Наталья Голубкина – Работа с родом: приемные дети

Natālija Golubkina - Darbs ar dzimtu: adoptētie bērni

Nodarbībā par dzimtas tēmu parādījās jautājums par adoptētajiem bērniem. No vienas puses, viņi ir adoptētāju ģimenes locekļi un, atbilstoši, daļa no dzimtas, kura viņus pieņēma. Bet, no otras puses, viņos ir pavisam citas dzimtas gēni un asinis (galvenie informācijas nesēji ķermenī).

Uz šo situāciju var raudzīties no dažādiem skatpunktiem. Un visdrīzāk ārsts, psihologs un pedagogs, speciālisti, kuri šauri nodarbojas ar dzimtas tēmu, censtos mūs pārliecināt katrs par savu.

Tas ir absolūti normāli un likumsakarīgi, tāpēc ka katram no viņiem ir sava pasaules aina, izpratne, kā viss ir iekārtots un darbojas, profesionāla teorētiskā bāze un, protams, ka praktiskā pieredze. Un katram no viņiem būs taisnība.

Es savukārt gribu atgādināt to, ka nevajadzētu, klausoties vienu speciālistu, uzskatīt, ka visas situācijas par šo tēmu būs vienādas vai līdzīgas. Nekad nevajadzētu vispārināt informāciju, kas iegūta darbā pat ar vairākiem cilvēkiem, īpaši vienas plaknes ietvaros.

Kas ietekmē adoptēto bērnu

Tātad kas tad prioritāri ietekmēs adoptēto bērnu likteni, viņu uzvedību, izpausmi, attīstību un realizāciju?

Asinis un gēni,

sākotnējās dzimtas programmas, ko ķermenis apguvis grūtniecības laikā un – atrodoties dzimtās mātes laukā,

dvēseles, kura izvēlējusies iemiesojumam konkrēto ķermeni ar šo konkrēto likteni, uzdevumi

vai audzināšana adoptētājā ģimenē un tās dzimtas laukā, kurā cilvēks aug,

vai varbūt spēcīgāka izrādīsies viņa ārējā apkārtne, sociuma ietekme?

Manuprāt, pats svarīgākais – tas ir katra unikālā gadījuma un situācijas individuāls pētījums. Nav vērts mēģināt cilvēku ievietot savos priekšstatos, kā tam ir jābūt un kā tas mēdz būt citiem, labāk ielūkoties viņa dvēseles, dzimšanas un ķermeņa vēsturē.

Kurš līmenis izpausts spēcīgāk

Ja viņam pirmām kārtām ir svarīga materiālā pasaule, viņa ķermenis, viņš ir labi sazemēts, viņi lieliski viņu jūt, visdrīzāk ir fiziski aktīvs, viņam ir svarīgs ēdiens un miegs, fiziskie dzīves apstākļi, – tādu cilvēku stūrēs asinis un gēni. Viņš jutīs “senču aicinājumu”, lai arī neapzināti. Viņš var neiekļauties adoptētāju ģimenē un paust savu īsto vecāku īpašības. Par tādiem cilvēkiem saka “ābols no ābeles tālu nekrīt”.

Ja cilvēkam ir ļoti spēcīga apziņa, kad viņš var ar viņas palīdzību pārvaldīt savu ķermeni, realitāti, dzīvi, tad asins, gēnu un sociuma ietekme atkāpjas otrajā plānā. Un tas, kā cilvēks sevi jūt, domā un darbojas, lielākā mērā būs atkarīgs no viņa apzinātas izvēles.

Bet, ja spēcīga ir dzimta, tās lauks, struktūra, ietekme, tad cilvēks iekļausies un kļūs par tās daļu. Dzimta it kā “noformatēs” viņu pēc sevis. Dažreiz bērns kļūst līdzīgs adoptētāju ģimenei, uzsūc tās īpašības un iezīmes un nejūtas svešs. Viņš realizē viņam iedoto lomu un funkcijas, kuras viņam uzliek dzimta.

Dvēseles uzdevumi

Kas tad viņai ir svarīgs?

Izvēlētais ķermenis, viņa parametri, iezīmes un īpašības, noslīpētas dvēseles uzdevumiem? Un tātad vajag piedzimt tam pārim, kurš spēs tos nodot.

Izvēlētā ģimene, kura audzinās, vai apvidus, kur dzīvo ģimene? Un, ja dvēseles uzdevumiem ir piemērota atmosfēra ģimenē, bet neapmierina ģenētiskais materiāls? Tad var ienākt tajā kā adoptētais.
Vai arī adoptēšana radīs nepieciešamos kontakta nosacījumus, noslīpētus dvēseles uzdevumiem.

Dvēsele var izvēlēties konkrētu dzimtu, lai atrisinātu savus uzdevumus vai, otrādi, dzimtas uzdevumus, kuru realizācijai, atkal taču, var ievajadzēties savu radu vai atnācēju no ārienes.

Viņai vispār var nebūt svarīgi, kādā dzimtā vai ģimenē viņa ienāks. Viņas uzdevumi var būt tīri individuāli. Tad ir vienalga, kur un kam piedzimt.

Visas šīs savstarpējās saiknes var ieraudzīt no dvēseles līmeņa pirms iemiesojuma, tikt skaidrībā, kas šim cilvēkam ir prioritāte dzīvē, uz ko ir vērts orientēties un balstīties. Visbiežāk viņš pats to jūt un virzās pa dzīvi saskaņā ar dvēseles plānu. Taču dažreiz var apmaldīties un uzstādīt aplamas prioritātes. Tad var cilvēkam palīdzēt atrast pareizo ceļu un vērst spēkus uz to, kas ir patiešām svarīgi.

Tas nenozīmē, ka pārējos līmeņus mēs neņemam vērā. Neapšaubāmi tie visi vienmēr ir klātesoši! Vienkārši to kombinācija, savietojums un izpaušanās pakāpe būs dažāda. Turklāt tie var atšķirties viena un tā paša indivīda dažādos dzīves periodos.

Un ko Jūs domājat par šo tēmu? Vai Jums ir reāli piemēri no dzīves, kas to apstiprina vai apgāž? Dalieties komentāros!

Natālija Golubkina Reinkarnacionikas konsultante. Reinkarnacionikas Institūta 2. kursa trenere. Projekta vadītāja un grāmatas “Kādas dvēseles ceļojums” autore http://ngolubkina.ru/

Pievienots 02.03.2020.

https://ru.reincarnatiology.com/rabota-s-rodom-priemnye-deti/

Tulkots ar lapas administrācijas atļauju

Tulkoja Jānis Oppe

[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/natalija-golubkina/33-natalija-golubkina/3645-natalija-golubkina-dazadu-limenu-mijiedarbiba-cilveka (Tulk. piezīme)