Жизнь после клинической смерти
Dzīve pēc klīniskās nāves
Klīniskā nāve. Cik daudz mītu, piedomājumu un noslēpumainu gadījumu ir saistīts ar šo parādību! Tūkstošiem, parastajam cilvēkam, varētu likties, neticamu stāstu var atrast Vispasaules tīmekļa plašumos.
Taču cilvēkus visos zemeslodes stūrīšos turpina nodarbināt jautājumi:
- Kas notiek ar Dvēseli, kad ķermenis nonāk pierobežas stāvoklī, starp dzīvi un nāvi?
- Ar ko ir aizņemta Dvēsele tajā laikā, kad cilvēka organisms pārdzīvo sirds, sava galvenā dzinēja, apstāšanos?
- Kāpēc vieni cilvēki pārdzīvo klīniskās nāves pieredzi un atgriežas dzīvē, bet otru ķermeņi uz visiem laikiem ir jāatdod zemei?
Kāda kļūst dzīve pēc klīniskās nāves
Šie un daudzi aspekti, kas saistīti ar Dvēseles ceļojumiem ārpus fiziskā ķermeņa, tiks apgaismoti šajā rakstā. Iespējams, tieši šis stāsts ieinteresēs jūs un liks citādi paraudzīties uz pašreizējās dzīves katra mirkļa izdzīvošanas procesu.
Māris Drešmanis, Reinkarnacionikas Institūta vadītājs, intervēja Romānu Matvejevu (Роман Матвеев). Romāns klīnisko nāvi pārdzīvoja pirms vairāk nekā 20 gadiem, 14 gadu vecumā.
Visu šo laiku viņš nebija atradis sava gadījuma apstiprinājumu starp cilvēkiem, taču Mārim Drešmanim izdevās viņu pierunāt dalīties savā apbrīnojamajā pieredzē ar auditoriju.
Romāns: “Mēģināšu saprotami pastāstīt, kā tas notika. Mūsu sabiedrībā cilvēku programmē. Viņam paskaidro, kas viņš tāds ir, kas ir dzīve, kā ir pareizi, kā nepareizi, viņam izskaidro, ko vajag un ko nevajag.
Kamēr tajā pašā laikā cilvēks ir kas daudz lielāks. Dvēseles daba ir universāla. Par to es tagad pastāstīšu, cik tas ir iespējams.”
Dvēseles pamošanās
Tātad:
- Kā tad Dvēsele uztver savu pagaidu pajumti, cilvēka ķermeni?
- Kā notiek Dvēseles iziešana no ķermeņa?
- Vai Dvēsele darbojas patstāvīgi vai pakļaujas noteiktam plānam?
Romāns: “Kad Dvēsele iznāk no ķermeņa, Gars[1] – pareizāk būtu teikt, ķermenis tiek uztverts kā kāds šūniņu, vibrāciju starpslānis. Vizuāli viņš izskatās kā kaut kādi kodoliņi, kā kaut kādas nūjiņas.
Tās pastāvīgi vibrē un ir zaļas gaismas aptvertas. Kad tu izej ārpus šīm vibrācijām, tu redzi savu ķermeni; sajūta, ka tu sāc kaut kur pacelties, tevi kaut kur velk.
Kad mēs dzīvojam uz Zemes, uz mums iedarbojas pievilkšanas spēks, tur ir tas pats, tikai tevi velk uz augšu.”
Iznāk, ka mūsu ķermeņus Dvēsele uztver kā kādu enerģētisku substanci, un, kad Dvēsele atstāj ķermeni, viņa pakļaujas jau citiem spēkiem, savas pasaules, Dvēseļu Pasaules, spēkiem.
Romāns: “Es cēlos arvien augstāk un augstāk… Mani ievilka kaut kādā telpā… Kad panorāma noskaidrojās, es sev blakus konstatēju milzīgu bezveidīgu dzīvu būtni, kura sauca sevi MĒS.
Līdzīgi, kā fantastikā attēlo kosmisko apziņu. Es sāku uzdot jautājumus, man pateica: “Lemsim.””
Dvēsele, pametot ķermenisko apvalku, paņem sev līdzi visu pieredzi, kas sakrāta dzīves periodā, ar visām cilvēciskajām emocijām, kā pozitīvajām, tā arī negatīvajām.
Lai Dvēseli atgrieztu pirmatnējā stāvoklī, viņu ievieto tā sauktajā “šķīstītavā”, kur viņa atrodas tik ilgi, cik viņai nepieciešams, lai atcerētos sevi.
Romāns arī pabija vietā, ar kuru cilvēkiem saistās daudzas reliģiskas bailes.
Romāns: “Tā ir vieta, kur ir ļoti daudz Dvēseļu, kuras domā, ka viņas ir cilvēki, taču zaudējušas savu ķermeni. Iedomājieties ugunsgrēku kinoteātrī.
Kaut kādā momentā šī telpa pārvēršas mutuļojošā okeānā, piepildītā ar visdažādākajām emocijām: nožēlu, sāpēm, izmisumu, šausmām…
Tu atrodies tur, kamēr nepārvērties dzīvības formā, kuru var iemiesot jebkur. Tu neko nedomā, neko nejūti, vienkārši apzinies, ka tu esi, un viss.”
|
Sk. arī Dvēseļu Pasaules telpa – vieta, kur mēs apzināmies savas mācības.[2] |
Atgriešanās uz Zemes
Tikai pēc Šķīstītavas Gars var atkal iemiesoties. Arī Romāna atjaunotā Dvēsele piedzīvoja jaunu iemiesojumu pieredzi. Viņš atminas, kā bija akmens, liels bluķis, kurš izjūt tik dziļu mieru, kādu ir grūti iedomāties.
Romāns vibrēja vienotā plūsmā ar visiem akmeņiem Visumā. Pēc tam viņa Dvēsele tika iemiesota augos, ziedos un vienkāršākajos organismos. Romāns juta, kā saule iekļuva viņā svētlaimīgas gaismas plūsmā. Viņu baroja zeme ar dzīvības spēkiem, kas nāca no lejas.
Katra iemiesojuma mērķis ir noteiktas pieredzes iegūšana. Katrā savā formā Dvēsele iziet tieši to skolu, kura svarīga viņas attīstībai konkrētajā etapā.
Romāns šo procesu salīdzina ar lidmašīnu, kuru vada pilots. Dvēsele – tas ir pilots, viņa nav visa struktūra, kurā viņa ir iemiesota. Dvēsele vienkārši ir savienota ar to uz kādu laiku.
Bet, jo vairāk iemiesojumu piedzīvoja Romāna Dvēsele, jo vairāk viņš atcerējās savu dzīvi uz Zemes un jo spēcīgāk viņam gribējās atgriezties ķermeniskajā apvalkā.
Romāns: “Tomēr arvien spēcīgāk es atcerējos to savu daļu, iemiesoto šeit un tagad. Es sāku uzstāt, ka man vajag atgriezties tajā dzīvē, tajā laikā. Kaut kādā momentā mēs atlidojām šurp. Mēs ceļojām pa Eiropu…
Viņš (Visuma Saprāts – J.K.) man parādīja, kā cilvēki iznīcina zemi, dabu, kuras daļa viņi ir. Un viņš man jautāja, vai tiešām, lūk, tālab ir vērts iemiesoties – pašiznīcināšanai.
Es mēģināju viņam atbildēt, ka mums ir dziļš potenciāls, ka mēs ceram harmoniskāk mijiedarboties ar šo pasauli, varam atrasties mīlestībā, priekā, atklāt sevī jaunus līmeņus, jaunus apvāršņus, kļūt pilnīgāki, atklātāki.”
Jo taču mūsu labklājības atslēga atrodas mūsos pašos! Tā ir dota mums pēc mūsu dabas, bet mēs brīžiem mēģinām to ignorēt, graujot sevi un dabu, kura uztur mūsos dzīvību un ļauj mums attīstīties un kuras daļa mēs paši esam.
Jo cilvēks taču spēj uztvert informāciju no apkārtējās pasaules dažādos līmeņos. Mēs barojamies ne tikai barības līmenī, bet arī gaisa, augu un dzīvnieku līmenī.
Romāns: “Man nāca pretī. Es uzstāju uz to, lai man atļautu atgriezties tieši manā laikā, kad es aizgāju no ķermeņa. Atkārtojās tā pati situācija: Zeme, kontinents, pilsēta, dzīvojamais masīvs, māja, vēdlodziņš, dzīvoklis.
Pirmajā laikā man bija grūti. Skatījos uz sevi un nezināju, ko darīt… Apsēdos sev uz ceļiem, sašļuku, un mani ievilka atpakaļ.”
Cilvēki, klausieties sevi!
Pakāpeniski Romāns atjēdzās un sāka vadīt parasta cilvēka dzīvi. Taču neparastie notikumi, kuri sāka ar viņu notikt pēdējos gados, lika viņam atkal atminēties viņa Dvēseles brīnumaino ceļojumu pirms daudziem gadiem.
Viņš atkal aizdomājās par dzīvi, par nāvi un par to milzīgo pasauli, kura mūs gaida starp iemiesojumiem. Tieši šīs domas kalpoja Romānam kā pamudinošs motīvs viņa pašrealizācijai.
Viņš pabeidza Reinkarnacionikas Institūta 1. kursu un pašlaik mēģina realizēt sevi, ieklausoties savā intuīcijā, savā iekšējā pasaulē.
Romāns: “Cilvēks pārāk daudz uzmanības akcentē uz prātu, uztverot caur viņu savu apkārtējo telpu. Bet domāšana neatspoguļo patiesību. Tā rāda realitāti kaut kādā atsevišķā fragmentā.
Vairums cilvēku, ieciklojušies uz šo uztveres formu, attālinās pat no sevis pašiem.
Vairāk klausieties sevi. Šīm jūtām, šiem pārdzīvojumiem iekšienē ir ļoti svarīgs dzīves pamats, tie nekad nav velti.
Liela kļūda ir, ka cilvēki dzīvo mentālā izpausto programmu līmenī. Tas atdala viņus no dabas, kura mūsos ir izpausta.”
Starpību starp Dvēseli, kura atnākusi uz iemiesojumu, un to, kura pamet cilvēka ķermeni pēc viņa nāves, tad arī nosaka pieredze, kuru viņa ir piedzīvojusi dzīves laikā.
Jo atbildīgāk un apzinātāk mēs attiecamies pret katru mirkli, kuru piedzīvojam, jo tālāk pavirzās mūsu Dvēsele savā ceļā uz pilnību un jo labāk tiek apgūtas mācības, kuru iegūšanai viņa nāk uz Zemi.
Palīdzēt apzināties iepriekšējo iemiesojumu pieredzi un uzdevumus uz šo dzīvi tajā skaitā – tas tad arī ir Reinkarnacionikas Institūta mērķis Māra Drešmaņa vadībā. Un vēl šeit vieglā rotaļīgā formā jūs:
- aktivizēsiet savu atmiņu un atcerēsieties pašas agrākās bērnības notikumus;
- iemācīsieties patstāvīgi ceļot pa iepriekšējām dzīvēm;
- no jauna atklāsiet sev Dvēseļu Pasauli un iepazīsieties ar Audzinātājiem;
- atbrīvosieties no bailēm[3] un ierobežojumiem;
- kļūsiet apzinošāki, harmoniskāki un laimīgāki.
Nāciet uz Reinkarnacionikas Institūtu un uzlabojiet savu dzīvi!
Materiālu, balstoties uz video-interviju,
sagatavoja tekstu autore
Jeļena Kovaļova
P.S. Vai jūs vai kāds no jūsu tuvajiem cilvēkiem esat pārdzīvojuši klīniskās nāves pieredzi? Dalieties komentāros.
 |
Reinkarnacioloģijas Akadēmijas projekts. Mūsu uzdevums – ar piemēriem no dzīves pastāstīt, ka dvēseles pieredzes atmiņas, sakrātas iepriekšējās dzīvēs, var uzlabot pašreizējo dzīvi. |
Pievienots 08.07.2014.
https://ru.journal.reincarnatiology.com/zhizn-posle-kninicheskoj-smerti/
Tulkots ar lapas administrācijas atļauju
Tulkoja Jānis Oppe
[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4019-ka-es-atradu-savu-garu (Tulk. piezīme)
[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/2661-filma-par-dveselu-pasauli-musu-dzimtas-majas (Tulk. piezīme)
[3] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4142-ka-pieradinat-bailes (Tulk. piezīme)