Светлана Туманова – РАЗГОВОР С УЧИТЕЛЕМ РА ОБ УШЕДШИХ И ПОМОЩИ

Svetlana Tumanova - SARUNA AR SKOLOTĀJU RA PAR AIZGĀJUŠAJIEM UN PALĪDZĪBU

Čenelingu pieņēma Svetlana Tumanova 2018.06.26.

- Sveicināti, dārgo Skolotāj!

- Sveicināta, Svetlana!

- Sakarā ar to, ka es pusmiegā pārmiju pāris vārdus ar māmiņu, kura aizgāja 2011. gadā, man ir daži jautājumi Tev.

- Es vienmēr esmu gatavs tev palīdzēt.

- Saki, lūdzu, vai tiesa, ka mūsu lūgšanas ir vajadzīgas aizgājējiem, nevis tikai mums pašiem?

- Tīra patiesība. Un vēl kā vajadzīgas! Tie ir kā aizlaisti kapiņi, kurus neviens nekopj, un tie, kur viss zied un ir apkopts.

Bet tikai lūgšanas labāk no savas Sirds teikt, nevis lasīt no lūgšanu grāmatas vai skaitīt veco iemācīto no galvas un tāpēc atkārtot gandrīz bez jebkādas Dzīvības Enerģijas.

Mēs taču tad sūtām saviem mīļajiem un aizgājušajiem uz Otru Pasauli Smalko Enerģiju, ar kuru var rīkoties. Viņi taču vairs neražo savu Enerģiju, lai īstenotu kaut kādus plānus. Un labāk lūgšanu izrunāt tieši kaut kādas lietas īstenošanai un nosaukt to. Tas ļaus enerģijai iet tieši šai lietai un nekur citur, kas arī palīdzēs aizgājējam.

- Skaidrs. Bet kā var uzzināt par aizgājušā vēlmi, ja viņš nav paspējis to visu izteikt iemiesojumā?

- To var sajust, runājot ar viņa Tēlu, fotogrāfiju. Kur kaut kas atsauksies Priecīgi, tur arī būs pareizi.

- Un, ja viņš jau atkal ir iemiesojies šajā pasaulē, tad mēs varam to uzzināt?

- Tieši tāpat, varat vienmēr. Un bieži jauna nejauša iepazīšanās ar mazu cilvēku nemēdz būt nejauša. Dvēsele meklē “savējos”, pēc Gara dārgus un tuvus cilvēkus, un nonāk pie viņiem. Un īpaši, ja kaut kas kopā nebija līdz galam izdarīts, bet otrs cilvēks pēkšņi aizgāja...

- Pateicos, dārgo Skolotāj! Tātad mēs vēl daudz ko varam šeit uzzināt.

- Tieši tā.

2018.06.26.

 

Atsūtīts 26.06.2018

Tulkoja Jānis Oppe