Наталья Голубкина – Прошлая жизнь в древней Петре

Natālija Golubkina - Pagātnes dzīve senajā Petrā

Anglis Artūrs Floverdjū (Arthur Flowerdew) ir pazīstams ar to, ka atminējās savu pagātnes dzīvi senajā pilsētā Petrā, kas bija uzbūvēta Jordānijas tuksnesī mūsu ēras pirmajos gadsimtos. To ir minējuši senatnes viedie un pat Bībele. Tieši šeit Mozus izsita avotu no klints, bet vietējā upīte līdz šim laikam nes nosaukumu Vadimusa (Wadi Musa), kas tulkojumā nozīmē “Mozus upe”. Iedzīvotāji Petru pameta pēc smagas zemestrīces 363. gadā. Taču to 1812. gadā no jauna atklāja Johans Ludvigs Burkhards (Johann Ludwig Burckhardt), un pašlaik tā tiek uzskatīta par vienu no pasaules brīnumiem.

Dīvainie sapņi

Artūrs Floverdjū piedzima 1906. gada 1. decembrī Norfolkā. Reiz 12 gadu vecumā viņš pamodās aukstos sviedros no šausmīga sapņa. Viņam rādījās liela pilsēta, tuksneša ielenkta. Tur bija templis, kanjons, ielas un ēkas, izvietotas speciālā veidā. Bet tā bija tikai pilsēta, un Artūrs nesaprata, kas viņu tā nobiedēja.

Kopš tās dienas sapnis bieži atkārtojās, kļūstot arvien spilgtāks un mazāk trauksmains. Viņš redzēja nelielu templi un klinti vulkāna formā pilsētas nomalē. Daudzās ielas un šķērsielas, civilas un militāras ēkas Artūru pārliecināja, ka viņš patiešām ir bijis šeit iepriekš.

Reiz jūras krastā viņš spēlējās ar rozā un oranžiem akmentiņiem, kad pēkšņi viņa galvā radās šīs pilsētas tēls. Un pēc tam, lai kad viņš nespēlētos ar akmentiņiem piekrastē, katru reizi viņš redzēja pilsētas veidolu no sapņiem. Zēns pat pierada pie tā.

Artūrs izauga. Izmainījās arī pilsēta viņa vīzijās. Tā apauga ar daudzām detaļām – militārām barakām, dīvaini izvietotām ielām un šauru kanjonu rozā krāsas klintīs, kas kalpoja par ieeju pilsētā. Šī krāsa bija tāda pati kā rozā akmentiņiem krastā. Viņš atminējās, ka bija karavīrs un tika nogalināts taisni pie tā tempļa ar šķēpu.

Atgriešanās 2000 gadu atpakaļ

Gāja gadi, un Artūrs Floverdjū kļuva par cienījamu angļu džentlmeni. Reiz, skatoties BBC dokumentālu filmu par seno Jordānijas pilsētu Petru, viņš sajuta, ka pazīst šo vietu: tā bija tā pati pilsēta, kuru viņš redzēja savos sapņos kopš bērnības. Viņš bija apstulbis un, nespēdams savaldīties, kliedza: “Es tur biju! Es tur biju!”

Gadījums ātri izplatījās un sasniedza BBC, kur viņš tika uzaicināts dalīties tajā. Jordānijas valdība uzzināja par tik neordināru notikumu un uzaicināja Floverdjū ieraudzīt Petru savām acīm realitātē.

Vecā pilsēta atrodas 115 jūdzes uz dienvidrietumiem no Ammānas, un tai ir interesants arheoloģiskais statuss. Tā bija Nabatijas valsts galvaspilsēta; Nabatija pārvaldīja Transjordānijas karalisti no 4. gs. p.m.ē. līdz 105. gadam m.ē., kad pilsētu sagrāva romieši.

Tās tempļu kompleksi un svētvietas ir izcirstas no rozā smilšakmens, un tiem ir visai sarežģīta arhitektūra. Kartēs tā apzīmēta kā “Drupas un arheoloģisko izrakumu vietas”, iekļauta Philip's World Atlas.

Pirms doties šajā ceļojumā, Artūru stādīja priekšā pazīstamam arheologam, kurš labi orientējās Petras vēsturē un arhitektūrā. Viņš Floverdjū uzdeva daudz jautājumu, un tas aprakstīja pilsētu ar apbrīnojamu daudzumu smalkumu un detaļu, kurus varēja zināt tikai šauri specializējies arheologs, kurš rūpīgi pētījis pilsētas drupas.

Bet, kad Artūrs arheologam pajautāja par templi klintī vulkāna veidā, tas atbildēja, ka viņi tādu nav atraduši. Taču pietika viņam parādīt līdzīga tempļa foto, kad Artūrs uzreiz precīzi norādīja vietu, kur klints atradās iepriekš. Un paskaidroja, ka tur, virsotnē, bijis sargtornis, kurā viņš kalpojis kā karavīrs pirms diviem tūkstošiem gadu!

Tuvojoties pilsētai, BBC komanda atrada Artūra norādīto klinti precīzi tajā pašā vietā. Kad viņi iegāja iekšā, viņš ieveda viņus sardzes telpā un parādīja specifisku caurlaižu sistēmu, pastāstīja, kā tā darbojas. Arheologi par to neko nezināja. Viņš norādīja vietu, kur viņu sasniedza ienaidnieka šķēps un tās konstrukcijas, kuras vēl nebija atrastas.

Vai ir citi izskaidrojumi?

Vērojot Floverdjū, neviens komandas loceklis ne mirkli nešaubījās viņa patiesumā. Bet eksperts-arheologs teica:

“Viņš zina tik daudz detaļu, un tās pilnībā atbilst arheoloģiskajiem un vēsturiskajiem faktiem. Lai safabricētu tik saskaņotu melu ainu, te prasītos pilnīgi citāda domāšana nekā misteram Floverdjū. Vismaz to atmiņu mērogos, kuras viņš man pastāstīja. Es nedomāju, ka viņš ir blēdis. Viņš nav spējīgs uz blēdību TĀDĀ mērogā.”

Par šo gadījumu rakstīja Džoana Formana (Joan Forman) “Zelta Beretē (Golden Shore, The: Survey for the Evidence of Death Survival)” (Futura, Londona, 1989), tibetiešu skolotājs Sogjals Rinpoče (Sogyal Rinpoche) “Tibetas Dzīvo un Mirušo Grāmatā (The Tibetan Book of Living and Dying)” (Harper, 1992; Random House, 1992; Rupa (Indija), 1993); Седьмое впечатление, 1994):

“Kas vēl var izskaidrot Artūra Floverdjū ekstraordinārās zināšanas, ja ne pārdzimšana? Jūs varat iebilst, ka viņš par Petru varēja izlasīt grāmatā vai iegūt šīs zināšanas telepātiski. Bet paliek tas fakts, ka daļa viņa izstāstītās informācijas nav zināma pat ekspertiem.”

Jūs esat sastapušies ar iepriekšējo dzīvju materiālas apstiprināšanās gadījumiem? Dalieties komentāros!

Natālija Golubkina Reinkarnacionikas konsultante. Reinkarnacionikas Institūta 2. kursa trenere. Projekta vadītāja un grāmatas “Kādas dvēseles ceļojums” autore http://ngolubkina.ru/

Pievienots 13.05.2019.

https://ru.reincarnatiology.com/proshlaya-zhizn-v-drevnej-petre/

Tulkots ar lapas administrācijas atļauju

Tulkoja Jānis Oppe