Маргарита Ковалева - «Подопытные души»
Margarita Kovaļova - “Izmēģinājumu dvēseles”
Katrs, kurš kaut kādā veidā ir nonācis Reinkarnacioloģijā, sastopas ar “iekšējo kritiķi” (saprātu), kurš rupji čukst par iztēles spēlēm un atsakās ticēt, ka pagātnes dzīve eksistē[1].
Es, tāpat kā daudzi citi, esmu spiesta cienīt un ieklausīties viņa viedoklī, jo kopš bērnības esmu mācīta uzticēties tam, ko redzu.
Un tādi termini kā “intuīcija”, “zemapziņa” – to esamība ir pierādīta, bet līdz šim laikam ir pakļauta asai kritikai no ļoti gudru zinātnieku un tātad arī no visu pārējo puses.
Nonākusi Reinkarnacioloģijā un pat guvusi sekmes, es līdz galam neticēju tam, ko redzu, jūtu un “atminos”. Amizanti, bet 100% apstiprinājumu es ieguvu gandrīz pašās mācību beigās un ne personiski pati.
Visas zināšanas par reinkarnāciju man atnāca ar manas mammas vieglo roku. Vispār mamma – tas ir tas cilvēks mūsu ģimenē, kurš ir spējīgs ieinteresēt visus par jebko.
Tāpēc viņas informācijas laukā nonāca arī viņas dzimtā māsa (Vaļa), kura sen atrodas sevis meklējumos.
Iegremdēšanās pagātnes dzīvē
Jau pa dienu, 12. novembrī, pēc maniem aizraujošajiem stāstiem, es liku priekšā mammai un viņas māsai vakarā “ievest” viņas Dvēseļu Pasaulē, uz ko viņas atbildēja ar piekrišanu. Burtiski uzreiz, pēc darba, ātri pavakariņojušas, mēs ķērāmies pie iegremdēšanas.
Sākām ar Vaļu, jo viņas pašreizējā dzīve man pašai šķita pati samudžinātākā un sarežģītākā, īpaši pēc tam, kad viņa bija paskatījusies savu pašu nozīmīgāko pagātnes dzīvi.
Iegremdējuma mērķis bija – tikšanās ar Audzinātāju, ar kuru mums tā arī neizdevās iepazīties tās pusstundas laikā, kuru mēs pavadījām Dvēseļu Pasaulē.
|
Sk. arī Tikšanās ar dvēseles Audzinātāju.[2] |
Taču Vaļa tur satika svarīgāku personu, kuru viņa pastāvīgi redzēja savos sapņos reālajā dzīvē.
“Paziņa” ietiepīgi negribēja nosaukt savu vārdu un tikai rādīja viņai fragmentus no tās pagātnes nozīmīgās dzīves. Viss, ko viņš atstāja pēc “pastaigas”, – skaitlis 26.
Es pamēģināju mammas māsu izvest nedaudz uz priekšu un palūdzu paskatīties dienu, kad viņi satiksies un kā šis cilvēks izskatīsies. Un ziniet ko? Reālajā dzīvē ar šo cilvēku Vaļa drīz nejauši iepazīsies, un, vai diena sakrīt ar sižetu no iegremdējuma, uzzināsim 26. datumā, bet nav skaidrs, kurā mēnesī.
Tā kā skaidras atbildes UZ MANIEM jautājumiem (savi jautājumi viņai neatradās) es nesaņēmu un iepazīstināt Vaļu ar Audzinātāju nespēju, man mežonīgi gribējās pabeigt šo pastaigu, jo šķita, ka daru kaut ko ne to vai ne tā.
Pirmie jautājumi
Mamma visu laiku bija blakus un klausījās par visu notiekošo. Taču mēs abas izdarījām secinājumu, ka nevar nebūt Audzinātāja un ir iznākušas kaut kādas blēņas.
Vaļa aizgāja gulēt, bet mēs ar mammu padomājām un nolēmām, ka, ja reiz gribējām, tad arī viņa ir “jāaizved” uz Dvēseļu Pasauli. Pulkstenis rādīja 0:42, kad sākās meditācija.
– Un tagad ar nodomu nonāc Dvēseļu Pasaulē... Kā tā izskatās? Tevi kāds tur sagaida?
– Jā, divas manas dzimtās saules – Eliass un Aļga. Viņas par mani ļoti priecājas. Bet apkārt ir vēl daudz sauļu.
– Labi, tad pakontaktēsimies ar viņām vēlāk, bet pastāsti, kā tu jūties?
– Nogurums, bet kopumā mundri. Man vajag kaut kur iet. Man vajag satikties ar Audzinātāju!
– Klau, mēs pārvietosimies uz to brīdi, kad tu ar viņu satiecies. Kā viņš izskatās? Kā viņu sauc?
– Viņam ir skaista arābiska āriene, ar ūsām, kas pāriet bārdiņā, mati atsukāti atpakaļ, baltā tērpā, un viņu sauc Krišts.
– Ko tu gribētu Krištam pajautāt?
– Nezinu.
– Klau, uzzināsim, kāda karma tev ir šajā dzīvē?
– Nav karmas.
– Kādā nozīmē, nav karmas? Ar kādu mērķi tu esi šeit?
– TICĪBA! Man ir jāiemācās ticēt sev un tam, ko daru.
– Tā, pamēģināsim uzzināt, kādas kļūdas tu pieļāvi nozīmīgā dzīvē, kuru dēļ tu nonāci šeit.
– Es nesagaidīju. Pagātnes dzīvē es atrados Kēnigsbergā, tas bija kara laiks. Mans vīrs tika nogalināts karā. Stresa dēļ man pazuda piens, un es nevarēju barot ar krūti savu bērnu. Viņš saslima un burtiski izkalta acu priekšā.
Dzīve zaudēja jēgu. Es ilgi mēģināju eksistēt, bet iedzēru tablešu devu un beidzot taču atstāju šo pasauli.
Taču mums bija vienošanās! Man bija viņi jāpazaudē un tajā pašā dzīvē atkal jāsatiek! Un es pavisam nedaudz nesagaidīju šo tikšanos.
– Labi, bet vai tev šajā dzīvē bija tikšanās ar Aļgu un Eliasu?
– Jā, Eliass bija mans tēvs (mana mamma bija ļoti stipri pieķērusies tēvam, un, kad viņš nomira, viņa ilgus gadus vai pat desmitgades nevarēja atjēgties), bet Aļga – mana meita.
– Vai ir iespējama tikšanās ar Eliasu šajā dzīvē atkal?
– Nē, ar viņu es vairs šeit neredzēšos.
– Tad pārvietosimies uz to momentu, kad tu plāno parādīties šajā dzīvē, paskatīsimies uz taviem vecākiem. Ko tur redzi?
– Es redzu māmiņu jaunībā, viņa stāv uz ielas, gaidot tēti... Tagad viņi satikās, tētis paņēma māmiņu zem rokas, un viņi devās pastaigāties.
– Tu gribi zināt, kurš ir kurš Dvēseļu Pasaulē? Savu mammu, māsu, vīru un pārējos? Klau, uzzināsim viņu vārdus un kādu mācību viņi nes šajā dzīvē tev.
– Manu mammu sauc Ārija, viņa vienkārši piekrita manas mātes lomai šajā dzīvē. Manu vīru sauc Griss, viņš ar savu rīcību liek man ticēt saviem spēkiem, norūda mani.
Manu māsu sauc Geihena, viņa māca man atrast izeju no sarežģītām situācijām, radot tādas.
– Pajautā Krištam, varbūt viņš ir lietas kursā, kāpēc Vaļai (Geihenai) nav audzinātāja?
– Viņš saka, ka viņa ir nodevusi savu Augstāko Dvēseļu grupu. Tajā nozīmīgajā dzīvē viņa loti stipri “padraiskojās”, tāpēc šajā dzīvē viņai nākas atstrādāt šīs “draiskulības”.
Dvēseļu Pasaulē viņa atrodas pārī ar savu radniecīgo dvēseli, bet, tā kā viņa ļoti apbēdināja Augstākos, šajā dzīvē viņu izšķīra no viņas. Atstrādājusi visas mācības, viņa savienosies ar radniecīgo dvēseli. Tāda karma.
|
Sk. arī Kas tās tādas – "radniecīgās dvēseles", un vai viņas ir visiem.[4] |
Vai Reinkarnacioloģijas kursi ir patiesība vai ilūzija?
– Krišt, mani tirda tāds jautājums! Saki, vai Reinkarnacioloģijas kursi ir patiesība vai ilūzija? Mēs nodarbojamies ar noderīgu lietu vai zīmējam bildītes iztēlē?
Audzinātāja atbilde bija izplūdusi un sarežģīta, taču pēdējie vārdi mani nošokēja:
– Arvien vairāk cilvēku sāk saņemt šos signālus. Ne visi tos saņem: tikai tie, kas gatavi. Šeit (Dvēseļu Pasaulē) tiek apspriesta tēma: par aizmirstības nepielietošanu tām Augstajām dvēselēm, kuras iet uz Zemi ar misiju.
Jo taču pat Kristus nespēja izpildīt savu dzīves uzdevumu, kā bija vajadzīgs. Un pa to laiku mūsu ar tevi saruna ilgst vienu stundu divdesmit... trīs minūtes, bet Cirta (manas mammas dvēseles vārds) tā arī neuzdeva savus jautājumus.
Pirmā mana doma pēc šiem vārdiem, ka nenofiksēju iegremdēšanās laiku, bet tūlīt pat atcerējos telefona ekrānu un laiku – 0:42. Es strauji paķēru telefonu – laiku rādīja 2:05! “VIENMĒRĪGI! MAMMU, VIENMĒRĪGI!”
Patiešām, no iegremdējuma sākuma bija pagājusi tieši stunda un 23 minūtes. Jautājumi momentā sāka pārkliegt cits citu manā galvā: ko pajautāt papriekš? Vienu es sapratu uzreiz: iegremdējums stiepsies vēl ļoti ilgi.
Kontakts pārgāja sarunā starp mani un Krištu, kuru atskaņoja mana mamma.
– Krišt, tu nu piedod, bet atbildi, lūdzu, uz dažiem maniem jautājumiem. Un jā, es tevi nomocīšu!
– (Smejas)... tu proti.
– Saki, kāda jēga ir manai dzīvei? Kādēļ es esmu šeit? Kāda man ir karma?
– Augstākajām dvēselēm nav karmas! Tev jādzīvo, radot labumu un skaistumu šai pasaulei.
– Stop! Bet kas es esmu Dvēseļu Pasaulē?
– (Ar izbrīnu)... PRIMA! Prima-balerīna!
– (Ar vēl lielāku izbrīnu)... Man taču ir Audzinātājs?! Starp citu, kāpēc viņš ir tik smieklīgs? Un kā viņu sauc?
– Tādu viņu padari tu! Patiesībā viņš izskatās citādāk, viņš ir ļoti nopietns un atbildīgs. Un sauc viņu Bers.
– A-ha-ha-ha! Berija! Tad, lūk, kāpēc es redzu viņu militārā formā un ar brillēm. Viņš ir ļoti histērisks, bet turklāt skops citās emocijās. Kādēļ viņš man ir dots?
Tu piekriti viņu trenēt. Tu esi pārāk nenosvērta, un viņš nekādi nevar tevi ietekmēt.
Jūs vienojāties, ka šī dzīve būs viegla un mierīga, kas ļaus pacelt viņa līmeni. Bet tu atnāci šurp un visu aizmirsi, radot Beram kaudzi problēmu.
– Tu par manu neseno mīlestību un pārcelšanos? Kādēļ vispār bija vajadzīgas visas šīs sāpes?
– Jā. Tu šīs problēmas radīji pati, bet Bers domāja, kā tevi no tām izvilkt. Šīs sāpēs nedrīkstēja tevi sabojāt, tu nedrīkstēji zaudēt ticību labiem cilvēkiem, nedrīkstēji saniknoties uz visiem. Bers tika galā.
Nedaudz par nākotni
– Saki, vai tiesa, ka, ja es aizbrauktu pa pēdām tam vīrietim, es beigtu dzīvi pašnāvībā?
– Jā. Bērs visādā veidā centās tam traucēt un pēdējā mirklī izvilka savu “galveno dūzi”.
– Tas par manu pašreizējo vīrieti? Starp citu, kā sauc manu bijušo Dvēseļu Pasaulē un kas viņš man tur ir?
– Jā, par viņu. Bijušo sauc Grehts – viņš ir tavs pats dedzīgākais cienītājs Dvēseļu Pasaulē, bet viņš nav tuvāko vidū. Viņš ir tikpat nesmuks tur, cik skaists te. Viņš izvēlējās šo dzīvi, lai iznīcinātu tevi.
Tā viņš atriebtos par tavu absolūto uzmanības trūkumu pret viņa personu Dvēseļu Pasaulē. Viņš nedrīkstēja parādīties tavā dzīvē tik tuvu, bet viņš pats izmainīja šo ceļu, pārbraucot pie tevis. Bet brauca viņš pie Cirtas (mammas).
– KO? Kā, pie mammas? Kāpēc?
– Sev un savai glābšanai. Viņš ir ļoti slims, un tikai Cirta varētu viņu izārstēt.
– Jā, viņš žēlojās par slimo sirdi. Tas arī ir cēlonis? Vispār, vai viņš ilgi dzīvos? Ceru, laimīgi?
– Nē, viņš nodzīvos neilgu mierīgu dzīvi. Un viņš nenomirs no sirds slimības. Limfvadi – no tiem.
Es uzreiz atcerējos punus, kuri lēca viņam ārā dažādās vietās uz ķermeņa un bija saistīti ar limfmezgliem.
– Un mamma varēja viņu izārstēt?
– Jā, varēja.
– Un vispār, no mūsu attiecību saraušanas viņa cieta vairāk nekā es. Kādēļ viņai bija vajadzīgas šīs sāpes, ja viņš nespēlēja viņas dzīvē nekādu lomu?
– Šī attiecību saraušana izraisīja spēcīgu stresu, uz kura fona Cirtai strauji izauga labdabīgs audzējs, kurš bez šī stresa klātbūtnes lēni un plūdeni varēja kļūt nāvīgs dēļ mūžīgā noslogojuma darbā.
Nevar visu dzīvi veltīt sevi tikai darbam, Cirta.
– Krišt, viņš mani vismaz mīlēja?
– Mīlēja, kā prot. Tikai sevi viņš mīl vairāk, bet no mīlestības pret citiem cieš.
– Kāds veicināja mūsu šķiršanos?
– Jā. Viņa māsa un draugs.
– Tā jau es domāju! Bet vecāki pret mani vismaz normāli attiecās? Viņa mamma līdz šim laikam raksta. Tiešām pārdzīvo?
– Tētis pārdzīvo. Mamma – līdzeni. Mamma nožēlo, ka līdz ar tevi aizgāja perspektīvas veiksmīgi apprecināt dēlu.
– Un mans pašreizējais vīrietis: kā viņu sauc Dvēseļu Pasaulē? Un kas viņš man tur ir?
– Viņu sauc Kerhts. Un viņš ir ļoti svarīgs tev šajā dzīvē. Viņš atrodas tavu tuvo dvēseļu vidū.
– Krišt, kad parādos Dvēseļu Pasaulē, es pastāvīgi redzu kādu dvēseli starp tuvajām, taču nekādi nevaru to noteikt. Es jūtu, ka tas ir mans nākamais bērns – meitiņa. Pareizi? Viņu taču sauc Plumba?
– Luma. Jā, tā ir tava meita.
Nedaudz par veselību
– Ja reiz mēs esam pieskārušies veselības tēmai, saki, cik ilgi mēs ar mammu nodzīvosim?
– Kas tavā izpratnē ir “ilgi”?
– Nu, līdz gadiem 80…
– (Smejas)… Drīz jums būs tādas tehnoloģijas, ka 80 gadi – tas nav vecums.
– (Smejos)… Dvēseļu Pasaulē es esmu balerīna, bet šeit bumbieris! Kāpēc tik zemiski? Kā man atbrīvoties no liekā svara?
– Tev ir jāredz SEVI spogulī! Ne atspulgu, bet SEVI! Tu taču atminies sevi?
– Ne tik sen atminējos. Un ko tu teiksi par mūsu ar mammu veselību? Mums viss ir kārtībā?
– Vajag dzīvot tā, kā ieplānojāt: taisīt rīta vingrošanu, dzert ūdeni, pareizi baroties un gulēt. Un obligāti vakara pastaigas! Sīki vājuma brīži nesagādās īpašas raizes, ja nebūs nervu.
– Mans tēvs pastāvīgi žēlojas par veselību un mēģina atrast sevī slimības. Saki, viņš ir vesels vai ir vērts turpināt šos meklējumus?
Viņam nepieciešama kustēšanās. Stādies priekšā elastīgu caurulīti. Pa to notek ūdens piliens, nožūst. Paliek minerālas pēdas. Nākamais piliens – vēl pēdas. Un tā laika gaitā caurulīte piesārņojas un nelaiž ūdeni cauri.
Ja to saspaidītu, pieliktu fiziskas pūles, tad minerālās pēdas pārvērtīsies smiltīs un izbirs, un ūdens atkal varēs tecēt pa caurulīti. Viņam vajag vairāk kustēties un nodarboties ar fiziskiem vingrojumiem. Dod mammai jautājumus.
– (Smejos)… Tūlīt, tūlīt. Ko vēl tādu tev pajautāt?... Ā, lūk, mums ir runcis. Viņš ir ļoti gudrs. Vai viņš ilgi nodzīvos un par ko kļūs nākamajā dzīvē?
– Jā, gudrs runčuks. Pietiekami nodzīvos. Kļūs par zēnu. Jūs pēc viņa neilgosieties.
– (Smejos)… Bet mammas māsai ir, piedod, ārkārtīgi nepatīkams suns. Vai viņš vēl ilgi nodzīvos?
– (Smejas, nu taisni vēderu turēdams)… Vēl padzīvos. Vēl paspēs jums apnikt.
– Tā, es tevi jau esmu nomocījusi. Tāpēc beidzot atstāju tevi ar mammu.
– (Noguris smaids)…
Galvenās atbildes
Jautājumus sāka uzdot mamma:
– Kāpēc es vienmēr redzu tevi no mugurpuses?
– Es baidījos, ka tu mani atpazīsi.
– Jā, tu esi līdzīgs Sargeņģelim, ar kuru es kontaktējos. Tu arī esi viņš?
– Nē.
– Un kurš tad ir Audzinātājs?
– (Smejas un kliedz)… TU – AUDZINĀTĀJS! Bet es stažieris.
– Kā tā iznāca?
– Mēs vienojāmies, ka tu mani patrenēsi. Visas tavas nepatikšanas nākas risināt man. Man ir jāpamanās tev palīdzēt. Intuīcija tev – nulle, tāpēc man nākas ļoti censties.
Viņš atgādināja mammai patiešām maģiskas atbrīvošanās no ļoti sarežģītām situācijām. Mamma ne reizi vien man par tām stāstīja un sauca to par brīnumu.
– Tas ir, reinkarnacioloģiju tu atsūtīji priekš manis?
– Jā. Bet nepieciešama tā bija Aļgai un pēc tam jau Geigenai.
– Tas ir, mums jāpalīdz Vaļai šajā dzīvē?
– Jā, jums jāpalīdz viņai atgriezties pie Augstākajām dvēselēm, saprast visas savas kļūdas caur iepriekšējām dzīvēm.
Jau ir vēls, iespēju pakontaktēties būs daudz, turklāt mammai vajag uz tualeti (pateikts man kā jautājumus uzdodošajai).
Esmu ļoti pateicīga Krištam, un beidzot viņu atlaidu. Mamma nepaspēja pat noformulēt savus jautājumus un vienkārši saņēma ātras blic-atbildes uz četriem pašiem svarīgākajiem.
Bija pienācis laiks atvadīties. Krišts pavadīja mammu līdz durvīm, viņa pa tām iegāja, bet viņš vēl dažas sekundes noguris smaidīja viņai.
Pulkstenis rādīja ļoti vēlu laiku – tuvu 5 no rīta. Viss šis dialogs negāja ārā no galvas, mēs klusējot sēdējām un domājām par katru Krišta izteikto vārdu. Tie iekvēlināja mūsos ticību.
Nākamajā dienā
No rīta mēs mēģinājām savā galvā ieviest kārtību – kādā veidā manas mammas kardinālajā pagātnes dzīvē varēja divreiz iemiesoties Eliass un Aļga.
Mēģinot atritināt notikumu un minējumu kamolu, mēs sapratām, ka tas vienkārši nav iespējams. Šaubu pilieni atkal sāka izplesties neuzticēšanās peļķē.
Pārnākusi savās mājās, es ātri savācos un devos pastaigā ar savu Kerhtu, bet mamma bija nolēmusi nosnausties. Viņa iegrima miegā momentāni un ieguva atbildi uz šo pašu jautājumu.
Sapnī kāds viņai izskaidroja, ka viņai bija jāsatiek jauns vīrietis, līdzīgs bijušajam vīram ārēji, un jādzemdē no viņa divi bērni – zēns un meitene – Eliass un Aļga. Lūk, tādā veidā viņi atkal iemiesotos tajā pašā dzīvē.
Un viņu iemiesošanās nenotika un neizpildījās vienošanās, noslēgta Dvēseļu pasaulē.
|
Sk. arī Debesīs noslēgtie kontrakti[5]. |
Mamma ilgi domāja un izlēma pajautāt, kad būs viņas pēdējā diena šajā dzīvē, uz ko Krišts atbildēja, ka viņai to nevajag zināt.
Sapni pārtrauca dīvains telefona zvans: cilvēks bija sajaucis numurus. Taču, pateicoties viņam, šis sapnis neizlidoja no mammas atmiņas.
Kad es atgriezos mājās, mamma, visa piesarkusi, tūlīt man visu izstāstīja. Pēdējā šaubu ēna izgaisa ticības mirdzumā.
Fakts paliek fakts
Neko no tā es nekad nebūtu uzzinājusi, ja kādā skaistā vakarā mamma, sēžot Jūtūbē, neuzdurtos raidījumam, kurā uzstājās Māris Drešmanis un reklamēja vebināru par Reinkarnacioloģiju.
Mana dvēsele patiešām sajuta, ka tieši Reinkarnacioloģija atbrīvos mani no šausmīgās depresijas, ko bija izraisījusi drāma personiskajā dzīvē. Kursi patiešām izglāba mani no sāpēm un tukšuma un pašlaik glābj manas mammas māsu.
Es patiešām saņēmu nomierinošas atbildes uz visiem jautājumiem, kuri mani satrauca. Es zinu, kā un ar ko man dzīvot tālāk.
Un es patiesi priecājos par Reinkarnacioloģiju un esmu tai pateicīga par to, ka tā atbrīvoja manu dvēseli no mana saprāta gūsta. Es atminos sevi…
P.S. Jūs esat atraduši apstiprinājumus savām atmiņām par iepriekšējām dzīvēm un saziņu ar garīgajiem Audzinātājiem?
 |
Reinkarnacionikas Institūta 1. kursa studente. Pastāvīgos sevis meklējumos. Radu no dvēseles un dvēseles dēļ. Priecājos par tagadni un to, kas man ir. |
Pievienots 29.11.2019.
https://ru.journal.reincarnatiology.com/podopytnye-dushi/
Tulkots ar lapas administrācijas atļauju
Tulkoja Jānis Oppe
[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4266-apsveram-reinkarnaciju-intervija-ar-valteru-semkivu-medicinas-doktoru-sabiedribas-veselibas-magistru (Tulk. piezīme)
[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4269-tiksanas-ar-manu-garigo-audzinataju (Tulk. piezīme)
[3] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/vera-prosvirnina/11-dazadi/3821-vera-prosvirnina-ka-berna-dvesele-izvelas-vecakus (Tulk. piezīme)
[4] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/3986-kas-ir-radnieciga-dvesele-un-vai-visiem-vina-ir (Tulk. piezīme)
[5] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/tatjana-beglaka/11-dazadi/1689-tatjana-beglaka-debesis-noslegtie-kontrakti (Tulk. piezīme)