Татьяна Бреславская - ВОЗВРАЩЕНИЕ НА ПУТЬ ИСТИННОГО ВРЕМЕНИ
Tatjana Breslavska - ATGRIEŠANĀS UZ PATIESĀ LAIKA CEĻA
Mūsu grupa izgāja uz sakariem ar vienu no Gaismas Kuģiem. Visu Gaismas Kuģu flotiļu vārdā mūs sveica Aštars savu milzīgo zilo acu mirdzumā!
Es palūdzu “izjust” viņa enerģijas, viņa gaismu, un vēlāk es liku priekšā arī katru reizi pēc jaunu enerģiju un jaunu gaismas būtību atnākšanas testēt savu pašsajūtu un enerģētisko savietojamību.
Aštars pavadīja mūs uz Gaismas Kuģi “Polāris”, kur mēs iepazināmies ar saviem aspektiem uz šī kuģa. To klātbūtne tur bija ne tuvu visiem, bet tomēr mūsu kontakts notika, un kuģa pārstāvji “paziņoja” ar mums kopīgu programmu:
ATGRIEŠANĀS UZ PATIESĀ LAIKA CEĻA un
DOMĀŠANAS STABILIZATORA AKTIVIZĀCIJA.
Lieta tāda, kā mums paskaidroja mūsu audzinātāji no Kuģa, kopš sava “gaismas desanta” no Venēras un līdz pat šai dienai mums ir ticis uzspiests “iluzors laiks” ar “nobīdītām frekvencēm”, kurš nav mums ļāvis ne tikai atgriezties, bet pat sameklēt “Ceļu uz Mājām”.
Pēc visu mums uzlikto uzdevumu izpildīšanas uz Zemes mums šim “Ceļam” ir JĀATVERAS, taču, kā sekas, tas ir ticis vai nu aizvērts, vai arī mēs tikām vesti pa citu viltus “Ceļu”, un tas ir turpinājies eoniem ilgi. Īpaši pastiprināta iedarbība tam ir bijusi visu Atlantīdu laikos, kad ir brucis patiesais laika koridors. Un, lūk, pašlaik operatīvais Gaismas Kuģis tiecas mums palīdzēt (viņš ar mums kontaktējās no 7. dimensijas).
Tādējādi mēs atrodamies “ieslodzījumā”, un šis “ieslodzījums” izpaužas “viltus laikā”, sagrautās laika frekvencēs, kurās mēs atrodamies, un tas viss ir uzlicis zināma “cietuma” zīmogu Zemei. Taču mēs vienmēr esam jutuši, ka mēs esam brīvi, ka mēs varam daudz vairāk nekā ierobežojošajos zemes plāna ietvaros. Protams, pirms nākšanas uz šejieni mēs paredzējām, ka var rasties zināmas grūtības ar atgriešanos, taču šīs grūtības ir izrādījušās daudz sarežģītākas, nekā mēs domājām: mums pastāvīgi ir būvēti šķēršļi ne tikai ar patiesā laika frekvencēm uz pašas planētas, bet arī ar atgriešanās laiku.
Turklāt kopš Atlantīdu laikiem uz cilvēci ir tikuši vērsti psihotroni ieroči, no kuriem viens veids ir “domāšanas destabilizators”, iesakņots smadzenēs, šūnās ar mērķi apdullināt, apslāpēt smadzeņu domāšanas procesus, analītiskās domāšanas spēju, kura ļauj skaidri atšķirt patiesību no meliem. Vienlaikus ar to ir tikušas pieslēgtas destabilizējošas “auklas” saules pinuma rajonā, lai pārvaldītu gribu un psihi.
Visos laikos pretim stāvošo spēku uzdevums ir bijis vest maldos un destabilizēt domāšanas procesus visiem iedzīvotājiem. Pašlaik tas izpaužas īpaši skaidri, kad “uzskaitē” ir katrs “Gaismas darbinieks” un katru ar visiem paņēmieniem pēc iespējas stiprāk mēģina “nogrūst no jēgas”, lai viņš neietekmētu citus un nevarētu pāriet uz augstākām savas attīstības pakāpēm.
Mēs ļāvām saviem draugiem aizvākt šos destabilizatorus-implantus no smadzenēm, visiem ķermeņiem līdz pat šūnu līmenim un pieslēgtajām auklām. Līdz ar visa tā aizvākšanu mūsos aktivizēja tos smadzeņu rajonus, kuri atbild par loģisko domāšanu, ļaujot mums ieraudzīt vairāk, nekā mums cenšas parādīt un uzrādīt Zemes “oficiālie valdnieki”, kuri vienmēr ļauj mums domāt skaidri un “reāli”. Mēs izteicām nodomu aktivizēt visu mūsu potenciālu, kurš ielikts mūsos kopš pašas dzimšanas.
Mēs ieraudzījām gaismas plūsmu, kura sāka savu skenēšanu. Tas ilga pāris minūtes, un noslēgumā mēs ieraudzījām gluži kā tumšu enerģiju “asti” šim staram-plūsmai. Stars “uzvēra” šīs enerģijas un nosūtīja uz transformāciju. Visi atkal notestēja sevi, savu pašsajūtu.
Mums paskaidroja, ka mēs visi kopumā esam izpildījuši tos uzdevumus, ar kuriem atnācām uz Zemi, un, lai nodrošinātu mūsu BRĪVPRĀTĪGU atgriešanos, visam ir jābūt savestam kārtībā. Mūs neviens “nedzen” no planētas, un mēs varam šeit turpināt savu ceļu jau bez karmas atstrādāšanām kā novērotāji, pētnieki, konsultanti, audzinātāji, dziednieki un skolotāji.
Mūs apveltīja ar “īpašām frekvencēm”, kuras droši apsargās “īpaši” filtri. Un mēs, būdami ar tādām frekvencēm, kalposim kā “bākas” visiem, kas vēlas atgriezties Mājās.
Turklāt mūsu draugi lielu uzmanību veltīja mūsu fiziskajai sirdij, viņai tika iedots “zināms spiediens”, lai izmērītu viņas izturības un darbaspēju pakāpi. Viņu un visus mūsu ķermeņus nostiprināja ar “īpaša veida” enerģijām.
Mēs bieži skandējam skaistus lozungus, aicinājumus, afirmācijas par “jauno pasauli”, “jauno Zemi”, neizprotot to pamatu, kurā ir ielikti šīs pāriešanas nosacījumi, – saka mūsu audzinātāji no Kuģa, – un, kā sekas, mūsu neizpratnes rezultāts ir frekvenču pazemināšanās, kā sprieguma krišanās, un “atripošana atpakaļ”, no kurienes nākas visu sākt no sākuma, kā ar mums ir noticis ne reizi vien.
Mūs ievietoja spēcīgā gaismas plūsmā, mēs kļuvām ar to vienoti, kļuvām par šo plūsmu, paši kļuvām par “ceļu uz Mājām”.
Mūs uzlādēja ar “Nemirstības Staru”, kas nozīmēja – “pastāvīgi palikt uz “augšup-kāpšanas Stara” bez krišanas pa vibrācijām, bez noieto etapu atmiņas anihilācijas, pilnīgi apzināties visu notiekošo ar mums un ap mums, kontrolēt savu saprātu, apziņu, simtprocentīgu ego aktivizāciju un apzinātu visa mūsos ieliktā potenciāla realizēšanu.” Turklāt mūs uzlādēja ar “ugunīgām enerģijām”, kuraы ļāva apzināties visu savu spēku. Aštars, kurš bija klāt visu laiku, izteica vēlēšanos, lai mēs būtu tikpat bezbailīgi, vareni kā viņš.
Mēs katrs sevi no zemes plāna “ieņēmām” savā varenajā “ugunīgajā ķermenī” un apveltījām ar visām tām īpašībām, kuras mums ir “ugunīgajos plānos” tādā pakāpē, kādā mēs tās varam izmantot uz Zemes. Mēs apveltījām sevi ar lielākām pilnvarām atbilstoši Saprātam, savas Dvēseles uzdevumiem. Mēs izteicām vēlēšanos saglabāt sevī visu to, ko mēs apzinājāmies, uzsūcām “ugunīgajā plānā”.
Pilnīgā harmonijā ar Dievišķo pasauli un pilnīgā apzinātībā mēs atgriežamies savās zemes Mājās ar lielu pateicību visiem palīgiem un Skolotājiem.
Mēs esam aizsargāti ar Gaismu un gatavi turpināt Ceļu ES ESMU TAS, KAS ES ESMU vārdā.
18.12.10.
Atsūtīts 10.12.2018.
Pievienots 10.12.2018.
Tulkoja Jānis Oppe