После переживания смерти. Свидетельства живых

Pēcnāves pieredzes

After Death Experiences

Pēcnāves pieredzes. "Jā, pastāv dzīve pēc nāves. Es nedēļu atrados dziļā komā, kurā es ceļoju uz citu Visuma dimensiju, dimensiju, par kādu es nekad agrāk nevarēju pat sapņot.” Tā sākas Hārvarda Universitātes neiroķirurga Ebena Aleksandra (Eben Alexander) liecība; viņam bija personiska pēcnāves pieredze, septiņas dienas pavadot komā.

Savā grāmatā “Debesu valstības pierādījums (Proof of Heaven)” šis ārsts norāda, ka apziņa saglabājas pēc nāves pat ārpus ķermeņa un smadzenēm. Viņa liecība ir daļa no fenomena, kura galvenais virzītājspēks ir zinātnieki, kuru grāmatas kļūst par bestselleriem un iekaro topus visā pasaulē. Pateicoties tiem, mēs kļūstam par lieciniekiem vairākiem veidiem, kā tikt galā ar nāvi, apjaušam ideju par reinkarnāciju un saskari ar pēcnāves pieredzēm daudz vieglākā veidā.

Pēcnāves pieredzes: kas notiek pēc mūsu nāves?

Tā ir bijusi sena un mūžīga aiziešanas mistērija: vai pastāv kaut kas ārpus dzīves? Galu galā, kurš gan no jums nevēlētos uzzināt dvēseles likteni, kad viņa atstāj ķermeni?

Un kāpēc mēs mūsdienās vērojam tādu satraukumu par nāvi? Psihiatram Hosē Migelam Gaonam (José Miguel Gaona) ir izskaidrojums: “Tā ir taisnība, ka cilvēks vienmēr ir meklējis transcendenci. Tā ir universāla vēlme no vēstures agrīnajiem posmiem. Pateicoties mūsdienu medicīnas sasniegumiem un visu veidu slimību profilaksei, mēs pastāvīgi meklējam iespējas pagarināt mūžu. Tagad medicīniskās metodes ir izdzēsušas nāves robežas. Cilvēks, medicīniskos terminos runājot, var būt miris, bez sirdsdarbības un ar plakanu elektroencefalogrammu, un tomēr atgriezties dzīvē.” Tādā veidā parasti tiek iegūtas pēcnāves pieredzes.

Patiešām, liela mīkla ir tas, kā smadzenes saskaras ar nāves brīdi. Klīniski nāve ir process, nevis tikai viens neatgriezenisks brīdis. Šis laika posms ir vistuvāk nāvei, un tāpēc tas izraisa lielu interesi. 20% cilvēku, kas izdzīvo pēc sirdsdarbības apstāšanās, apraksta nāvei-tuvo-pieredzi (NTP). Neirozinātnei šī ir ļoti interesanta pētniecības joma.

25 miljoni augšāmcelto

Huans Hosē Lopess Martiness (Juan Jose Lopez Martinez), tādu grāmatu kā “Dvēseles mūžīgā dāvana (The Eternal Present of the Soul)” autors, 25 darba gadu laikā Santamarijas del Rosellas slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļā Kartahenā ir savācis simtiem liecību no cilvēkiem, kuri atrodas uz nāves gultas vai pēc nāves. "Interesanti, ka visi, kas to ir piedzīvojuši, jums apraksta vienu un to pašu," viņš saka.

Sems Parnia (Sam Parnia), arī ārsts, ir strādājis neatliekamās palīdzības nodaļās vairāk nekā 20 slimnīcās visā Eiropā un ASV, kas viņam ir ļāvis izpētīt, kas notiek ar apziņu tūlīt pēc nāves. Rezultāti ir atrodami viņa grāmatā “Dzēšot nāvi (Erasing Death)”.

Un mēs varētu turpināt skaitīt līdz pat 25 miljoniem gadījumu ar cilvēkiem, kuri saskaņā ar Nīderlandes kardiologa Pima van Lommela (Pim van Lommel) teikto pēdējo 50 gadu laikā ir piedzīvojuši pēcnāves pieredzi, kā viņš skaidri norāda savā grāmatā “Apziņa pēc dzīves (Consciousness After Life)”.

Tostarp doktore Mērija K. Nīla (Mary C. Neal), ortopēdijas ķirurģe, kura cieta avārijā smaiļošanas laikā, tika atzīta par klīniski mirušu. Savā grāmatā “Uz debesīm un atpakaļ (To Heaven and Back) viņa apraksta savu īso paradīzes apmeklējumu un gudrību, kas radās caur pieredzi pēc nāves.

Lasiet arī: 7 reinkarnācijas stāsti, kas izrādījās patiesi.^[2]

Tas, ko teikuši šie ārsti un pētnieki, kuri publicējuši savas pieredzes un teorijas, pat riskējot zaudēt savu prestižu, ir kalpojis par iemeslu šai spēcīgajai nāves izpētei. "Līdz šim mēs esam dzirdējuši zinātnieku un ārstu viedokļus, īsti nepētot tos cilvēkus, kuri pēc nāves piedzīvojuši šo pēcnāves pieredzi, dažreiz izsmejot viņus vai izmantojot pārāk reducējošas teorijas," saka Hosē Migels Gaona, kurš, tāpat kā viņa kolēģi, savā grāmatā “Cauri tunelim (Across The Tunnel)” iemieso savu personīgo skatījumu uz dzīves slieksni.

Un, ja runājam tikai ar skepsi, arī skeptiskākie zinātnieki veicina šo fenomenu. Piemēram, holandiešu neirobioloģijas profesors Diks Svābs (Dick Swaab) tuneļa vīzijas pieredzi saista ar asins piegādes trūkumu acs ābolam. Zinātniskie laikraksti visā pasaulē šim jautājumam velta ļoti dāsnas vietas. Ļoti detalizētā Ebena Aleksandra atklāsme par debesu esamību izraisīja lielu reakciju nozīmīgos laikrakstos visā pasaulē un tūkstošiem komentāru sociālajos tīklos. “Newsweek” izmantoja viņa pēcnāves pieredzi pat uz viena no saviem vākiem.

Nāves kafejnīcas: vieta, kur dalīties pieredzē

Kāds labums no visa šī trokšņa? "Mēģinājums saprast kaut kādā veidā ved pie nāves procesa izpratnes un zināšanām, kā dzīvot bez satraukuma, ka kādu dienu mēs mirsim." Tā saka žurnāliste Izabela Roba (Isabel Roba), kura katra mēneša pirmajā pirmdienā “Livrería Madrid” kafejnīcā rīko un koordinē sapulces par nāvi. Tas ir taustāms pierādījums tam, ka Spāniju ir pārņēmis satraukums par nāvi un transcendenci. Nāves kafejnīcas (Death Cafes) radās Londonā 2011. gadā, un šodien tās pastāv daudzās pasaules valstīs, un tajās notiek vairāk nekā 900 pasākumu.

Uz šiem vakariem ir aicināti visu vecumu cilvēki, un viņiem jāievēro tikai  divas prasības: cieņa un konfidencialitāte pret tur runāto. Kas tajos tiek runāts? "Šie vakari nav terapeitiski," saka Roba. “Neviens nenāk meklēt mierinājumu mīļotā zaudējuma gadījumā. Tonis ir filozofisks, kulturāls un socioloģisks. Tiek runāts, piemēram, par dzīves jēgu un nepieciešamību dzīves beigas uztvert kā laipnāku un mazāk šokējošu notikumu. Vai par epitāfiju, kas tiks iekalta jūsu kapakmenī.”

Nāves kafejnīcu pionieris, kurš zīmolu jau reģistrējis Londonā, ir Džons Andervuds (Jon Underwood), iedvesmojies no Šveices sociologa Bernarda Kretasa (Bernard Crettaz) atklātajām diskusijām par nāvi. Viņš saka, ka viņa nākamā ambīcija ir kādreiz iegūt pastāvīgu telpu, kaut ko līdzīgu Nāves Krēslam.

Un, protams, tagad, kad ikvienam var būt savs viedoklis par tēmu, kas medicīnas speciālistiem šķita ekskluzīva, digitālajās kopienās sāk parādīties interese par pēcnāves pieredzi. “Tehnoloģija,” skaidro Lopess Martiness, “ļauj ātrāk un masveidā apmainīties ar informāciju par šīm bažām un neskaidrībām, lai gan tās ir tādas pašas kā vienmēr.”

Pēcnāves izpēte

Mūsdienās sociālajā tīklā Facebook tiek rādītas pat sēras. Viena no ietekmīgākajām grupām šajā tēmā ir "Tuneļa projekts (Tunnel Project)", kurā komentāros par šādiem jautājumiem dalās gandrīz 10 000 cilvēku, no kuriem aptuveni 10% ir piedzīvojuši pēcnāves pieredzi.

"Šāda veida grupās," saka psihiatrs, "mēs novērojam to cilvēku terapeitisko spēku, kuri ir piedzīvojuši nāvei-tuvo-pieredzi un nekad nav jutušies, ka var kādam ērti par to paziņot. Kontakts starp viņiem palīdz izveidot telpu, kurā viņi var brīvi pastāstīt par savu pieredzi, nebaidoties, ka tiks uzskatīti par trakiem vai dīvainiem.”

Interesantā bēru vadītāja

Kalifornijas bēru vadītāja Keitlina Dotija (Caitlin Doughty) nodibināja Labās nāves ordeni, kam vietnē YouTube ir tūkstošiem sekotāju. No savas privātās nāves viesistabas šī jaunā un seksīgā bēru vadītāja atbild uz visa veida jautājumiem – caur jauno Nāves zāli, kas palīdz cilvēkiem pārvarēt fobijas. 29 gadus vecā Keitlina ir kļuvusi par līderi nāves pieņemšanā – jaunā kustībā, kas aicina uzticēties pēcdzīvei.

Ja, kā saka Hosē Migels Gaona, mēs esam ieprogrammēti baidīties no tukšuma, ir loģiski, ka cilvēki cenšas atrast veidu, kā šīs bailes pārvarēt. Daži no jaunākajiem zinātnes trikiem, lai uz nenoteiktu laiku atliktu nāvi, ir: klonēšana, ģenētiskā modifikācija un citas tehnoloģiskas ierīces, lai labotu vecuma postījumus un uzturētu smadzenes dzīvas, kopējot un glabājot to informāciju.

Fiziķis Stīvens Hokings (Stephen Hawking) (1942-2018) kļuva par vienu no slavenākajiem ateistiem pēc tam, kad paziņoja, ka Visuma radīšanai Dievs nav vajadzīgs. Hokings, dedzīgs šīs iespējas atbalstītājs, atbalstīja zinātnes cīņu pret nāvi un turpināja meklēt mūžību. Nākotni, kas ir daudzu mūsdienu zinātnieku prātos.

Mūžības pirkšana

Rietumu pasaulei nāve ir spēcīgākais veiksmes un skaistuma konkurents; un tomēr mums karš ir jāuzvar. Tāds ir Lerija Elisona (Larry Ellison), Oracle dibinātāja un pasaulē piektā bagātākā cilvēka mērķis. Šīs cilvēks, kurš ir spējis iegūt nelielu salu Havaju salās un gandrīz visu, kas tajā atrodas, ieskaitot tās kapsētu, vienkārši nicina vienu lietu: nespēju nopirkt mūžību. Bet viņš var mēģināt. Līdz šim viņš ir piekritis ik gadu maksāt 30 miljonus eiro, lai cīnītos ja ne pret nāvi, tad vismaz pret slimībām un traucējumiem, kas saīsina dzīvi. Tas izskaidro, kāpēc saskaņā ar konsultāciju uzņēmuma Global Industry Analyst datiem nemirstības bizness katru gadu apstrādā aptuveni 60 miljardus eiro.

Šo biznesu nevar ignorēt arī visuresošais Google, kas ar uzņēmuma Calico starpniecību ir sācis meklēt zāles, kas spēj pagarināt dzīvi ar biotehnoloģiju un digitālu rīku palīdzību.

Hosē Migels Gaona cieši seko citam vērienīgam projektam šajā sfērā – “2045”, ko finansējis Krievijas miljardieris Dimitrijs Ickovs (Dymitry Itzkov): “Vairāki roboti un avatāri ļaus mums sasniegt brīvību no apziņas un ievietot to kvantu sistēmās.” Ja viss notiks, kā plānots, 2045. gadā mēs redzēsim cilvēka hologrāfisku avatāru, kas spēj saglabāt visu cilvēka prāta saturu.”

Lasiet arī: Vai reinkarnācija ir reāla? 3 argumenti par un pret.

Reāli pēcnāves pieredzes piemēri

Šobrīd pasaulē vajadzētu būt ļoti maz cilvēku, kuri ir piedzīvojuši nāvei-tuvo vai pēcnāves pieredzi un nav to publiskojuši. Tas patiešām ir karsts temats izdevējdarbības un filmu pasaulē, jo galu galā tas sasaucas ar cilvēka lielajām bažām, kas notiks, kad viņš pametīs šo pasauli. Zināt, ka ir kaut kas aiz nāves, lai gan ne vienmēr tā ir paradīze, ir piemērots mierinājums pēc-reliģijas laikos.

Vēl viena populāra vieta, kur var dalīties savos stāstos tie, kas piedzīvojuši pēcnāves pieredzi, ir Reddit, kas noteikti ir viens no visvairāk apdzīvotajiem forumu tīkliem, un šī iemesla dēļ arī vide, kas piemērota šādas pieredzes izpētei. Pirms nedaudz vairāk nekā mēneša (2015) kāds foruma lietotājs, kurš bija miris divas reizes, klāstīja, ko bija jutis. Šis stāsts ātri nonāca plašsaziņas līdzekļos visā pasaulē. r00tdude – tāds niks bija laimīgajam atdzīvinātajam – salīdzināja savu pieredzi ar snaudu. Nekāda gaisma tuneļa galā vai eņģeļu dziedāšana: tas vairāk atgādinājis snauduļošanu pēc iedzeršanas.

Interesanti, kā skaidrots “The Independent” rakstā, ka gandrīz visas šīs liecības ietilpst vienā no trim plašām kategorijām: tie, kuri, tāpat kā r00tdude, nejuta neko īpašu pastaigas laikā pa citu apkaimi; tie, kuri sirds apstāšanās laikā redzēja vai juta saikni ar kādu citu pasauli; un visbeidzot tie, kas apjauta visu, kas notiek apkārt.

Mēs varētu apsvērt vēl vienu, ceturto, grupu: to veido draiskuļi, troļļi un citi apjukumu radoši tīkla personāži, kas reizēm ir diezgan smieklīgi, jāsaka. Zemāk mēs izceļam dažus no visvairāk atklājošiem komentāriem, kas publicēti pēcnāves pieredzes forumā:

Cilvēks, kuram nedarbojās atmiņa

"2015. gada februārī es darbnīcā noģību, un turpmākajās piecās minūtēs man nebija ne pulsa, ne sirdsdarbības," stāsta Funkshovel. "Mana pēdējā atmiņa ir stundu pirms incidenta un nākamā divas dienas vēlāk, kad iznācu no medicīniski izraisītas komas. Es ieguvu apjautu pēc puses dienas, pirms manas smadzenes sāka ierakstīt jaunas atmiņas, tāpēc es atkārtoju vienus un tos pašus trīs jautājumus stundām ilgi. Beigās mana sieva un draugi sāka atbildes izdomāt, jo viņiem nepatika redzēt bailes manā sejā katru reizi, kad viņi man stāstīja par notikušo. Manuprāt, anterogrādā amnēzija ir veids, kā smadzenes jums saka: “Tev nav jāzina, kas notika šajā laikā.””

Nē, nekas nelīdzinās nekam

“Es noģību klasē prezentācijas laikā. Visa elpošana un asinsrite apstājās. Man šķita, ka es iekrītu bezgalīgā bedrē, kamēr mani kolēģi lūdza palīdzību. Es dzīvoju, un man joprojām nav atmiņas par telpu un laiku ne pirms, ne pēc manas nāves, ” saka rgm0127.

Narkotiku izraisīta nāve?

"Pārdozēju heroīnu, ārsti man teica, ka mana sirds ir apstājusies. Es neko neredzēju, it kā es būtu aizmidzis bez sapņiem,” stāsta lietotājs zombiechesty. Arī citi sniedz savu ieguldījumu, piemēram, The Wiebat: “Tas pats notika ar mani, pārdozējot heroīnu un Xanax. Es atceros, kā pēkšņi pamodos ātrās palīdzības mašīnā, kad tiku atdzīvināts, un dzirdēju, kā ārsti uz mani kliedz, sakot, ka esmu atgriezies no nāves. Tas bija tieši tā, kā jūs aprakstāt: miegs bez sapņiem. Doma bija biedējoša; biju cerējis, ka dzīvē būs vēl kas vairāk, kad mūsu laiks uz šīs zemes būs beidzies, taču piedzīvot šādu nebūtību ir patiešām biedējoši. Es nekādā ziņā neesmu reliģiozs, bet tik tukšas dzīves jēdziens liek man vēlēties ticēt kaut kam citam.”

Ceturtā dimensija

Vienu no garākajām liecībām sniedz SEGAspergers: “Es iekritu no trešās dimensijas… citā dimensijā? To ir grūti izskaidrot. Varēju redzēt, ka apkārtējie cilvēki ir nobijušies. Es varēju paskatīties uz visu no visiem leņķiem un perspektīvām. Es redzēju vienu un to pašu pieredzi no bezgala daudziem skatu punktiem ar nelielām atšķirībām, cilvēki izskatījās nedaudz savādāk. Visi sagāja kopā kā fraktālis kustībā.” Šī procesa laikā viņš sāka atcerēties nejaušas un aizmirstas savas dzīves epizodes.

Prātā uzreiz nāk Kristofera Nolana (Christopher Nolan) filma “Starp zvaigznēm (Interstellar)”, lasot šīs pēcnāves pieredzes aprakstu: “Bija būtības. Starp fraktāļu attēliem es redzēju daudzkrāsainas joslas, kur realitātes saplūda, es koncentrējos uz tām, un bija arī melni laukumi bez realitātes, pierobežas zonas, es domāju. Tur mani atklāja entītijas, kad es koncentrējos uz viņu telpām. Šķita, ka viņas ļoti interesēja mana klātbūtne.” Galu galā viņš nolēma atgriezties dzīvē, atrodot ceļu atpakaļ uz realitāti, no kuras bija aizgājis.

Māte, kas ieradās glābt

Lietotāja Usagii_YO stāsta, kā viņa jutās, pavadot piecas minūtes klīniski mirusi, kad viņai bija 8 gadi pēc noslīkšanas baseinā. “Apzinoties situācijas nopietnību, es paliku tur, kur biju, kamēr mans ķermenis tika nogādāts slimnīcā un, iespējams, morgā. Kad es sapratu, ka esmu mirusi, sāka silti materializēties intensīva mātes klātbūtnes sajūta. Man nebija ne jausmas, kas tas bija, tas vienkārši uzstāja, lai es nomierinos, jo nav par ko uztraukties. Tas lika man skaitīt no pieci atpakaļ. Uz skaitļa “viens” es pamodos sanitārajā nodaļā.”

Lasiet arī: Vai kristieši tic reinkarnācijai?

Sirds, kas apstājās

Šis ir gadījums ar kādu jaunu vīrieti, kurš pēc divu injekciju saņemšanas noģība, un viņa sirds uz mirkli apstājās: “Viss izkusa baltā krāsā. Tunelis bija patiešām akurāts. Nebija ne ģimenes, ne draugu, ne vēstījumu, tikai baltums. Tikai miers, klusums, pilnība. Nekad savā mūžā nebiju juties tik patīkami mierīgs, relaksējies un spirgts.” Vēl viens dūriens, šoreiz ar epinefrīnu, lika viņam atgriezties, jūtot vienas no sliktākajām paģirām, kādas var piedzīvot cilvēks.

Cilvēks, kurš dzīvoja Frenka Kapras filmā

Daži no šiem stāstiem, tāpat kā šis no SarenVea, izklausās tieši kā Holivudas filmā: “Ap mani bija migla, un es redzēju savu labāko draugu (ar kuru tajā laikā biju sakāvusies un pārstājusi runāt) ārpus sevis. Viņš teica, ka es nevaru aiziet, ka man jāturpina cīnīties un, ja apsolīšu nepadoties, es atgriezīšos uz Zemes.” Tā viņa arī darīja un nākamajā dienā saņēma e-pastu no labākā drauga.

Video: Ārstei ir pēcnāves pieredze, un viņa nebaidās mirt

Šie stāsti noslēdz mūsu rakstu par pēcnāves pieredzi. Turpiniet lasīt šo vietni, lai uzzinātu vairāk par reinkarnāciju un pēcnāves dzīvi. Sekojiet mums sociālajos tīklos Facebook un Twitter, lai saņemtu jaunumus.

Avots: https://reincarnationafterdeath.com/after-death-experiences/

Autors: galvenais redaktors

2016. gada 4. janvāris

P.S. Jūs esat pārdzīvojuši nāvi?

Žurnāls “Reinkarnacioloģija”   Reinkarnacioloģijas Akadēmijas projekts. Mūsu uzdevums – ar piemēriem no dzīves pastāstīt, ka dvēseles pieredzes atmiņas, sakrātas iepriekšējās dzīvēs, var uzlabot pašreizējo dzīvi.

Pievienots: 9.04.2021.

https://ru.journal.reincarnatiology.com/posle-perezhivaniya-smerti/

Tulkots ar lapas administrācijas atļauju

Tulkoja Jānis Oppe

^[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/tatjana-beglaka/11-dazadi/1653-tatjana-beglaka-jus-ticat-navei-tuvu-pieredzi-pardzivojusie-atceras-apbrinojamas-tiksanas (Tulk. piezīme)

^[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/11-dazadi/4277-7-reinkarnacijas-stasti-kas-izradijas-patiesi-ieprieksejas-dzives-ir-realas (Tulk. piezīme)

^[3] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4025-neirokirurgs-ebens-aleksandrs-par-dzivi-pec-naves (Tulk. piezīme)

^[4] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4286-patiesi-stasti-par-dzivi-pec-naves (Tulk. piezīme)