Наталья Голубкина – Как дотянуться до глубин подсознания
Natālija Golubkina - Kā aizsniegties līdz zemapziņas dziļumiem
Nodarbībās grupās, kad studenti redz viens otru pēc atmiņām, es bieži pamanu tādu lietu. Pavadonis ļoti cenšas visu izdarīt labi un pareizi, rūpīgi tālab kontrolē procesu. Pats svarīgākais – uzdot jautājumus! Un īpaši sākumā galva burtiski vārās no saspringuma: kādus gan vēl jautājumus uzdot?
Vai arī otrādi, šie jautājumi birst kā no pārpilnības raga bez apstājas, neļaujot “klientam” atjēgties, noskaņoties un saskatīt atbildi uz pirmo jautājumu. Rezultātā apjūk, saspringst, izlido no iegremdējuma stāvokļa. Un, lai glābtu situāciju, ieslēdzas galva. Vai arī cilvēks vienkārši “uzkaras” un klusē – nekas nenāk. Vai pats izvēlas kaut ko vienu, fokusējas un tomēr izdod kaut kādu informāciju.
Reinkarnistiem iesācējiem gribas paspēt izskriet pēc iespējas lielāku notikumu skaitu, paskatīties visu. Un, lūk, viņi mētā savu klientu no situācijas situācijā, tik tikko pieskaroties tām un pārlūkojot ātri un virspusēji.
Arī tāds paņēmiens ir piemērots iegremdējumu pētījumiem, kad mēs pētām kāda personāža dzīves notikumu virkni. Taču, ja mēs ejam pēc atbildes uz cilvēkam nozīmīgu jautājumu, pēc resursa stāvokļa vai iemaņām, spējām, tad nāksies apgūt citu pieeju.
Dot telpu notiekošajam
Es to saucu “dot telpu”, lai process pats izvērstos viegli, lai tēlu vai informācijas plūsma tecētu brīvi un paplašinātos. Tālab vajag pirmām kārtām atslābinātu stāvokli. Tāpēc nedrīkst steigties! Nevajag kņadas un jautājumu gūzmas! Maiga balss un plūstoša vadība. Svarīgi ir pavadonim pašam nesaspringt un turēt šo stāvokli sevī.
Un, lūk, kad ir uzdots jautājums vai nodoms aplūkot vienu vai otru momentu, uz skatuves iznāk madāma Pauze…
|
Jūs iedevāt virzienu, un atliek tikai vērot, kas notiks vēlāk. Un, lūk, klients sāk kaut ko stāstīt. Lai pat aprautus vārdus. Un, ja nesteidzamies un pēc pirmajām atbildēm turpinām klusēt vai aprobežojamies ar uzmundrinošu “aha…”, tad cilvēks, saprotot, ka viņu nekur nesteidzina, atslābinās. Un, kad viņš atslābinās, tad informācijas strausiņš no zemapziņas pamazītēm sāk pārvērsties arvien spēcīgākā un pārliecinātā plūsmā. Jūsu uzdevums – aktīvi klausīties. Tas nozīmē nepārtraukt ar savām replikām un jautājumiem, bet tikai reizēm rādīt, ka jūs esat šeit un klausāties: “Hm…” |
Var iedziļināties situācijā, sajūtās vai stāvoklī vēl vairāk ar jautājumiem “Un ko vēl tu redzi\dzirdi\jūti, domā?”, un atkal pauze. Un tad pa pēdām spilgtiem virspusējiem tēliem, smaržām, skaņām, domām un sajūtām sāks izpausties smalkāki un dziļāki, kuri uzreiz nav redzami steidzoties.
Ar šo paņēmienu var sasniegt ļoti dziļus stāvokļus, pārdzīvojumus, celt no atmiņas ārā virspusē ļoti interesantas senu notikumu detaļas un nianses. Šajā stāvoklī apziņa procesā iejaucas daudz mazāk, nekā skatoties pavirši un virspusēji, tāpēc informācija bieži tiek uztverta kā ticamāka, izraisa mazāk šaubu. Un pēc tāda darba reizēm rodas efekts, kad cilvēks pēc iegremdējuma ne visai labi atceras, nu, kas tur bija, un ātri aizmirst.
Tas ir aktuāli arī parastajā saziņā
Un visu to pašu var izmantot arī savā ikdienas dzīvē!
Jo taču tik bieži cilvēki uzdod jautājumus, neklausoties atbildes. Vai arī neļauj pabeigt frāzi un reizēm pat sākt to. Ja saziņas telpu piepildām tikai ar saviem monologiem vai kontrolējam, komentējam, vērtējam katru sarunas biedra vārdu, viņš ļoti drīz apklusīs. Un diez vai viņam radīsies vēlēšanās dalīties slēptajā.
|
Bet, lūk, ja apklusīsim un uzmanīgi paskatīsimies cilvēkam acīs, rādot, ka jūs esat gatavi dzirdēt viņu, pieņemt to, ko viņam gribētos pastāstīt, notiek brīnums – jūsu priekšā atvērsies dvēsele, vesela bezgalīga iekšējā pasaule – tam, kurš atrodas blakus. Un jūs būsiet pārsteigti, cik dārgumu tur ir paslēpts! |
Un pēc tam jūs apklās pateicības vilnis no cilvēka, kuru uzklausījāt, pieņēmāt un ļāvāt izpaust to, ko tikai retam iespējams parādīt. Tas ir ļoti skaists, smalks un nenovērtējams moments!
Bet sargieties! Ja to darīsiet bieži, tad jūs kļūsiet pazīstams kā satriecošs sarunu biedrs un daudzi neviļus kratīs ārā jums dvēseli, daloties slēptajā. Te nu nāksies sakārtot personisko robežu sistēmu.
Jums ir izdevies sajust starpību starp virspusēju saziņu vai darbu ar atmiņu un dziļu saziņu? Dalieties komentāros!
 |
Natālija Golubkina Reinkarnacionikas konsultante. Reinkarnacionikas Institūta 2. kursa trenere. Projekta vadītāja un grāmatas “Kādas dvēseles ceļojums” autore http://ngolubkina.ru/ |
Pievienots 13.01.2020.
https://ru.reincarnatiology.com/glubina-podsoznaniya/
Tulkots ar lapas administrācijas atļauju
Tulkoja Jānis Oppe