Умер в возрасте 2 лет — вернулся в семью через 12 лет

REINCARNATION IN THE SAME FAMILY

Kerola Boumena – Reinkarnācija tajā pašā ģimenē

Ketija Lūka (Kathy Luke) bija 16 gadus veca pusaudze, vientuļā māte, kad viņas pirmais dēls Džeimss (James) piedzima 1978. gada martā Čikāgā. Ketija bija atsvešinājušies no Džeimsa tēva. Viņa pārvācās uz atsevišķu dzīvokli, atteicās pabeigt vidusskolu un veltīja sevi savam dēlam. Viņš bija “labs” un mīļš ar saviem cirtainajiem matiem.

Kad Džeimss bija 16 mēnešus vecs un sāka staigāt, Ketija pamanīja, ka viņš klibo. Reiz Džeimss nokrita viesistabā uz grīdas, un pats nevarēja piecelties. Viņa pacēla viņu un izrādījās, ka viņš nevar nostāties uz kājas, tas izraisīja stipras sāpes. Viņai nācās nekavējoši aizvest viņu pie ārsta, kurš diagnosticēja kājas lūzumu, kā arī mezglu virs labās auss. Mezgla un kaulu smadzeņu izmeklēšana parādīja, ka Džeimsam ir metastātiska neiroblastoma – slimība, kura maziem bērniem bieži ved pie letāla iznākuma. Ketijas pasaule bija sabrukusi.

Tika pielietota staru un ķīmijas terapijas gara sērija. Ketija atteicas domāt par sava dēla nāvi un uzticīgi kopa viņu cerībā uz viņa drīzāku izveseļošanos. Bet Džeimsam kļuva arvien sliktāk un sliktāk. Viņš nevarēja sagremot barību, un ārsti ievietoja intravenozo katetru vēnā viņa kakla labajā pusē, kas atstāja lineāru ķirurģisku rētu.

Kad Džeimsam kļuva mazliet labāk, 18 gadus vecā Ketija aizveda viņu uz mājām. Visa dzīve riņķoja ap viņas dēlu un rūpēm par viņu. Pēc dažiem mēnešiem viņa bija spiesta atgriezties ar dēlu slimnīcā, jo viņam bija stipra asiņošana no mutes.

Uz 1980. gada aprīli Džeimsam bija 17 audzēji kreisajā kājā, liels audzējs aiz kreisās acs, kas izraisīja necauspīdību un aklumu šajā acī, izkropļojumi sejas kreisajā pusē un audzējs aiz labās auss.

Pēc ārstēšanas slimnīcā ārsti ieteica Ketijai vest viņu mājās. Neko vairāk viņi nevarētu darīt viņa labā. Ketija bija satriekta, paņēma dēlu uz mājām, šoreiz apzinoties, ka viņš drīz nomirs. Viņai nebija izvēles. Viņai bija jārūpējas par viņu un jāskatās, kā viņam kļūst arvien sliktāk un sliktāk, bez iespējas viņam palīdzēt.

Mazais Džeims pamanīja, ka viņa māte laiku pa laikam iziet no istabas, nespējot novaldīt asaras. Kādu dienu, kad divus gadus vecais Džeimss atkal redzēja viņu raudam, viņš teica: "Mammu, neraudi manis dēļ!” Un tad viņš nomira – 1980. gada 10. aprīlī.

Radinieki nespēja mierināt Ketiju viņas bēdās pēc Džeimsa nāves, un tāpēc viņa noslēpa tās dziļi iekšienē, radot radiniekiem iespaidu, ka viņas mīlestība ir izsīkusi.

Pēc Džeimsa nāves Ketija iepazinās apprecējās ar Donu (Don) (ne ar Džeimsa tēvu), un viņiem bija meita Ketija (Kathy). Šī laulība beidzās pēc četriem gadiem ar šķiršanos. Nedaudz vairāk nekā 20 gadu vecumā viņa atkal izrādījās vientuļās mātes stāvoklī.

Pēc tam viņa iepazinās ar Billiju (Billy), bijušo rodeo čempionu un jūrnieku. Viņi drīz apprecējās, un viņu pirmais bērns, Džošs, piedzima 1987. gadā. Šoreiz tās bija harmoniskas laulāto draugu attiecības. Billijs zināja Ketijas bēdīgo pagātni un apsolīja neko nejautāt, lai viņai to neatgādinātu. Viņš turēja savu solījumu.

Tad Ketija atkal palika stāvoklī 1992. gadā. Divpadsmit gadus pēc Džeimsa nāves Ketija dzemdēja dēlu Čadu (Chad), caur ķeizargriezienu. Kamēr viņa modās no anestēzijas, ārsti ienāca viņas palātā, sakot, ka viņiem ir kādas satraucošas ziņas. Pēc pirmā zaudētā bērna Ketija bija gatava izdzirdēt visļaunāko. Viņi informēja. ka viņas dēlam, šķiet, kreisā acs ir akla; tajā nav krāsas. Kad viņi ieveda bērnu Ketijai apskatīt, viņa uzreiz pamanīja, ka redzama lineāra ķirurģiska rēta viņa kakla labajā pusē, tajā pašā vietā, kur Džeimsam tika ievietots intravenozais katetrs ārstēšanas kursam. Pediatrs viņu centās pārliecināt, ka tā ir tikai dzimumzīme. Bet Ketija tomēr domāja, ka tā izskatās pēc rētas. Viņa pamanīja arī to, kas izskatījās kā audzējs aiz viņa labās auss, tajā pašā vietā, kur ārsti Džeimsam bija veikuši biopsiju. Ārsts apliecināja viņai, ka tā ir tikai funkcionāla cista, kurai vajadzētu pazust pēc dažām nedēļām. Viņa retoriski vaicāja ārstiem: "Kā tas var būt?", ar to domājot, ka aklā acs, dzimumzīme viņa kakla labajā pusē un cista aiz labās auss izskatās tāpat kā anomālijas, kas bija redzamas uz Džeimsa ķermeņa tieši pirms viņa nāves.

Kad Ketija pirmo reizi turēja rokās Čadu, viņa juta, ka pār viņu skalojas atvieglojuma okeāns. Viņa teica: "Tas bija tā, it kā no manas dvēseles tiktu noņemts liels smagums.” Viņa juta spēcīgu saikni ar Čadu, it kā viņi būtu bijuši saistīti jau iepriekš. Viņa to varēja sajust. Viņa tā nebija jutusies, kad viņas divi citi bērni bija dzimuši pēc Džeimsa nāves. Un viņa teica – kad pirmo reizi turējusi rokās Čadu, viņai bijušas jūtas, kas “aizgāja tieši līdz viņa sirdij”.

"Es zināju, ka viņš ir Džeimss. Man bija tik liels mierinājums zināt, ka viņš ir atgriezies pie manis.” Šīs atziņas nāca no sievietes, kura bija stingri reliģiski audzināta baptistu mājā Amerikas Bībeles joslā un kura nekad nebija lasījusi grāmatas par reinkarnāciju. Patiesībā pati reinkarnācijas koncepcija bija ķecerīga viņas ticībai. Viņa piesardzīgi dalījās tajā, ko redzēja, ar vīru Billiju; viņš nezināja, ko domāt. Kad viņa tajā dalījās ar savu bijušo vīru, viņš teica, ka viņa ir zaudējusi prātu. Ketija nolēma to paturēt pie sevis. Viņa nevarēja to apspriest ar ģimeni viņu spēcīgās reliģiskās pārliecības dēļ. Viņi uzskatītu, ka viņa ir traka.

Kad Čads paaugās, Ketija pamanīja, ka ejot viņš pievelk kreiso kāju un noslogo labo kāju. Viņš bija mierīgs un runāja klusi, tāpat kā Džeimss savā laikā. Ketija salīdzināja savu vecāko bērnu attēlus tajā pašā vecumā un konstatēja, ka Čada sejas kreisā puse bija īsāka par labo pusi, kā toreiz, kad audzējs saīsināja Džeimsa sejas kreiso pusi. Čada ādas krāsa arī bija gaiša, tāpat kā Džeimsam, kamēr abiem pārējiem Ketijas bērniem āda bija tumšāka. Čadam, tāpat kā Džeimsam, bija gaiši mati, kaut arī viņa dzimtie vecāki un brālis un māsa bija tumšmataini.

Kad Čadam bija četri gadi, 1997. gadā, viņš šokēja Ketiju, sakot viņai, ka vēlas atgriezties savā “otrā” mājā. “Kādā otrā mājā?” viņa jautāja. “Oranži brūnajā mājā ar šokolādes krāsas mēbelēm,” viņš atbildēja. Tā viņš aprakstīja dzīvokli, kurā viņa bija dzīvojusi kopā ar Džeimsu. Čads arī lūdza īpašas rotaļlietas, kuras bija piederējušas Džeimsam, kādu viņiem mājās nebija. Kad Ketija jautāja Čadam, kāpēc viņš vēlas doties atpakaļ uz savu otru māju, viņš teica: "Tāpēc, ka es tevi tur pametu.” Šī bija pirmā norāde, ka Čads zināja par Džeimsa dzīvi.

Kad Džeims bija bērns, viņš un māte faktiski dzīvoja dzīvoklī, mājai no ārpuses bija oranžu un brūnu ķieģeļu apdare un viņu mēbeles bija brūnas šokolādes krāsā. Džeimsam bija arī rotaļlieta ar skaņu. Ne Čadam, ne viņa brālim, ne māsai tādas nebija, un ne Ketija, ne Billijs nekad nebija stāstījuši tādas detaļas. Billijs nepazina Džeimsu un nekad nebija redzējis to dzīvojamo māju. Arī ēkas fotogrāfiju nebija, ne no ārienes, ne no iekšpuses.

Čads ne reizi vien lūdzu mātei, lai viņu aizved uz otru māju. Kad viņš to atminējās, tad runāja nopietnā tonī, kas ļoti atšķīrās no tā, kādā parasti stāstīja izdomātus fantastiskus stāstus.

Ketija izvairījās no viņa lūgumiem, un reiz Čadā tas sacēla tādu sašutumu, ka viņš paziņoja: “Mammu, es to neesmu izdomājis, tas patiešām ir tā. Kāpēc tu nevari piezvanīt savam tēvam un nepajautāt, kur es dzīvoju? Viņš to zina!” Pēc Ketijas teiktā, neticami bija tas, ka Čads vispār nepazina viņas tēvu, bet tēvs dzīvoja netālu no Džeimsa dzīvokļa un kapa.

Tajā pašā laikā (Čadam bija 4 gadi) māte un viņš runāja arī par viņa aklo aci. Čads pajautāja mātei, vai viņam atkal vajadzīga operācija. Māte atbildēja: “Nē, tev nekad nav taisīta operācija.” Čads teica: “Kā tad, man viena bija, atceries? Tā bija man virs auss.”

Ketija pajautāja: “Virs kuras auss?” Un Čads norādīja uz savu labo ausi. Džeimsam tika taisīta biopsija virs labās auss. Taču Čads nevarēja atbildēt, kāpēc viņš tika operēts. Uz jautājumu, vai tas bija sāpīgi, viņš atbildēja: “Nē, es gulēju.”

Nākamo pāris gadu laikā Čads reizēm runāja par Džeimsa dzīvi. Ketija neizjautāja viņu. Viņa gaidīja, kad viņš to atklās. Viņa nevelējās jebkādā veidā viņu ietekmēt. Turklāt viņai nebija ideju, ko viņam teikt. Reiz, kad viņa paņēma Džeimsa fotogrāfiju, kuru viņa nekad ģimenei nebija rādījusi, Čads iztaisīja šokētu seju un teica viņai: "Es vēlos šo attēlu. Es to gribu, jo tas esmu es."

Citu reizi Čads devās pie sava desmit gadus vecā brāļa un teica: “Kad man bija divi gadi, es biju tik slims, ka nevarēju norīt 7Up (dzēriens). Tad es nomiru un atnācu atpakaļ. Kad es atkal nomiršu, es atkal atgriezīšos." Šis vēstījums lika viņa brālim izskriet no istabas! Ketija teica, ka neviens cits nav zinājis par 7Up. Čada paziņojums bija tik tiešs, cik vien tas varēja būt.

Apmēram šajā laikā Ketija grāmatnīcā atrada manu grāmatu, un viņai bija draugs, kuram piederēja dators, lai sazinātos ar mani. Kad es pirmo reizi izlasīju viņas stāstu, es biju dziļi aizkustināta – un sajūsmināta. Šeit bija māte, kas bija pārliecināta, ka viņas mirušais dēls ir atgriezies. Viņas sajūtas apstiprināja pierādījumi – vairāki fiziski simptomi, saistīti ar viņas pirmā bērna nāvi. Es ļoti vēlējos parunāties ar Ketiju.

Nākamos pusotrus gadus mēs bieži runājām pa tālruni. Ketija ziņoja par katru jaunu Čada izteikumu par Džeimsa dzīvi. Es viņai arī jautāju, vai viņa būtu gatava tikties ar doktoru Stīvensonu (Ian Stevenson). Es zināju, ka viņš priecātos par iespēju izmeklēt tādu intriģējošu vairāku dzimumzīmju gadījumu ASV. Viņš un Džims Takers (Jim Tucker) tikās ar Ketiju un viņas ģimeni un dokumentēja šo gadījumu.

Mēs ar Keitiju apspriedām, kāpēc Džeimss varētu būt atgriezies, lai atkal būtu kopā ar viņu. Vai viņš jutās nepabeidzis savu dzīvi, kad viņš teica Ketijai, ka vēlas atgriezties viņas bijušajā dzīvoklī, jo viņš viņu tur atstāja? Mēs bijām vienisprātis, ka dvēseles dažreiz atgriežas, lai būtu kopā ar to pašu ģimeni spēcīgu mīlestības saišu dēļ. Dažreiz dvēseles jūt, ka viņas ir vajadzīgas, viņas var palīdzēt ģimenei, vai arī viņām ir jāveic labojumi dzīvē. Varētu būt daudz iemeslu, kāpēc dvēseles atgriežas, lai būtu kopā ar tiem pašiem cilvēkiem, – it īpaši, ja viņas mirst jaunas. Mēs apspriedām arī iespēju, ka Čada acs aklums, kam nav fizioloģiska pamata, varētu tikt izārstēts, ja Ketija uzrunātu Čadu un paskaidrotu viņam, ka viņa zina, ka viņš ir atpakaļ un ka tagad atrodas jaunā ķermenī. Tas bija nostrādājis citos gadījumos. Noteikti bija vērts mēģināt, un nekas ļauns nevarēja tikt nodarīts.

Pagāja vairāki mēneši, līdz Ketijai radās drosme runāt ar Čadu tieši par viņa atmiņām. Viņa stāstīja: "Kādu vakaru es apsēdos ar Čadu sev klēpī un teicu: "Es nezinu visu, bet es zinu, ka tu biji šeit agrāk un biji ļoti slims mazs zēns. Tad tev bija jādodas prom, lai tu varētu atgriezties veselā ķermenī.” Čads vienkārši sēdēja un klausījās manī, kad es runāju. Tad viņš pacēla uzacis, viņa seja iekvēlojās, un viņš nočiepstēja: "Es zinu." Tad viņš aizskrēja spēlēties. Tas ir viss, kā tur bija.”

Pēc divām dienām Čads satraukts pieskrēja pie Ketijas un sauca, ka viņš var redzēt ar kreiso aci. Viņa pārbaudīja viņu, turot roku viņam kreisās acs priekšā un izstiepjot dažus pirkstus uz augšu. Viņš pareizi pateica, cik pirkstus viņa ir izstiepusi. Viņa vēlreiz pārbaudīja viņu vēlāk tajā dienā. Viņa bija dziļā izbrīnā, ka viņš tagad var kaut ko saredzēt ar kreiso aci. Šī bija pirmā reize, kad viņš juta, ka redz ar šo aci. Ketija aizveda Čadu pie oftalmologa, lai pārbaudītu viņa acis. Ārsts atzīmēja nelielu uzlabojumu. Ketijai jebkuri uzlabojumi bija iemesls svinībām.

Čada redzes izmaiņas sniedza Ketijai uzmundrinājumu, ka viņas vārdi ir aizgājuši līdz Čada dvēselei. Viņa man teica: “Es lūdzu, lai mūsu abu dvēseles turpina dziedināties. Mana galvenā vēlme ir, lai Čada dvēsele iegūtu mieru. Lai tas notiktu, mums abiem ir jānoslēdz pagātne. Ja viņš jutās vainīgs, ka pamet mani, vai gribēja zināt, cik skumji man bija, kad viņš nomira, viņš tagad zina, ka ar mani viss ir kārtībā un viņš ir mīlēts. Šķiet, ka dvēseles dziedināšanās ir kā lēna grāmatas lasīšana: jūs pabeidzat vienu nodaļu vienlaikus.

Ketija pamanīja, ka viņa jūtas vieglāk. Viņa teica man, ka vairs nenes to smago vainas sajūtu par Džeimsa nāvi. Viņa beidzot bija ieguvusi mieru. Šīs jaunas sajūtas viņu pārsteidza. Viņa teica, ka gadu gaitā bija lūgusi, lai atgūtu Džeimsu kā veselu bērnu, lai būtu sniegta vēl viena iespēja. Bet tagad, kad viņa zina, ka tā ir realitāte un ka Džeimsa dvēsele ir atpakaļ, viņa jūt, ka uz viņas lūgšanām ir atbildēts, bet ne tādā veidā, kā viņa būtu varējusi uzskatīt par iespējamu. Tas bija īsts brīnums.

Autore: Kerola Boumena (Carol Bowman)

Avots: https://journals.sfu.ca/seemj/index.php/seemj/article/download/444/405, 14. lpp.

Tulkotāja piezīme: Par pamatu ņemts teksts no avota, papildinot ar detaļām no krievu teksta, kura oriģinālo avotu es neatradu.

P.S. Vai tādi reinkarnācijas gadījumi iespaido jūs?

Žurnāls “Reinkarnacioloģija”   Reinkarnacioloģijas Akadēmijas projekts. Mūsu uzdevums – ar piemēriem no dzīves pastāstīt, ka dvēseles pieredzes atmiņas, sakrātas iepriekšējās dzīvēs, var uzlabot pašreizējo dzīvi.

Pievienots 18.01.2019.

https://ru.journal.reincarnatiology.com/rebenok-vernulsya-v-semyu/

Tulkots ar lapas administrācijas atļauju

Tulkoja Jānis Oppe

^[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/julija-perlika/11-dazadi/3867-julija-perlika-kas-bija-mans-berns-pagatnes-dzive (Tulk. piezīme)

^[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4195-vai-jus-ticat-reinkarnacijai-zens-sniedz-detalizetu-parbauditu-informaciju-par-pagatnes-dzivi (Tulk. piezīme)