Евгения Горева – Стрекоза – символ и тотем
Jevgēnija Goreva - Spāre – simbols un totēms
Spāre – brīnumains kukainis, iemitinājies uz planētas Zeme senos laikos, var teikt, ka viņa bija klāt arī “Matricas iepriekšējās versijās”...
Ar savu formu, spārnu skaistumu un neparastajām kustībām viņa pievērš uzmanību un aktivē zināšanu un mākslas cilvēku iztēli.
Viņas tēla uztvere ir pretrunīga zemēm un tautām, taču iepriecina, ka nevienā etnosā nav sastopams pasaules Radītājs Spāres izskatā.
|
Navigācija pa rakstu Nosaukums – kā spāres rakstura un jēdzieniskās nozīmes pamats |
Nosaukums – kā spāres rakstura un jēdzieniskās nozīmes pamats
Angļu DRAGONFLY
Ietver sevī 2 vārdus
DRAGON – “drakons”;
FLY – ir divas nozīmes:
- darbības vārds: “lidot”;
- lietvārds: “muša, mušiņa”.
Tas ir, angļu nosaukumā ir nostiprināta spāres, kā ārēji līdzīgas drakonam, formālā, tēlainā jēga. Viņa – tāda muša-drakons, drakona mušiņa.
Patiešām, ja drakons – tā ir čūska ar spārniem, tad spāre – tas ir spārnots kukainītis.
Latīņu ODONATUM
Dažos avotos tas tiek tulkots kā “dzimusi no Visuma aromāta”, tas ir, radīta no smalkām, garīgām vibrācijām.
Bet citā interpretācijā tas – tikai “apgādātā ar zobiem” (zobu izaugumiem).
Un, tā kā latīņu valoda darbojas tieši blīvajā plānā, tad man šķiet – tieši šī semantika tad arī ir jēgu noteicošā.
Krievu СТРЕКОЗА
Šī nosaukuma rašanās un noturēšanās cēlonī slāviem varēja būt iesaistīti darbības vārdi-homonīmi “стрекать” divās nozīmēs:
- “dzelt (жалить)” – kaut arī spāres ir plēsoņas un dažās tradīcijās viņām piedēvē vēl arī indīgumu, taču dzelošs efekts (kā bitēm, lapsenēm, čūskām) viņām nepiemīt. Tā ka diez vai šo jēgu mūsu senči gribēja ielikt nosaukumā;
- “lēkāt (прыгать)” – jo šī kukaiņa kustības taču patiešām ir līdzīgas negaidītu lēcienu un pēkšņu apstāšanos virknei.
Pastāv arī viedoklis, ka slāvu nosaukuma pamatā varēja gulties arī darbības vārds “стрекотать”, tas ir, vārdā ir ieslēgta tieši smalkā sisinošā skaņa, kuru rada spāre lidojumā.
Ja ir “muša (муха – цокотуха)”, tad spāre – стрекотуха:)
Spāres totēma garīgā nozīmi un viņas abstraktās simbolikas nozīmi cilvēkam vislabāk būs aplūkot, balstoties uz šī radījuma vārdiem-nosaukumiem un īpašībām realitātē.
Spāru spārnu zaigojošā maģija – simbolizē spēju mainīties saskaņā ar pasauli, tās pašreizējām ietekmēm, saskaņā ar situāciju. Tas nozīmē arī personas izpausmju iluzoriskumu, rakstura netveramību un ārienes mainību – visas šīs īpašības pirmām kārtām ir raksturīgas sievietēm,
Visdziļāk spāres totēms ir saistīts ar japāņu nacionālo Dvēseli, – viņu etnosā šis kukainis ir izpaudies būtiski un spilgti.. Piemēram, pašu lielāko no Japānas arhipelāga salām, centrālo salu Honsju, pirmais imperators Dzimmu reiz nosauca par “spāres salu” formu ārējās līdzības dēļ.
Turklāt kukaiņa ķermeņa izstieptā forma šeit asociējas ar vīrišķo simbolu, tas ir, tā pat nav nekāda spāre-kaza (стрекоза), bet “spāre-āzis (стрекозёл)”, kam ir vīrišķīgs un drosmīgs raksturs.
Sarkanās spāres japāņi upurēja dieviem, vēloties saņemt uzvarai kaujā papildu bonusus no augšas un nostiprināt savu drosmi un vīrišķību.
Uz japāņu zēnu veļas tika izšūti raksti spāru veidā – lai puiši augtu drosmīgi un spēcīgi. Analoģiski raksti tika veidoti arī uz pieaugušo karavīru apakšveļas.
Japānas muzejos ir sastopami eksponāti – kaujas piederumi (bultu maks, šķēpi, makstis u.c.), rotāti ar spāru zīmējumiem vai aplikācijām.
Visdrīzāk šo kukaini Japānas vīriešu iedzīvotāji tik ļoti godāja ne tikai viņa vīrišķās formas dēļ, bet arī dēļ viņa spējas nelineāri kustēties, kas kaujā un dzīvē bieži nes papildu priekšrocības.
Balstoties uz to, kā cilvēks uztver ārējās īpašības un lidojuma spontānumu, spāres simbolika ir līdzīga tauriņam[1].
Tā atgādina par:
- iespējamo esības vieglumu,
- nepieķeršanos,
- spēju priecāties par dzīvi,
- to, cik svarīgi ir novērtēt labpatikas un laimes īso mirkli.
Tas ir tuvu ķeltu Feju tautai – viņu tēls ir nonācis līdz mums kā kaut kas vidējs starp tauriņu un spāri.
Spāres lidojums var notikt visos virzienos, viņa prot karāties uz vietas, negaidīti mainīt kustības ātrumu, leņķi un virzienu. Un dara to tik viegli un dabiski, ka brīnumainā spāres pārvietošanās maniere baro viņas totēmu ar lokanības un pielāgotības īpašībām. Tam piedēvē spēju redzēt labo, atrast dzīves gaišās puses, saglabāt pozitīvu noskaņu.
Tieši tāpēc mijiedarbība ar Spāres Garu (tiešā veidā vai caur viņas tēlainiem analogiem – rotājumiem, talismaniem u.c.) ir piemērota smagiem, depresīviem cilvēkiem ar noslieci grimt savas Dvēseles ēnainajos bezdibeņos.
Šī nesveramā spārnotā būtne var atgādināt mums par iespēju dzīvot vieglāk un priecīgāk. Īpaši sievietēm, kuras līdz apnikumam griežas ģimenes dzīves ritenī un ir noilgojušās pēc viegluma un novitātes.
Mūsu pasaulē visam ir otra puse, tāpēc mīlīgās spāres gaišajā tēlā ir arī viņai piedēvētais negatīvais aspekts.
Kā ārējā viegluma un nepieķeršanās īpašību turpinājums spāres abstraktās nozīmes galējība – bezatbildība un neuzticamība.
Juveliera Renē Lalika (René Lalique) spāre
Slavenais juvelieris radīja šo rotu spāres veidā (ar Sāras Bernāras (Sarah Bernhardt) ārieni), kuru aprij ķirzaka. Protams, ka aktrise vēlējās dabūt šo brošu un saņēma. Kad viņai jautāja – kāda briesmoņa rīklē spāre atrodas, tad viņa atbildēja: “Tā ir kaisle, kura mani aprij...”
Spāres simbola un totēma raksturojumā nevar arī neizpausties šī kukaiņa plēsīguma īpašība, kura asociējas ar cilvēka egoisma un patērnieciskuma īpašībām.
Uz šīs šķautnes balansē spāres tēls – kā dekadences plaukuma perioda liktenīgās sievietes iemiesojums. Viņa – paviršs, untumains radījums, neprātīgi skaists un nepastāvīgs savās piesaistēs, mīklains un sievišķīgs, kurš izmanto pielūdzējus un bez žēlastības viņus pamet.
Par visiem apburtajiem un pieviltajiem vīriešiem ar tādu “liktenīgo spāri” izrēķinājās I.A. Krilovs savā moralizējošajā fabulā “Spāre un Skudra”.
Tur naivā patērētāja prieka “kāda laime, ka jūs mūs apmeklējāt, mademoiselle” vietā saņēma pamācošu skudras izsmieklu:
“Tagad, kaimiņ, vari dejot, lai siltāk būtu salā. (Ты все пела? Это дело! Так поди же, попляши!)”[2]
Droši vien skudra[3] – šī zemes darbarūķe – visu vasaru gatavojās tamlīdzīgai situācijai, sacerēja tekstu un mēģināja savu repliku. Rezultātā iznāca spēcīgi, nu taisni “šahs un mats tev, parazīte!!!”.
Ir vērts atzīmēt, ka atšķirībā no iepriekšējām paaudzēm mūsdienu bērni Krilova morāli ne vienmēr bez nosacījumiem pieņem, otrādi, kardināli apjēdz no jauna. Piemēram:
“Sacerējums-pārspriedums.
“Spāre un Skudra”.
Ar interesi un neizpratni izlasīju I.A. Krilova fabulu “Spāre un Skudra”. Es absolūti nepiekrītu šīs fabulas morālei.
Fabulas sižets ir tāds, ka lēkātāja Spāre skaisto vasaru nodziedāja, krājumus nesagādāja, malku nesagatavoja, bet te pienāca ziema, kā vienmēr negaidīti. Lai nenomirtu no aukstuma un bada, Spāre vērsās pie vīrieša, sava drauga Skudras. Viņa palūdza tikai vienīgi “dot pajumti un sasildīt”. Bet Skudra viņai uz to bezkaunīgi atbild: “Nu tad ej padejo!”
Man šķiet, ka fabulas morālei ir jābūt šādai: skudras, protams, ir noderīgi dzīvnieki, bet kādam taču ir jālidinās, vienkārši tā, skaistumam, lai pasaule būtu daudzkrāsaina. Es būtu devis pajumti Spārei, arī Taurenim dotu pajumti, bet krājumos var dalīties.”
To ir rakstījis zēns. Bet, lūk, ko ir “izgrūdusi” jocīga meitene:
Viduslaiku Eiropa, kurai visur rēgojās raganas un kura steidzās viņas atrast jebkurā būtnē, nepielaida svētumam arī spāri. Loģiski, ka viņai tika piedēvēts raganas burvīgums un kaitnieciskums, viņa pat bija viens no raganu simboliem.
“Velna adata” (ne vairāk un ne mazāk) – tā viņu šeit sauca, šīs adatas dūriens tika uzskatīts par indīgu.
Var uzjautrināties, padomājot, ka kāds no “raganu medniekiem” sadomāja aiziet uz citu pasauli tieši tajā momentā, kad uz viņa piesēdās spāre.
Vai, ka no tālas nākotnes pēcteči savos vēstures korekcijas eksperimentos iesūtīja pagātnē nevis terminatoru, bet indīgu nanorobotu spāres formā. Un viņa iešļircināja nāvējošu injekciju kādam no inkvizīcijas darbiniekiem – skaistu sieviešu iznīcinātājiem?
Fantāzijas var turpināt…
Un, visbeidzot, pati dziļākā spāres totēma jēga, atkal pēc nozīmes atgādinoša tauriņu, jo abi taču – dzīves izmaiņu, transformācijas simbols.
Tam pamatā ir fakts, ka eksistē spāru bioloģiskā cikla divas stadijas, ūdenī un gaisā:
Pirmais – kad notiek piedzimšana ūdenī un eksistēšana kūniņas veidā. Ūdens iemieso emociju dziļumu jeb iekšējos informācijas slāņus.
Otrais – kad notiek jau spārnota kukaiņa iznākšana gaisa stihijā, iegūstot prieku izmantot sajūtas un informāciju ārējā pasaulē. Simboliski šī viņas sisināšana – verbalizācija, kontakti, saiknes, realizācija caur iekšējā un ārējā apmaiņu.
Kā divu stihiju savienojumu – šis kukainis iemieso neizpaustās un izpaustās pasaules saikni. Piemēram, ir ļoti interesanta filma “Spāre (Dragonfly)” (ar Kevinu Kostneru (Kevin Costner) galvenajā lomā), kur galvenā varoņa bojāgājusī sieva ar sava spāres totēma palīdzību sūta viņam vēsti un ved pie viņiem abiem vajadzīgā mērķa…
Būdama ūdens un gaisa stihiju savienotāja, spāre var kļūt par metamorfozes simbolu, atverot ārējā pasaulē cilvēkā eksistējošo, līdz šim paslēpto, iekšējo potenciālu.
Atcerēsimies, ka Ziemeļamerikas indiāņi (un pēc viņiem arī pašreizējie šo teritoriju iedzīvotāji) uzskata spāri par atdzimšanas un lielāka spēka iegūšanas simbolu pēc smagiem, sarežģītiem pārbaudījumiem.
|
«В грозы, в бури, В житейскую стынь, При тяжелых утратах И когда тебе грустно, Казаться улыбчивым и простым — Самое высшее в мире искусство». (С.Есенин, поэма «Черный человек») |
“Negaisā, vētrā, Sadzīves aukstumā, Smagos zaudējumos Un kad tev ir skumji Šķist smaidīgam un vienkāršam – Ir pati augstākā māksla pasaulē.” (S. Jeseņins), poēma “Melnais cilvēks”) |
Spāres īpašības cilvēka izpildījumā – iekšējais spēks pie ārēja trausluma un jutīguma, spēja savienot jūtu smalkumu un attīstītu intelektu, darot to viegli un nepiespiesti.
Principā var spāri uztvert un izmantot kā poēzijas simbolu (Neptūns + Merkurs); tās radīšanas process izriet no jūtu dziļuma – vārdiskā viedumā.
Spāri – var uztvert kā dzīves īslaicīguma simbolu. Japāņiem, kuriem tas patīk, sarkanā spāre – tuva rudens vēstnese. Viņas senais nosaukums “Akicu” (akicu-muši) – rudens kukainis.
|
«Осень идет – К нам вестью о том прилетела Красная стрекоза». (Сирао. Пер.А.Долина) |
“Rudens nāk – Pie mums ar vēsti par to atlidoja Sarkanā spāre” (Sirao), A.Doļina atdzej.) |
Garīguma meklētājiem un praktiķiem vēl viena totēma transformācijas nozīme – tā mudina meklēt savas ilūzijas un pašapmānu un caur atbrīvošanos no tiem – iegūt lielākas iespējas.
Spāre – simbols, kurš aicina “lidot” visās pasaules dimensijās (3+), viegli spēlēties ar tās līmeņiem – fizisko, sociālo un garīgo, savlaicīgi pavēršot uzmanības fokusu, nezaudējot viegluma un pozitīva sajūtu, – ko spēj tikai attīstīts cilvēks.
Tas ir tuvu stāvoklim “Šeit un Tagad”, kurp ietek Mūžība un no kurienes izvēršas Bezgalība…
Pievienots 31.08.2020.
https://znak-simvol.ru/strekoza-simvol-i-totem/
Tulkoja Jānis Oppe
[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/jevgenija-goreva/zimes-un-simboli/31-jevgenija-goreva/3201-jevgenija-goreva-taurins-simbols-un-totems (Tulk. piezīme)
[2] Skat. "Ivans Krilovs. Fabulas” Fr. Adamoviča tulkojumā, Daiļliteratūras apgāds Rīga 1944. (Latviešu variantā fabulas nosaukums ir “Sisenis un skudra”.) https://egramatas.com/2018/03/08/ivans-krilovs-fabulas/ (Tulk. piezīme)
[3] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/jevgenija-goreva/zimes-un-simboli/31-jevgenija-goreva/3213-jevgenija-goreva-skudra-simbols-un-totems (Tulk. piezīme)