Татьяна Бреславская - «Свежий» случай очередного космохилерства
Tatjana Breslavska - “Svaigs” kārtējā kosmohīlerisma gadījums
Es gribu padalīties ne gluži parastā “kosmohīlerisma” gadījumā, kurš ar mani notika tikko kā.
Mēs, “gaišie”, jau sen esam apzinājušies, ka visi, kas dzīvo uz Zemes, ir sapulcēti šeit ne nejauši. Mērķu ir neskaitāmi daudz! Mērķi tiek pildīti dažādā veidā: kāds kaitē, kāds stiepjas uz Gaismu. Pamatā mēs visi “vārāmies” vienā katlā caur attiecībām un dažādā veidā tiekoties, savstarpēji ietekmējot cits citu.
Starp tiem, kas man jau ir pazīstami, var sastapt arī no Lielās Lācenes, no Oriona, no Pūķa zvaigznāja, no Sīriusa. Viņi jau zina: kas viņi un kādēļ ir šeit, bet citi ar izbrīnu un neticību pagaidām vēl “atjēdzas no uzzinātā”.
Šis gadījums notika caur pazīšanos sarakstē. Pirmās vēstules bija pieklājīgas, atturīgas un piepildītas ar dvēseles siltumu. Korespondents bija dzimis Rietumvācijā, bija speciālists informācijas tehnoloģijās, viņam bija “dzelžains loģiskais prāts”, bet ar “atklātības un godīguma” daļu (pēc viņa vārdiem).
Starp dzelžaino loģiku, kura nāca no viņa augsti attīstītā mentālā plāna, viņā turklāt dominēja augsta seksuāla atkarība.
Sazināties bija interesanti: vesela jūra argumentu katrā jautājumā, apspriešanai tika pakļauta absolūti jebkura tēma, taču Garīguma un Ezotērikas tēma viņam bija slēgta. Viņš sevi parādīja kā dedzīgu Ateistu.
Vēlreiz atkārtoju, ka no viņa pirmajām vēstulēm plūda siltums un bērnišķīgs tiešums. Viņš jau ir cilvēks vidējos gados, bērnu – nav (pie tā es vēl atgriezīšos).
Es šai intensīvajai sarakstei veltīju veselu mēnesi, par ko pati sākumā brīnījos: tas atņēma pietiekoši daudz enerģijas, turklāt rakstīt nācās vācu valodā.
Pa starpu katrs no mums stāstīja par saviem hobijiem, interesēm, plāniem. Protams, pamazītēm stāstīju arī es, mēģinot “sataustīt” mūsu saziņas galveno uzdevumu.
Vienmēr esmu zvērējusies “nelielīties” (īpaši vīriešu priekšā) ar spējām un talantiem, bet te, kā saka – “Ostapu sāka nest! (pati nesaprotu – kāpēc).
Un ar katru reizi vēstules no viņa kļuva sausākas un indīgākas.
Pati sāpīgāka vieta viņam izrādījās neziņa, kas ir “Albinoni Adagio”.
Viņam šķita, ka tas ir viņam nezināma mākslinieka vārds, pie tā, ka viņš ir apmeklējis praktiski visus Eiropas un Āzijas muzejus un galerijas.
Tālāk – vēl vairāk: viņš katrā vēstulē sāka sevi saukt par trulu nejēgu, salīdzinot ar mani, katru reizi atkārtoja savu “nepiederību” nekam garīgam, noliedzot visu, neskatoties uz to faktu, ka istabā pie sienas viņam karājās Maiju kalendārs no malahīta un viņš vairākkārt bija apmeklējis pazīstamos un daudznozīmīgos Ēģiptes tempļus Karnaku un Luksoru.
Vēl vairāk, viņa drēbju skapja durvis atgādināja durvis vienai no “Svētā kapa baznīcas” rotondām Jeruzālemē.
Galu galā, “Svētās Trīsvienības” svētku priekšvakarā, - Vācijā šajos datumos arī svin tādus pašus svētkus – viņš, “jau naktī raugoties”, atsūtīja man juceklīgu vēstuli, apsaukājot mani par “vellatu”, piestiprinājis fotogrāfiju… no vienas no pašām šausmīgākajām kloākām, kādas eksistē mūsu Krievijā (redzams, kad ceļoja pa mūsu dzimteni).
Man ir stipri nervi, taču galva nedaudz sareiba no tādas nedzirdētas nekaunības no viņa puses. Jā, vēstules beigās, it kā nekas nebūtu noticis, stāvēja apsveikums “Svētās Trīsvienības” svētkos (!?)
Pusi dienas, aizņemta ar savām darīšanām, es biju nesaprašanā. Pēc tam man viss kļuva skaidrs: šajā fotogrāfijā bija parādīts VIŅA APZIŅAS stāvoklis.
Man viņa pat kļuva žēl. KĀDA GAN LAUŠANA notika viņā, “īstenā ārietī”! Bet viņš domāja, ka ir man atriebies, smieklīgais cilvēciņš…
Es tomēr nolēmu “noskaidrot attiecības”: piesaucu manu sarakstes paziņu uz atklātu sarunu Smalkajā plānā.
Atnāca, acīs neskatījās, pelēks, izspūris, sāka sāpēt galva. Sāku uzdot jautājumus, atbildēt negribēja.
Nācās turpināt ar viņa Augstākajiem aspektiem, un kas, kā jūs domājat, noskaidrojās?
Viņš ir dzimtas pārstāvis no Lauvas zvaigznāja. Tā ir viena no augsti attīstītām tehnogēnām civilizācijām, kura pilnīgi ir zaudējusi saikni ar Radītāju. Vienkāršāk sakot – pilnīgs mīlestības jūtu trūkums, aizvērtas sirds čakras un garīguma noliegums (tas jau ir pārstāvjiem uz Zemes, mēs viņus saucam par “pelēkajiem”, taču šajā gadījumā bija norādīta arī dzimtas atrašanās vieta).
No VIŅU puses tika izteikts lūgums palīdzēt viņam šajā brīdī, palīdzēt “attīrīties”, atvērt sirdi. No tā būs atkarīgs arī viņa Dzimtas tālākais liktenis, viņš atnāca uz Zemi – attīstīt viņu caur sevi.
Protams, palīdzēsim, mēs šeit tādēļ arī esam, lai palīdzētu, tīrītu un dziedinātu.
Es piesaucu visus, kam ir sakars ar šiem jautājumiem, savienojos ar Diženās Dievietes aspektu (bija nepieciešamas tieši mīlestības un līdzcietības sievišķās enerģijas) un ES ESMU TAS, KAS ES ESMU vārdā sāku attīrīšanas darbu.
Eņģeļi-palīgi tik tikko spēja pieņemt un sadalīt ārā nākošās enerģijas. Galu galā Dzimtas lauks no šī zvaigznāja iemirdzējās, enerģijas kļuva vieglas un dzirkstošas.
Atnāca dzimtas Galva un pateicās man. Pēc tam parādījās arī mans paziņa, viņš jau atklāti un tieši skatījās man acīs, tajās jau mirdzēja kaut kas līdzīgs mīlestībai.
Mani Skolotāji man paskaidroja, ka tādu, kā viņš, tieši Vācijā ir lielā skaitā!
Nav nejaušība, ka Valsts ir pārņemta ar lepnību un pārākuma jūtām: Smalkajā plānā tur atrodas pēdējās “Atlantīdas” “tehniskais centrs” uz Zemes.
Piebildīšu, ka es pati vairākus gadus esmu dzīvojusi un strādājusi Vācijā un mēģinājusi to saprast. Tur pat pats “nekam nederīgākais” vācietis iedomājās sevi par Einšteinu.
Bet tas, ka nav bērnu – uzstādījums Dzimtai par to, ka nav saiknes ar Radītāju.
Lūk, tādā veidā notika vēl viens “kosmohīlerisma” gadījums planētas Zeme izejas punktā.
Skatieties: es dzīvoju Krievijā, savienojos sākumā ar viņu, dzīvojošu Vācijā, pēc tam – ar zvaigznāju (nevis ar vienu zvaigzni), pēc tam jau ar Gaismas Spēkiem Smalkajā plānā. Te es atkal par to: KAS MĒS ŠEIT ESAM UN KĀDĒĻ.
Man palūdza pagaidām 2 dienas manam “brīf-frendam” (sarakstes draugam) nerakstīt, ar viņu pašlaik norit ļoti spēcīgs darbs, diezgan traki ir puisim…
Taču kāds prieks visiem mums: VĒL KĀDS KAUT KUR ir attīrījies, izlabojies un nolēmis iet uz Radītāja sirdi!
O-RA!!!
Pievienots 07.06.2014
Tulkoja Jānis Oppe