Светлана Туманова - БЕЛАЯ СКАЗКА В ЗАСНЕЖЕННОМ ФЕВРАЛЕ...

Svetlana Tumanova - BALTĀ PASAKA SNIEGOTAJĀ FEBRUĀRĪ…

Veltīts Natālijai Koteļņikovai un Vladimiram Ahmanajevam...

Autors: Svetlana Tumanova.

Baltā pasaka: sniegotais februāris. Dimanta smelkne izkaisījusies sniegā. Kaut arī sīkākās daļiņas nav redzamas, tās mirdz un dzirkstī, priecējot Sirdi.

Burvju prieks uzmundrina, piesaista, vilina ar tīrību sākt visu no nulles.

Un skatienā tu ietver veselu lauku, milzīgajā bagātībā ar Visumu daloties.

Es te neesmu viena, mūsu ir neskaitāmi daudz. Dieva Radību, kuras mīl Gaismu.

Spēlējot pasakas, peldinot tuviniekus, un vienkārši ar prieku ir piepildīts Portāls.

Pienāks laiks, un bagātība izkusīs: galīgi nevar šo mirkli palaist garām.

Bet ir vērts sevī uzticīgi glabāt.

Un Mīlestības Atklāsmju Gaisma tīksmes mirkļiem asinīs savās jāglabā, jālolo, rūpīgi jākopj, prasmīgi jāaudzē.

Gaisma izaugs PILNA, spoži izpausta un tā iemirdzēsies, ka acīm sāpīgi...

Acis tu aizvērsi, ieraugot Tādu Skaistu Mirdzumu, kāda fizikā nav.

Bet visu ietilpini, nelaid garām, audz, veidojies un vienkārši piedod...

Nejēdzīgi varbūt, bet varbūt arī akli, tomēr mācāmies mēs apjēgt šo Pasauli.

Lielu, kā Visums, tālāk un tālāk... Dik daudz Visumu un daudz Pasauļu!

Arvien vairāk un vairāk, piedodot sev un īslaicīgajiem draugiem.

Un piepildoties ar nezināmo Visuma Mīlestības Gaismu, Augšupceļot savu Pili, kur katrā apziņā slēpjas dievs.

Un, dievs, mostoties, atklājoties Mīlestībai un Gaismas apziņai, pārvēršas Veselā Mīlestības Panteonā. Un zinām mēs droši, ka VIŅŠ ir mūsu Vadītājs, mūsu drosmīgais Vadošais, un katrs nes savā Sirdī – VIŅU.

Kļūst VIŅŠ, it kā pasaukts no Augšas, bet vienīgi tāpēc, ka jau iestājies MOMENTS.

Kļūst Viengabalains, Vienots, kā Mūžība, un atceras, ka mūžīgais Vārds Viņam – tas ir DIEVS.

07.02.2018.

Atsūtīts 07.02.2018

Tulkoja Jānis Oppe