Natālija Golubkina - Cik man būs bērnu

Наталья Голубкина – Сколько у меня будет детей

Natālija Golubkina - Cik man būs bērnu

20 10 05 01

Tā ir piektā publikācija no cikla “Dvēseles iemiesojums fiziskajā pasaulē”:

1. daļa – Kad dvēsele savienojas ar ķermeni[1]

2. daļa – Dvēseles dzimšana[2]

3. daļa – Kā dvēsele izvēlas vecākus[3]

4. daļa – Dvēseles un ķermeņa noskaņošanās pirms iemiesojuma[4]

5. daļa – Ieņemšanas un dzimšanas pārskatīšana[5]

6. daļa – Dzīve pirms dzimšanas[6]

7. daļa – [Jūs esat šeit] Cik man būs bērnu

Milzīgi daudz meiteņu un sieviešu nodarbina šis jautājums. Un ne mazums ir to, kuras ir satrauktas, vai viņu būs vispār. Un tas ir ļoti aktuāls jautājums, ar kuru bieži tiek apmeklētas konsultācijas.

Man tā ir ļoti trīsoša un interesanta tēma – saziņa ar bērna dvēseli, pētīt māmiņu un bērnu plānus un vienošanās uz priekšā stāvošo dzīvi. Un es dalīšos kādā stāstā par šo tēmu.

Vai dzemdēt otro bērnu?

20 10 05 02

Oksana griezās ar jautājumu, ka viņu vajā spēcīga vēlēšanās dzemdēt otro bērnu. Ar prātu viņa saprot, cik lielā mērā tas viņu pašlaik ierobežos un sarežģīs dzīvi. Galu galā viņa tikko ir sākusi tikt vaļā no autiņbiksītēm, podiņiem, barošanu un bezmiega naktīm. Ko darīt? Klausīties savā dabiskajā aicinājumā vai saprāta balsī?

Un mēs devāmies uz viņas dvēseles pasauli, lai atrastu tur atbildes. Oksana vienmēr bija zinājusi, ka viņai būs divi bērniņi. Taču pēc tam, kad piedzima ilgi gaidītā meitiņa, viņa sāka stipri šaubīties, ka ir gatava vēlreiz iet tam cauri otrreiz.

Proti, mazulīte lika vecākiem uztraukties un rīkoties ārkārtēji, lai nāktu pasaulē. Grūtniecība neiestājās vairākus gadus. Vecāki nolēma veikt mākslīgās apaugļošanas procedūru, bet tas nozīmēja ilgu un nogurdinošu hormonterapiju, pastāvīgas injekcijas. Sievietes ķermenim un psihei tas ir milzīgs stress visās nozīmēs.

Embrijs neiedzīvojās vairākas reizes, un visas procedūras nācās atkārtot atkal un atkal. Un, lūk, pēdējā apaugļotā olšūna. Kas būs, tas būs. Oksana nolēma, ka tā ir pēdējā iespēja, pēc kuras viņa ir gatava padoties un, iespējams, adoptēt kādu svešu mazuli.

Pakļauties liktenim?

20 10 05 03

Mēs ar Oksanu devāmies iegremdējumā, lai viņa varētu atminēties, cik bērniņus viņa ieplānoja uz šo dzīvi, kādas vienošanās ir ar citām dvēselēm un kādu lēmumu viņai labāk pieņemt, lai pārstātu uztraukties un šaudīties starp savām vēlmēm un tieksmēm.

Izrādījās, ka viņa plānoja dzemdēt pāris bērniņus. Un ar viņu dvēselēm vienojās. Kaut kādu īpašu uzdevumu viņām nav. Galvenais – ievest viņas šajā pasaulē. Tas arī izskaidro Oksanas spēcīgo zemapziņas vēlēšanos dzemdēt otro bērnu. Jo viņa taču seko iepriekš noteiktai dzīves programmai, scenārijam, kurš viņu vada.

Un šeit varētu pielikt punktu. Liktenis taču, vienošanās un viss kaut kas tāds. Ej un pildi! Taču dzīve nav tik plakana un taisna, kā mums reizēm gribas (vienkāršāk) to iztēloties. Jo, ja taču būtu vienīgais variants – sekot scenārijam, tad sievietei nerastos šaubas, nemiers un iekšējs konflikts – vai viņai ir jādzemdē vai ne. Viņa vienkārši sekotu dabas aicinājumam, kā daudzi citi.

Raksts par tēmu: Gribas brīvība vai liktenis[7]

Vienmēr ir izvēle

20 10 05 04

Mēs nolēmām paskatīties, kādi tad ir lēmumu varianti uz šodienu, vai izvēle vispār ir. Izrādījās, ka jā, Oksanai ir brīvās izvēles tiesības, un mēs detalizēti aplūkojām, kā veidosies viņas liktenis, ja viņa dzemdēs otro bērnu, un kas būs, ja atteiksies no šīs idejas.

Ja viņš piedzims, tad viņa jutīsies pilnīgi laimīga un apmierināta. Nogurusi, protams, daudz ierobežotāka savā realizācijā, taču finanšu pilnīgi pietiek ierastajam dzīvesveidam.

Bet, ja viņa nedzemdēs, arī tad viss veidojas visai sekmīgi. Būs vairāk brīvības un ceļojumu, vairāk variantu personīgajai attīstībai un realizācijai citās sfērās, ne tikai mātišķībā.

Un kā tad ir ar otrā bērna dvēseli? Vai bērns būs aizvainots, neapmierināts, vai viņš izteiks pretenzijas? Nē. Viņš pilnīgi pieļauj tādu mātes izvēli un pieņem viņas lēmumu. Tādā gadījumā viņš vienkārši piedzims citā ģimenē.

Un, lūk, šī mierīgās pieņemšanas sajūta Oksanai bija ļoti svarīga un vērtīga. Tieši saruna ar dvēseli, iespēja izmainīt vienošanos ar viņu bez kaitējuma nodarīšanas ļauj virzīties pa dzīvi tālāk, pieņemt lēmumus, neapgrūtinot dvēseli ar vainas sajūtu, nožēlu, ar kaut ko līdz galam nepateiktu un nesaprastu, nepabeigtības sajūtu.

Šī tehnika palīdz saprast, ka jebkuram jūsu lēmumam ir pilnvērtīgas tiesības realizēties. Protams, tas ne vienmēr ir tā, ir iespējamas arī citas situācijas ar stingrākiem nosacījumiem. Bet mūsu gadījumā izrādījās tieši tā.

Jebkurš lēmums ir pareizs

20 10 05 05

Lūk, tādiem iegremdējumiem, manuprāt, ir rezultāts ne tikai konkrētam pieprasījumam, ar kuru ir atnācis klients. Oksana ieraudzīja savu dzīvi no pilnīgi citāda rakursa, savas iespējas un turpmākos ceļus. Tas nenozīmē, ka viņa uzreiz saprata, ko viņai darīt. Viņa varēs ilgāk pabūt ar to, kas viņai atklājās, parunāties ar vīru, pieņemt, ka viņai ir atļauts viss, un, kad viņa patiešām būs pilnīgi gatava, pieņemt lēmumu.

Vēl jo vairāk, ka otrā bērna dvēsele pavēstīja, ka viņa piedzimšanas dēļ nevajag pakļauties sarežģītām un sāpīgām procedūrām. Ja viņa būs gatavu šo bērnu pieņemt, tad viss notiks dabiskā ceļā.

Taču šai sesijai ir daudz svarīgāks rezultāts, manuprāt – pati apzināšanās un apjēgšana, ka mēs paši varam risināt savu likteni, veikt izvēli, mainīt kaut ko dzīvē globāli un detaļās. Un patiešām nav vērts kaut ko nožēlot. Ir svarīgi pieņemt to, kas ir iznācis, un priecāties par jebkuru iznākumu.

Jūs kaut kad esat kontaktējušies ar sava bērna dvēseli? Gribētu pamēģināt?