Монада и души

Monāde un dvēseles

Saruna ar Galaktisko Kristu

20.10.10.

Kāda konkrēti ir monādes un dvēseles atšķirība?

Jēzus GK: Monāde – sākotne, sēkla, Tēva-radītāja iesēta. Ko satur sēkla? Nākamās iespējas augt un attīstīties daudzveidīgos veidos. Attīstības potenciālus. Tēva Iekšējo Gaismu. Atvērtu, tīru un neieprogrammētu apziņu, kura ieņem sevī visu, kas gadās ceļā. Tas ir dīglis, kuram stāv priekšā izaugt un radīt sevi, kā cilvēks augot rada sevi ar savu izvēli.

Vai monādei ir izvēle, vai viņa vienkārši par to nezina?

Jēzus GK: Monādiskais plāns ir kā lauks, apsēts ar monādēm. Viņas pašas augot apmainās ar informāciju, rādot cita citai viņu atklātās iespējas vairoties, atvērties un apaugt ar jauno. Viss dzimst no jauna jaunā realitātē, nekas nav ieprogrammēts, izņemot “lauka” apgūšanu un paplašināšanu. Radot monāde spēlējas ar to, ko radījusi. Atceries, mēs runājām par realitātes ķieģelīšiem, kuri daudzas reizes ir tikuši sabūvēti un iznīcināti, lai no jauna radītu kaut ko jaunu? Ķieģelīši – tie ir laiki, telpas, lauki, savstarpējas atkarības, tendences, atklājumi un daudz kas cits, ko mēs noklusēsim.

Kā monāde uzbūvēja dvēseles?

Jēzus GK: Milzīgi Radītāji, kā viņi sevi nosauca – “Monādiskie Gani”, daudz reižu liekāki par monādi, deva monādei iespējas ieiet ķermenī, kurš bija uz viņu programmas, viņu pieredzes un spējas pamata radīts.

Debesu Tēvs: Tie ir monāžu pārvaldītāji, jūsu valodā – māmiņas-auklītes. Es izlaidu monādes un devu viņām pārvaldniekus, lai iemācītu Monādēm radīšanu.

Es redzu, ka viņi ir milzīgi un absolūti salīdzinājumā ar mūsu monādēm. Kā viņi parādījās?

Debesu Tēvs: Viņi ir bijuši vienmēr… Tās ir mūžīgās Dabas Būtnes. Viņas ir mana Radījuma Daba. Apgarojošās Radības. Tā ir manas Dzīves Daba. Es tiku radīts reizē ar viņām, kā maniem Spēkiem.

Tēvs, pastāsti par Spēku dabu. Viņi dzima kopā ar būtnēm kā viņu daļa?

Debesu Tēvs: Monāde, dvēsele, cilvēks vai cita būtne nedzimst vienatnē. Jums ir versija par Sargeņģeļiem, tās ir tās būtnes, kuras bija klāt dzimšanā un pavada cilvēku visu dzīvi. Tie ir cilvēkam piešķirti Spēki. Ja viņš augšupceļas apziņā, viņam rodas jauni Spēki, kuri palīdz cilvēkam augšupcelties un radīt sevi jauno.

No kurienes viņi rodas?

Debesu Tēvs: No nebūtības. Viņi rodas no nebūtības. Šis process saucas radīšana. Jūsu dvēseles jums rada jaunus spēkus. Kā jūsu orgāni rodas no nebūtības aizmetoties, tā arī Cilvēkam piešķirtie Spēki aug no nebūtības, tiek priekš viņa speciāli radīti un pavada viņu tālākajā ceļā.

Es zinu, ka cilvēks var piesaistīt arī tumšus spēkus, ja viņš nodarbojas ar melno maģiju. Un šie Spēki viņu pavada arī citās dzīvēs? Tie ir tie Spēki, kurus reizēm nākas vākt prom no cilvēka lauka?

Debesu Tēvs: Jā. Nekas nepazūd bez pēdām. Cilvēkam šķiet, ka ir maz ar tiem spēkiem, kuri viņam tiek piešķirti dzimstot, un viņš izmanto to Spēku pakalpojumus, kuri viņam kalpo noteiktām darbībām.

Un kādi Spēki viņam tiek piešķirti dzimstot?

Debesu Tēvs: Eņģeļu spēki. Dažiem arī Ercenģeļu Spēki. Tie nav paši Ercenģeļi, bet viņu Spēki.

Daudziem cilvēkiem ir piešķirti Ercenģeļu Spēki?

Debesu Tēvs: Diezgan daudziem. Nesaukšu procentuāli no iedzīvotājiem, bet daudziem. Tu taču mūsu planētu sauc par Ercenģeļu planētu. Un tas tā ir, tāpēc ka daudziem cilvēkiem aiz muguras ir laika un daudzveidības ziņā milzīga Dzīve. Šie cilvēki uz planētas spēlē lielas spēles, nemaz nešauboties. Bet, proti, dažus klāj purpurs no daudzu cilvēku asinīm un viņu taciņa laižas lejā, nepaceļas.

Ercenģeļi stieg tumsā, tā to var saprast?

Debesu Tēvs: Ne paši, bet daži viņu iemiesojumi uz planētas. Viņi ir iegājuši pašiznīcināšanās programmās, ja tā laidīsies lejā.

Ercenģeļi ir mani kalpi, un viņiem radās interese par tēmu, par tumsas robežām, par tumšo spēku izmantošanu savā labā. Viņi atļāvās nolaisties tumsas annālēs. Taču paši Ercenģeļi ir neiznīcināmi, un daudzi viņu Spēki pārspēj Gaismu un Mīlestību, kādu tik vien jūs varat iedomāties.

Tā ir pašattīstīšanās caur iemiesojumiem uz planētām, pašizzināšana un attīstības palaišana gaismā un tumsā. Viņi ir zinātnieki, kas pēta sevi kā Būtību, spējīgu valdīt pār pasaulēm.

Mums šodien ir saruna par monādēm. Cik dvēseļu var būt monādei?

Debesu Tēvs: Parunā ar Kristu. Es paklausīšos.

Jēzus, cik dvēseles var būt monādei?

Jēzus GK: Cik vēlies.

Mēs runājam par minerālo monādi, par augu un dzīvnieku, par cilvēka monādi. Tas viss var izaugt no vienas monādes?

Jēzus GK: Nē. Uzreiz tika radītas dažādas monādes, no kurām pa augšupejošu līkni auga dvēsele, ejot pa auga un dzīvnieka ceļu, no vienas puses. Un, dvēselei nolaižoties blīvumā, no otras.

Dvēsele auga no dažādām monādēm?

Jēzus GK: Monādes neatrodas izolācijā, viņas ir Vienotībā. Un viņas izmanto kopīgo pieredzi, kā mēs GK. Dvēsele ir visēdāja, un viņa iet ne tikai pa ceļu uz planētas, bet arī citās vietās. Viņa, protams, bija gan augs, gan dzīvnieks un varbūt līdz šim laikam kaut kur aug kā jauna apziņa tev nepazīstamā formā.

Mans saprāts ir secīgs, ka man visu laiku gribas precizēt, kas tika radīts agrāk, kas pēc tam. Taču es sevi apturu, lai atgrieztos pie Kristus apziņas. Atstāsim secīgumu, es saprotu, ka tas viss bija vienlaikus.

Kāds ir monāžu un dvēseles liktenis?

Jēzus GK: Viņām ir dažāds liktenis un mērķis. Monāde satur cilvēka augstāko pieredzi, viņa kā būtnes iespēju robežu. Dvēsele paliek kā vidējais aspekts, kas savieno apakšu un augšu, matēriju un garu. Dvēsele – tas ir būtnes skelets, pamats, lai eksistētu dažādos plānos, dažādos augstumos kā būtne, kas nosaka slāni, slāņos galveno, formē slāņa realitāti. Tas ir realitātes slāņa saprāts, apzinoša būtne, kas vada turpmāko attīstību un radīšanu.

Kāpēc, kad es ienāku budhi slānī, varu sarunāties ar SB, bet nevaru ar cilvēku dvēselēm? Pārāk dažādas apziņas?

Jēzus GK: SB – tie ir cilvēki, dvēsele – tā ir būtība, no citas mīklas, kurai ir savs apziņas loks; viņa sniedz monādei iespēju iemiesoties uz planētas, un viņai no tā ir savas dividendes, taču nesaistītas ar cilvēku kultūru. Viņa vairāk ir kosmiska būtne, kura realizē kosmisku funkciju – apsēklot visumu ar jums līdzīgām būtībām.

Piekrīti, ka sajūta no dvēseles ir pavisam citāda nekā no sava mentālā aspekta.

Jā, Mans mentālais aspekts ir nesalaužama būtne, bet dvēsele – maiga un smalka. Vienalga, dvēsele – tā ir mīkla, kuru gribas atminēt, bet pagaidām neizdodas.

Es pateicos tev! Uz tikšanos GK Skolā!

Pievienots 04.11.2020

http://www.sanatkumara.ru/stati-2020/monada-i-dushi

Tulkoja Jānis Oppe