Наталья Голубкина – Как ожидания мешают раскрытию воспоминаний
Natālija Golubkina - Kā gaidas traucē atmiņu atklāšanu
Vienas no pašām izplatītākajām bailēm praksēs ar iepriekšējām dzīvēm: “Man nekas neizdosies! Es neko neieraudzīšu!”
Jā, patiešām, dažreiz, mācoties 1. kursā, studenti ne uzreiz var atminēties savas iepriekšējās dzīves. Vai arī iepriekšējās dzīves izdodas, bet telpa starp tām, Dvēseļu pasaule, – ne.
Iestājas vilšanās, īgnums, aizkaitinājums: “Visi redz spilgtas detalizētas bildītes un “ķinīšus”, brīnās un sajūsminās, bet man nekas… Droši vien ar mani kaut kas nav tā. Varbūt man stāv bloks vai aizliegums?”
Ko darīt?
Kā traucē gaidas
Ļoti retos gadījumos patiešām neizdodas, bet tas noskaidrojas tikai pēc daudzām, daudzām prakses stundām, kad ir izmantotas visdažādākās pieejas, tehnikas, pavadoņi. Jo faktoru, kas ietekmē procesu un tā rezultātu, ir milzīgi daudz.
Taču šodien es gribu apgaismot vienu no aspektiem, kurš ir sastopams pietiekami bieži. Tās ir sākotnējās gaidas un priekšstats, kā tam ir jābūt.
Piemēram, jūs klausāties sajūsminātas atsauksmes no tiem, kas jau ir izgājuši tamlīdzīgu pieredzi, viņu iespaidus, sajūsmu un aprakstu, kā tas notika viņiem. Vai lasāt procesa aprakstu grāmatās – Maiklu Ņūtonu (Michael Newton), Doloresu Kenonu (Dolores Cannon) u.c. Un jūsu iztēle zīmē tēlu, kā tas ir, smadzenes tūlīt pat fiksē iztēloto bildīti, un… – ups, jūs esat lamatās.
Pirmkārt, tas ir jūsu paša priekšstats, sveša apraksta radīts. Un tas var nesakrist ar realitāti dažādu iemeslu dēļ.
Otrkārt, mēs visi esam ierīkoti ļoti dažādi pēc savas uztveres, psihiskajiem un fizioloģiskajiem procesiem, saņemtās informācijas apstrādāšanas un pārraidīšanas, attēlošanas paņēmieniem. Un, kas darbojas vienam, nedarbojas citam.
Kas iznāk rezultātā? Jūs mēģināt iegremdēties atmiņās, bet neko neredzat. Tāpēc ka jūsu uzmanība ir fokusēta uz agrāk radīto tēlu, uztveres kanālu, informācijas izpaušanās paņēmienu. Tas ir tas pats, kā sisties pret aizslēgtām durvīm, kad blakus ir atvērtas daudzas citas.
Vācam prom gaidas
Lai nenonāktu tamlīdzīgā situācijā un neviltos, ļoti rekomendēju ieslēgt pasauli izzinoša bērna vai svešas planētas pētnieka stāvokli; viņiem vēl nav priekšstata un gaidu, kā ir jābūt.
Svarīgi ir atvērt savu apziņu un pieņemt, just absolūti visu, kas jums “nāk”, nesijājot caur prizmu “tas – ne tas”, “der – neder”, “pareizi – nepareizi”, “iespējams – neiespējams” utt.
|
Vajag aizvākt vērtēšanas tieksmi un nemēģināt uzreiz procesā analizēt, piedzīt savai pasaules ainai, salīdzināt ar to, kas jums jau ir zināms. Tas stipri ierobežo, bremzē, bet reizēm arī vispār bloķē visu procesu. |
Labāk sākumā izpētīt, ka tas darbojas tieši jums, kādos veidos – caur tēliem, sajūtām, kanālu “es zinu” vai vēl kaut kā, fokusēt uzmanību uz šo kanālu, bet neaizmirst par pārējiem.
Un, starp citu, dažādās telpās informācijas attēlošanas kanāls var mainīties. Jā! Piemēram, jūs labi redzat tēlus un “ķinīšus” par iepriekšējām dzīvēm, bet Dvēseļu pasaulē – miglu un vienu vienīgu “neko”. Tāpēc neaizmirstam regulāri pārslēgties un pārbaudīt visus veidus.
Izslēdzam vizuālo kanālu
Un vēl sakarā ar bildītēm un “ķinīšiem”. Tie, protams, ir paši vēlamākie un sagaidāmākie efekti sesijā ar Reinkarnacionikas tehniku, bet ne tuvu vienmēr paši vērtīgākie un efektīvākie.
Ja jūs esat iesācējs un tikai sākat pētīt iepriekšējo dzīvju tēmu, kā mūsu pirmkursnieki, tad tas vairāk līdzinās tēlainām ekskursijām. Un tur, protams, gribas vairāk krāsu un gleznainu detaļu, sīkumu. Tādā procesā jūsu apziņa ir atvērtāka un objektīvāka.
Bet. lūk, ja jūs atnācāt uz konsultāciju par jums svarīgu problēmu, tad te viss ir citādāk. Jūsu apziņa ir fiksēta un ierobežota šajā konkrētajā tēmā, jūs jau daudz ko esat domājis un darījis, apspriedis, iztēlojies, kas notiek jūsu dzīvē un kāpēc. Tādā gadījumā grūtāk ir būt atvērtam un objektīvam.
Tad es rekomendēju “izslēgt” vizuālo kanālu, nefokusēties uz bildītēm un tēliem, bet vairāk koncentrēties uz iekšējām sajūtām, ķermeniskajām, enerģētiskajām, intuitīvajām, tām, kuras mēs saucam par sirds vai dvēseles balsi. Tās ir grūti apmānīt vai imitēt, tās ir ticamākas.
To pašu es daru, palīdzot klientiem apgūt Dvēseļu pasaules telpu. Ļoti daudzi neredz tur nekādus tēlus vispār, tikai tukšu telpu, krāsas, tukšumu un tml. Un, kad es lieku priekšā neskatīties vizuālās bildītes, pārstāt gaidīt tās un meklēt, bet vienkārši just, “kāda šī telpa ir pēc sajūtām” vai “sajūti, vai kāds ir tev blakus”.
Lūk, šīs sajūtas ir ļoti grūti izdomāt, tās parādās tādas, kādas ir. Un uz tām var balstīties. Vienkārši maz kas izmanto šo instrumentu ierastajā dzīvē (un ļoti velti, starp citu!). Ar tā palīdzību atveras ne mazāk pilnīga un krāšņa, bet blīvāka un reālistiskāka informācija no dvēseles atmiņas.
|
Tie ir tie gadījumi, kad vizuālais kanāls nepalīdz, bet vairāk novērš uzmanību. Un, pārslēdzoties uz sajūtu kanālu, jūs dabūjat labāku rezultātu. Tajā ir daudz mazāk gaidu un priekšstatu, kas traucē procesam. |
Un rezultātā klients, kurš atnācis ar pieprasījumu “es neko neredzu”, lieliski jūt, kādās Dvēseļu pasaules telpās viņš atrodas, kas ir blakus viņam, kā dažādā veidā ir sajūtami dažādi personāži, dvēseles, Audzinātāji, kas notiek ar pašu dvēseli, par ko viņa domā, ko jūt, kādus plānus būvē, organizē vienošanās un tml.
Un tad izejā no iegremdējuma es dzirdu: “Ai, cik lieliski! Un es to biju iedomājies pavisam citādi! Bet tas, izrādās, ir lūk, kā!”
Kā izmantot dzīvē
Un, kā parasti, jebkurš Reinkarnacionikas instruments ir labs un noderīgs ne tikai iepriekšējo dzīvju atminēšanās seansā, bet arī ierastajā ikdienas dzīvē.
Pirmkārt, gaidas un pieņēmumi. Tie stipri ierobežo un rada daudz problēmu attiecībās, vilšanās pašās dažādākajās situācijās. Atcerieties tādus momentus no savas dzīves un iedomājieties, kā būtu bijis, ja aizvāktu no tiem gaidas un uztvertu cilvēku vai situāciju, kā saka, “no tīras lapas”. Jūs stipri brīnīsieties!
Un, otrkārt – pamēģiniet dažreiz aizvērt acis un Just – ar iekšām, ar visu savu būtni. Tas spilgti izpaužas ķermeniskajās praksēs. Ārēji mums patīk vieni cilvēki! Bet pietiek aizvērt acis un vadīties pēc ķermeņa, sajūtām, kā atsaukšanās notiek pavisam uz citiem cilvēkiem, un itin bieži tas mēdz būt fantastiski negaidīti!
Var izmantot šo praksi attiecībā uz ēdienu, cilvēkiem, situācijām, vietām, kurp taisāties iet vai braukt un tml. Sākumā ieraduma trūkuma dēļ “signāls” var būt vājš un nesaprotams. Taču caur praksi var to padarīt par nenovērtējamu instrumentu uz visu mūžu.
Un ko Jūs par to domājat? Dalieties komentāros!
 |
Natālija Golubkina Reinkarnacionikas konsultante. Reinkarnacionikas Institūta 2. kursa trenere. Projekta vadītāja un grāmatas “Kādas dvēseles ceļojums” autore http://ngolubkina.ru/ |
Pievienots 15.06.2020.
https://ru.reincarnatiology.com/kak-ozhidaniya-meshayut-raskrytiyu-vospominanij/
Tulkots ar lapas administrācijas atļauju
Tulkoja Jānis Oppe