Наталья Голубкина – Жизнь между жизнями
Natālija Golubkina - Dzīve starp dzīvēm
Iepriekšējo dzīvju tēmā Maikls Ņūtons (Michael Newton) skaitās visslavenākais pētnieks, kurš publicējis rezultātus no pētījumiem, veiktiem ar pacientiem hipnoterapijas procesā.
Kādas sekas ir tādiem pētījumiem? Ja mēs pāriemiesojamies, kā tas maina jūsu priekšstatu par to, kas jūs esat patiesībā? Kas tas ir – dzīves jēga? Kā tas var izmainīt jūsu pieeju šai konkrētajai dzīvei?
Alanna Ketlere (Alanna Ketler), amerikāņu žurnāliste, ir izcēlusi galvenos momentus, kuri atklāti Maikla Ņūtona grāmatās. Dalos tajos ar jums.
“Sertificētais hipnoterapeits Maikls Ņūtons izstrādāja paņēmienu, kā atgriezt savus klientus pagātnē, lai atjaunotu atmiņas no viņu iepriekšējām dzīvēm. Šī procesa laikā viņš nejauši atklāja milzīgus mērogus. Viņš spēja atgriezt dvēseles vietā, kurp tās dodas pirms nākamās dzīves — telpā starp dzīvēm. No 7000 regresijām lielākajai daļai bija neticami līdzīgas atmiņas par vietu, ko daudzi no viņiem sauca par “mājām”.
Viens no aizraujošākajiem Ņūtona darba aspektiem bija tas, ka nebija nozīmes, ar kādiem pacientiem viņš strādāja un kāda bija viņu iepriekšējā pārliecība par jēdzienu “dvēsele” vai reinkarnācija — patiesībā daudzi neticēja šiem jēdzieniem vispār. Pēc iznākšanas no sesijas daudzi no šiem cilvēkiem bija izmainījušies uz visiem laikiem. Viņi varēja atstāstīt dažas no savām iepriekšējām dzīvēm un sajust un skaidri saskatīt saiknes, kādas bija šīm iepriekšējām dzīvēm ar viņu pašreizējo dzīvi.”
“Hipnoterapijas pasaulē pagātnes dzīves regresija ir gandrīz parasta parādība, taču Ņūtona darbā unikāla ir viņa spēja likt saviem pacientiem atsaukt atmiņā, kā viņi atradās mātes dzemdē, un pēc tam arī pirms šī momenta – telpā starp dzīvēm.
Tā tiek aprakstīta kā vieta, kur bieži visa dvēseļu ģimene sagaidīja un sveica viņus ar atplestām rokām. Daudzi pacienti bieži bija pārsteigti, redzot, kuri tur bija, jo daži no šiem cilvēkiem bija sagādājuši viņiem izaicinošu pieredzi viņu iepriekšējās dzīvēs.
Pēc Ņūtona teiktā, viņa pacientu hipnotiskās atbildes attiecībā uz pēcnāves dzīvi sniedza ticamu informāciju, jo viņu atskaites bija konsekventas. Bieži vien pacienti pat izmantoja vienus un tos pašus vārdus un grafiskus attēlojumus par to, kur viņi atrodas un ko viņi redz. Ņūtonam nebija iemesla uzskatīt, ka kādam būtu motīvs viltot savus stāstus, un viņš izturējās pret katru gadījumu tā, it kā viņš informāciju dzirdētu pirmo reizi. Citiem vārdiem sakot, viņš pacientiem nepiedāvāja vārdus vai idejas, bet gan deva viņiem brīvību pašiem izteikt savu dzīvi. Aprakstu līdzības bija visai pārsteidzošas. Dažas no šīm līdzībām ietvēra:
Cilvēku atmiņas par sākotnējām dvēseles aktivitātēm tūlīt pēc galīgās nāves uz Zemes līdzinās to cilvēku atmiņām, kuri atgriezušies no nāvei tuvās pieredzes (near-death experience (NDE)).
Dvēseles pēc nāves parasti vēlas pamest Zemi, bet daudzos gadījumos var palikt dažas dienas, sagaidot savas bēres.
Lielākā daļa dvēseļu pretī debesu gaismai sākumā iet pa tuneli.
Fizisku struktūru vai citu pazīstamu Zemes lietu parādīšanās, dvēselei ienākot debesīs, ir paredzēta, lai atvieglotu viņai pāreju.
Dvēseles spēj projicēt bijušās dzīves formas saskarsmē ar citām dvēselēm.
Uzreiz pēc nāves uz Zemes dvēseles debesīs sākotnēji sagaida garīgie pavadoņi vai kāds, ar kuru viņas bija tuvas nodzīvotajā dzīvē. Viņas satiek tos, kas viņām bija svarīgi iepriekš.
Garīgie pavadoņi debesīs turpina savu aizsargājošo lomu.”
“Saziņa debesīs notiek ar telepātijas palīdzību.
Privāta apziņas forma starp gariem realizējas caur pieskārienu.
Spoki ir gari, kas izvēlējušies palikt zemes plānā, parasti ar lielu neapmierinātības pakāpi. Ar viņiem var cīnīties ar dažādiem līdzekļem, piemēram, ar eksorcismu, lai panāktu, ka viņi vairs netraucē cilvēkus.
Dvēseles, kuras nespēja pretoties cilvēka impulsam kaitēt citiem, ienākot garu pasaulē, nonāks nošķirtībā un paliks tur kādu laiku. Sekojošā reinkarnācija var būt kā upuris karmiskā taisnīguma ciklā.
Tikko ieradusies dvēsele var nonākt dziedināšanas vietā, lai atjaunotos pēc dzīves uz Zemes.
Dzīves analīze tiek veikta vispirms ar garīgajiem pvadoņiem un vēlāk ar Vecajo Padomi.
Dvēseles uz savu sākotnējo galamērķi debesīs dodas caur lielām dekorācijām.
Dvēseles dodas uz savu kopu, kas sastāv no nelielām dvēseles enerģijas grupām, kuras izskatās kā caurspīdīgu burbuļu vai spuldzīšu kopas. Tajās ir būtības, kuras bieži dalīja iepriekšējās dzīves ar atnākušo garu.
Grupas novietojumu nosaka tās dvēseļu līmenis.
Sekundārajām grupām ir zināms kontakts ar primāro grupu.
Iespēja socializācijai un ceļojumiem eksistē dvēselēm savas grupas ietvaros.
Kad dvēseļu grupa ir saformējusies, jaunas dalībnieces pievienotas netiek.
Dvēseles sagrupējas pēc līdzīgām īpašībām.
Augstākos dvēseles evolūcijas līmeņos parādās lielāka neatkarība no grupas aktivitātēm.
Gara gaisma demonstrē krāsu, kas korelē ar dvēseles evolūcijas līmeni.”
“Garīgā pasaule atgādina vienu lielu skolas namu ar daudzām klasēm, ko vada skolotāji-dvēseles, kas uzrauga progresu.
Visām dvēselēm ir personīgais pavadonis, kurš var viņām būt tūkstošiem gadu un daudzas dzīves.
Nereti tiek norīkoti arī jaunākie pavadoņi, dvēselei turpinot attīstīties.
Pavadoņi var parādīties gan kā cilvēki, gan kā gari.
Lielākā daļa dvēseļu mūsdienu psaulē atrodas agrīnajā attīstības stadijā.
Gari var gūt pieredzi uz Zemes divās dzīvēs vienlaikus.
Inkarnāciju laikā mūsu dvēseles snaudošā daļa paliek debesīs.
Dvēseles apgūst fizisku priekšmetu radīšanas paņēmienus ar domu, sākot ar vienkāršiem uzdevumiem.
Dvēseles iemiesojas arī pasaulēs, kas atšķiras no Zemes.
Dvēseļu evolūcija var turpināties tālu aiz tā līmeņa robežām, kurā notiek iemiesošanās.
Pēdējos gadsimtos dvēseles reinkarnējas biežāk, un mūsdienās viņām būtu apmēram divas dzīves pagājušajā gadsimtā.
Dvēseles nav spiestas reinkarnēties, bet, kad laiks tiek uzskatīts par piemērotu, viņas no garīgajiem pavadoņiem izjūt ievērojamu spiedienu.
Dvēseles iet uz dzīvju izvēles vietu, lai izpētītu dzīvju alternatīvas.
Eksistē tendence dvēselēm pāriemiesoties tajā pašā ģeogrāfiskajā apgabalā, kurā viņas atradās iepriekšējās dzīvēs.
Pūles, kas nepieciešamas fizisko trūkumu pārvarēšanai, paātrina garīgo evolūciju.
Dvēseles pirms jauna iemiesojuma mācās atpazīt nākotnes zīmes no citām dvēselēm, ar kurām tās var saskarties uz Zemes un ar kurām tās ir bijušas tuvas garu pasaulē.
Dvēseles atstāj debesis, lai caur tuneli iekļūtu zīdaiņa ķermenī.
Fiziskais šoks no piedzimšanas ir lielāks nekā no nāves.
Dvēseles var ienākt zīdaiņa ķermenī jebkurā laikā pirms dzimšanas, tās laikā vai neilgi pēc dzimšanas.”
“Atkal taču, ne tikai šis līdzības un detaļu līmenis ir aizraujošs, bet arī daudziem no tūkstošiem cilvēku, kuri tika pakļauti šai hipnozei, nebija iepriekšējas ticības reinkarnācijai, dvēselei un avota apziņai. Viņu pieredze izmainīja viņu domas.
Kādā gadījumā sieviete, kura savā pašreizējā dzīvē vienmēr bija saskārusies ar izaicinājumiem no sava tēva puses, ieraudzīja, ka viņa dvēsele bija iemiesojusies arī vīrietī, kurš sievieti nogalināja pagātnes dzīvē. Viņa varēja apjaust, ka dvēseles ģimenes locekļi ne vienmēr ir tādi, kādus varētu vēlēties. Daži cilvēki, kas mums ir sagādājuši vislielākās skumjas, iespējams, darīja to mūsu dvēseles interesēs, lai palīdzētu mums augt.
Dažiem no mums šis darbs var atbalsoties dziļā līmenī. Es to zinu pēc sevis, kad skatījos dokumentālu filmu par šo tēmu “Otra puse: ceļojums uz pēcnāves dzīvi (Flipside: A Journey Into The Afterlife)” un dzirdēju cilvēkus, kuri stāsta par savām iepriekšējām dzīvēm vai vietu, kas bieži tiek aprakstīta kā “mājas”, es ne mirkli nešaubījos par to, ko viņi saka. Šī informācija rezonēja līdz pat manas būtības kodolam un gluži labi saskan ar maniem uzskatiem par reinkarnāciju un pēcnāves dzīvi. Protams, mēs nekad nevaram droši zināt, taču tēma par iepriekšējām dzīvēm un pēcnāves dzīvi ir patiesi aizraujoša, un tās pētīšana var būt labs laika kavēklis.”
Veicot pētījumus un tūkstošiem seansu, kur notiek sevis atminēšanās iepriekšējās dzīvēs un Dvēseļu Pasaules telpā, mēs konstatējām, ka daži momenti nav tik kategoriski, kā aprakstīts Maikla Ņūtona grāmatās. Piemēram, kas attiecas uz dvēseļu krāsu un tās atbilstību attīstītības līmenim, es nesastapu tādu skaidru savstarpēju saikni. Bet tomēr galveno informāciju, kas publicēta Ņūtona grāmatās, atkal un atkal apstiprina simtiem cilvēku.
Norāde uz Alannas Ketleres rakstu
Jūs esat lasījuši Maikla Ņūtona grāmatas? Dalieties komentāros!
 |
Natālija Golubkina Reinkarnacionikas konsultante. Reinkarnacionikas Institūta 2. kursa trenere. Projekta vadītāja un grāmatas “Kādas dvēseles ceļojums” autore http://ngolubkina.ru/ |
Pievienots 06.05.2019.
https://ru.reincarnatiology.com/zhizn-mezhdu-zhiznyami/
Tulkots ar lapas administrācijas atļauju
Tulkoja Jānis Oppe