ne sakropļotajai planētai nav palicis spēku populācijas atjaunošanai... (Tas viss bija ļoti bēdīgi, man pat asaras sariesās...)
Un mēs, dzīvi palikušie drakoni, pieņemam grūtu lēmumu: aiziet prom uz smalko plānu, lai izdzīvotu. Mūsu dzīve smalkajā plānā bija līdzīga letarģiskam miegam, “iesaldēšanai”...
“Gulējām” mēs ļoti ilgi, bet, lūk, planētai atnāca palīdzība no ārienes – enerģētisks sūtījums no citām Drakonu valstības pasaulēm.
Izrādījās, ka ar šo enerģiju planētai pietiek, lai palīdzētu mums atjaunoties iepriekšējā stāvoklī, taču atmiņa par notikušo deva mums grūdienu jaunam attīstības vijumam.
Mēs izmainījāmies, mēs vairs neesam tie gludie drakoniņi, kas reiz apdzīvoja mūsu planētu, mēs parūpējāmies par savu aizsardzību: uz ādas parādījās saraini izaugumi, izauga ilkņi un nagi, krāsa kļuva zemjaināka.
Izmainījās arī mūsu enerģētika – parādījās energo-aizsardzības funkcijas.
Nākamajā epizodē es ieraudzīju sevi kā lidojošu spēcīgu un pārliecinātu drakonu, un man bija izpratne, ka tagad, ja notiks kaut kas neparedzēts, mēs – drakonu cilts – spēsim aizsargāt ne tikai sevi, bet arī mūsu māti-planētu.
Mēs kļuvām par mūsu planētas Glabātājiem[2].
Šo stāvokli – piepildītība ar spēku un pārliecību – es paņēmu sev līdzi kā resursu uz “šeit un tagad”. Es arī pirms šī iegremdējuma biju jutusi jūsmīgas jūtas pret drakoniem, bet tagad viņi ir man kļuvuši kā radinieki.
Oļa Statkeviča,
Reinkarnacionikas Institūta[3] 1. kursa studente
 |
Reinkarnacioloģijas Akadēmijas projekts. Mūsu uzdevums – ar piemēriem no dzīves pastāstīt, kā dvēseles pieredzes atmiņas, sakrātas iepriekšējās dzīvēs, var uzlabot pašreizējo dzīvi. |
Pievienots 23.04.2014.
https://ru.journal.reincarnatiology.com/hraniteli-planety/
Tulkots ar lapas administrācijas atļauju
Tulkoja Jānis Oppe
[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4135-mana-pagatnes-dzive-ka-imperatora-sievai (Tulk. piezīme)
[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/natalija-butenko/2-uncategorised/2308-natalija-butenko-drakoni-vai-vini-patiesam-eksisteja (Tulk. piezīme)
[3] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/nadezda-batalova/11-dazadi/3832-nadezda-batalova-7-iemesli-iet-soruden-macities-uz-reinkarnaciologijas-institutu (Tulk. piezīme)