Наталья Голубкина – Как Дюма писал «Три мушкетера»
Natālija Golubkina - Kā Dimā rakstīja “Trīs musketierus”
Un atkal jūs gaida kādas mūsu 1. kursa studentes – Svetlanas – stāsts!
Nodarbībā par tēmu “Talanti un spējas” viņa pēkšņi negaidīti ieraudzīja sevi kā Aleksandru Dimā, kurš tajā periodā rakstīja savu slaveno romānu “Trīs musketieri”.
To, ko viņa sajuta iekšienē, ir grūti aprakstīt vārdiem un jo vairāk izdomāt!
“Tas ir vīrišķs iemiesojums. Tur ir jautri. Es skatos Aleksandra Dimā dzīvi tajā momentā, kad viņš raksta grāmatu “Trīs musketieri”.
Es jūtu ķermeni – lielu, apaļu un… jautru! Šī jautrība ir cieši saistīta ar rakstīšanu. Tāpēc ka jautrība, azarts plūst no viņa.
Skatos no malas:
Viņš stāv zālē, kur daudz cilvēku. Vienā rokā pat ne vīna glāze, bet milzīgs kauss. Otrā rokā kaut kas… gandrīz sviestmaize ar gaļu… Un turklāt viņš runā gandrīz ar rokām.
Viņš ir vīrietis liels, solīds, bet tāda sajūta, ka viņš runā ar visu savu milzīgo ķermeni! Un ar visu savu ķermeni uzsūc to, ko runā apkārtējie.
Es uztveru viņu sarunas nevis kā skaņas, bet kā lidojošas rakstu rindas. Rindas saliekas emocijās un ķermeņa sajūtās. Un es ar visu sava ķermeņa virsmu un ar glāzi, un ar sviestmaizi nolasu-uzsūcu vārdus. Es ēdu un dzeru šos vārdus, absorbēju ar savu ķermeni un jūtu visas to vibrācijas.
Dzerot vīna glāzi, es dzeru visus tos vārdus, kuri tika izrunāti blakus.
|
Visu, kas notiek ar cilvēkiem, viņu kustības, žestus un jūtas, es uzsūcu, un pēc tam man vajag steidzīgi tos mājās un ar azartu izliet uz papīra! Es ieraudzīju papīra lapas un spalvu. Es rakstu ar spalvu, un visi manis no cilvēkiem uzsūktie vārdi un emocijas caur manu roku un spalvu izlīst uz papīra. |
Un, kad viņš atrodas starp cilvēkiem, viņš ļoti daudz runā! Kā var tik daudz pļāpāt – vienmēr un visur nepārtraukti?!
Arī no manis nāk ļoti daudz vārdu. Un tie visi savā starpā savijas tajā stāstā, kuru es pēc tam pārnesu uz papīra.
Bet mājās es klusēju. Man vajag būt ļoti sakoncentrētam, lai neizšļakstītu šo glāzi ar vārdiem, saglabātu tos. Gan vīna glāze, gan sviestmaize rokā arī ir ļoti cieši saistītas ar visu saziņas procesu.
Tas ir uzsūkšanas prieks, tas, kā es baudu ēdienu un dzeru, ir ļoti cieši saistīts ar to, kā es uzsūcu vārdus.
|
No tā visa tad arī dzimst mani teksti. Un tie pat nav teksti un vārdi, bet telpiski spilgti tēli, stāsts katrā lappusē un katrā grāmatā! |
Tā ir tāda sajūsma, azarts un līksmība! Ļoti jautri!
Pārvietojies uz momentu, kad jau ir gatavs tavs darbs.
Pēc sajūtām tā ir kā bērna dzimšana. Tā nav grāmata lapu un vārdu veidā, bet milzīga jūtu un emociju sfēra. Un grāmata – tā ir to simbols. Un katram cilvēkam, visiem cilvēkiem caur savu grāmatu es nododu šo sfēru.”
Svetlana bija pārpildīta ar emocijām, kad stāstīja to, ko redz un jūt atmiņā. Viņai trūka vārdu, lai to aprakstītu.
Taču mēs papilnam sajutām azartu un līksmību, kas nāca no mīļotā rakstnieka. Atceraties, kā bērnībā aizrautīgi lasījām viņa romānus? Varoņi mums šķita pilnīgi dzīvi un reāli!
Viņi mums ir kā veci labi draugi. Un, lūk, mums palaimējās pieskarties viņu dzimšanas momentam! Tā ir burvestība!
 |
Natālija Golubkina Reinkarnacionikas konsultante. Reinkarnacionikas Institūta 2. kursa trenere. Projekta vadītāja un grāmatas “Kādas dvēseles ceļojums” autore http://ngolubkina.ru/ |
Pievienots 05.03.2018.
https://ru.reincarnatiology.com/dyuma-tri-mushketera/
Tulkots ar lapas administrācijas atļauju
Tulkoja Jānis Oppe