Kevin Williams - Hell and the Near-Death Experience

Kevins Viljamss - Elle un nāvei-tuvā pieredze

Skulpturāla grupa ar velna un grēcinieku attēlu uz katedrāles ārējās fasādes, Orvjeto, Itālijā

 

Šajā vietnē tiek izmantotas saistītās saites uz Amazon.com Books, par kurām IANDS (International Association for Near-Death Studies) var nopelnīt izcelsmes komisijas maksu, ja noklikšķināsit uz šīm saitēm un iepirksities, izmantojot tās.

 

1. Ievads: Elle un NTP

Tāpat kā būdami debesīs, nāvei-tuvās pieredzes piedzīvotāji ir bijuši liecinieki arī daudzām elles valstību variācijām. Šīs elles valstības nav paredzētas, lai spriestu tiesu vai sodītu, un tās nav arī mūžīgas. Tie ir prāta stāvokļi, kas darbojas kā “pārtraukuma” nosacījums pārdomām, izglītošanai un negatīvo domu modeļu attīrīšanai. Mēs varam arī būt liecinieki daudzām šo elles valstību izpausmēm tepat uz zemes. Varam redzēt cietumā trūdošus cilvēkus; graustu rajonā nomirušus alkoholiķus; prātu zaudējušus narkomānus; cilvēkus, kas viens otru nogalina aiz naida; neapmierinātus cilvēkus, kas dzīvo greznībā; visa veida ellīgus apstākļus, kas saistīti ar nevajadzīgām ciešanām. Lai gan elles valstības ir redzamas uz zemes, tās ir tikai iekšējās elles atspoguļojums cilvēkos. Elles sfēras garu pasaulē ir cilvēku iekšējā elles stāvokļa perfekta ārējā izpausme. Tas ir tāpēc, ka mirstot mēs “ieejam” iekšējā gara valstībā, ko esam audzinājuši sevī visu savu dzīvi. Un tā kā garīgajās sfērās laiks neeksistē, cilvēka uzturēšanās šajās sfērās var šķist mūžība vai sekunde. Cilvēki šajās garīgajās elles sfērās paliek šajā stāvoklī tik ilgi, cik tas vislabāk kalpo viņu garīgajai attīstībai. Izeja no šīm elles valstībām ir gatavība redzēt gaismu un meklēt mīlestību. Galu galā, tāpat kā pazudušie dēli, katra cietusī dvēsele šajās elles valstībās ieraudzīs gaismu un debesis.

Sandra Rodžersa

“Elle ir esības stāvoklis, kuru mēs radām, būdami prom no Dieva, līdz mēs izvēlamies atgriezties pie viņa. Tas ir stāvoklis pilnīgi bez mīlestības.”

Sandra Rodžersa,
nāvei-tuvās pieredzes pētniece

 

Starp zemes un debesu valstībām pastāv divas elles valstības, kas pazīstamas kā (1) piezemes valstība (par kuru ir šis raksts) un (2) Tukšums. Abas šīs valstības var uzskatīt par elli, jo tie ir divi tumšākie līmeņi. Šī tīmekļa lapa koncentrēsies tikai uz piezemes valstību. Piezemes valstība ir elles dimensija, kas pārklājas ar fizisko valstību. Tā ir dimensija, kurā dvēseles, kas ir saistītas ar kādu spēcīgu fiksāciju uz zemes, var palikt uz nenoteiktu laiku, līdz spēj atbrīvoties no šīs fiksācijas. Pēc nāves vairums dvēseļu ļoti ātri izplešas cauri tumšajām piezemes sfēras un Tukšuma elles valstībām, izmantojot tuneli un dodoties tālāk uz augstākām sfērām.

Tālāk ir sniegti svarīgākie atzinumi saistībā ar piezemes elli, un tie tiks aprakstīti. Tas ir prāta stāvoklis, kad zemes plāna, fiziskās vēlmes nevar tikt apmierinātas, un kas rodas garīgās attīstītības trūkuma dēļ. Šis ellīgais prāta stāvoklis ir ellīgas dzīves rezultāts. Tiks apspriesti veidi, kā izbēgt no piezemes valstības, un iemesli, kāpēc negatīvisms ir jālikvidē, lai iekļūtu debesīs. Tiks prezentēti NTP piemēri no piezemes valstības, tostarp tradicionālās elles, uguns un sēra NTP. Šeit tiks sniegti reliģiski apraksti par piezemes valstību un fragmenti no Svētajiem Rakstiem par vispārējo pestīšanu. Šeit sniegtajā saitē var atrast vēl vairāk pierādījumu no Bībeles un NTP par vispārējo pestīšanu.

 

2. Elle ir prāta stāvoklis

“Elle ir prāta stāvoklis. Kad mēs mirstam, mēs esam piesaistīti pie tā, ko mēs domājam.” (Endžija Fenimore (Angie Fenimore))

“Elle ir psiholoģisks stāvoklis, kas atspoguļo dažu dvēseļu iekšējās ellīgās domas un vēlmes. Ellē dvēseles savās jūtās un domās kļūst neierobežotas, un viņu ellīgais stāvoklis izpaužas pilnībā. Nav dēmonu, kas uzliktu sodu. Katra dvēsele izceļ savas dusmas un naidu, karojot un mokot citus.” (Emanuels Svedenborgs (Emanuel Swedenborg))

“Vislielākā elle ir apziņa, ka pats esi savs velns.” (Artūrs Jensens (Arthur Yensen))

"Tas ir jūsu prāts, kas rada elli.” (Dr. Timotijs Līrijs (Timothy Leary))

“Elle attiecinās uz negatīvu dom-formu līmeņiem, kas atrodas tiešā zemes sfēras tuvumā. Tā ir vieta, kurp mēs dodamies, lai strādātu ar mūsu aizķeršanos, atkarībām, bailēm, vainas apziņu, dusmām, niknumu, nožēlu, sevis žēlošanu, augstprātību vai jebko citu, kas mūsos bloķē mūsu pašu gaismas spēku, – vai paliktu ar tiem.” (P.M.H. Atvotera (P.M.H. Atwater))

“Elle ir apziņas līmenis, ko var izjust ķermenī vai ārpus tā.” (Artūrs Jensens)

 

3. Ellē ir zemes vēlmes, kuras nevar apmierināt

Vils Kārletons

“Lai pienācīgi novērtētu debesis, cilvēkam ir noderīgi pavadīt kādas piecpadsmit minūtes ellē.”

Vils Kārletons

 

“Elle ir vieta, kur ikviens saglabā fiziskās vēlmes, ar kurām viņš bija pārņemts, bez iespējas tās apmierināt. Elle ir īsta elle ikvienam, kurš dzīvojis tikai, lai apmierinātu savas savtīgās vēlmes.” (Artūrs Jensens)

“Viens elles līmenis pastāv tepat uz zemes, kur pastāv alkaina fiziska vēlme, bet nav iespējams to apmierināt.” (Dr. Džordžs Ričijs (George Ritchie))

“Elle mitinās cilvēki, kuri bijuši alkoholiķi vai narkomāni un kuriem šīs tieksmes joprojām paliek pēc nāves. Viņi uzturas zemes tuvumā, lai atrastos blakus alkoholiķiem vai narkomāniem, kuri joprojām atrodas fiziskajā ķermenī, lai caur viņiem iegūtu sajūtas, ko sniedz alkohols un narkotikas. Viņiem var palīdzēt atrašanās ārpus pasaules, lai atbrīvotu savu dvēseles ķermeni no šīm tieksmēm un lai varētu turpināt attīstīties. Tomēr tas ir ilgs un nogurdinošs process.” (Margarita Tvedela (Margaret Tweddell))

“Ģeogrāfiska elle nepastāv. Mēs veidojam savas elles tieši šeit, savā dzīvē.” (Harijs Hons (Harry Hone))

“Dzīves kvalitāti pašnāvniekiem pēc nāves nosaka viņu pašnāvības motīvs. Tie, kas nogalina sevi, lai kādam nodarītu pāri, atriebtos, vai nogalina sevi naida dēļ pret kādu citu, pēc tam vajā dzīvos, apzinoties visas šausmīgās sekas, ko viņu pašnāvība atstāja uz citiem. Tiem, kuri atņem sev dzīvību garīgas slimības, apjukuma vai neārstējamas slimības dēļ, Dievs dod daudz iespēju augt mīlestībā tāpat kā jebkuram citam cilvēkam, kurš pašnāvību nav izdarījis.” (Dr. Džordžs Ričijs)

“Zemes dvēseles kavējas dzīvo tuvumā, parasti, lai mēģinātu apmierināt fiziskas vēlmes.” (Betija Bethardsa (Betty Bethards))

“Ja atkarība netiek pārvarēta pirms nāves, tā var noturēt jūsu dvēseli piezemē.” (Ruta Montgomerija (Ruth Montgomery))

“Jūsu personība – jūsu patikas un nepatikas, jūsu cerības, bailes – joprojām ir jums piesaistītas, lai gan miglainākā formā nekā tad, kad jūs atrodaties uz zemes fiziskā ķermenī.” (Margarita Tvedela)

 

4. Elli izraisa garīgās attīstītības trūkums

“Elle ir gudrības trūkums un neprogresēšana. Elle nav vieta.” (Sesils (Cecil))

“Elle ir garīgs stāvoklis, kuru mēs radām, būdami prom no Dieva, līdz mēs izvēlamies atgriezties pie Dieva. Elle ir garīgs stāvoklis pilnīgi bez mīlestības.” (Sandra Rodžersa (Sandra Rogers))

“Elle ir sāpes, ciešanas, ievainojumi un dusmas, ko jūs esat nodarījis citiem vai kas no tiem cieta jūsu rīcības/vārdu rezultātā. Elle ir tas, ko jūs esat radījis sev savā dvēselē, pagriežot muguru beznosacījuma mīlestībai, līdzjūtībai un mieram.” (Tīna (Tina))

“Tas, ko cilvēki sauc par elli, patiešām ir garīgs pārtraukuma stāvoklis, kurā dvēseles pārdomā un strādā pie lietām, kas tām bloķēja viņu pašu gaismas spēku.” (P.M.H. Atvotera)

“Attiecībā uz elli karstums ir kustībā esošas molekulas, savukārt aukstums ir to kustības trūkums. Tāpat mīlestība ir ātra dvēseles vibrācija, bet naids ir lēnāka vibrācija. Pilnīga mīlestība būtu Dievs, bet pilnīgs naids būtu nāve, atstājot dvēseli izdzisušu.” (Artūrs Jensens)

“Debesis un elle ir esības garīgi stāvokļi. Tie nav statiski stāvokļi, bet tādi, kuros var attīstīties un virzīties uz galīgo esības veselumu.” (Margarita Tvedela)

“Atšķirība starp dzīvi uz zemes un dzīvi garā ir tāda, ka jūsu gara pasaule atbilst jūsu iekšējai dabai.” (Nora Spurgina (Nora Spurgin))

"Tāpat kā uz zemes ir debesu vai elles pakāpes, tā garīgajā pasaulē ir debesu vai elles pakāpes." (Margarita Tvedela)

“Pēc nāves cilvēki pievelkas viendabīgām grupām atbilstoši viņu dvēseles vibrāciju ātrumam, līdzīgi kā iemetot mazu akmentiņu šķirotājā mašīnā. Tas nonāk kastē, kas atbilst tā izmēram un svaram. Pēc nāves mēs tiekam sakārtoti pēc mūsu dvēseles augstajām vai zemajām vibrācijām. Katrs dodas turp, kur iederas! Augstas vibrācijas norāda uz mīlestību un garīgo attīstītību, bet zemas vibrācijas norāda uz pazemošanu un ļaunumu. Viss, kas jādara, ir jāmīl tik nesavtīgi, ka viņu dvēseles vibrācijas paceļas pietiekami augstu, lai iederētos debesīs.” (Artūrs Jensens)

“Ārkārtīga nolaidība pret garīgajiem jautājumiem uz zemes var izraisīt piezemes stāvokli. Tas ir stāvoklis, ko cilvēki bieži saista ar spokiem.” (Dr. Maikls Ņūtons (Michael Newton))

"Piemēram, cilvēki, kuri ir orientēti uz naidu, nespēj novērtēt mīlestības un harmonijas valstību. Tāpēc viņi turpina būt savā rūgtumā un ir “aizvērti” godībai, kas pastāv ap viņiem.” (Margarita Tvedela)

“Tiem, kuri ir kavējuši savu garīgo izaugsmi neattīstoties vai ar nepareizu dzīvesveidu, dzīvojuši tīri uz sevi vērstu dzīvi vai ir darījuši pāri citiem cilvēkiem, viņu garīgā vide kaut ko no šīm realitātēm atspoguļos. Uz sevi vērsta dzīve uz zemes novieto cilvēku garu pasaules apgabalā ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem, kuriem vēl ir jāapgūst, cik vērtīga ir nesavtība dvēseles attīstībai.” (Nora Spurgina)

“Garīgais esības stāvoklis, kāds jums ir uz zemes, ir stāvoklis, ko jūs paņemat sev līdzi uz pasauli, kas atrodas tālāk, kad nomirstat. Nenotiek pēkšņa metamorfoze no dīkdieņa par aktīvu cilvēku, no nereliģioza par reliģiozu cilvēku, no cilvēka, kas orientēts uz naudu, par cilvēku, kura centrā ir Dievs. Tas nenotiek automātiski.” (Margarita Tvedela)

“Saka, ka vide, kas ir tālu no Dieva, ir tumša, auksta un neviesmīlīga. Tiešām, tā atspoguļo tur mītošo garu.” (Nora Spurgina)

“Kamēr dzīvojam uz zemes, mēs sevī radām paši savu elli. Pēc nāves mēs ieejam šajā ellē.” (Kevins Viljamss)

 

5. Elle rodas no ellīgas dzīves

“Garu pasaulē ikviens dzīvo tādās debesīs vai ellē, ko viņš ir sagatavojis sev, atrodoties uz zemes.” (Artūrs Jensens)

“Cilvēki atrodas ellē, pirms viņi nomirst. Nāves brīdī piepulcējamies tiem, kas domā tāpat kā mēs.” (Endžija Fenimora)

“Vispārējais likums ir šāds: ellišķīga dzīve, ellišķīga pēcdzīve – debešķīga dzīve, debešķīga pēcdzīve. Nāve nepārvērsīs ellišķīgu dzīvi par debešķīgu pēcdzīvi, nedz arī debešķīgu dzīvi par ellišķīgu pēcdzīvi.” (Dr. Melvins Mors (Melvin Morse))

“Reizēm satikšanās ar gaismu tiek uztverta kā elles uguns atspulgs.” (IANDS FAQ)

“Fiziskās vēlmes var pārnest uz pēcdzīvi, bet fiziskās vēlmes tur nav iespējams apmierināt. Tas var radīt elles stāvokli tiem, kam tās ir.” (Nora Spurgina)

 

6. Elle nav ne sods, ne spriedums

“Ellē nav nosodījuma, ir tikai mūsu pašu nepareizo spriedumu, kļūdu, nelīdzsvarotības vai mantkārības rezultāts.” (P.M.H. Atvotera)

“Tie, kuriem ir pārāk daudz negatīvu domu modeļu, pēc nāves var bēgt no Dieva gaismas, jo viņiem ir pārāk liels kauns vai bailes, lai ikvienam tiktu atklātas viņu iekšējās domas un negatīvā būtība.” (Dr. Džordžs Ričijs)

“Pēc savas nāves Jēzus nolaidās zemākajos pēcdzīves reģionos, lai “atslēgtu” elles vārtus. Bet dvēseles, kas tur joprojām ir palikušas, – viņām vārti ir aizslēgti no iekšpuses. Tomēr NTP pierādījumi atklāj, ka Jēzus turpina glābt dvēseles no elles nāves tuvuma laikā.” (Kevins Viljamss)

"Es redzēju iemeslus visām savām darbībām un sapratu, kāpēc es darīju to, ko tiku izdarījis. Tur bija vieta visām manām pozitīvajām un negatīvajām darbībām. Nebija nevienas darbības, kas noteikti būtu nepareiza, taču bija darbības, kuras es veicu, kas neveicināja pozitīvu izaugsmi. (Deivids Okfords (David Oakford))

“Ellē mums ir iespēja vai nu baudīt savu muļķību, vai arī censties tikt galā ar seku realitāti –, ka uz katru darbību ir reakcija; tas, kas tika nodarīts citam, var tikt atdots naturāli. Tas nav sods par mūsu grēkiem, bet gan konfrontācija ar jebkādu mūsu vērtību un prioritāšu izjūtas izkropļojumu.” (P.M.H. Atvotera)

“Tikai apziņa par sliktajām kļūdām, ko pieļāvāt savas neuzmanības vai egoisma dēļ, ir elle. Jums nevajag, lai velns jūs pamudina ar dakšām.” (Margarita Tvedela)

“Dievs nevienu nenosūta uz elli, un nepastāv mūžīgs lāsts. Mēs spējam nosūtīt sevi uz elli, ko radām sevī.” (Kevins Viljamss)

“Mīlestības Dievs cieš par tiem, kas atrodas tumsā, neziņā un nelaimē.” (Nora Spurgina)

“Daudzi cilvēki uzskata, ka tie, kas nedod mutisku piekrišanu Jēzum, tiek iemesti mūžīgā ugunī, lai degtu mūžīgi. Ikvienam ir jāpiemīt veselajam saprātam, ka mīlestības Dievs nekad tā neizturētos pret cilvēkiem. Kā Jēzus teica, pat ļauns tēvs zina, kā dot bērniem labu.” (Kevins Viljamss)

 

7. Kā izbēgt no elles piezemes valstības

Kamēr Mellens-Tomass Benedikts (Mellen-Thomas Benedict) atradās ellē, viņš sauca gaismu, un gaisma atvērās un izveidoja tuneli, kas izolēja viņu no visām šīm bailēm un sāpēm.

“Izeja no šīm elles valstībām ir gatavība redzēt gaismu un meklēt mīlestību pret citiem un Dievu.” (Endžija Fenimora)

“Lai izbēgtu no tumsas, jums ir jāsauc uz Dievu. Tad parādīsies gaisma.” (Hovards Storms (Howard Storm))

“No kā kāds var tikt izglābts? Tikai no sevis! Tas ir, no viņa individuālās elles. Viņš rok to ar savām vēlmēm.” (Edgars Keisijs (Edgar Cayce))

“Elles vārti ir atvērti. Tie, kas atrodas ellē, galu galā sapulcēsies, savienos rokas un kopā izies no elles.” (Mellens-Tomass Benedikts)

“Mēs paliekam ellē tik ilgi, cik tas vislabāk kalpo mūsu attīstībai. Mēs to neatstājam, kamēr neesam mainījuši savu attieksmi un uztveri.” (P.M.H. Atvotera)

“Dvēselēm elles sfērās nav tādas pašas spējas progresēt un gūt prieku, kādas ir citām, kurām ir vairāk gaismas augstākās pēcdzīves sfērās. Viņu progress ir ierobežots – dievišķā taisnīguma rezultāts. Tomēr šīs dvēseles var izvēlēties augt, ja vēlas.” (RaNelle Volless (RaNelle Wallace))

"Dzīvajiem ir gaismas auras, kas ieskauj viņu ķermeni. Ja aura tiek izkropļota alkohola vai narkotiku dēļ, piezemes dvēsele uz laiku var iegūt ķermeni.” (Dr. Džordžs Ričijs)

“Nav pastāvīgu grēcinieku. Pat skumjākais cilvēces piemērs var kļūt par izcilāko.” (Harijs Hons)

“Pieņemiet lielāku spēku ap jums un atlaidiet zemes plānu un visas tā vēlmes.” (Margarita Tvedela)

“Pamatojoties uz dvēseles vēlmēm un tieksmēm, tiem, kas atrodas ellē, tiek dota iespēja kāpt uz augšu.” (Nora Spurgina)

“Lai pienācīgi novērtētu debesis, cilvēkam ir noderīgi pavadīt kādas piecpadsmit minūtes ellē.” (Vils Karltons (Will Carleton))

 

8. Lai iekļūtu debesīs, ir jāatbrīvojas no negatīvisma

“Šajā brīdī es jutu, ka šī būtņu grupa no manis likvidē vai noņem manas dzīves negatīvo enerģiju fiziskajā pasaulē un piepilda mani ar mīlestību, kas pārsniedz to, ko es varu aprakstīt.” (Šerija Gideonsa (Sherry Gideons))

“Pēc nāves, ja dvēsele ir bijusi pārāk slikta, viņa nonāk zemāku vibrāciju valstībā, kur var dzīvot ar savu domāšanas veidu. Ja tādas dvēseles nonāktu debesīs, tās iznīcinātu Dieva Meistar-Vibrācija. Tāpēc dvēseles saplūst grupās atbilstoši viņu dvēseles vibrāciju ātrumam. Ja disonanses procents dvēselē ir mazs, Dievs to var novērst; tad atlikušais labais var dzīvot debesīs. Tomēr, ja sliktais procentuāli ir pārāk liels, tas nav iespējams, un cilvēkam ir jādodas uz zemāku līmeni un jādzīvo kopā ar sev līdzīgiem cilvēkiem. Vienas sugas putni pulcējas kopā (Birds of a feather, flock together).” (Artūrs Jensens)

“Nodzīvojis tik pilnīgi pašmērķīgi, es biju elles stāvoklī, kurā valda neaprakstāmas mokas un skumjas. Es biju progresējošā agonijā. Es joprojām atceros, ka biju nometies uz ceļiem, kamēr šī apžilbinošā gaisma lauza un grāva manu viltus ego. Šis laušanas process bija ārkārtīgi sāpīgs.” (Daniels Rozenblits (Daniel Rosenblit))

“Negatīvās domas debesīs nevar izteikt – tikai pozitīvās.” (Neds Dogertijs (Ned Dougherty))

“Dievs ir Meistar-Vibrācija, kas neitralizē visas negatīvās domas, lai jūs domātu tikai labas domas, piemēram, par mīlestību, brīvību un laimi.” (Artūrs Jensens)

“Dieva mīlestība skatās uz mums visiem caur mūžības acīm. Dieva visaptverošā vēlme ir attīrīt mūsu dvēseles no tumsas neatkarīgi no ciešanām, kuras Dievs mums liek ciest, lai sasniegtu šo mērķi. Tomēr tas ievērojami samazinās mūsu ciešanas, ja mēs iemācīsimies pieņemt savas dzīves situāciju, nevis cīnīties pret to.” (Daniels Rozenblits)

“Ir piezemei piesaistīti gari ar zemām vibrācijām, kurus mēs varam uzskatīt par velniem, jo ​​tie mūs kaitina ar mentālās telepātijas palīdzību. Šie dēmoni noskaņojas uz mums caur mūsu zemajām naida, baiļu un alkatības vibrācijām. Viņus var atslēgt ar nesavtīgu mīlestību, vai, ja nepieciešams, par viņiem spēcīgākais Jēzus Kristus gars var viņus padzīt.” (Artūrs Jensens)

“Vienīgais, kas deg ellē, ir jūsu daļa, kas neatlaiž jūsu dzīvi: jūsu atmiņas, jūsu pieķeršanās. Viņi tās visas sadedzina, bet viņi nesoda jūs, viņi atbrīvo jūsu dvēseli.” (Meistars Ekharts)

"Reliģijas mērķis nav tik daudz dabūt mūs debesīs vai atturēt mūs no elles, bet gan ielikt mūsos mazliet debesu un izņemt no mums elli." (E. Stenlijs Džounss (E. Stanley Jones))

 

9. NTP piemēri no piezemes valstības

Tālāk ir sniegti NDE pārskatu kopsavilkumi par tiem, kuri paši piedzīvoja šo piezemes reģionu.

 

a. Džordža Ričija NTP

Jēzus aizveda Ričiju uz lielu pilsētu uz zemes, kur viņš novēroja piezemei piesaistītas dvēseles, kas viena vai otra iemesla dēļ vajā dzīvos. Kāda piezemes dvēsele veltīgi lūdza cigareti. Jauns vīrietis, kurš izdarījis pašnāvību, veltīgi lūdza saviem vecākiem piedošanu. Kādā mājā Ričijam tika parādīta zēna dvēsele, kas seko dzīvai pusaugu meitenei un lūdz piedošanu, neskatoties uz to, ka meitene pilnīgi neko nezina par zēna klātbūtni. Jēzus pastāstīja Ričijam, ka zēns izdarīja pašnāvību un bija pieķēdēts pie visām savas rīcības sekām. Tad Ričijs ieraudzīja baru piedzērušos jūrnieku bārā, kurā piezemes alkoholiķi veltīgi mēģina dabūt iedzert. Ričiju pārņēma šausmas, redzot, ka kāds jūrnieks atslēdzas un viņa ķermeni ātri pārņem piezemes alkoholiķis. Pēc tam Jēzus un Ričijs aplūkoja valstību, kas bija pārpildīta ar dusmīgu, neapmierinātu un nelaimīgu piezemes dvēseļu bariem, kam bija lemts cīnīties uz dzīvību un nāvi. Tomēr neviena nevarēja tikt ievainota. Ričijs saprata, ka šī ir elle, kur dvēseles ir pakļautas tām ierastiem destruktīvas domāšanas modeļiem. Viņš arī bija liecinieks, kā neapmierinātas dvēseles mēģina veikt seksuālas darbības. Viņš redzēja dvēseles, kas strīdas par reliģiju vai politiku un mēģināja nogalināt tos, kas tām nepiekrīt. Neatkarīgi no tā, ko kāds domāja, tas uzreiz bija skaidrs visiem tur klātesošajiem. Lielākā daļa no tā, ko viņš dzirdēja, bija tādas domas kā: "Es tev to teicu!" un "Es vienmēr to zināju!" un "Vai es jūs nebrīdināju?!" Ričijs saprata, ka Jēzus viņus nenosoda un ka viņš pauž tikai mīlestību pret viņiem. Vienīgais, kas neļāva nevienai no šīm dvēselēm atstāt šo valstību, bija tas, ka viņām visām bija vienādas domas. Tas bija radījis sasaisti, caur kuru līdzīgas dvēseles pulcējas kopā. Ričijs prātoja, vai šīs dvēseles ir aizbēgušas no gaismas, kas atklāja tumsu viņās. Pēc tam Jēzus aizveda Ričiju prom no turienes. (Dr. Džordžs Ričijs)

 

b. Hovarda Pitmana NTP

Atrodoties piezemes valstībā, Hovards Pitmens vēroja dzīvos cilvēkus, kuri veica savas ikdienas darīšanas un pilnīgi neapzinājās, ka viņus vajā būtnes no garu pasaules. Pitmens šo piezemes valstību dēvē par pirmajām debesīm. Viņš bija pilnīgi satriekts, vērojot šausmīgus dēmonus visās formās un veidos, kas brīvi pārvietojas starp cilvēkiem. Pitmenam tika parādīta darbinieku atpūtas telpa uz zemes, kur jauns vīrietis un jauna sieviete sarunājās un smējās. Starp viņiem atradās grotesks dēmons, kuru abi neredzēja. Pitmens uzzināja, ka tas ir iekāres dēmons. Viņš pārsteigts vēroja, kā dēmons iekļūst jaunā cilvēka ķermenī. Pitmenam tika pateikts, ka dēmons ir padarījis sevi iekārojamu jauneklim, un tas brīvi piekritis ienākt viņa telpā. (Mācītājs Hovards Pitmens (Howard Pittman))

 

c. Deivida Okforda NTP

Deivids Okfords redzēja tumšas dvēseles, kuras atrodas piezemē un atsakās iet uz gaismu. Viņas izmanto dzīvo cilvēku enerģiju, cenšoties kavēt viņu garīgo attīstību. Deivids uzzināja, ka mēs esam pasargāti no šīm tumšajām būtnēm, ja vien esam izvēlējušies koncentrēties uz mīlestību mūsos. Deivids pamanīja, ka tumšie pat necenšas viņu ietekmēt. Viņi vienkārši uzmet viņam šķebinošu skatienu un aiziet. Deividam tika teiks, ka ikreiz, kad viņš tos ierauga, viņam ir jāsaka, lai viņi dodas uz gaismu. Gaisma ir lūka uz vietu, kurp visas dvēseles dodas, ja tās to izvēlas. Deivids uzzināja, ka augstākās būtnes zina, kurp iet un ko darīt, lai palīdzētu uz piezemes dvēselēm, lai tās varētu attīstīties, ja tā vēlas. (Deivids Okfords)

 

d. Žozianes Antonetes NTP

Žoziane Antonete redzēja sejas, kas neticamā ātrumā steidzas viņai pretī. Tās skrēja pretī viņas sejai, izpletās un pēc tam izšķīda. Seja pēc sejas vēlās viņai pāri, un viņa bija pārbijusies. Viņa dreifēja līdzi un nespēja noturēt acis vaļā. Viņa prātoja, kas ir šie cilvēki. Viņa atpazina dažus no viņiem kā cilvēkus, par kuriem viņa zināja, ka tie ir miruši. Visa telpa bija piepildīta ar gariem, un viņi lidinājās pie viņas un skatījās viņai acīs. Viņa mēģināja viņus atgrūst un cīnījās ar viņiem. Šķita, ka šī pieredze turpināsies mūžīgi. Viņa šos cilvēkus identificēja kā nemierīgus garus. Viņu sejas bija sāpju sašķobītas, un viņi šķita pazaudējušies. Viņa bija baiļu pārņemta, redzot tos sev apkārt. Pēkšņi viņai parādījās gari ar mirdzošām sejām. Tie izstaroja maigu un spēcīgu gaismu, kas viņai atgādināja skaistu eņģeļu attēlus. (Žoziane Antonete)[1]

 

e. Psihiskās atklāsmes par elli

Emanuela Svedenborga izklāsts par pirmo stāvokli pēc nāves ir ievērojams piezemes valstības apraksts: pēc nāves ir atšķirīgi stāvokļi, kuriem dvēselēm ir jāiziet cauri, pirms tās nonāk debesīs vai ellē. Pirmais stāvoklis ietver šo sfēru ārējos aspektus, bet otrais [Tukšums] vairāk ietver to iekšējos aspektus. Cilvēku pirmais stāvoklis pēc nāves ļoti līdzinās viņu stāvoklim fiziskajā pasaulē, jo tajā brīdī viņi līdzīgi ir iesaistīti ārējās lietās. Tāpēc dažas dvēseles neapzinās, ka ir mirušas. (Emanuels Svedenborgs)

Ruta Montgomerija rakstīja: ”Šis piemērs raksturo cilvēku, kurš ir tik pārliecināts, ka nav ne Dieva, ne turpmākas dzīves, ka viņš, atrodoties uz zemes, slikti izturas pret citiem un nejūt nekādu morālu pienākumu sniegt kādam palīdzīgu roku vai uzvesties kā kārtīgam pilsonim. Kad viņš veic pāreju, viņš ir dusmīgs un mežonīgs, jo nonācis situācijā, kuru viņš pats ir radījis, citu alkatīgu dvēseļu ieskauts, kuras, atrodoties līdzīgā situācijā, ar prieku uzņem viņu ellē, ko pašas sev radījušas. Viņš mēģina izlauzties no velnišķās grupas, bet tā viņu ir ielenkusi. Viņš ir pilnīgi nelaimīgs, jo tagad viņš sāk saskatīt, cik muļķīgi bija viņa ceļi, bet nezina, kā novērst savu likteni. Viņš tiek atstāts tur, līdz viņa būtībā sāk iespiesties viņa paša nožēla par grēcīgajiem ceļiem, un viņš pats sev atzīstas, ka ir izniekojis visu mūžu – retu privilēģiju –, domājot tikai par sevi. Kad viņš sasniedz pilnīgu grēku nožēlu, viņš spēj atbrīvoties no apkārtējiem radījumiem, kas grēkus nenožēlo, un pēc tam ilgu laiku meklē savu dvēseli, lai pārskatītu pagātnes kļūdas. Tas dažkārt ir ilgs, sāpīgs process, jo viņam būs jāiet vienam. Tikai viņš spēj novērtēt savas kļūdas un meklēt piedošanu, lai gan daudzi šeit ir gatavi sniegt roku, kad vien viņš to lūdz.” (Ruta Montgomerija)

Rūta Montgomerija turpina: “Cilvēki, kuri mirst kā alkoholiķi, var klīst ap lieliem dzērājiem, kārojot alkoholisma priekus, taču nespējot saraut ieraduma saiti, kas viņus saistīja ar fiziskajiem ķermeņiem. Tas pats notiek ar lieliem smēķētājiem vai narkotiku lietotājiem, tur vai šeit, vai seksa maniakiem, kuri izmanto citus, lai apmierinātu ķermenisko tieksmi pēc dzimumakta. Šī ir ļoti svarīga mācība, ko mēs apgūstam šajā pusē. Lai izvairītos no mūžīgā atdzimšanas cikla fiziskā formā, mums ir jālikvidē saites, važas, kas mūs saista ar fiziskā ķermeņa vēlmēm. Tāpēc mēģiniet likvidēt sliktos ieradumus, atrodoties uz zemes. Uz zemes no tiem atbrīvoties ir vienkāršāk. Tie, kas nedzer un nesmēķē, nelieto narkotikas un nealkst pēc seksa, būs brīvi no šīm važām tajā pusē. Atrodoties fiziskā formā, ir vieglāk salauzt šīs važas, nekā to izdarīt tajā pusē, kur mums ceļā netiek likti nekādi kārdinājumi. Tādējādi par pareizu garīgu uzvedību nav atlīdzības, jo nav nekā, kas mūs citādi kārdinātu. Grūtā skola ir fiziskajā plānā, un tieši tur mums jāsatiek un jāpārvar kārdinājumi.” (Ruta Montgomerija)

Džordžs Andersons saka: ”Mans draugs, kurš nesen atņēma sev dzīvību, veica pāreju, nezinot, kā iziet gaismā. Es viņam tiku teicis, lai viņš iet uz priekšu, uz gaismu, bet viņš baidījās no sprieduma. Viņš nevarēja sev piedot. Tāpat viņam bija problēmas ar to, ka pēc tam, kad viņš bija atņēmis sev dzīvību, viņa gars acīmredzami kavējās ap notikuma vietu. Viņš nevarēja pārvarēt atmiņu par to, kā tēvs viņu ieraudzīja, un tas viņu ļoti emocionāli vajāja nākamajā dimensijā. Viņš un daudzi no mums nesaprot, ka tur ir tiesa, bet to nespriež Dievs tronī. Spriedumu pamatā jūs piešķirat sev pašiem. Var paiet laika eoni, līdz mēs iegūstam sapratni pirms iešanas uz gaismu. Tas ir atkarīgs no cilvēka.” (Džordžs Andersons (George Anderson))

 

10. Tradicionālās elles uguns un sēra NTP piemēri

a. Kevina Viljamsa NTP pētījums

"Kāpēc dažiem cilvēkiem ir NTP, kas līdzīga Bībeles uguns un sēra ellei, bet citi cilvēki apraksta cita veida elli? Ātrā atbilde ir tāda, ka ir daudz dažādas elles un dažādas debesis. Cilvēka situāciju dzīvē un pēc nāves nosaka daudzi faktori, tostarp: uztvere, perspektīva, kultūras un reliģiskā apkārtne, garīgums vai tā trūkums un izglītība. Ja papētīsit pietiekami daudz elles NTP, kas atgādina tradicionālo elles uguni un sēru, jūs pamanīsit, ka tās lielākoties rodas kristiešiem-fundamentālistiem. Dzīve pēc nāves bieži nozīmē "saņemt to, ko gaidāt", tas ir, ja jūs uzskatāt, ka debesis ir vieta, kur sēžat uz mākoņa un spēlējat arfu, jūs to varētu pieredzēt, kad nomirstat. Un tikai tad, kad sapratīsit, ka šāda veida debesis ir fantāzija, kas jāpamet, realitāte būs citāda. Citiem vārdiem sakot, realitāte ir tāda, kādu jūs to veidojat. Tas attiecas kā uz zemes plānu, tā arī uz debesīm. Ja mēs ticam, ka šāda elle pastāv, tā patiešām pastāv – mūsu pašu prātā. Un, tā kā pēcdzīve ir prāta un gara sfēra, šie elles apstākļi patiesībā pastāv, tikai radīti mūsu pašu prātā. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai mēs uzmanītos, ko ieliekam savā prātā un ko tur veidojam. Lai iegūtu papildinformāciju par NTP atšķirībām, apmeklējiet manu NTP atšķirību vietni.” (Kevins Viljamss)

 

b. Godājamā Keneta Heigina NTP

Mācītājs Kenets Heigins nolaidās bedrē, līdz viņu apņēma pilnīga tumsa. Jo tālāk viņš gāja, jo tumšāks un karstāks kļuva, līdz viņš ieraudzīja liesmiņas, kas gailēja uz bedres tumšajām sienām. Savā priekšā, aiz ieejas ellē, viņš ieraudzīja milzīgas, oranžas liesmas. Viņu vilka uz elli, kā magnēts velk metālu. Viņš apzinājās kaut kādu radījumu sev labajā pusē, uz kuru viņš neuzdrošinājās skatīties un kurš pavadīja viņu uz ieeju ellē. Kad viņš tur nonāca, ierunājās spēcīga balss, kas visu satricināja. Pēc tam Kenets uzpeldēja atpakaļ cauri tumsai līdz ieejai bedrē. (Mācītājs Kenets Heigins (Kenneth Hagin))

 

c. Dona Brubakera NTP

Dons Brubakers ceļoja cauri tunelim, kamēr viņā noraudzījās liela, šausmīga sarkana acs, ko viņš uztvēra kā savējo. Tunelī viņu pārņem panika, un viņš uzskata, ka atrodas ellē. Balss, ko viņš uzskata par Dieva balsi, liek viņam nebīties. Viņš ir izvēlēts aprakstīt to, ko viņš piedzīvo. Tiek teikts, ka viņam jāliecina par elles realitāti. Pēc tam viņš tiek ierauts plašā, liesmojošā krāsnī, kas pilna ar citiem cilvēkiem. Viņi smejas, apzinoties, ka liesmas nav sāpīgas. Pēkšņi viņš ir viens tumsā ar Dievu, kurš ar viņu sazinās. Vienā mirklī viņš apzinās savā dzīvē visus, uz kuriem kādreiz bijis dusmīgs. Pēc tam viņš peld krāšņās, dziļi zilās debesīs. Parādās Kristus, izstarojot milzīgi daudz gaismas. Kristus sniedz Donam izvēli palikt vai atgriezties fiziskajā pasaulē. Domas par ģimeni liek viņam izvēlēties atgriezties. Pirms atgriešanās Dons tiek atgriezts atpakaļ laikā, lai redzētu Kristus krustā sišanu. (Dons Brubakers (Don Brubaker))

 

11. Dažādi reliģiski apraksti par piezemes valstību

a. budisms

Mirušais galu galā nonāk izsalkušu spoku valstībā, kur mirušajiem ir milzīgi vēderi un rīkles kā lieli caurumi. Šī iemesla dēļ viņi klīst apkārt pastāvīgā neapmierinātas alkatīgas vēlmes stāvoklī. Galu galā nebrīvē esošais mirušais sastopas ar Nāves Kungu, lai pieņemtu spriedumu. Nāves Kungs paceļ viņa priekšā Karmas Spoguli, kurā spilgti atspoguļojas katra labā un ļaunā darbība. Tagad tuvojas dēmoni un sāk sagādāt mirušajam mokas un sodus par viņa ļaunajiem darbiem. Pat šeit mirušais var sasniegt atbrīvošanos, to apzinoties. Mirušais, kurš joprojām nav atbrīvots pēc sprieduma, tagad bez iebildēm tiks vilkts uz reinkarnāciju. Kādā brīdī atbrīvošanās vairs nav iespējama, un mirušie tiek instruēti, kā izvēlēties labāko dzemdi labvēlīgai reinkarnācijai.

“Nejūsmojiet par blāvi dūmainās krāsas gaismu no elles.” (Tibetas mirušo grāmata)

 

b. Hinduisms

Katra no Kosmosa Lielās Mandalas dimensijām atspoguļo enerģijas jeb gaismas kvalitāti. Katra šīs Mandalas dimensija, kas stiepjas no centrālā Baltuma, ietver bezgalīgi daudz iespējamu pasauļu un dažāda veida iemiesojumu. Dimensija, kurā mēs dzīvojam pašlaik, atrodas šīs Lielās Mandalas nomalē. Dimensijas, kas atrodas vēl tālāk no centra, var saukt par “elli”, kur ir mazāk apziņas, mazāk iespēju nekā dimensijā, kurā mēs dzīvojam pašlaik. (Hinduisms)

 

c. Islāms

Musulmaņu teologi, īpaši Ašaritu skolas pārstāvji, uzskatīja: ja ticīgais nonāk ellē, Dievs var piedot viņa grēkus vai neatbilstības un paņemt prom uzreiz vai pēc noteikta laika, kamēr nepilnības tiek nodedzinātas. Šīs doktrīnas pamatā ir hadīts: "Viņš ļaus cilvēkiem izkļūt no elles pēc tam, kad tie būs sadedzināti un pārvērsti pelnos." Papildus šai šķīstītavai ar ciešanām ir vēl viens musulmaņu cietums – al-A'raf (“augstumi” vai “vaļņi”), kas aprakstīts kādā Korāna nodaļā ar tādu pašu nosaukumu – kurā dzīvo dvēseles, kuras nav pelnījušas nolādējumu, tomēr nespēj iekļūt paradīzē. (Islāms)

 

d. Jūdaisms

Pēc rabīnu uzskata debesu modelis bija Ēdene. Rabīnu vārds, kas apzīmē elli, Gehenna, ir ņemts no uguns ielejas nosaukuma, par kuru teikts, ka bērni tajā sadedzinot tika upurēti Baālam un Moloham (semītu dievībām). Ebreju leģenda glezno elli visā spilgtumā, ko darīja arī viduslaiku kristieši, pat asociējot noteiktas spīdzināšanas ar konkrētiem grēkiem.

Ebreju raksti, kas parāda, ka Dievs nesoda cilvēkus uz mūžīgiem laikiem:

1. Bībele: “…jo neba uz mūžu novērsies Kungs. Kaut skumdina – apžēlosies, jo liela tam žēlastība, jo ne ar vieglu sirdi viņš apspiež, skumdina cilvēka dēlus!” (Raudu dziesmas 3:31-33)

2. Bībele: “Ne uz mūžiem es turēšu strīdu, ne uz visiem laikiem es dusmošu – tad manā priekšā nonīktu ikviena dvēsele, ikviens, kam dvaša, ko es radījis! Par mantrausības grēku es dusmoju, es viņu situ, apslēpos, dusmoju, bet viņš atkal turp, kur sirds velk! Es redzēju viņa gaitas, bet es dziedēšu viņu, es vadīšu viņu.” (Jesajas grāmata 57:16-18)

3: Bībele: “Kungs atsedzis savu svēto elkoni visu tautu acu priekšā – tad visas zemes malās redzēs mūsu Dieva pestīšanu.” (Jesajas grāmata 52:10)

4: Bībele: “Kas ir Dievs kā tu, kas noņem vainu un piedod pārkāpumu sava īpašuma atlikušajiem! Viņš nepaturēs dusmas uz mūžiem, jo viņam tīk žēlastība! Viņš atkal iežēlosies par mums, viņš samīdīs mūsu noziegumus un iemetīs jūras dzelmē visus mūsu grēkus.” (Mihas grāmata 7:18)

 

e. Gnosticisms

Kristīgie gnostiķi uzskatīja dzīvi uz zemes kā sava veida elli. Gnosticisms deklarēja, ka cilvēki ir ieslodzīti reinkarnācijas ciklā, un uzskatīja, ka pat pašnāvība nevar atbrīvot cilvēku no miesas verdzības. Atšķirībā no ortodoksālo kristiešu pārliecības ķermeņa augšāmcelšanās netika uzskatīta par daļu no izpirkšanas shēmas. Drīzāk, tikai iznīcinot ķermeni un visu redzamo Sātana radību, – kas ir elle –, bija pietiekami, lai nodrošinātu dvēseles glābšanu un tās uzkāpšanu debesīs. (Gnosticisms)

 

f: Kristietība

Raksti, kas parāda, ka dvēseles nepaliek ellē mūžīgi:

1. Bībele: “…[Jēzus] devās pasludināt arī tiem gariem, kas cietumā, kas Noas dienās palika savā nepaklausībā.” (Pētera 1. vēstule 3:19-20) Vēl: “Tādēļ arī tiem, kas jau miruši, evaņģēlijs tika pasludināts, lai viņus kā cilvēkus tiesātu miesā, bet garā viņi būtu dzīvi Dieva priekšā.” (Pētera 1. vēstule 4:6) Skat. arī “Elles mokas”.

2. Bībele: “Bet tāds kalps, kurš, zinādams sava kunga gribu, nebūs sagatavojies vai darījis pēc viņa gribas, saņems daudz sitienu. Bet, kas nezinādams darījis to, par ko pelnījis sitienus, tas saņems maz.” (Lūkas evaņģēlijs 12:47-48)

3. Bībele: “Nevilcinies izlīgt ar savu pretinieku, kamēr ar viņu vēl esi ceļā, ka tavs pretinieks tevi nenodod tiesnesim un tiesnesis tiesas izpildītājam un ka tas tevi neiemet cietumā. Patiesi es tev saku: tu no turienes neiziesi, pirms nenomaksāsi pēdējo kvadrantu.” (Mateja evaņģēlijs 5:25-26)

4. Bībele: Ikvienam kristietim vajadzētu būt grūti godīgi iedomāties bezgalīgas mīlestības un žēlsirdības Dievu, lai ļautu kaut vienai dvēselei tikt mūžīgi mocītai ellē. Veselais saprāts saka, ka ar dažām minūtēm ellē pietiktu, lai pat vislielākie grēcinieki mainītu savas domas un nožēlotu grēkus. Un kas tas par Dievu, kas radītu kādu, zinot, ka galu galā viņš šo cilvēku iemetīs ellē, lai viņu mūžīgi spīdzinātu? Pats par sevi saprotams, ka Dievam būtu labāk tādu cilvēku vispār neradīt. Ja ļauns tēvs izturas pret saviem bērniem labāk nekā šādi, cik daudz labāk Dievs? Jēzus teica: “Vai starp jums ir cilvēks, kas savam dēlam, ja tas lūgs maizi, dos akmeni? Vai, ja tas lūgs zivi, dos tam čūsku? Ja nu jūs, ļauni būdami, saviem bērniem dodat labas dāvanas, cik daudz vairāk laba jūsu debesu Tēvs dos tiem, kas viņu lūdz.” (Mateja 7:9-11)

 

12. Elle ir paredzēta īslaicīgai attīrīšanai (piemēram, šķīstītava), nevis mūžīgai nolādējumam

Agrīnā Baznīca izstrādāja šķīstītavas koncepciju, pamatojoties uz konkrētām vietām Svētajos Rakstos.

a. Pēc Seviljas Svētā Izidora teiktā Baznīca mācīja, ka nākamajā dzīvē "daži grēki tiks piedoti un izpirkti ar zināmu attīrošu uguni". (Deord. creatur., c. xiv, n. 6)

b. Arī Svētais Augustīns apgalvoja: "Dažiem grēciniekiem netiek piedots ne šajā, ne nākamajā pasaulē; par to nebūtu jārunā, ja vien nebūtu citi [grēcinieki], kuriem, lai gan šajā pasaulē nav piedots, nākamajā pasaulē tiek piedots." (De Civ. Dei, XXI, xxiv)

c. Tādu pašu interpretāciju sniedz Gregors Lielais (Dial., IV, xxxix); Svētais Beda (komentārs šajā rakstā); Svētais Bernards (Sermo lxvi in ​​Cantic., n.11) un citi ievērojamie teoloģijas autori.

d. Origens, pirmais lielais Baznīcas tēvs, mācīja, ka šķīstītava ir patiess elles apraksts. Viņš uzskatīja – ja cilvēki atstāj šo dzīvi ar vieglākiem trūkumiem, viņi tiek nolemti ugunij, kas sadedzina vieglākos materiālus, sagatavojot viņu dvēseles Dieva valstībai, kurā nevar iekļūt nekas netīrs. Viņš rakstīja: “Jo, ja jūs uz Kristus pamata esat cēluši ne tikai zeltu, sudrabu un dārgakmeņus, bet arī malku, sienu un salmus, ko jūs sagaidāt, kad dvēsele tiks atdalīta no miesas? Vai jūs ieietu debesīs ar savu malku, sienu un salmiem un tādējādi apgānītu Dieva valstību, vai arī šo šķēršļu dēļ jūs paliktu bešā un nesaņemtu atlīdzību par savu zeltu, sudrabu un dārgakmeņiem? Nav ne tā, ne tā. Tad jūs tiekat nodoti ugunij, kas sadedzinās vieglos materiālus, jo mūsu Dievs tiem, kas spēj saprast debesu lietas, tiek saukts par šķīstošo uguni. Bet šī uguns apēd nevis radību, bet gan to, ko radība pati ir uzcēlusi – malku, sienu un salmus. Ir skaidrs, ka uguns iznīcina mūsu pārkāpumu malku un pēc tam atgriež mums atlīdzību par mūsu lielajiem darbiem.” (P. G., XIII, 445., 448. sl.)

Origens šo apgalvojumu pamatoja ar šādu Bībeles pantu: ”…tas tiks atklāts ugunī, un, kāds ikviena darbs būs bijis, to uguns pārbaudīs. Ja kāda darbs, ko tas uzcēlis, paliks, viņš saņems algu; ja kāda darbs sadegs, viņš cietīs, tomēr tiks izglābts, bet kā caur uguni.” (1. Korintiešiem 3:13-15)

e. Lionas koncilā 1274. gadā pēc Kristus tika teikts, ka pēc nāves dvēsele nekavējoties nonāk debesīs vai ellē. Tiesas dienā visi ar savu miesu stāsies Kristus tribunāla priekšā, lai sniegtu atskaiti par paveikto.

Ir daudz pierādījumu no NTP un Bībeles, ka elle ir pagaidu attīrīšanās vieta.

 

13. NTP atbalsts vispārējai glābšanai

“Tas, ko visi cilvēki meklē, kas viņus uztur, ir mīlestība, man teica gaisma. Tas, kas izkropļo cilvēkus, ir mīlestības trūkums. Šķita, ka atklāsmes, kas nāk no gaismas, turpinās un turpinās, un tad es jautāju gaismai: "Vai tas nozīmē, ka cilvēce tiks izglābta?" Tad kā ar trompetes skaņu ar spirālveida gaismas lietu Lielā Gaisma ierunājās, sakot: “Atceries to un nekad neaizmirsti; jūs glābjat, izpērkat un dziedināt sevi. Jums tas vienmēr ir. Jums tas vienmēr būs. Jūs esat radīti ar spēku to darīt jau pirms pasaules sākuma.” Tajā mirklī es sapratu vēl vairāk. Es sapratu, ka MĒS JAU ESAM IZGLĀBTI, un mēs paši sevi izglābām, jo ​​bijām radīti paš-labošanai tāpat kā pārējais Dieva Visums.” (Mellens-Tomass Benedikts)

“Dzīve ir uzlabojumu cikls, un cilvēki vēl nav perfekti. Lielākajai daļai cilvēku šis noslēpums tiek atklāts, kad viņi nomirst.” (Dr. Frenks Oski (Frank Oski))

“Visas dvēseles tika radītas sākumā un atrod savu ceļu atpakaļ pie Dieva.” (Edgars Keisijs (Edgar Cayce)[2])

“Mēs esam nemirstīgi un neiznīcināmi. Mēs vienmēr esam bijuši dzīvi, mēs vienmēr būsim, un šajā pasaulē mēs nekādā gadījumā nevaram pazust. Nav iespējams, ka kāds kaut kur iekristu Visuma plaisā un nekad vairs netiktu sadzirdēts. Mēs esam pilnīgi drošībā un vienmēr esam bijuši mūžīgi mūžos.” (Džeina Smita (Jayne Smith))

“No gaismas mēs esam nākuši, un pie gaismas mēs visi atgriezīsimies.” (Žoziane Antonete)[3]

“Tā ir Dieva mīlestība pret mums, kas mūs sūta mūsu ceļojumā, un mūsu mīlestība pret Dievu ļauj mums atkal atgriezties Dieva mīlošajās rokās.” (Deivids Goinss (David Goines))

“Mūsu mūžīgās eksistences galvenais aspekts ir nepārtraukta garīgā izaugsme caur mīlestību un kalpošanu. Mēs varam pavadīt to laiku, kas šķiet mūžība, pirms iemiesojamies miesā. Šajā garu pasaules periodā dvēseles izaugsmi var sasniegt arī tur.” (Nora Spurgina)

“Tas [reinkarnācija] ir universāls process, kas valda ne tikai cilvēku valstībā, bet arī visā dabā. Ikreiz, kad atrodam dzīvu formu, arī šīs formas apziņa attīstās, īslaicīgi šim nolūkam izmantojot fizisku formu, lai varētu gūt fizisku pieredzi. Katrā iemiesojumā mums ir atšķirīgs fiziskais ķermenis, cits vārds un citas dvēseles, kas darbojas kā vecāki, taču šīs izmaiņas ne mazākajā mērā neapdraud mūsu individualitāti… Reinkarnācija nav bezgalīgs process, un tad, kad esam apguvuši mācības Pasaules Skolā, mēs vairs neatgriežamies pie fiziskas iemiesošanās, ja vien nedarām to paši pēc saviem ieskatiem, lai darbotos kā cilvēces Skolotāji vai kā palīgi brīnišķīgajā pasaules evolūcijas plānā.” (Ambers Vells (Amber Wells))

“Bez fiziskajiem ķermeņiem naida un baiļu sajūtas pastiprinās, jo dvēseles [ellē] veltīgi cenšas slēpties no ienaidniekiem. Viņu vienīgā cerība ir reinkarnēties. Diemžēl tad, kad viņas to dara, viņas var aizmirst visas savas mokas ellē un atkal dzīvot alkatīgu un tirānisku dzīvi. Šis nelaimīgais cikls var turpināties mūžīgi, ja vien viņas neatradīs pestīšanu kādā no savām dzīvēm. Šādiem cilvēkiem patiešām ir vajadzīgs pestītājs, jo viņi nevar sev palīdzēt. Esmu pārliecināts, ka Kristus tika iemiesojies, lai palīdzētu viņiem, jo ​​viņš teica: "Nevis taisnos es esmu nācis aicināt atgriezties no grēkiem, bet grēciniekus.” (Lūkas evaņģēlijs 5:32) (Artūrs Jensens)

 

14. Bībeles atbalsts vispārējai glābšanai

Skat. iepriekš minētos ebreju rakstus un Jauno Derību par to, ka Dievs nesoda cilvēkus ar mūžīgo elli.

KOPSAVILKUMS: Neviens nevar kavēt Dieva gribu, kurš vēlas, lai visi cilvēki tiktu izglābti, un nevēlas, lai kāds pazustu, un apžēlotos par visiem – lai izglābtu visu pasauli, Jēzum izpērkot visas pasaules grēkus.

Rakstu liecības:

a. Bībele: “Ījabs atbildēja Kungam: “Zinu, ka tu visu spēj, ko tu nolem, to nevar novērst!”” (Ījaba grāmata 42:1-2)

b. Bībele: “…Glābēja Dieva priekšā, kas grib, lai visi cilvēki tiktu glābti un nāktu pie patiesības atzīšanas.” (1. Timotejam 2:3-4)

c. Bībele: “…[Kungs] pacietīgi gaida uz mums, jo viņš negrib, ka kādi ietu pazušanā, bet grib, ka visi grēku nožēlā atgriežas.” (Pētera 2. vēstule 3:9)

d. Bībele: “Dievs visus ir saslēdzis nepaklausībā, lai visus apžēlotu.” (Romiešiem 11:32)

e. Bībele: “Jo Dievs sūtīja savu Dēlu pasaulē, nevis lai tas pasauli tiesātu, bet lai pasaule caur viņu tiktu glābta.” (Jāņa evaņģēlijs 3:17)

f. Bībele: “Un mēs esam redzējuši un liecinām, ka Tēvs ir sūtījis Dēlu par pasaules Pestītāju.” (Jāņa 1. vēstule 4:14)

g. Bībele: “Viņš ir ne tikai mūsu, bet arī visas pasaules grēku izlīdzinātājs.” (Jāņa 1. vēstule 2:2)

 

Autors: Kevins Viljamss (Kevin Williams)

 

Pievienots: 22.09.2019.

https://near-death.com/hell/

Tulkoja Jānis Oppe

 

[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/11-dazadi/4299-kevins-viljamss-zozianes-antonetes-navei-tuva-pieredze (Tulk. piezīme)

[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/11-dazadi/4302-kevins-viljamss-edgars-keisijs-par-cilveka-izcelsmi (Tulk. piezīme)

[3] Skat. 1. Vēri. (Tulk. piezīme)