Женщина на войне
Sieviete karā
Ir vārds, kurš no pašas bērnības iegulstas mūsos kā “briesmīgs” un “biedējošs”. “Karš” – tas ir vārds, kuru katrs izrunā savā veidā, un mēs visi sadzirdam to dažādi.
Tāpēc ka katram cilvēkam ir sava pieredze, iegūta dažādās dzīvēs, saistīta ar notikumu “karš”[1]… Kādam tās ir sāpes, zaudējumi un ļaunums, bet kādam tas ir ieguvums, pieredze un kaut kas jauns.
Aprīļa sākumā mēs sieviešu kompānijā sapulcējāmies uz pētnieciskās grupas “Seksualitāte” nodarbību ar reinkarnacionikas instrumentu palīdzību paskatīties, kas ir karš, izpētīt iemiesojumus, kur sieviete ir piedalījusies karos, mainījusi vēstures gaitu vai vēl kaut kādā veidā ir ietekmējusi kara notikumus…
Sofija Murļijeva ieraudzīja sevi kā dziedātāju. Amerika. Karš. Kā izrādījās, mūzika un dziedošās sievietes balss iedvesmoja uz varoņdarbiem tā laika vīriešus.
“Atvērās sirds un tajā dzīvojošā Mīlestība pret savu Dzimteni, pret to, kam ticēja katrs kareivis, – šī maģiskā sajūta dziedāšanas laikā, Mīlestības jūtu savienošanās enerģētiskā līmenī piepildīja mani un tos, kas mani klausījās.
Sapratu to, ka tas nāca no Visuma un gāja caur manu apziņu, caur sirdi un ieplūda citos, dziedinot katru no mums. Apburošs iemiesojums!
Priekš sevis es sapratu – tajā dzīvē es zināju savu misiju kopš bērnības un tā veda mani pa dzīves ceļu, sniedzot sajūtu, ka esmu laimīga un jūtu milzīgu Mīlestību pret apkārtējiem un cilvēci!”
Tatjana Breslava ieraudzīja sevi kā medmāsu kaujas laukā Lielā Tēvijas kara laikā.
“Es ieraudzīju, kādu spēcīgu enerģiju sūta sieviete līdzcietības un žēlsirdības momentā. Tā ir ļoti spēcīga enerģija, kura nāk no sirds čakras.
Redzēju, kā, apvienojoties visu sieviešu enerģijai, tā vērpās, radīja sfēru kupola formā, kurš aizsargāja karavīrus. Tas pastiprināja kareivju ticību uzvarai, saviem spēkiem. Bet sieviešu loma bija dzemdināt un turēt aizsardzības enerģiju!”
Jevgēnijai Medvedevai uz pieprasījuma parādīja iepriekšējo iemiesojumu – revolūcijas laiks, Omska, kur viņa ir baltgvardu virsnieka, kurš atbalsta iepriekšējā režīma atjaunošanu, mīļākā.
“Smagi atminēties, tāpēc ka tas pavisam “nesen” bija un pagāja, dvēselei vai pušu plīstot. Rodas sajūta, ka tur ir neizdzīvoti, nepatīkami un neatlaisti momenti.
Revolūcija, pilsoņu karš, kādi ir savējie, kādi ir svešie, pilnīgs haoss, pamatu sagraušana.
Uz visa šī fona neprātīga mīlestība, attiecības uz “jūs” un pēc tam visu cerību, sapņu krahs, cietums, vientulība, klejojumi un mēģinājumi izdzīvot jau svešā zemē, ar citiem noteikumiem un – kur tu esi pasludināta ārpus likuma, kā sociāli bīstams elements, kaut arī tu esi kā visi.
Sieviete, kura vienkārši mīlēja. Daudz momentu, kuri vienkārši izņem ārā dvēseli, kad es atminos… Varbūt es kaut kad mierīgi par to visu runāšu, bet pagaidām vienkārši gribu aizmirst, atstāt visu tur, kur bija. Tāpēc ka es ne rindiņu nevaru uzrakstīt bez asarām.
Vienīgais, ko gribu izdarīt, – tad piedot sev par visu, kas bija, piedot un apstiprināt katru savu rīcību tajā dzīvē, lai kāda tā nebūtu bijusi, un atlaist…”
Valērija Bondarenko uzreiz ieraudzīja sevi kā jaunu meiteni ap gadiem 16 1942. gadā kaujas laukā starp ievainotiem kareivjiem.
“Es karā biju medmāsa un jutu šausmas no asiņu daudzuma.
Uzreiz nonācu momentā, kur ņemu ārā lodi no vīrieša ķermeņa, taisni roku ievainotajā ķermenī iebāzu, jutu visas viņa iekšas. Sajūtas bija tik spilgtas, ka uzreiz atnāca analoģija ar šo dzīvi.
Pēc tam pie zobārsta kabinetā, visus nobiedēju. Tagad es saprotu, no kurienes man ir tāda reakcija uz asinīm.
Tajā iemiesojumā es jutu iekšējas sāpes, stipras, ne fiziskas, bet dvēseliskas. Es nesapratu, kas notiek, visu darīju kā miglā. Palīdzēju ievainotajiem, taču atrados it kā ne tur, ne ar viņiem…
Nomiru 1944. gada ne savā nāvē. Dvēsele pacēlās ātri un ilgi raudāja, ļoti ilgi, es visu izraudāju, visas šīs dvēseles sāpes, visu šo neizpratni, mani apkampa Audzinātāji[3] un klusējot saprotoši glāstīja.
Pēc tam atnāca tāda informācija. Uzrakstīšu, kā izjutu Kara enerģijas un Miera enerģijas… Ieraudzīju tās uz Zemes krāsās un kustībā.
Karš – tā ir straume! Ātra straume, es tur pat cilvēkus neredzēju, tikai tumša bieza gaisa straumi, kura pārskrēja Zemi un visu iekrāsoja savā krāsā. Es pajautāju:
– No kurienes rodas šī straume?
– Daudz neapmierinātības, antipātijas, aizkaitinājuma… Viss krājas slānī tuvu Zemei, un, kad vairs nav vietas, kur krāt, kad viss jau ir piepildīts ar šo negatīvu, tas strauji krīt uz Zemi, gāžas virsū.
Tā kustība ir tāda, it kā no kalna būtu palaista bumba, un tā uztin uz sevis arvien vairāk un vairāk visa kā un kļūst milzīga, un visu aizmēž savā ceļā.
– Kas to var apturēt?
Par atbildi kļuva aina: Zeme, straume. Tās priekšā it kā spuldzītes iedegas, parādās cilvēki – glābēji.
Viņi zina, uz ko ir izgājuši, tāpēc ka straume viņus nes prom, bet viņi paspēj iedegt dažus sev līdzīgus, un, kad šo uguntiņu kļūst arvien vairāk un vairāk, straume arvien samazinās un samazinās…
Bet Miers katram no iekšienes nāk. Un šīs viena cilvēka enerģijas saskaras ar otra enerģijām, un izaug viena liela sajūta! Es vēl un vēl gribu skatīties, kā dzimst Miers uz Zemes!”
Mēs visi esam pateicīgi par pieredzi un par jaunajām enerģijām, kuras saņēmām!
Valērija Bondarenko,
Reinkarnacionikas Institūta studente
P.S. Ko jūs zināt par sievietes lomu karā? Kādi jums ir iespaidi no izlasītā? Dalieties komentāros.
 |
Reinkarnacioloģijas Akadēmijas projekts. Mūsu uzdevums – ar piemēriem no dzīves pastāstīt, kā dvēseles pieredzes atmiņas, sakrātas iepriekšējās dzīvēs, var uzlabot pašreizējo dzīvi. |
Pievienots 06.05.2014.
Atjaunots 09.05.2017.
https://ru.journal.reincarnatiology.com/zhenshhina-na-vojne/
Tulkots ar lapas administrācijas atļauju
Tulkoja Jānis Oppe
[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4105-reiki-un-kars (Tulk. piezīme)
[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/citi-raksti/lorena-dotaja/11-dazadi/3804-lorena-dotaja-sieviesu-kalposana-ieprieksejas-dzives-pirmatnejas-sievietes-mosanas (Tulk. piezīme)
[3] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/vera-prosvirnina/11-dazadi/3825-vera-prosvirnina-brinumi-no-reinkarnacionikas-instituta-garigo-kuratoru-puses (Tulk. piezīme)