Наталья Голубкина – Свобода воли или судьба

Natālija Golubkina - Gribas brīvība vai liktenis

Viens no pašiem biežākajiem jautājumiem, ko uzdod mūsu lasītāji un studenti: “Vai mūsu dzīve ir iepriekš nolemta? Vai mēs dzīvojam pēc stingri noteikta scenārija vai arī mums ir izvēles brīvība?”

Un, ja pacenstos, tad jūs atradīsiet ļoti daudz apstiprinājumu abām versijām. Ir daudz filmu, grāmatu un stāstu par to, kā cilvēks mēģina kaut ko izmainīt, lai iegūtu citu dzīves finālu, taču, lai kas nenotiktu, rezultāts apmēram būs viens un tas pats. Starpība ir tikai detaļās.

Un otrādi, mūsdienu sabiedrībā, īpaši garīgi attīstītu cilvēku lokā, daudz tiek runāts par to, ka mēs paši radām savu dzīvi un realitāti, izdarot izvēli katrā momentā. Mēs paši nosakām ar savām darbībām, domām, stāvokļiem to, kas ar mums notiek. Ko izstarojam, par ko pastāvīgi domājam, to arī dabūjam.

Kur tad ir patiesība? Kā atrast atbildi uz šo jautājumu? Es varu padalīties savās pārdomās, jo man ir izdevība vērot daudzu cilvēku likteni un to, kā izvēršas viņu dzīves scenāriji.

Likteņu scenāriji

Veicot pētījumus projektā “Kādas dvēseles ceļojums”, kur es atminos savus iepriekšējos iemiesojumus un tos periodus, kurus dvēsele pavada Dvēseļu Pasaules telpā, mēs dažreiz nonākam interesantās vietās. Personisko sesiju ietvaros nekas tāds parasti nenotiek.

Piemēram, mēs bijām telpā, kur dzimst dvēseles, kur tiek radītas ģenētiskas mutācijas, telpā, no kuras mums nāk idejas, atklāsmes un iedvesmas, Sargeņģeļu telpā. Un viena no tām bija Scenāristu telpa.

Atceraties, filmā “Nakts sardze (Ночной дозор)”, kad Antons ienāk pie programmētājiem un monitorā redz savstarpējās saiknes starp cilvēkiem un notikumiem? Tā viņš uzzina, ka Jegors – viņa dēls. Tas ir ļoti līdzīgs tēls.

Tātad katram no mums dzīve ir uzrakstīta sākotnēji, lūk, tādā scenārijā. Ir definētas lomas un apstākļi, kuros viss notiks, kur un kā cilvēks piedzims un kā viņš nomirs. Kādi ir viņa iemiesojuma galvenie uzdevumi, kādas vienošanās ir ar citiem personāžiem.

Ne tuvu vienmēr tā ir iepriekšējo grēku atstrādāšana vai dzīve, radīta laimei. Kaut gan arī tā mēdz būt. Un, ja jūs jautāsiet: “Vai mēdz būt…? Vai ir iespējams…?” (ielieciet savu variantu daudzpunktu vietā), tad atbilde būs: “Jā! Mēdz būt viss. Visos iespējamajos variantos, kādus mēs spējam vai nespējam izdomāt, pieņemt, noticēt.”

Tad kā, iznāk, ka ir bezjēdzīgi kaut ko mainīt, lemt, censties, ja var vienkārši peldēt pa straumi? Nē! Izvēles brīvība arī eksistē!

Rezultāts ir atkarīgs no izvēlētās reakcijas

Piemēram, cilvēkam ir lemts iziet cauri kāda tuvinieka zaudējumam vai cauri atlaišanai no darba, vai arī jūs varat ierakstīt jebkuru savu situāciju. Un šis punkts ir obligāts. Bet tālāk viss ir atkarīgs no tā, KĀ cilvēks atrisinās šo uzdevumu. Lūk, te nu ieslēdzas izvēles brīvība.

Var visu palaist pašplūsmā un noslīkt uzplūstošajās emocijās, iekrist depresijā vai pat pabeigt šo iemiesojumu. Dažreiz scenārijā tā arī ir ierakstīts. Bet ne vienmēr. Mēdz būt tā, ka cilvēkam tiek piešķirta izvēle.

Viņš var tomēr saņemties (kāds ekoloģiskāk un kāds ar asu gribas paņēmienu) un virzīties tālāk, atrast izeju, risinājumu un jēgu dzīvot tālāk. Un pat otrādi, garīgi izaugt, pateicoties situācijai, kas radusies, kaut ko iegūt sev. Piemēram, izdzīvot sajūtu, kā atbalsta draugi vai augstākie spēki, nodibināt ar viņiem kontaktu, izmainīt savu priekšstatu par šo pasauli un atbrīvoties no bailēm no nāves vai izmisuma un vientulības, atklāt sevī pašā dievišķās mīlestības avotu utt.

Atbilstoši rezultāts būs dažāds. Kāds aizies no dzīves, kāds to nolaidīs no sliedēm un noslīks pudelē un depresijā, bet kāds uzbūvēs jaunu dzīvi, labāku par iepriekšējo, kā saka. Šajā etapā nu taisni darbojas apzināta izvēle, par ko mēs domājam, kā mēs jūtam, kā reaģējam uz situāciju. Vai izvēlamies reaģēt automātiski, kā mums ir iemācīts kopš bērnības, vai apzināti vēlēsimies izmainīt reakciju un apgūt jaunu?

Dažādi izvēles brīvības līmeņi

Katrā dzīves scenārijā ir bifurkācijas punkti – krustceles. Kā pasakā: pa kreisi iesi, zirgu zaudēsi utt. No šīm krustcelēm atiet vairāki turpmākā likteņa attīstības varianti.

Izgāji tādu krustojumu, izvēlējies celiņu, kāto pa to tālāk līdz nākamajam krustojumam. Tur atkal ir jāizdara izvēle. Rezultātā no dzimšanas līdz iemiesojuma atstāšanas brīdim no punkta A punktā B mēs varam nokļūt pa dažādām taciņām-celiņiem. Kāds izvēlēsies taisnu ceļu, ne vienmēr pašu vienkāršāko, un neatlaidīgi pa to virzīsies. Bet kādam labāk patīk līkumota meža taciņa.

Bet arī tas vēl nav viss. Mēs šajā dzīvē ienākam ar dažādu “pieejas līmeni”, ar dažādām iespējām, runājot par gribas brīvību. Ir tie, kam tā ir visai ierobežota. Dzīve veidojas pati, un cilvēkam atliek vien sekot tās plūsmai. Ja sāksi pretoties, tad būs sāpīgi. Un arī izvēle ir iespējama, bet ne globālās, nozīmīgās situācijās. Kā aktierim, kuram vajag iemācīties savu lomu un vienkārši nospēlēt to uz skatuves. Vairāk no viņa arī netiek prasīts.

Un ir tādi personāži, kuriem ir visai plašs lauks improvizācijai, variantu izvēlei “krustojumos”. Dažreiz ar punktētu līniju mēdz būt iezīmēta tikai galvenā kanva. Piemēram, 20 gados ir svarīgi satikties ar cilvēku, lai viņa dzīvē kaut kas izmainītos. Bet vecākos gados vajag būt par atbalstu savam mazdēlam, vest viņu uz pareizā ceļa. Bet visā pārējā – kā gribi, tā arī dzīvo. Pārspīlēju, protams, bet apmēram tā.

Kombināciju “liktenis\izvēles brīvība” diapazons – bezgalīgs. Un ar prātu to diez vai ir iespējams izrēķināt, noteikt. Pats vienkāršākais paņēmiens dzīvot – sekot savai sirdij, savām iekšējām sajūtām. Bet vērot, lai tas būtu tas īstais, nevis mirklī uzplūdušas emocijas. Kaut gan arī tās mēdz būt vajadzīgas pēc plāna.)))

Kāds jums ir izvēles brīvības līmenis

Pavērojiet, kā veidojas jūsu dzīve. Vai ir bijušas situācijas, kad jūs nevarējāt NEIZDARĪT kaut ko, kaut gan ar prātu sapratāt, ka nedrīkst, ka ir muļķīgi vai bīstami?

Piemēram, ir objektīvi skaidrs, ka cilvēks kā pāris jums nav piemērots, taču jums gluži kā kaut kas ir izslēgts, un jūs metaties mīlas apkampienos, neraugoties ne uz ko. Izrādās, ka bērnam bija svarīgi piedzimt tieši šajā pārī. Un pēc kāda laikā, kad uzdevums ir atrisināts, jūsu jūtas izslēdzas, gluži nospiežot pogu – un jūs esat brīvi!

Vai arī jūs mierīgi dzīvojat, kad pēkšņi jūs gluži kā kaut kas sāk bikstīt uz pārmaiņām – pārcelšanos, darba maiņu un tml. Un, kad jūs padodaties un sekojat šim “saucienam”, viss nokārtojas. Taču pietiek sākt šaubīties, izbīties un atkāpties, un jums uzgāžas tāda notikumu plūsma, ka jūs vienkārši nevarat palikt iepriekšējā vietā. Ir tā bijis?

Vai otrādi, ir iespējama plaša izvēle no tā, ko cilvēks var un grib darīt, tas nav principiāli. Viņš pilda savu misiju neatkarīgi no tā, ar ko nodarbojas reālajā pasaulē. Piemēram, ir svarīgi, lai viņš vienkārši dzīvotu, lūk, šajā apvidū. Pārējais – pēc viņa ieskatiem.

Ir arī tehnika, kas palīdz ieskatīties izvēles momentā (krustojumā), kas gaida jūs uz viena vai otra “celiņa”, un jau apzināti izdarīt šo izvēli.

Tas ir bonuss tam, ka prakses procesā mūsu studenti iemācās just un dzirdēt savu dvēseli, sekot viņas balsij un tērēt mazāk spēku šaubām, bailēm, pretestībai. Dzīvot kļūst vieglāk, spilgtāk, garšīgāk.

Un kā pēc Jūsu izjūtām, kāds ir jūsu izvēles brīvības procents? Dalieties komentāros!

Natālija Golubkina Reinkarnacionikas konsultante. Reinkarnacionikas Institūta 2. kursa trenere. Projekta vadītāja un grāmatas “Kādas dvēseles ceļojums” autore http://ngolubkina.ru/

Pievienots 16.09.2019.

https://ru.reincarnatiology.com/svoboda-voli-ili-sudba/

Tulkots ar lapas administrācijas atļauju

Tulkoja Jānis Oppe