Татьяна Бреславская - ВЫСШИЙ РАЗУМ ВСЕЛЕННОЙ О НАШЕЙ БОЖЕСТВЕННОЙ МАТРИЦЕ

Tatjana Breslavska - VISUMA AUGSTĀKAIS SAPRĀTS PAR MŪSU DIEVIŠĶO MATRICU

Manā acu priekšā uzliesmoja daudzšķautņaina zvaigzne violetā krāsā, kura mani “vilka iekšā” savos dziļumos… Es nonācu Visuma centrā, kur jau ne reizi vien esmu iekļuvusi. Šoreiz es biju “ielūgta”, lai saņemtu atgādinājumu par vienoto dievišķo matricu, kuras pamats ir ielikts katrā no mums.

“Mēs visi esam atgājuši no Dieva,” mēs bieži dzirdam sprediķos un atrodam svētajos rakstos. Kāpēc atgājuši? Nu tāpēc, ka grēkojām un grēkojam! Bet kas ir grēks, un vai tas ir? Grēks ir aiziešana no dievišķās matricas. Taču tā ir tikai pamats, pārējo mums nākas sastrādāt, radīt, “placinot” visu uz šī pamata. Taču izrādās, ka šīs “placināšanas” rezultātā mēs tik blīvi esam šo matricu noseguši, ka tā vairs nespēj pasaukt mūs savā balsī. Un mēs viņu vairs nedzirdam, nejūtam un vairs pat nenojaušam, ka tāda mums ir, un dzīvojam, balstoties uz savām “sastrādēm”, tas ir – grēkiem, kas patiesībā ir mūsu pieredze.

Jā, savās pieredzēs mēs reizēm aizejam ļoti tālu, tik tālu, ka ne tikai pilnīgi aizmirstam, kādēļ mēs atnācām uz Zemi, bet arī apdraudam pašu dzīvi uz Zemes.

Un, dzenoties pēc peļņas un varas, vispār pārejam uz instinktu un dzīvniecisku refleksu līmeni. Par kādu dievišķo matricu tādā gadījumā var būt runa!?

Visuma Augstākais Saprāts “laipni” piedāvāja atcerēties šo pamatu, jo vēl viss nav zaudēts nevienam atsevišķi, ne arī visiem kopā.

Un es atceros… atceros šo pamatu sevī, redzu tā spožās aprises un atceros: kādēļ es esmu šeit. Atceros un vienlaikus peļu sevi, pareizāk, es to darīju agrāk, kad ne gluži sapratu, kādēļ to visu daru.

Visu – tas ir, “grēkoju”. “Grēkoju” tagad, kā VISI cilvēki, “grēkoju” agrāk, kā VISI cilvēki, nogalinot, izvarojot, laupot, izbaudot varu un bagātību, un visu tādēļ, lai iepazītu cilvēku dzīvi no visām tās pusēm, visos aspektos, lai pēc tam aicinātu sevi un visus uz attīrīšanos un aušupcelšanos, pārliecinoši pierādot, ka var un vajag pacelties no dibena, izlīst no tās elles bezdibeņa, kuru katrs sev ir radījis.

Un neviens tad neteiks, ka tu “atnāci no Debesīm tīrs kā Eņģelis” ar saglabātu atmiņu un spējām un tev nesaprast mūsu problēmas un mokas.

Kad asi atnāk apzināšanās, kā spožs zibens uzliesmojums, ka tu “staigā pa naža asmeni”, ka tūlīt, tūlīt un… tad sākas pagrieziens par 180 grādiem. Un, jo stiprāk “krata” un jo spēcīgāks ir uzliesmojums, jo skaidrāk sāc redzēt visu būtību. Un “puiši no augšas” jau gaida un priecājas par šo mokošo apskaidrības momentu!

Un sākas atdzimšanas, atdzimšanas reizēm “no pelniem”, etaps. Sadeg viss cilvēciskais, paliek nesagraujamais un nesatricināmais dievišķais pamats, dzīves skelets, sakne.

Šis saglabātais pamats-matrica sāk “apaugt” ar gaismu, atjaunojot ķermeni pēc ķermeņa, nokļūstot arvien tuvāk un tuvāk savam Izveidotājam, Radītājam.

Un tu dzīvo priecīgā piederības un skaidrības svētlaimē, jūtot Gaismas strūklas savā būtībā, un tu cieši tici, ka var piecelties, lai cik dziļi tu nekristu.

Visuma Augstākais Saprāts sūta milzīgu sveicienu no kosmosa plašumiem!

Nav, mani draugi, tādu situāciju, no kurām nebūtu izejas. To vienkārši vajag atrast. Jā, jūs savos eksperimentos ar dzīvi es atgājuši no dievišķā radījuma, taču vienmēr ir atgriešanās ceļš. Un mēs priecājamies sveikt katru, kurš paziņo par savu gatavību tam. Tas ir, kā pateikt: pietiek! es esmu nonācis līdz “neatgriešanās punktam”.

Mēs, Visuma Augstākā Saprāta pārstāvji, visi Logosi, ielikām jūsos pamatu, caur kuru, ar kura palīdzību mēs attīstāmies paši. Tāpēc mēs vienmēr esam bezgala pateicīgi jums par visu: jūs turpinājāt, bagātinājāt mūsu pamatu, apaudzējāt to ar savu dzīves jaunradi, padarot mūs dzīves aspektā bagātākus un spilgtākus.

Jūs – tie esam mēs – drosmīgi eksperimentētāji un pētnieki uz Zemes un citās lielā Kosmosa malās.

Jūs palielinājāt, padziļinājāt dievišķo matricu sevī, bagātinājāt ar ļoti spožu radīšanas un cilvēciskās mīlestības gaismu! Galvenais, kas bija un ir – piedot sev VISU! Piedot visiem, palūgt piedošanu, un šis maģiskais akts atgriezīs jūs uz jūsu dievišķā pamata.

Mēs neslēpjam, ka uz Zemi viņai galvenajos vēstures momentos tika sūtīti tie dēli un meitas, kuri veicināja dzīves glābšanu uz planētas.

Pašlaik – tie esat jūs visi, un jūsu kļūst arvien vairāk un vairāk. Jūs nenākat “no augšas”, jūs pieceļaties “no apakšas”, un tā ir mūsu kopīga uzvara!

Visuma Augstākais Saprāts, viņa pamats, ir katrā no jums, un lai tas padara jūs vēl stiprākus, vēl saprātīgākus, vēl mīļākus un vēl vairāk mīlestību izstarojošus!

LAI NOTIEK TĀ!

06.10.19.

 

Pievienots 06.10.2019

http://espavo.ning.com/profiles/blogs/3776235:BlogPost:1876512?xg_source=activity

Tulkoja Jānis Oppe