Наталья Голубкина – Нужно ли общаться с умершими

Natālija Golubkina - Vai vajag kontaktēt ar mirušajiem

Vai vajag mijiedarboties ar nesen miruša tuva cilvēka dvēseli, vai vajadzētu pagaidīt, lai paietu laiks?

Kad tuvinieka nāve ir pavisam svaiga, cilvēks iegrimst sāpju, zaudējuma, sēru stāvoklī. Ne vienmēr zaudējums tiek apzināts uzreiz, tam vajag laiku. Tāpat kā vajag laiku, lai izdzīvotu visus šķiršanās etapus, pieņemtu notikušo un iemācītos dzīvot tālāk.

Dažreiz uz konsultāciju atnāk cilvēki, kuri grib pakontaktēt ar mirušajiem. Taču bēdu stāvoklī tas reti izdodas. Pārāk liela ir dvēseles un sērojoša cilvēka vibrāciju starpība.

Turklāt arī dvēsele izdzīvo pārejas periodu, un tas ne vienmēr ir vienkāršs un gluds. Arī viņai nākas pierast pie jaunas eksistences formas pēc iemiesojuma, apzināties sevi, iziet nepieciešamos attīrīšanās, atjaunošanās etapus utt.

Mēdz būt tā, ka aizgājēja dvēsele, otrādi, mēģina iziet uz kontaktu, atbalstīt un uzmundrināt palicējus, dot zināt, ka viņai viss ir labi, ka viņa ir blakus. Taču tuvinieki visbiežāk nedzird, nespēj savās bēdās sajust viņas klātbūtni.

Ir interesanta Tatjanas Makarovas (Татьяна Макарова) grāmata “Tas, ko mēs saucam par nāvi, nav dzīves gals (То, что мы называем смертью, не есть конец жизни)”, kura apraksta ģimenes, kura daudzus gadus uztur attiecības ar aizgājušo vīru un tēvu, pieredzi. Bet tas drīzāk ir izņēmums.

Kādēļ kontaktēt ar mirušajiem

Mēdz būt, ka nāve pienāk negaidīti un cilvēks nepaspēja pateikt pēdējo “piedod” vai “mīlu”. Gribas pabeigt to, kas novērš uzmanību, aizņem domas, izraisa nožēlu.

Iespējams, vajag tikai siltu kontaktu, pieskārienu “Es esmu, viss ir labi!”, lai iegūtu spēkus dzīvot un virzīties tālāk.

Bet reizēm mēdz būt, ka vajag uzzināt konkrētu informāciju: par testamentu, par pašu cilvēku, nāves apstākļiem – jebko. Un tad tā ir nepieciešamība tiem, kas palika šeit.

Reinkarnacionikā ir tehnika kontaktam ar aizgājušu dvēseli. Un, starp citu, ne tikai ar cilvēka dvēseli. Ne mazāk cilvēki pārdzīvo savu mājdzīvnieku zaudējumu. Taču šo tehniku labāk izmantot kādu laiku pēc nāves, lai pašas spēcīgākās jūtas un pārdzīvojumi noplaktu.

Daži Reinkarnacionikas konsultanti var palīdzēt, pašiem noskaņojoties uz aizgājēja dvēseli, var nodot no viņa vajadzīgo informāciju un pat vārdus, klātbūtnes sajūtu.

Kontakta, saziņas ar aizgājēju seanss palīdz nomierināties un vieglāk atlaist viņu, iegūt spēkus dzīvot tālāk. Bet kādam dažreiz apgriež kājām gaisā priekšstatu par nāvi un par to, kas notiek pēc tās, priekšstatu par pasaules iekārtojumu kopumā.

Kā palīdzēt bērniem un pusaudžiem pārdzīvot zaudējumu

Ļoti grūti pārdzīvot tuvinieku zaudējumu ir bērniem un pusaudžiem. Visbiežāk viņi paliek vienatnē ar savām bēdām, trūkstot atbildēm uz daudziem jautājumiem. Pieaugušie ir aizņemti ar saviem pārdzīvojumiem un materiālu un organizatorisku jautājumu risināšanu, kas saistīti ar nebūt ne vienkāršajām pārmaiņām, vai vispār mēģina pavērst savu uzmanību uz jebko, lai tikai nenoslīktu bēdās.

Ļoti svarīgi ir bērnam izskaidrot, ka tuvais cilvēks nav izzudis nekurienē. Viņš vienkārši dzīvo citā pasaulē un redz viņu no turienes, vēro, palīdz grūtās situācijās un ļoti priecājas par viņa panākumiem un laimi.

Svarīgi ir to izrunāt, radīt savus mājas rituālus, kuri palīdzēs viņam tam noticēt un iegūt atbalstu. Lūgšanas pirms gulētiešanas, saruna caur portretu, sveces vai lampas iedegšana, jebkas.

Kad aizgāja mans tēvs, man bija astoņi, bet māšelei četri. Lietus laikā viņa rāvās uz kapsētu aiznest tētim lietussargu – viņš taču tur salīs! Bet man ļoti gribējās tēti ieraudzīt, un es lūdzu viņam atnākt pie manis sapnī. Reiz tas notika. Tad es pārliecinājos, ka viņš ir, dzird mani un redz.

Arī sarežģītās situācijās, īpaši, kad bija dzīvības briesmas, es vienmēr jutu viņa atbalstu un palīdzību. Bērniem tas ir īpaši svarīgi, un pieaugušo uzdevums ir palīdzēt viņiem iemācīties to just, paskaidrot, kaut kā apspēlēt.

Tad vai vajag mijiedarboties ar mirušajiem? Var, ja ir nepieciešamība, bet nevajadzētu ar to aizrauties, iet tajā iekšā pilnīgi ar visu savu uzmanību. Svarīgi ir turēt prātā, ka jūs šeit esat tālab, lai dzīvotu un palīdzētu tajā saviem tuviniekiem. Un, ja nu ir tāda nepieciešamība, tad arī paņēmieni atradīsies.

Un kā Jūs uzskatāt, vai vajag kontaktēt ar mirušajiem? Ja jā, tad kālab? Dalieties komentāros!

Natālija Golubkina Reinkarnacionikas konsultante. Reinkarnacionikas Institūta 2. kursa trenere. Projekta vadītāja un grāmatas “Kādas dvēseles ceļojums” autore http://ngolubkina.ru/

Pievienots 16.03.2020.

https://ru.reincarnatiology.com/nuzhno-li-obshhatsya-s-umershimi/

Tulkots ar lapas administrācijas atļauju

Tulkoja Jānis Oppe