Евгения Горева – Символика Китая — животные тотемы в культуре и искусстве

Jevgēnija Goreva - Ķīnas simbolika – dzīvnieku totēmi kultūrā un mākslā

Ķīna – zeme ar spēcīgām un dziļām tradīcijām, kuras izpaužas visās šīs tautas dzīves sfērās. Tieši Ķīna uzdāvināja mums austrumu kalendāra dzīvnieku simbolus, kas kļuva par talismaniem, tieši no viņas senajiem viedajiem mēs saņēmām Fen-Šui (Feng shui) un I-Czin zināšanas.

Ķīnas tradicionālajai kultūrai un mākslai piemīt arī dziļa jēga, saistīta ar simboliem un arhetipiem, tajā skaitā no dzīvnieku pasaules.

Aplūkosim piemērus – dzīvniekus, putnus un kukaiņus, kuriem ir skaidri simboliski raksturojumi Debesu impērijas mākslā un kultūrā.

Ķīniešu mitoloģijas galvenās labdabīgās būtnes un viņu nozīme

Tradicionāli visas dzīvās būtnes, kuras ar saviem tēliem baro valsts kultūru un mākslu, dalās divās galvenajās grupās – parastajās labdabīgajās būtnēs un kaitīgajās būtnēs.

Labdabīgās būtnes pārstāv piecas grupas, kas simboliski tur visus piecus Fen-Šui sistēmas virzienus:

• dzīvnieki, kuriem ir zvīņas, – un par šīs grupas galvu lieluma un spēka ziņā pamatoti tiek uzskatīts Drakons. Šai būtņu grupai ir piešķirts Zemes telpas enerģiju kustības austrumu virziens, stihija – Koks;
• dzīvnieki, kam ir kažokāda, āda, – pēc ķīniešu domām, šīs būtņu grupas “seja” ir cilins (qilin) – Vienradzis. Grupas enerģijas ir saistītas ar rietumu virzienu, tās radniecīgā stihija – Metāls;
• PUTNI – spalvu nesēji, viņu “avatāre” arī ir mistiska būtne – Fēnikss, virziens – dienvidi, stihija – Uguns;
• būtnes, kam ir palaimējies nēsāt bruņas, – šīs grupas līderis ir Bruņurupucis, viņam pieder ziemeļu virziens, stihija – Ūdens;
• kailās būtnes – šīs grupas seja ir Cilvēks. Grupa ieņem kopējās struktūras centru, stihija, kura tai atbilst, – Zeme.

Aplūkosim viņu simboliku un nozīmi detalizētāk.

Drakoni – ļoti izplatīts tēls un simbols ķīniešu kultūrā. Salīdzinājumā ar Eiropas drakonu, vairāk līdzīgs pūķim. Viņš ir Ķīnas kalendāra dzīvnieks. Viņa labvēlīgā ietekme uz cilvēkiem var tikt attēlota ķīniešu drakona veidā, kurš lido mākoņos un ir negaisa pavēlnieks.

Viņš pārvalda ūdeni un lietu, parasti ir labsirdīgs, kaut arī ir pati spēcīgākā un varenākā no dzīvojošajām uz Zemes būtnēm. Drakons – simbolizē Imperatoru, augstāko hierarhu starp cilvēkiem.

Fēnikss – neskaidri līdzīgs putnam, turklāt viņam nav tieša sakara ar pārdzimšanas un nemirstības īpašībām kā Rietumu analogam. Fēniksu saista ar Imperatora pārvaldi, ar taisnīguma, uzticības īpašībām. Fēniksa tēls mazu putnu pavadībā, kokā, kurš saucas “ķīniešu lietussargs”, – tā ir miermīlīga eksistence un labdabīga “vasaras” pārvalde.

Bet, ja attēlā bez drakona ir vēl arī fēnikss, tad tas ir pāris Imperators un Imperatore.

Bruņurupucis – svarīgs Ķīnas mitoloģijas simbols. Attēls, kurā redzams apaļš disks un bruņurupucis, – simbolizē pārliecību par ilgu mūžu. Bet viņa skulptūras figūriņas tiek izmantotas kā memoriālas plāksnes, kur rēgojas plāksnītes ar mirušā cilvēka sasniegumu uzskaitījumu.

Bruņurupucim Lo Šu, pareizāk, viņa bruņām, – piedēvē zināšanas par astoņām trigrammām un maģisko kvadrātu; it kā savas visai ilgās dzīves laikā viņš ir sakrājis zināšanas par pasauli, tās likumiem un principiem. Bruņurupuči tika izmantoti zīlēšanā, dažādās tehnikās.

Bruņurupucim ir arī personifikācija, tas ir gigantiskais bruņurupucis Ao, kurš piedalījies pasaules radīšanā. Bruņurupucis – ķīniešu mīta pozitīvais varonis, viņš stabilizē visu, kam pieskaras, tāpēc viņa klātbūtne vēsturē vai attēlā piešķir jēdzieniskas iesakņotības un stabila balsta sajūtu. Viņam piedēvē spējas pretoties ugunij, un viņu izmanto pretuguns maģijā praktiski – liek bruņurupuču figūriņas jumtu stūros.

Arī kā dziļa vieduma un zināšanu simbols Ao palīdz eksāmenu likšanā, tāpēc nav retums talismani ar viņa attēlu.

Ķīniešu vienradzis (cilins, kilins) – tas jums nav tas brīnišķīgais eiropiešu tēls, kurš līdzīgs baltam zirgam ar ragu. Kaut arī viņš Ķīnā tiek uzskatīts par zirga tipu, taču pēc purna ir līdzīgs drakonam, viņam ir divi ragi. Neraugoties uz briesmīgo ārieni, tas ir mitoloģisks dzīvnieks ar miermīlīgu un mīlošu raksturu.

Viņa gaita ir tik mīksta un viegla, ka viņš var staigāt pa ūdeni. Viņš ir maksimāli laba pazīme, jo taču tiek uzskatīts, ka cilins parādījās Dzeltenā Imperatora valdīšanas un Konfūcija dzimšanas laikā.

Vēlējumi ar viņu ir labvēlīgi un pozitīva pilni; ja vienradža attēlu dāvina jauniem vīriešiem, tad viņiem tiek novēlēts daudz dēlu.

Ķīniešu mitoloģijas kaitīgās būtnes

Viņas var saukt par labdabīgo dzīvnieku anti-totēmiem, arī viņas pārstāv piecas grupas: čūskas; simtkājus, daudzkājus; skorpionus un zirnekļus; ķirzakas; krupjus.

Čūska – viena no piecām kaitīgajām būtnēm, tajā pašā laikā pieder pie astroloģijas simboliem. Tas ir princips IŅ, elastīgums un auglīgums. Čūskas īpašības, kuras nostiprinātas ķīniešu tradīcijās, – viedums, taču viltīgums un nodevīgums. Čūskas iezīmes augt, nomest veco ādu un apgādāties ar jaunu padara viņu arī par transformācijas simbolu.

Ķīnas dažas senās dievības tika attēlotas ar ķermeņa čūskveida apakšējo daļu, kas viņu dabu apraksta īpašā veidā.

Ir leģenda, kur mūku paveda balta čūska, pārvērtusies par sievieti, un dzemdēja viņiem dēlu – lielu zinātnieku.

Čūskas āda tiek uzlūkota kā laimes talismans. Čūskas gaļu, aknas un indi – izmanto tautas medicīnā.

Simtkājis – kā viens no kaitīgajiem dzīvniekiem tiek izmantots burvju dzirās, kuras iedarbojas maģiski un spēcīgi. Ķīnas festivāls vasaras vidū “Cilvēki-drakoni” simboliski dod ļaudīm iespēju izvest simtkājus no mājas, attīrīties no viņiem.

Zirneklis – kaut arī pieder (pārī ar skorpionu) pie kaitīgajiem dzīvniekiem, neskatoties uz to, tiek atzīts par laimes būtni. Jo viņš taču ar savu tīmekli atrodas augstu, nokarājas virs visiem un tiek uztverts kā veiksme, kas nolaižas pie cilvēka no augšas, no debesīm.

Ķirzaka, gekons – viena no negatīvajām būtnēm Ķīnas tradīcijā. Tā kā viņa vairojas mājās un ir kukaiņu ķērāja, tad viņu sauc par “sienas tīģeri”, atzīstot viņas mednieces spējas.

Gekons tika izmantots maģijā un tautas medicīnā, lai atrisinātu laulāto draugu neuzticības jautājumus (konstatāciju, “gājienu pa kreisi” novēršanu).

Krupis (varde) – viena no kaitīgajām būtnēm. Bet, kā tas Ķīnā bieži mēdz būt, krupju simbolikā ir pretrunas. Piemēram, krupja kurkstēšana atgādina ķīniešu bērna skaņas, tāpēc viņu var dāvināt, novēlot bērnus.

Vēl viņu saista ar naudas enerģiju, viņš ir bagātības dieva pavadonis. Tāpēc tas ir pazīstams monētu, naudas simbols – it kā krupjiem un bagātībai ir cieša saikne.

Ja jums dāvina krupi – tas ir konkrēts bagātības un finansiālas labklājības novēlējums.

Dzīvnieki – ķīniešu zodiaka pārstāvji un viņu simbolika kultūrā

Žurka – atklāj 12 zodiakālo dzīvnieku ciklu, kas norāda uz viņas prātu un labu reakciju. Žurkas iemieso arī naudu, cilvēkus-sīkstuļus, savtīgas darbības.

Vajag ņemt vērā, ka žurka un vāvere – ķīniešu valodā tiek uzskatītas par radniecīgām, tiek apzīmētas ar vieniem un tiem pašiem hieroglifiem. Vienkārši vāveres – tā ir žurka kokā, ar tām pašām īpašībām kā zemes žurkai.

Suns – viņu apvelta ar uzticības īpašību, spēju dzīt prom tumšus spēkus, izdzīt dēmonus.

Par “dzeltenajiem suņiem” dienvidu ķīnieši sauc botāniķus un zubrītājus.

Pekiniešu šķirnes suņi tika uzskatīti par budistu lauvām un plaši vairoti, it kā viņi nes mieru un harmoniju.

Pazīme: suns, kurš tuvojas, luncinot asti, – laba zīme, ka tuvojas bagātība.

Gailis – iemīļota un slavu nopelnījusi būtne Ķīnā, cītīgi strādā – iznīcina kukaiņus-kaitēkļus. Totēma raksturs tiek aprakstīts tā: cietsirdīgs, vieds, drosmīgs, labvēlīgs un lojāls.

Sarkano gailīšu figūriņas tiek uzstādītas uz māju jumtiem, tām bija jānes labvēlīgas enerģijas un laime, jāved prom no mājas ugunsgrēki un dēmoni.

Dziedošs gailītis – pozitīvs tēls, simbolizē sasniegumu. Gaiļa sekstīte – novēlējums cilvēkam dabūt norīkojumu uz ierēdņa posteni, kas vecos laikos bija sapnis.

Vista Ķīnā – tas ir analogs mūsu sakāmvārdu “zīlei rokā”, kā arī “nesmagas uzvedības” sieviešu žargona nosaukums.

Cūka – viņas gaļu ķīnieši ar lielu labpatiku un vēlēšanos lieto barībā.

Cūkas tēls ķīniešu maģijā tiek izmantots, lai novērstu acis ļauniem gariem, kad jaundzimušam zīdainim viņa aizsardzībai uzģērbj cūkas masku un ļaunās būtnes atstāj viņu mierā.

Zaķis vai trusis – simboliski saistīts ar Mēnesi, it kā tā pelēkais plankums pēc formas atgādina zaķi. Tāpēc auglīgums un viegla bērnu dzemdēšana – tās ir īpašības, ko dāvā zaķa totēms.

Bet pēc leģendas Mēness dieviete Čan-e atrodas Mēness zaķa kompānijā, kurš savā piestiņā gatavo viņai nemirstības eliksīru. Tāpēc loģiski, ka zaķi saista ar ilga mūža īpašībām.

Kā ķīniešu Mēness festivāla (tiek organizēts pilnmēnesī astotajā mēnesī) simbols uzstājas cilvēks ar zaķa galvu sešu zēnu ielenkumā.

Zirgs – viens no Austrumu Kalendāra dzīvniekiem, un, ja izmantojam grāmatas I-Czin seno viedumu, tad zirgs pārstāv simbolu IŅ, kamēr drakons – JAN.

Šis tēls var norādīt uz straujuma novēlējumu. Ja tas nes nastu, ir apkrauts ar kaut ko smagu vai uz tā sēž pērtiķis, – tad straujums attiecas uz augsta posteņa dabūšanu, turklāt ļoti, ļoti ātri.

Pērtiķis – nekaunības un necieņas iemiesojums, taču ar viņu nāk jautrība, un rodas vairāk smieklu.

Vispazīstamākais mitoloģiskais personāžs – pērtiķu Karalis.

Attēls: pērtiķis ar persiku – ilga mūža simbols, jo pēc leģendām taču pērtiķis no Rietumu karalienes dārza nozaga šos augļus, apveltītus ar nemirstības velti.

Vērsis (bifelis) – saistīts ar pavasari, aršanu, auglību, ražu. Vērši bieži simbolizē zemes iegriezumu spēku, tajā skaitā upju un strauja ūdens spēku.

Attēls: zēns jāšus uz bifeļa – simbolizē izcelšanās necilumu, kurš traucē cilvēkam sasniegt augstāku sociālu stāvokli, jo Hongwu – imperatoru dinastijas Min dibinātājs – taču nebija ne bagāts, ne dižciltīgs.

Auns (āzis) – princips JAN, Saules vīrišķais simbols, bet trīs auni kopā – tā ir trigramma, kas sastāv no JAN līnijām.

Turklāt paradoksālie ķīnieši atzīst, ka šim dzīvniekam piemīt arī pazemība un apmierinātība. Tas ir, redzams, vajag atdalīt ragu spēku no pasīvākā ķermeņa, aunu no aitas.

Aita – novēlējums cienīt savus vecākus, rūpēties par viņiem, būt paklausīgam un pazemīgam vecākajai paaudzei.

5 leģendārie āži – pilsētas Guandžou simbols. It kā reiz senatnē viņi izglābuši pilsētu no bada – viņu zobos tiek attēlotas vārpas, kuras atnesuši šie maģiskie dzīvnieki.

Tīģeris – pēc ķīniešu domām, tas ir galvenais savvaļas dzīvnieku vidū. Viņa galvenā īpašība – drosmīgums, tāpēc viņš plaši tiek izmantots kā militāra emblēma. Taču augstāk tiek vērtēta viņa aizsargājošā funkcija un tas, ka viņš var atturēt dēmonus. Interesanti, ka tīģerus izmantoja Pirmajā opija karā, lai atturētu britus, kurus sauca par “ārzemju velniem”.

Tīģera kauli tiek pielietoti tautas medicīnā kā zāles pret artrītu, tāpēc ka neviens nekad nav redzējis, ka tīģeri klibotu.

Ir tautas ticējums, ka mirstot tīģeris var pārvērsties oranžā dzintarā.

Par Rietumu Balto Tīģeri sauc vienu no Mēness cikla četrām daļām.

Kukaiņi – viņu simbolikas jēga

Skudra – kolektīvs kukainis, izceļas ar strādīgumu un lielisku sociālo organizāciju. Kaut arī viņas tēlu ne pārāk bieži izmanto, lai piešķirtu simbolisku jēgu mākslas darbiem, viņai piedēvē nu taisni Konfūcija cienīgu tikumīgumu un taisnprātīgumu. Bet tas attiecas uz parastajām melnajām skudrām. Cita lieta – baltā skudra, termīts, kurš bojā koka stihiju. Par negatīvu skudras īpašību ķīnieši uzskata egoismu un dzīves redzējuma šaurumu, kas, pēc viņu domām, ir rada pašlabuma interesēm.

Spāre – vēja dzemdinātā, Ķīnas vasaras simbols, plēsoņa starp kukaiņiem. Var tikt uzskatīta par noderīgu draugu, kā arī atgādināt par dzīves brīžu īslaicīgumu.

Pārī ar baltā lotosa simbolu tiek izmantota nodomu tīrības un augstuma apzīmēšanai.

Bites – ne pārāk izplatītas kā motīvs gleznu sižetiem, un visbiežāk viņas var ieraudzīt kopā ar kādu citu simbolu.

Pirmām kārtām bite – augu apputeksnētāja, tāpēc viņas tēla jēga tradicionāli ir saistīta ar vīriešiem. Bites un peonijas ziedu klātbūtne gleznās – dod mājienu par jauna cilvēka stāvoli, viņš izjūt mīlestības vēlmi, meklē mīlestību.

Bites un pērtiķa kombinācija sižetā iedarbina motīvu: sociālā paaugstināšanās, amata saņemšana, augsts postenis, vēlējums sasniegt izaugsmi karjerā.

Tauriņi – ļoti izplatīti ķīniešu mākslas “iemītnieki”. Tāpat kā bite, tauriņš ar ziediem – simbolizē cilvēku, kurš meklē mīlestību un baudu vairāk vai mazāk sekmīgi:

• piemēram, tradicionāls motīvs: ziedoša plūme, un pie viņas atlido tauriņš – nozīmē svētlaimīgas mīlestības meklēšanu un iemantošanu;
• ziedošs mandarīna koks un tauriņš – simbolizē neatbildētas mīlestības situāciju.

Turklāt tauriņu klātbūtne attēlā “atkārto”, pastiprina, papildina šīs gleznas citu tēlu nozīmju jēgu un spēku.

Ja kāds priekšmets ar tauriņa simbolu tiek dāvināts ļoti padzīvojušiem un cienījamiem cilvēkiem, tas nozīmē vēlējumu, lai viņu dzīve pagarinātos.

Vispazīstamākā ķīniešu leģenda, kurā piedalās tauriņš, attiecas uz daoisma filozofa Džuandzi (Zhuang Zhou) pārdomām sapnī: “Vai es esmu cilvēks, kurš redz sapni, ka viņš ir tauriņš? Vai arī es esmu tauriņš, kurš redzēja sapni, ka viņš ir cilvēks?”

Vēl viens gadījums ar šo viedo ir saistīts ar šim simbolam tradicionālo mīlestības tēmu – ar viņa dzīšanos pakaļ skaistam tauriņam. Pēc tam parādās skaista jauna sieviete, kurā Džuandzi iemīlējās.

Cikādes – tā kā šiem kukaiņiem ir sarežģīts dzīves cikls un viņi parādās no zemes apakšas it kā maģiskas būtnes, tad viņu simbols ir nemirstība un cilvēka tieksme pagarināt savu dzīvi. Cikādes, izgatavotas no nefrīta, senatnē lika nelaiķa mutē.

Jāņtārpiņš (mirdzošais tārps) – viņa mātītes ražo gaismu, lai piesaistītu tēviņus. Ķīniešu kultūrā viņš ir saistīts ar skaistuma, neatlaidības un uzticības īpašībām. Pasakās jāņtārpiņi palīdz varoņiem, īpaši – nabadzīgiem, apgaismo viņu dzīvi, nodrošina apstākļus viņu spēju izaugsmei un panākumiem dzīvē.

Ķīnas dzīvnieki – viņu simboliskā nozīme

Āpsis – šī dzīvnieka attēls nozīmē laimi, prieku un apmierinājumu ar dzīvi. Interesanti ir tas, ka ķīniešu mākslinieku gleznās āpši ir attēloti kopā ar žagatām, kuras ir meklētājas, kas alkst pēc laimes. Šie divi tēli pastiprina attēla kopīgo pozitīvu, jo āpsis iemieso zemes, bet žagata debesu laimi. Vai arī vēlējumu paildzināt šo stāvokli tālu nākotnē.

Sikspārnis – kuru sauc par “debesu žurku” un par “spārniem, kuri apkampj”. Ir zināms, ka tas ir lidojošs grauzējs, kurš aprij kukaiņus-kaitēkļus un dzīvo alās, kur iekrīt guļā. Tieši šīs pēdējās iezīmes dēļ vietējie iedzīvotāji ir sacerējuši par viņiem leģendas, ka sikspārņi dzīvo tūkstošgades, un sākuši viņu ķermeņu daļas izmantot tautas medicīnā dažādās kombinācijās par ilga mūža tēmu.

Otrs sikspārņu simbolikas aspekts – kā rotājumi viņi pilda veiksmes talismanu lomu un tiek dāvināti ar tās vēlējuma jēgu. Sikspārņu tēlus bieži izmanto arī mākslinieki kā dalībniekus savās gleznās, turklāt svarīgs ir pelīšu skaits:

• divas – simbolizē divkāršu laimi;
• pieci sikspārņi – tas ir tradicionāls simbols, lai svētītu to, kas skar cilvēka esības pašas svarīgākās sfēras – viņam vēl veselību, bagātību un spēkus, ilgu mūžu un mierīgu nāvi.

Kombināciju, kā tiek attēloti sikspārņi, var būt daudz, šeit uzmanība tiek pievērsta gan krāsai, gan citām simboliskām detaļām, piemēram:

• sarkanā krāsa pastiprina laimes vēlējumu – “novēlu tev ļoti lielu laimi”;
• persiku klātbūtne gleznā – vēlēts tiek ne tikai laimīgs, bet arī ilgs mūžs;
• pieci sikspārņi un šķirstiņš – ar tādu dāvanu svēta harmoniskai dzīvei un veselībai, spēkam un bagātībai, vēl, lai tas turpinātos ilgi un beigtos ar mierīgu nāvi.

Lācis – ķīniešu tradicionālajā mākslā lāča motīvs nozīmē spēka un drosmes vīrišķo pusi.

Lāča talismanu rekomendējas nēsāt:

• zēniem un vīriešiem – lai nostiprinātu rakstura spēku un drosmi;
• ķīniešu sievietēm, ja viņas grib ieņemt un dzemdēt dēlu;
• kā amuletu pret laupītājiem.

Ķīniešu tautas medicīna izmantoja dažādas lāča daļas vienām vai otrām manipulācijām, lai uzlabotu cilvēka enerģētiku un veselību. Īpaši vērtīga bija lāča žults.

Zivis – viens no pašiem pazīstamākajiem ķīniešu pārpilnības, enerģijas un auglības pārmēra simboliem. Kā pārtikas produkts ļoti populārs, kā svētku maltīte – piesaista pārpilnību nākamajā dzīves periodā. Kopā ar lotosu – vēlējums, lai šī pārpilnība palielinātos un ilgtu mūžīgi.

Zivis bieži attēlo pa pāriem, kā simbolu vienam no Tai-či (Tai chi) dārgumiem. Turklāt divas zivis – laulības, laulāto draugu svētlaimes un daudzu bērnu vēlējums.

Karpa – kā mūsu “zelta zivtiņas” analogs. Ķīnā tas ir ļoti pozitīvs simbols dzīves periodam, kad cilvēku pavada veiksme un panākumi, taču vajag tiem atbilst.

Ja ķīnietim dāvina kādu priekšmetu ar karpas attēlu, tad tas ir vēlējums cilvēkam, lai viņa sapņi par labvēlīgu lietas iznākumu, panākumu, izdevīguma gūšanu – sakristu ar viņa pūliņiem, spējām un enerģiju. Ar to tiek arī domāts, ka šīs īpašības cilvēks var nodot visiem saviem bērniem un nostiprināt savu dzimtu.

Karpa – vēlējums studentam pielikt savu izlēmību un pūliņus, lai noliktu valsts eksāmenu un iegūtu labu darbavietu, kļūtu sekmīgs un bagāts. Jo karpa taču – ir ļoti spēcīga peldētāja, prot lēkt pāri upes krācēm un peldēt uz augšu pret straumi. Pēc pazīstamās ķīniešu leģendas “Drakona vārti”:

“Karpas peldēja augstu augšup pret Huanhe upes straumi uz Drakona Vārtiem. Tās nedaudzās, kam izdevās ielēkt vārtos, pārvērtās drakonos.”

Ja tiek izmantots attēls: karpa (zelta zivtiņa) kopā ar lotosu – tas ir lieliskas pārpilnības un bagātības simbols, it kā jums vēlētu zeltu un nefrītu uzreiz.

Kaķis – viņu ķīnieši ne visai mīl, izmanto šo tēlu visbiežāk kā spēku, spējīgu iznīcināt parazītus, sargāt labību no žurkām, bet ne kā mājdzīvnieku-kompanjonu.

Kopumā ķīniešu tradīcija brīdina – ar kaķiem ir jābūt uzmanīgiem, jo viņi taču var redzēt negatīvus garus un sazināties ar viņiem, tāpēc:

• ja mājai ir pieklīdis dīvains kaķis – gaidāms kāda no ģimenes sašutums;
• kaķus, kuri kalpo saimniecībā, vajag kremēt, citādi viņi var pārvērsties dēmonā.

Krabis – viņa simboliskā nozīme ir saistīta ar harmoniju un prasmi korelēt dzīves dažādas ietekmes un daļas kopīgā labumā.

Pēc vienas no senajām leģendām, nefrīta krabji tika izmantoti kā afrodīzijs.

Krabjus sūta pirms eksāmena ar novēlējumu izturēt šos pārbaudījumus un gūt pirmo vietu. Proti, ķīniešu hieroglifs, kurš apzīmē krabja bruņas, nozīmē “pirmais”.

Ja attēlojam vairākus, piemēram, divus krabjus meldros, tad tas nozīmēs vēlējumu izturēt otrās kārtas, otrā līmeņa un tml. eksāmenus.

Briedis – kā tēls tēlotājas mākslas sižetos nes sevī tikai pozitīvu – galvenokārt ilga mūža un bagātības – jēgu, – dēļ tā, ka prata atrast speciālus nemirstības augus. Nav brīnums, ka tautas medicīnā sasmalcinātus brieža ragus izmanto kā bioloģiski aktīvu piedevu dzīves pagarināšanai.

Vēl viens brieža simbola raksturs – skaistums un elegantums, kuru uzsver un novēlē cilvēkam.

Ēzelis – dzīvnieks, kurš iemieso izturības un izlēmības īpašības. Tēlotājas mākslas tēlos bija leģendārā Čan Go Lao (Zhang Guolao) – viena no Daosu Nemirstīgajiem – papīra burvju ēzelis. Uz šī ēzeļa Nemirstīgais varēja jāt un pēc tam salocīt viņu (viņš taču ir no papīra) un paslēpt somā.

Zilonis – tiek uzskatīts, ka senatnē šie dzīvnieki vairojās Ķīnā, piemēram, leģendāro imperatoru Šuņu (Shun) attēlo kopā ar ziloni. Tradicionāli tas simbolizē budismu un šīs reliģijas tradīcijas, kā arī imperatoru svētkus.

Ķīniešu šahs saucas “Spēles zilonis” pēc kādas figūras nosaukuma, tā jēga ir rada jēdzieniem “domāt un spriest”.

Jāšana uz ziloņa, pēc ķīniešu domām, nozīmē laimes stāvokli, it kā tev veiktos un tu virzītos dzīvē uz priekšu uz varena balsta.

Vāze un zilonis pārī – miera un drošības vēlējums, tie cilvēka dzīvē parādīsies tuvākajā laikā.

Lapsa – ķīniešu attieksme pret šo dzīvnieku pa lielākai daļai ir negatīva, piesardzīga. Viņu uzskata par dzīvnieku-vilkati, kurš kārdina un izdzer cilvēka spēkus.

Ļaunus un cietsirdīgus cilvēkus salīdzina ar lapsu, viņai piedēvē egoismu, pašslavināšanu, divkosību un izlikšanos. Lapsās varēja iemājot arī mirušo gari, tāpēc nākas viņus apmierināt un izpatikt viņiem.

Lauva – ļoti populāras ir viņa statujas – tas ir izplatīts mākslas motīvs, simbolizē meistarību un ieeju apsardzību svētās vietās, piemēram, tempļos. Turklāt pa labi atradās lauva-tēviņš, pa kreisi lauvene.

Visbiežāk lauvu attēlo guļošu uz zemes, uz priekšu izstieptām ķepām, un šis tēls asociējas ar budismu.

Lauvu pāris – tiek vēlēta laime un uzplaukums karjeras attīstībā, turklāt, lai šī darbošanās cilvēkam sagādātu lielu apmierinājumu un nāktu no dvēseles.

Vajag pievērst uzmanību lauvas krēpēm, jo ķīniešiem taču lauvas krēpju cirtu skaits simbolizē hierarhiskuma mēru, sociālā statusa augstumu.

Tiek uzskatīts, ka dejojoši lauvas, – tas ir uz veiksmi, labi, ja svētku brīžos lauvu kostīmos pārģērbtos izdodas ievilināt mājā.

Pantera (leopards) – vāji pārstāvēti Ķīnas mākslā, nav tipiski šai vietai, simbolizē cietsirdības savaldīšanu. Tiek attēloti kopā ar žagatu, kura nozīmē prieku – šis pārītis ir prieka atnākšanas un pavēstīšanas vēlējums. Šī dzīvnieka vārdu izmanto, lai raksturotu ietiepīgu sievieti.

Vilks – ņemot vērā viņu izplatību Ķīnas ziemeļos, ir brīnums, ka vilkiem nav bagātas simbolikas un par viņiem ir ļoti maz leģendu. Ķīnieši ar vilku saista netiklības un izvirtības īpašības, turklāt pēc viņu leģendām, no vilkiem cēlies Čingishans.

Degunradzis – viņa rags cilvēkiem atgādināja vīrieša dzimumorgānu, tāpēc viņu asociatīvi saistīja ar vīrišķo spēku, potenci.

Protams, šis dzīvnieks tika aktīvi medīts ar mērķi iegūt vielu, lai izgatavotu zāles pret impotenci. Degunradža ragu ķīniešu tradīcija ir atzinusi par vienu no “dārgo lietu” simboliskā astotnieka.

Tika apdziedāts arī degunradža biezādainums, viņa āda tika uzskatīta par necaurlaidīgu pret ieročiem. Degunradžus pieņemts uzskatīt par noteiktas sugas tiesas ierēdņu emblēmu.

Pievienots 04.03.2019.

https://znak-simvol.ru/simvolika-kitaya-zhivotnye-totemy-v-kulture-i-iskusstve/

Tulkoja Jānis Oppe

[1] Skat http://www.sanatkumara.lv/index.php/birkas/kinas-simboli (Tulk. piezīme)